Jaunākais izdevums

Pirmdien samazinājās gan Krievijas rubļa vērtība, liecina centrālās bankas dati.

Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 0,9% līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim – 35,985 rubļiem par dolāru. Tādējādi šogad rublis pret dolāru samazinājies jau par 8,7%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām. Vislielākais kritums bijis Argentīnas peso vērtībai.

Savukārt rubļa vērtība pret dolāru un eiro grozu saruka par 0,8% līdz 42,2186 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 24. marta.

Krievijas valdības rubļu obligāciju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums pakāpās par 25 bāzes punktiem, kas ir straujākais pieaugums mēneša laikā, un sasniedza 9,25%.

«Austrumukrainas kontlikta paplašināšanās spiež uz leju rubļa vērtību,» aģentūrai Bloomberg norādījis ING Groep Krievijas un NVS valstu galvenais ekonomists Dmitrijs Polevojs. «Patlaban nav saskatāms politisks risinājums, un investori satraucas par turpmākajām sankcijām vai pat par iespējamo pilsoņu karu,» piebilst eksperts.

Šonedēļ gaidāmi jaunākie dati, kas var liecināt, ka Krievijas ekonomikas izaugsme bremzējas, kas arī veicina rubļa vērtības kritumu. Kā liecina Bloomberg ekonomistu aplēses, ražošanas apjomu kāpums visdrīzāk martā palēninājies līdz 0,5%, salīdzinot ar 2,1% iepriekšējā mēnesī, savukārt mazumtirdzniecības apjomu pieaugums martā samazinājies līdz 3,3%, salīdzinot ar 4,1% februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties

Žanete Hāka, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.

Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).

Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta Gazeta.ru.

Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām, kas var ietekmēt Krievijas rubļa vērtību.

Krievijas iedzīvotājiem nav uzticības nacionālajai valūtai, kaut arī Krievijas amatpersonas uzstāj, ka bažām par rubļa kursu nav pamata, vēsta Bloomberg.

«Problēmu nav. Plānots rubļa likmi padarīt elastīgu, lai nebūtu mākslīga kontrole kā agrāk,» aizvadītajā nedēļā sacīja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Kopš gada sākuma Krievijas rublis zaudējis 9,3% vērtības pret ASV dolāru, un rubļa vērtība pret ASV un Eiropas valūtām jau ir pārspējusi visus vēsturiskos rekordus, liecina Bloomberg dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa vērtība 10 nedēļu zemākajā līmenī

Žanete Hāka, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru un eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš maija, reaģējot uz ziņām, ka ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas līderi vienojušies par jaunām sankcijām Krievijai, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtība pret dolāru sasniedza 35,7 rubļus par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 6. maija. Visu laiku zemāko līmeni rublis sasniedza 3. martā – 36,85 rubļus par dolāru. Rublis atrodas zem spiediena arī pret eiro, un tā vērtība pieaugusi virs 48 rubļiem pirmo reizi kopš 13. maija. Šajā mēnesī rublis ir zaudējis aptuveni 6% no savas vērtības, un, visticamāk, šāda tendence turpināsies, paplašinot sankciju loku.

Renaissance Capital paredz, ka rublis līdz gada beigām turēsies ap 35,5 rubļu atzīmes. Tomēr, ja Sberbank un VTB Bank, kas ir divas galvenās Krievijas bankas, tieši ietekmēs ES sankcijas, sekas tirgum un valūtai visdrīzāk būs lielākas nekā citas, kas līdz šim piemērotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rublis atkal zem pārdošanas spiediena, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenām nonākot zemāk, zem pastiprināta pārdošanas spiediena atkal nonācis Krievijas rublis. Melnā zelta cena (Brent jēlnaftas) kopš oktobra beigām ir samazinājusies par 17,5%. Šajā pašā laikā ASV dolāra cena Krievijas rubļos ir palielinājusies par 8,2% – līdz 69,3 rubļu atzīmei. Savukārt gada laikā dolāra cena rubļos ir iespējusi pieaugt aptuveni par 30% (kopš 2014. gada sākuma tie būtu jau gandrīz 110%). Līdzīgi rublim gājis arī tā attiecībās ar eiro – kopš pagājušā mēneša sākuma eiro cena rubļos pieaugusi par 8,1% – līdz 75,85 rubļu atzīmei. Savukārt kopš 2014. gada sākuma kopējās valūtas vērtība Krievijas rubļos palielinājusies aptuveni par 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Krievija nopērk lojalitāti par Eiropas naudu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Pavisam drīz – 29. maijā – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna gatavojas parakstīt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas līgumu. Tas būs nākamais solis aiz 2011. gadā izveidotās Krievijas muitas savienības un pusceļš uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi – Eirāzijas savienību, ko vairāki eksperti nodēvējuši par Padomju Savienību jaunās skaņās. Eirāzijas savienība ir Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ideja tranzīta stimulēšanai, kurai Putins pieķēries ar lielu deg- smi un, pēc dažu mediju paustā, esot jau uzrunājis tai pievienoties arī Ķīnu un Indiju. Tas, vai Ķīna un Indija tiešām ģeopolitiski varētu izšķirties par šādu soli, pagaidām gan izskatās apšaubāmi, jo šīm valstīm ir svarīgas attiecības ar citu pasaules lielvaru – ASV, taču nākamās Muitas savienības dalībnieces jau zināmas – Kirgizstāna un Armēnija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FT: Mazinās Krievijas pircēju interese par Latvijas luksusa mājokļu tirgu

LETA, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojami sarukusi Krievijas pilsoņu interese par nekustamo īpašumu tirgu Latvijā, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem, vēsta britu laikraksts Financial Times.

FT norāda, ka turīgo Krievijas iedzīvotāju vidū Latvija vērtēta kā ērta ārkārtas lidosta gadījumam, ja situācija Krievijā pasliktinātos.

«Jūrmala piesaistījusi Vladimira Putina Krievijas sabiedrības krējumu: oligarhus, politiķus, izklaides darbiniekus un bandītus», kas piejūras kūrortam atnesis «Latvijas Rubļovkas» apzīmējumu, raksta avīze.

FT aptaujātās Krievijas nekustamo īpašumu aģentūras, kas nodarbojas ar mājokļu tirgošanu Latvijā, atzina, ka pieprasījums nokrities par 90%.

«Luksusa tirgus Latvijā jau ir nokrities par 20-30%. Krievijas klientu skaits ievērojami samazinājies. Īpašumu apskatīšana notiek, bet darījumu noslēgšana ir retums,» sacīja Maskavas nekustamo īpašumu darījumu aģentūras Evans pārstāve Jeļena Mariničeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa balstīšanai divās dienās atvēlējusi 1,68 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Krievijas tūristu skaits uz Ziemassvētku un Jaunā gada svinībām Latvijā samazinājies par 70%

LETA, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasi turpina kristies Krievijas tūristu pieprasījums pēc Ziemassvētku un Jaungada braucieniem uz Latviju - salīdzinot ar pagājušo gadu, dažām tūrisma firmām klientu skaita no Krievijas samazinājums sasniedz 70%. Tādēļ uzņēmumi pievērsušies citu valstu tirgiem, pastāstīja aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji.

Kā norāda tūroperatora Latvia Tours direktore un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle Ieva Keiša, daļa tūrisma aģentūru apstiprina, ka Krievijas tūristu pieprasījums pēc braucieniem uz Latviju šonedēļ krities vēl vairāk. «Nedienas ar valūtu turpinās vēl straujākā veidā, un Krievijas iedzīvotāji ir gatavi savu rubli ieguldīt drīzāk taustāmā precē nekā ceļojumā. Iespējams, ka pārsteigs pat tie tūristi, kas tomēr ir nopirkuši laicīgi savus ceļojumus.»

Krievijas tūristu pasūtījumu Latvijas tūroperatoriem šī gada nogalē ir no 40% līdz pat 70% mazāk nekā pērn. Tie gan ir provizoriski dati, jo gads vēl nav beidzies, norāda Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Krītošā rubļa laikmetu pavada būtiski riski

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa kritums uz pusi dzēš Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmēju ienākumus

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jāmainās līdzi ekonomisko vēju virzienam

Māris Ķirsons, Kristīne Stepiņa, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo iekārtu ražotāji vairāk vai mazāk izjutīs Austrumukrainas notikumu elpu, kā arī pārmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmās un Krievijas rubļa vājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus secinājumus atklāj paši nozarē strādājošie, kā arī finanšu institūcijas, kas investē ražošanas iekārtās. Pašlaik pieprasītas ir inženiertehniski sarežģītākas iekārtas, kas ļauj efektivizēt darbu. To, ka vairāku iemeslu dēļ iekārtu ražotājiem situācija ir neskaidra, atzīst arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka interesantais, lielais un pievilcīgais austrumu tirgus ir neprognozējams. Šo tirgu tādu padarot politiskie lēmumi. «Tiklīdz sakārtosies politiskie jautājumi, tā viss notiks arī Krievijas tirgū,» uzskata V. Rantiņš. Savu optimismu viņš skaidro ar to, ka agrāk vai vēlāk abu pušu liktie šķēršļi tiks nojaukti. «Daudzas rūpnīcas Rietumvalstīs strādāja Krievijas tirgum, un diez vai šo valstu valdības būs gatavas tās slēgt,» tā uz jautājumu par optimisma pamatu atbild asociācijas vadītājs. Viņš gan neslēpj, ka Rietumvalstu tirgos ir jūtama piesardzība, kas īsti neļauj cerēt uz būtisku pasūtījuma portfeļa palielinājumu tieši šādu iekārtu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubli vēlas padarīt elastīgāku

Žanete Hāka, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka nolēmusi padarīt rubli elastīgāku, paplašinot diapazonu, kurā tas brīvi tirgojas un samazinot ārvalstu valūtu apjomu, kuru tā tirgoja, raksta Bloomberg.

Banka nolēmusi paplašināt diapazonu, kurā rublis tirgojas pret dolāra un eiro grozu līdz 9 rubļiem, līdzšinējo 7 rubļu vietā, liecina bankas paziņojums. Tāpat atceltas intervences, kamēr rublis tiks tirgots šajā diapazonā. Banka, rublim sasniedzot noteiktu līmeni, pirka vai pārdeva 200 miljonu ASV dolāru dienā.

Šīs izmaiņas veiktas, lai līdz gada beigām palīdzētu nonākt pie brīvi peldoša rubļa no pašreizējiem ierobežojumiem, kas nepieciešams, lai sasniegtu inflācijas mērķi.

Banka paziņojumā uzsvērusi, ka lēmumam nebūs ietekmes uz pašreizējām rubļa svārstībām, jo valūta tirgojas neitrālā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Krievijas centrālā banka negaidīti paceļ likmi; cietīs Latvijas eksportētāji

Žanete Hāka, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielināja aizņemšanās izmaksas, jo augošais konflikts Ukrainā un draudošā sankciju paplašināšana ir pasliktinājusi ekonomikas stāvokli un spiež uz leju rubļa vērtību, raksta Bloomberg.

Tādējādi likme tiek celta jau 3. reizi šogad. Likme palielināta no 7,5% līdz 8%. Neviens no Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem neprognozēja likmes paaugstināšanu.

Paaugstinot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina pazemināt inflācijas gaidas un apturēt kapitāla aizplūšanu no valsts.

Pēc centrālās bankas lēmuma Krievijas rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,3% līdz 35,1325 rubļiem. Kopš 16. jūlija rublis ir uzrādījis sliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Krievijas valdība paredz, ka 2 triljonu dolāru lielā ekonomika augs par 0,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2009. gada. Pērn tās izaugsme bija 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pie apvāršņa jaunas problēmas ar Krievijas rubli

Didzis Meļķis, Elīna Pankovska
, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijas ekonomikas impulss pēc vairākiem stabiliem izaugsmes gadiem nedaudz vājināsies

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa vērtība pēc reitinga samazinājuma nogāžas tuvu rekordzemam līmenim

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien rubļa vērtība nogāzās līdz gandrīz rekordzemai atzīmei pēc Moody’s paziņojuma par Krievijas kredītreitinga samazinājumu, liecina Bloomberg dati.

Rubļa vērtība pret centrālās bankas dolāru/eiro grozu pavājinājās par 0,2% līdz 45,8804 rubļiem, kas ir mazāk nekā 1% no rekordzemās atzīmes, ko tas sasniedza 17. oktobrī – 46,3096 rubļus.

Rublis pret dolāru pavājinājās par 0,2% līdz 40,829 rubļiem.

16.oktobrī Krievijas Banka pārdevusi 2,12 miljardus ASV dolāru rubļa atbalstam.

Kopumā šajā gadā intervences ir samazinājušas Krievijas Bankas rezerves par gandrīz 60 miljardiem dolāru. Rublis ir zem spiediena, jo sankcijas ierobežo Krievijas uzņēmumu pieeju Rietumu parāda tirgiem un padziļina ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, savukārt naftas cena patlaban atrodas tuvu četru gadu zemākajam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien vainoja valsts iedzīvotājus Baltkrievijas rubļa devalvācijā, paziņojot, ka varas iestādes neplānoja pērnā gada beigās devalvēt nacionālo valūtu, bet iedzīvotāji izdarīja visu, lai tas notiktu.

«Mēs negrasījāmies devalvēt nacionālo valūtu. Un es toreiz teicu - ja jūs skraidīsiet pa valūtas maiņas punktiem, jūs mūs pamudināsiet uz to, ka mēs būsim spiesti palaist nacionālo valūtu brīvā peldējumā, lai neiztukšotu mūsu zelta valūtas rezerves,» Lukašenko sacīja preses konferencē Minskā.

«Tad kādas var būt pretenzijas man? Es zināju, ka jūs kā īsteni baltkrievi mani neklausīsiet. Jūs pagājušajā gadā nopirkāt 60 tūkstošus automobiļu. Šajā gadījumā jūs izvedāt no Krievijas visu, kas tur bija, no Maskavas un no Pīteras (Sanktpēterburgas),» sacīja prezidents.

Baltkrievijas rublis pērn zaudēja pusi savas vērtības. Decembrī tas tika devalvēts par 9% attiecībā pret ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka nākotnē redzēsim vēl zemāku Krievijas rubļa cenu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas rublis pēc nosacītas stabilizēšanās šā gada janvāra pirmajā pusē jau atkal var nonākt zem pastiprināta pārdošanas spiediena. Ukrainas krīzei pagaidām galu neredzot un aktivizējoties vardarbīgiem uzbrukumiem šīs valsts pilsētai Mariopolei, Rietumvalstu līderi Krievijai piedraudējuši ar jaunām sankcijām. Ja tas tā patiešām būs, rubļa cena, visticamāk, nonāks zemāk. Tāpat joprojām nav nekādu pazīmju, ka drīzumā varētu būt novērojama straujāka naftas cenas palielināšanās (Krievijas rubļa cena un šīs valsts ekonomika kopumā parasti izteikti korelē ar naftas cenu). Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šo pirmdien atradās pie zemās 48 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas balzams: Rubļa kursa svārstības spirta kā izejvielas cenu nav jūtami ietekmējušas

LETA, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru turpina samazināties, pirmo reizi vēsturē pārkāpjot 38 rubļu atzīmi, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtību uz leju spiež bažas par jauno sankciju ietekmi. Rublis zem spēcīga pārdošanas spiediena nonāca jau martā, kad Maskava izrādīja gatavību aneksēt Krimu. Tāpat rubļa vērtība samazinājās pēc tam, kad Ukrainā tika notriekta Malaysia Airlines lidmašīna.

Rubļa vērtība pirmdienas rītā sasniedza 38,038 rubļus par dolāru, pēc tam gan tā nedaudz atguvās līdz 37,98 rubļiem. Kopumā šajā gadā pret dolāru rublis ir sarucis par 13,6%.

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka nemainīja bāzes procentu likmi, un tirgus to uzskatīja par signālu, ka banka neplāno ievērojami iegrožot savu monetāro politiku, tādējādi vēl vairāk palielinot spiedienu uz rubli. Centrālā banka agrāk pārdeva dolārus un eiro no rezervēm, lai turētu augstāku rubļa kursu, tomēr pēdējoreiz tā tirgū iejaucās maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laumas veļa nes labu peļņu

Vēsma Lēvalde, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām veļas ražotājām Latvijā a/s Lauma Lingerie pērn labi nopelnījusi un par ceturtdaļu audzējusi noietu

Tekstilnozares sestā lielākā uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā bijis 7,2 milj. Ls (10,24 milj. eiro), kas ir par 25,6% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugums bijis visos galvenajos noieta tirgos un nesis gandrīz miljonu eiro peļņu, kas vairākas reizes pārsniedz 2012. gada rezultātu, kad uzņēmums nopelnīja 264,2 tūkst. eiro. Akciju sabiedrības mātes uzņēmumam pērnais gads bijis mazāk veiksmīgs.

Attīsta pārdošanu

2013. gadā Lauma Lingerie atvēra 11 jaunus franšīzes veikalus, tostarp divus no tiem Latvijā, divus Igaunijā, divus Saūda Arābijā, četrus Baltkrievijā un vienu Ukrainā. Pašlaik Lauma Lingerie pieder 50 mazumtirdzniecības veikali, kuru vidū ir 39 franšīzes, kas izvietotas astoņās pasaules valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Albānijā un Saūda Arābijā. Pērn akciju sabiedrība franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē ieguldīja 237 tūkst. eiro. A/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone pērnā gada pozitīvos finanšu datus saista ar veiksmīgu franšīzes attīstību un spēju piedāvāt dizaineru radītas kolekcijas. «Tās ne tikai atbilst pasaules modes tendencēm, bet arī nosaka veļas gaumi pārdošanas tirgos. Turklāt pēdējās sezonās mūsu produkcija ir tikusi atzīta par īpaši inovatīvu un sievietei draudzīgu,» apgalvo L.Matisone. Viņa lēš, ka apgrozījums veļas ražošanas nozarē ir audzis strauji ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. DB rakstīja, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums pērn bija 664,5 milj. eiro, tostarp 585,4 milj. eiro bija eksporta apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru