Pasaulē

Krievijas ražotāji sāk atdarināt pazīstamus Lietuvas un citu valstu pārtikas zīmolus

LETA, 07.05.2015

Foto: Scanpix

Jaunākais izdevums

Krievijas ražotāji sākuši atdarināt pazīstamus Lietuvas un citu valstu pārtikas preču zīmolus, steidzot pārdalīt tirgu un aizņemt ienesīgākās nišas, kas atbrīvojušās, Krievijai nosakot embargo Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai, vēsta Vz.lt.

Krievijā veikalos parādījies siers un citi piena produkti, kuru nosaukumi liek domāt, ka tie atceļojuši no Lietuvas, bet patiesībā tie ražoti pašā Krievijā vai arī Baltkrievijā un ar Lietuvu tiem nav ne mazākās saistības. Līdzīgi notiek arī ar citu valstu ražojumiem.

Lai gan to var uzlūkot kā zināmu atzinību Lietuvā ražotās produkcijas kvalitātei, tas tomēr apdraud lietuviešu iespējas ar laiku atgriezties Krievijas tirgū.

«Tā ir vietējo ražotāju iniciatīva. Viņi nezog mūsu pazīstamos zīmolus, bet savā veidā mēģina apmānīt klientus,» spriedis Krievijas Permas pilsētas tirdzniecības tīkla Norman Vivat komercdirektors Petrs Čepkausks. Viņš atzinis, ka šāda tendence ir diezgan bīstama, jo atdarinājumi kvalitātes ziņā neatbilst «oriģinālam» un var radīt vietējos lietuviešu pārtikas cienītājos paliekošu vilšanos.

Kā portālam atgādinājis sabiedrības Marijampoles pieno konservai valdes priekšsēdētājs Rims Varkulevičs, šis nav pirmais mēģinājums izstumt no Krievijas importētājus - pirms pieciem gadiem tirgū jau mēģināts nostiprināt vietējas izcelsmes zīmolu Produkt ļitovskij (Lietuvas ražojums), un šīs preces tirgotas visā Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā.

Uzņēmējs norādījis, ka Maskavā un Sanktpēterburgā jau četras paaudzes atpazīst Lietuvas ražojumus kā drošus un kvalitatīvus, un pārtikas tirgū šim apstāklim ir ļoti liela nozīme.

Citos gadījumos Lietuvas piena pārstrādātāji paši no savas puses cenšas saglabāt Krievijas tirgu līdz labākiem laikiem, nododot savus zīmolus un receptūru Krievijas ražotājiem, lai šīs preces nepazustu no lielveikalu plauktiem. Tā rīkojušies uzņēmumi Pieno žvaigždes, Rokiškio sūris un arī daži rietumvalstu ražotāji, tādēļ pat embargo apstākļos preces ar rietumnieciskiem nosaukumiem no Krievijas veikaliem nav pazudušas.

Piemēram, Pleskavas apgabala biznesa informācijas portāls businesspskov.ru vēsta, ka Veļikije Luku piena kombināts sācis ražot vairāku veidu sierus Svalia, ko Krievijas patērētāji iecienījuši kā Lietuvas uzņēmuma Pieno žvaigždes produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pārtikas nozares padome noraida ideju par akcīzi pārtikas produktiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pirmdien, 20. jūlijā, Zemkopības ministrijā notika Pārtikas nozares padomes sanāksme, kurā pēc diskusijām nolemts neatbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumu par akcīzes nodokļa paaugstināšanu un ieviešanu atsevišķām pārtikas produktu grupām – šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Latvijas pārtikas ražotāju un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas uzsvēra, ka akcīzes nodokļa ieviešana vājinātu pārtikas ražotāju konkurētspēju gan vietējos, gan eksporta tirgos. Turklāt citu valstu pieredze norāda, ka šādu nodokļu ieviešana nesasniedz savu mērķi, bet tikai vājina vietējo ražotāju pozīcijas tirgū.

Pārtikas ražotāji Pārtikas nozares padomes sēdē norādīja, ka nodokļu sloga palielinājuma rezultāts būtu pārtikas produktu cenu pieaugums, nevienlīdzīga konkurence ar kaimiņvalstu uzņēmumiem, pirktspējas samazināšanās iedzīvotāju vidū, nozares ražošanas apjomu kritums un mazākas iemaksas valsts budžetā, kā arī tam būtu negatīva ietekme uz saistītajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību. Atsevišķu pārtikas produktu grupu aplikšana ar jaunu nodokli pasliktinātu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā rezultātā mūsu valsts pārtikas ražotāji pārceltu galaproduktu ražotnes uz Lietuvu, Igauniju un citām valstīm, kur šādi nodokļi nepastāv. Pārtikas ražotāju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd Latvijā ir svarīgi saglabāt uzņēmumus, kas nodrošina ražošanu un darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ierobežot transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos

Žanete Hāka, 17.08.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz trans-taukskābju ierobežošanu pārtikas produktos, informē VM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - FOTO: Rīgas taksometru parks maina vizuālo identitāti un visu autoparku

LETA, 08.09.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas Taksometru parks (RTP) trijos gados plāno nomainīt visu autoparku ar jauniem taksometriem, kurus rotās arī jauna dizaina noformējums baltā un sarkanā krāsā, šodien informēja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.

Autoparku plānots palielināt līdz 200 vienībām.

Patlaban iegādātas 20 Ford S-Max automašīnas par 444 000 eiro. Plānots, ka uzņēmuma apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 70 000 mēnesī. Automašīnu iegāde notiek sadarbībā ar Nordea Līzings. Ņemot vērā atlaides, kādas izdevies iegūt, iegādājoties jaunos auto, kompānija par katru auto samaksājusi nedaudz virs 22 000 eiro - tas nozīmējot, ka šie auto ir tikai par aptuveni 1200 eiro dārgāki nekā iepriekš izlaisto modeļu auto, skaidro Muižnieks.

Taksometru vizuālās identitātes maiņa veikta, jo konkurenti mēģina atdarināt līdzšinējās atšķirības zīmes. Tagad izveidots jauns, patentēts dizains, kura pamatā ir divas krāsas - balta un sarkana, un šoreiz to nebūšot tik viegli atdarināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 lielākie eksportētāji nodarbina vairāk nekā 27 000 cilvēku

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas 100 lielākie eksportētāji nodrošina darbu vairāk nekā 27 000 cilvēku, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets (Sarkanās žaketes) veiktais eksporta zīmolu audits.

Saskaņā ar tā datiem lielāko eksporta uzņēmumu vidū visvairāk darba vietu izveidots finanšu un apdrošināšanas nozarē (5066 jeb 19% no kopējā skaita), pārtikas un dzērienu ražošanā (4499 jeb 16%), loģistikā (3316 jeb 12%) un izglītībā (2800 jeb 10%).

The Red Jackets kustības iniciatore, eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone norāda – audits izgaismo veiksmīgus uzņēmumus, kuri spēj pasaulē piedāvāt produktus ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina ar darbu kvalificētus speciālistus un spēcina savus zīmolus.

«Taču mēs varētu vēlēties, lai arī uzņēmumi, kas darbojas tradicionālajās pasūtījumu izpildītāju nozarēs, piemēram, mēbeļu ražošanā, tekstilrūpniecībā, meklētu iespējas radīt savus zīmolus,» pauž Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Transtaukskābes kontrolēs arī ievestajā produkcijā un sabiedriskās ēdināšanas sektorā

Dienas Bizness, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Pēc vairāku gadu diskusijām par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, ir izdevies panākt, ka šīs normas attieksies ne tikai uz Latvijā ražoto pārtiku, bet arī uz ievesto produkciju un produktiem, kas tiek gatavoti sabiedriskās ēdināšanas sektorā, informē Zemkopības ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.

Tāpat sarunu rezultātā ir panākta vienošanās par pārejas periodu divu gadu garumā, lai visi pārtikas ražotāji varētu pielāgoties jaunajām prasībām.

Diskusija par transtaukskābēm starp Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un pārtikas ražošanas sabiedriskajām organizācijām norisinās jau vairākus gadus, meklējot labāko risinājumu. Nopietnākais uzdevums bija panākt, lai šo izmaiņu rezultātā Latvijas pārtikas ražotāji netiktu nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu ražotājiem.

«Mums kopā ar pārtikas nozari pārstāvošo organizāciju Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir izdevies panākt, ka tiek respektētas vietējo ražotāju intereses. Sākotnēji šajos noteikumos iestrādātās normas bija nepilnīgas un neattiecās uz ievesto produkciju, kas bija pilnīgi nepieņemami, jo tādā veidā ciestu vietējie pārtikas uzņēmēji,» atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Tirdzniecības partnervalstu devums Latvijas preču eksporta izaugsmē (p. p.)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ar riepām viss ir citādi nekā varētu šķist

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 24.11.2016

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pilnveidos pārtikas aprites uzraudzību

Žanete Hāka, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Lai pilnveidotu pārtikas aprites uzraudzības regulējumu un ieviestu Eiropas Savienības (ES) prasības, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 15.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Lai uzlabotu pārtikas aprites kontroli, likuma grozījumi paredz, ka, izskatot prasības uztura bagātinātājiem, turpmāk būs jāveido saraksts ar izmantošanai pārtikā aizliegtajiem un ierobežotajiem augiem un to produktiem. Šāds saraksts ar aizliegtajām vielām būs jāizveido valdībai.

ES pārtikas aprites regulējums prasa pārtikas produkta marķējumā norādīt paziņojumu par uzturvērtību, bet tas neattieksies uz amatnieciski ražotiem pārtikas produktiem, kurus ražotāji mazā daudzumā tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Mūsu valstī paredzēts noteikt, ka mazs daudzums būs visa mājas apstākļos saražota un izplatīta pārtika, par izmaiņām regulējumā šodien deputātus informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Ārpus sprostiem turētu dējējvistu olas izvēlas aptuveni 2% pircēju

LETA, 09.08.2017

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Ārpus sprostiem turētu dējējvistu ražotas olas izvēlas aptuveni 2% pircēju, kas skaidrojama ar būtisko cenu starpību ar sprostos turētu dējējvistu ražotajām olām, aģentūru LETA informēja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās arī lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un tirgotāju asociācijas. Sanāksmes laikā nozares pārstāvji tika informēti, ka Latvijas un Lietuvas dzīvnieku aizsardzības organizāciju pagājušajā nedēļā izplatītā informācija par it kā notikušiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem Baltijas olu ražotnēs nav apstiprinājusies un gan Latvijas, gan Lietuvas Pārtikas veterinārie dienesti uzsver, ka vietējie olu ražotāji ievēro visas Eiropas normatīvajos aktos paredzētās prasības.

Gulbe norādīja, ka tikšanās laikā tika arī izvērtēts atsevišķu organizāciju aicinājums pilnībā atteikties no sprostos dētu olu ražošanas un tirdzniecības Latvijā. Ņemot vērā pircēju zemo interesi par ārpus sprostiem turētu dējējvistu olām, šādas organizāciju prasības pieņemšana varētu dubultot vidējo olu cenu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD publiskos importa saldumu un piena produktu zīmolus, kuriem atklās neatbilstības

LETA, 06.10.2017

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) publiskos tikai tos pārbaudītos importētos saldumu un piena produktu zīmolus, kuriem atklās neatbilstības ar Rietumeiropā tirgotajiem produktiem, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa norādīja, ka PVD turpina ņemt importa saldumu un piena produktu paraugus un analizēt marķējumu, lai pārbaudītu šo produktu atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. «Dienests publiskos tos zīmolus, kuru produktiem tiks konstatētas neatbilstības,» sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Meistere atzīmēja, ka pagaidām ir pāragri runāt arī par to, cik izmaksās paraugu izmeklēšana. Piemēram, laboratorisko izmeklējumu izmaksas pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «Bior» («Bior») varēs aprēķināt tad, kad būs skaidrs, kādi produkti tiks testēti un uz kādiem rādītājiem testēti.

PVD pārbaudīs, vai Latvijā tirgotajiem ārvalstu produktiem ir tāds pats sastāvs kā citur ES valstīs

Komentāri

Pievienot komentāru