Bankas

Krievijas bankas masveidā slēdz nodaļas pēc peļņas krituma

LETA--MOSCOW TIMES, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Krievijas bankas ir sākušas masveidā slēgt savas nodaļas peļņas krituma dēļ, un aprīlī tika slēgta pavisam 101 nodaļa, paziņoja "Bank Korporativnogo Finansirovaņija" (BKF) analītiskās pārvaldes priekšnieks Maksims Osadčijs, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas datiem.

Saskaņā ar viņa teikto dažādu banku nodaļu skaits Krievijā līdz 1.maijam samazinājies līdz 24 347 galvenokārt "Sberbank Rossiji" dēļ, kura slēgusi 49 nodaļas.

Visvairāk banku nodaļu aprīlī tika slēgtas Tomskas apgabalā - 12, kurai sekoja Tatarstānas Republika ar 10 un Sanktpēterburga ar deviņām nodaļām.

Gada pirmo četru mēnešu laikā tika slēgta 171 banku nodaļa, tostarp 64 nodaļas Stavropoles novadā.

Visa 2023.gada gaitā Krievijā tika atvērta tikai viena jauna bankas nodaļa, tomēr tās tika aktīvi veidotas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. "Promsvjazjbank", "CMRBank", "IS Bank" un "Rostfinans" šajās teritorijās atvēra 296 nodaļas, pavēstīja Osadčijs. 1.maijā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās darbojās pavisam 503 banku nodaļas.

2024.gada pirmajā ceturksnī krasi samazinājās peļņa 20 no 50 lielākajām Krievijas bankām. "Počta-bank" peļņa saruka 31,2 reizes, bankas "Zenit" peļņa - 7,5 reizes, "HKF-bank" peļņa - 5,5 reizes, "Alfa-bank" peļņa - vairāk nekā trīs reizes, "VTB" un "Sovkombank" pelņa - 2,8 reizes.

Krievijas kredītiestādes izskaidroja peļņas kritumu ar sankcijām, kredītlikmju palielināšanos un virspeļņas nodokli, kas pazīstams arī kā "kara nodoklis".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES ierobežos, ieviešot augstus importa tarifus

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Caur Turciju pārdodot naftu ES valstīm, Krievija pelna miljardiem eiro

LETA/UKRAINSKA PRAVDA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieriem Mihailam Fridmanam, Andrejam Kosogovam un Pjotram Avenam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "ABH Holdings" varētu sūdzēt tiesā Kipru, jo tās Finanšu ministrija nav devusi atļauju un tādēļ "ABH Holdings" nav varējis pārdot tam piederošo Krievijas banku "Alfa-bank", ziņo Kipras portāls "Jevropa Kipr".

Pēc "ABH Holdings" vadītāja Pāvela Nazarjana teiktā Krievijas biznesa laikrakstam "Vedomosti", "ABH Holdings" vaino Kipras Finanšu ministriju bezdarbībā, jo tā vairāk nekā 15 mēnešus nav devusi atļauju "ABH Holdings" Kipras meitasuzņēmumam "ABH Financial" pārdot tam piederošo "Alfa-bank" mātesuzņēmumu "AB Holding".

"ABH Holding" noslēdzis līgumu par "AB Holding" akciju pārdošanu 2023.gada februārī.

Jau ziņots, ka Maskavas apgabala arbitrāžas tiesa maijā apmierināja Krievijas Finanšu ministrijas prasību apturēt "ABH Financial" korporatīvās tiesības attiecībā uz Krievijas bankas "Alfa-bank" mātesuzņēmumu "AB Holding".

Pēc Nazarjana teiktā, "mūsu netieši piederošie Krievijas aktīvi ir zaudēti neatgriezeniski un, visticamāk, bez pienācīgas kompensācijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likums aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm.

Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.

Pagaidām aizliegums būs spēkā līdz 2025.gada 1.jūlijam, bet nākotnē tas nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts. Likuma anotācijā nav plaši skaidrota aizlieguma termiņa noteikšana, taču, visticamāk, konkrēts datums ir minēts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja ZM informācija, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas. Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas produktus no Krievijas pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi

LETA, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.

Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.

Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.

PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Renāts Lokomets un Edgars Poga, Venture Faculty, 21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas valdība no 29.maija aizliegs ieceļot valstī Krievijas tūristiem un citiem Krievijas pilsoņiem, kuru iecerētā brauciena mērķis nav primāri svarīgs.

Aizliegums attiecas gan uz Krievijas pilsoņiem, kuri ir paspējuši saņemt Norvēģijas tūristu vīzu, kuras faktiski pārtrauca izsniegt 2022.gadā, gan uz Krievijas pilsoņiem, kam ir citas Šengenas zonas valsts izsniegta vīza.

Izņēmumi tiks piemēroti Krievijas pilsoņiem, kas vēlas apmeklēt Norvēģijā dzīvojušos vecākus, laulātos vai bērnus, kā arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas ceļo, lai strādātu vai studētu Norvēģijā vai citās Šengenas zonas valstīs.

Norvēģijas valdība skaidro, ka šis lēmums ir reakcija uz Krievijas nelikumīgo agresiju pret Ukrainu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī vairākas Eiropas valstis pastiprināja noteikumus par tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis - Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Čehija - arī ir aizliegušas Krievijas pilsoņiem ieceļot tūrisma nolūkos, šķērsojot ES ārējo robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), izmaiņas neparedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu, jo fiskālā kadastrālā vērtība paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Tā tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem un nomas maksas noteikšanai.

Likumā noteikts, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo. Šāda sistēma darbotos, līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāze, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Likumā paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības. Šāda sistēma darbotos līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Līdz tam fiskālo kadastrālo vērtību izmantotu nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinu.

Fiskālās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienests aprēķinās un aktualizēs atbilstoši 2024.gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un kadastrālo vērtēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2024.gada 31.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta likumprojektu Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai

LETA, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu  

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas bankas, kas turpina strādāt Krievijā, pērn valstī nodokļos samaksājušas 800 miljonus eiro, un tas ir četras reizes vairāk nekā pirms Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā, raksta "Financial Times".

Septiņas pēc aktīviem lielākās Eiropas bankas Krievijā - "Raiffeisen Bank International" (tā nodokļos samaksāja 464 miljonus eiro), "UniCredit", ING, "Commerzbank", "Deutsche Bank", "Intesa Sanpaolo" un OTP - ziņo, ka to kopējā peļņa 2023.gadā pārsniegusi trīs miljardus dolāru. Tas ir trīs reizes vairāk nekā 2021.gadā.

Banku samaksātie nodokļi ir aptuveni 0,4% no visiem Krievijas budžetā 2024.gadam paredzētajiem ieņēmumiem, kas nav saistīti ar enerģētiku, vēstī laikraksts.

"Financial Times" to dēvē par piemēru tam, kā ārvalstu uzņēmumi palīdz Kremlim saglabāt finansiālo stabilitāti kara apstākļos, neraugoties uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru