Jaunākais izdevums

Krievijas centrālā banka piektdien atkārtoti samazināja bāzes procentlikmi un lika noprast, ka nākotnē varētu sekot papildu samazinājumi, ja inflācija palēnināsies un ekonomikas izaugsme būs kūtra.

Bāzes procentlikme samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 7% gadā, nolēmusi Krievijas Bankas direktoru padome. Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē banka veica jūlijā un jūnijā, kad abas reizes tā arī tika samazināta par 0,25 procentpunktiem.

Banka norāda, ka Krievijas ekonomikas izaugsme saglabājas zem tās prognozēm, kas galvenokārt skaidrojams ar vāju ārējo pieprasījumu un kūtru investīciju aktivitāti.

Krievijas centrālā banka jūnijā samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 1%-1,5%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 1,2%-1,7% kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija ievieš rubļa un naftas ieguvēju atbalsta pasākumus

LETA--AFP, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība ceturtdien paziņoja par jauniem pasākumiem, lai atbalstītu rubļa vērtību un naftas ieguvējus, ko negatīvi ietekmē naftas cenu kritums un koronavīrusa krīze.

"Valdība un centrālā banka turpinās īstenot nepieciešamos pasākumus finanšu stabilitātes nodrošināšanai," norādīja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins.

Viņš pavēstīja, ka centrālā banka palielinās ārvalstu valūtu rezervju pārdošanu, tādējādi palīdzot palielināt rubļa vērtību, kas trešdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2016.gada sākuma.

Tāpat Mišustins sacīja, ka centrālā banka kompensēs naftas ražotājiem starpību, kad markas "Urals" jēlnaftas tirgus cena nokritīsies zem 25 dolāriem par barelu. Trešdien šī naftas cenas veidoja 24,65 dolārus par barelu.

Šie jaunie atbalsta mehānismi būs spēkā līdz septembra beigām.

Mišustins arī norādīja, ka no piektdienas uz mēnesi tiks izveidots tā dēvētais zaļais koridors, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču importu bez muitas nodevu maksāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesas ceļā grib piedzīt 650 000 eiro no Krievijas popzvaigznes Kirkorova

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» tiesas ceļā pieprasījusi Krievijas popzvaigznei Filipam Kirkorovam atdot apmēram 650 000 eiro parādu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra «RIA Novosti».

Prasība pret Kirkorovu un viņa uzņēmumu «Filipp Kirkorov Prodakšn» iesniegta Maskavas Tagankas rajona tiesā.

Atbilstoši aizdevuma līgumam banka pieprasa piedzīt 651 000 eiro pamatparādu, kā arī procentus un sodanaudu, pastāstījusi tiesas preses sekretāre Jūlija Suhiņina.

Banka šo informāciju nekomentēja.

Suhiņina teica, ka Tagankas rajona tiesā pret Kirkorovu iesniedzis prasību arī uzņēmējs, kas remontējis viņa māju Piemaskavā. Viņš pieprasa 7,5 miljonu rubļu (105 000 eiro) kompensāciju.

Krievijas mediji arī ziņojuši, ka Krievijas prezidenta lietu pārvaldes ēdināšanas kombināts «Kremļovskij» Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību par 82 000 rubļu (1150 eiro) piedziņu no Kirkorova par viņa trupas ēdināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nopludinātie ASV FinCEN dokumenti atklāj pasaulē lielāko banku aizdomīgos darījumus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. 2019.gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē, kaut gan no ASV izmeklētājiem uzzinājusi, ka tā ir krāpšana.

Dokumenti arī liecina, ka viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan" ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija procentu likmi samazina līdz rekordzemam līmenim

LETA--RTTNEWS, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka piektdien samazināja bāzes procentu likmi līdz rekordzemam līmenim, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju ekonomisko aktivitāti un deflācijas riskiem koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ.

Bankas direktoru padome bāzes procentu likmi samazināja par 0,25 procentpunktiem- līdz 4,25%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas jūnijā, kad tā tika samazināta par vienu procentpunktu.

Banka norāda, ka par nepieciešamību bāzes procentu likmi samazināt atkārtoti tiks lemts turpmākajās sanāksmēs.

Banka prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par aptuveni 4,5%-5,5%.

Savukārt nākamam gadam tiek prognozēta izaugsme 3,5%-4,5% apmērā, bet 2022.gadā ekonomika pieaugs par 2,5%-3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā ir viena no prognozēm, kas izskanēja LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā.

Krīzes mēdz būt iekšējas, ārējas un «abas kopā», atgādināja Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. Pēdējā krīze, ko piedzīvojām Latvijā, bija gan iekšējo, gan ārējo faktoru noteikta, un tik visaptveroša, kāda tā bija, varbūt notiek reizi 100 gados, iepriekš tāda bijusi t.s. Lielā depresija pagājušajā gadsimtā. Lai varētu spriest par iespējamo nākamo krīzi, viņaprāt, jāskatās uz «aiz-iepriekšējo», tādējādi nākamā nebūs «abas kopā» gadījums, drīzāk tāda varētu būt gaidāma ārējo notikumu ietekmē. Piemēram, tāda Latvijā deviņdesmitajos gados sākās pēc t.s. Krievijas krīzes.

Šobrīd Eiropas Centrālā banka satraucas par vairākām lietām, tostarp nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm atsevišķās valstīs (Vācija, Nīderlande, Skandināvija u.c.), ģeopolitisko situāciju, Ķīnas tautsaimniecības veselību, to pielīdzinot milzim uz māla kājām, naudas atmazgāšanu. Atšķirībā no vairākām ES valstīm, tostarp Itālijas, Francijas vai Grieķijas, Baltijas valstis nekad nav bijušas tik gatavas krīzei kā šobrīd. Tomēr ir kāds specifisks risks – Moneyval ziņojums par cīņas trūkumu ar netīro naudu valstī, tiesa, K. Danēvičs ir optimistiski noskaņots, cerot, ka šāda secinājuma nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas centrālā banka kopš decembra, kad tā atsāka iegādāties zeltu, savas rezerves papildinājusi par gandrīz 100 tonnām, raksta Bloomberg.

Augustā Ķīnas zelta rezerves sasniedza 62,45 miljonus unču, salīdzinot ar 62,26 miljoniem unču iepriekšējā mēnesī. Pārvēršot tonnās, augustā rezerves papildinātas par 5,91 tonnu, bet šajā gadā - par aptuveni 94 tonnām.

Zelta stieņa cena patlaban ir tuvu sešu gadu augstākajai atzīmei, jo centrālās bankas samazina bāzes procentu likmes. Pēdējā laikā arī centrālās bankas papildina savas zelta rezerves, tādējādi veicinot cenas pieaugumu. Australia&New Zealand Banking Group eksperti prognozē, ka šāda tendence turpināsies arī tuvākajos gados.

Ķīnas gadījumā pieprasījumu pēc zelta veicina tirdzniecības karš, bet Krievijas vēlmi papildināt savas dārgmetālu rezerves - piemērotās sankcijas. «Tāpat, augot politiskajai un ekonomiskajai neskaidrībai, zelts piedāvā labu nodrošinājumu, un tādēļ centrālo banku vidū arī nākotnē būs pieprasīts,» norāda bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru