Pakalpojumi

Krievijas tūristu skaits uz Ziemassvētku un Jaunā gada svinībām Latvijā samazinājies par 70%

LETA, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Krasi turpina kristies Krievijas tūristu pieprasījums pēc Ziemassvētku un Jaungada braucieniem uz Latviju - salīdzinot ar pagājušo gadu, dažām tūrisma firmām klientu skaita no Krievijas samazinājums sasniedz 70%. Tādēļ uzņēmumi pievērsušies citu valstu tirgiem, pastāstīja aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji.

Kā norāda tūroperatora Latvia Tours direktore un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle Ieva Keiša, daļa tūrisma aģentūru apstiprina, ka Krievijas tūristu pieprasījums pēc braucieniem uz Latviju šonedēļ krities vēl vairāk. «Nedienas ar valūtu turpinās vēl straujākā veidā, un Krievijas iedzīvotāji ir gatavi savu rubli ieguldīt drīzāk taustāmā precē nekā ceļojumā. Iespējams, ka pārsteigs pat tie tūristi, kas tomēr ir nopirkuši laicīgi savus ceļojumus.»

Krievijas tūristu pasūtījumu Latvijas tūroperatoriem šī gada nogalē ir no 40% līdz pat 70% mazāk nekā pērn. Tie gan ir provizoriski dati, jo gads vēl nav beidzies, norāda Keiša.

Pirms mēneša Latvia Tours rezervāciju apjoms uz Jauno gadu no Krievijas bija tikai 20% no pagājušā gada pasūtījumiem, iepriekš norādīja Keiša. Viņa stāsta, ka patlaban sevišķas izmaiņas nav novērojamas un papildu pasūtījumi nav saņemti, taču nav arī pieprasījumu anulēt rezervācijas.

Vērtējot nākotnes perspektīvas un to, vai Krievijas tūristus Latvijā spēs aizstāt citu valstu ceļotāji, Keiša norāda, ka līdzvērtīgu tirgu atrast būs grūti un pilnīga aizvietošana diez vai būs iespējama. Tomēr noteikti esot jāizmanto iespēja piesaistīt Āzijas tirgu. Potenciālas iespējas tiek saskatītas arī Polijā. Tāpat aktīvi turpināsies darbs ar Vācijas un Turcijas tirgiem, kā arī Skandināvijas un Beneluksa valstīm.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste atzina, ka, pēc aptuvenām aplēsēm, svētkos Krievijas tūristi Latvijā ieradīsies uz pusi mazāk nekā pērn. Ja iepriekš viesnīcas rezervēja lielas Krievijas viesu grupas, šogad tās ir mazākas vai arī brauc individuālie ceļotāji.

Tikmēr Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa norādīja, ka jau pagājušā gada nogalē bijis krass Krievijas tūristu samazinājums un, ņemot vērā situāciju, aģentūras jau laikus sākušas strādāt ar citu valstu klientiem. Saistībā ar rubļa kursu nekādu ilūziju par šīs valsts viesu ierašanos neesot. «Gaidīt viņus ir diezgan muļķīgi,» bilst Gitendorfa.

Kā vēstīts, turpinās Krievijas rubļa vērtības svārstības. Šajā otrdienā, 16.decembrī, rublis piedzīvoja jaunu rekordzemu līmeni, kad tā vērtība pret eiro Maskavas biržā bija nokritusies līdz 100,74 rubļiem, bet rubļa vērtība pret dolāru - līdz 80,10 rubļiem. Pēcāk rubļa vērtība atkal salīdzinoši pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lietus ietekmē Ziemassvētku vecīšu darbu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eglīšu eksports audzis septiņas reizes

Žanete Hāka, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedz teju 5,3 miljonus eiro

Dienas Bizness, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Garo brīvdienu dēļ šogad pieprasījums pēc Ziemassvētku un Jaungada ceļojumiem lielāks nekā pērn

LETA, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs: Lai vai kāds vecītis nāktu, izturējāmies pret viņu ar bijību

Sagatavojusi Anda Asere, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

"Baltijas burbuļa" laikā Pāvilostā piedzīvo vietējo tūristu pieplūdumu

Andra Lanka, speciāli Dienas Biznesam no Pāvilostas, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors: bērnībā ļoti nopietni uztvēru dāvināšanas jautājumu

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks: Manā bērnībā nerakstījām vēstules Ziemassvētku vecītim

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Fotogrāfija uzņemta 1953. gadā Omskas apgabalā, Uvaļņas ciemā. G. Ķirsons ir mazākais no attēlā redzamajiem bērniem. Tolaik viņam bija divi gadi.

Foto: No personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis: man vecītis vienmēr atnesa kādu mūzikas instrumentu

Sagatavojusi Kristīne Stepiņa, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors: Omīte vilka vecu kažoku, kas izgriezts uz otru pusi

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā 25.novembrī panākta konceptuāla vienošanās Covid-19 pandēmijas apstākļos tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī starp EM un Veselības ministriju (VM) diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties, jau tagad esot skaidrs, ka Ziemassvētku tirdziņi drīkstēs notikt vismaz "zaļajā" režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem, skaidroja ministrijā.

Iecerēts, ka EM neregulēs maksimāli pieļaujamo tirgotāju skaitu, jo to lemšot katra pašvaldība. Saskaņā ar konceptuālo vienošanos, Ziemassvētku tirdziņos drīkstēs pārdot arī pārtikas produktus un dzērienus.

Turpmākajās diskusijās EM vēl centīšoties panākt, lai noteiktos gadījumos Ziemassvētku tirdziņus drīkstētu rīkot arī "sarkanajā" režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krievijas tūristu skaita kritumu kompensēja citu valstu viesu skaita pieaugums

Žanete Hāka, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 1 122 926 viesi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2013.gadā. Pavadīto nakšu skaits palielinājies par 10%, sasniedzot 1 953 199 naktis, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Taču kopējais tūristu skaits sasniedzis 2 miljonus.

Vislielākais apkalpoto tūristu skaits Rīgas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs reģistrēts no Krievijas – 18,4%, Vācijas – 11,9%, Igaunijas – 7,2%, Lietuvas – 6,3%, Norvēģijas – 5,8%, Somijas – 5,7%, Zviedrijas – 5% un Lielbritānijas – 4,8%.

Analizējot datus par RTAB mērķa valstīm, redzams, ka lielākais tūristu skaita pieaugums vērojams no Lielbritānijas – 50%, Vācijas – 40%, Beļģijas – 35%, Dānijas un Baltkrievijas – 30%, Nīderlandes – 20%.

Lai arī aizvadītājā gadā par 6,5% samazinājies viesu skaits no Krievijas, šie tūristi vēl arvien veido lielāko daļu apkalpoto viesu Rīgas viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir, kur augt

Jevgenija Puļķe, ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Desmit gados tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits divkāršojies

Žanete Hāka, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 4,2 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 14,1%, bet pavadīto nakšu skaits - par 10,1%. Pērn apkalpoto viesu un to pavadīto nakšu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes - 2004. gadā tūristu mītnēs 901,4 tūkstoši viesu pavadīja 2,1 miljonu nakšu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14,5%, sasniedzot 1,4 milj. Pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm: Baltkrievijas – par 27,0%, Igaunijas – par 14,9% un Lietuvas – par 10,9%, bet viesu skaits no Krievijas samazinājās par 4,1%. Ievērojami pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Apvienotās Karalistes – par 47,2%, Austrijas – par 40,0%, Vācijas – par 37,5%, Beļģijas – par 34,7%, Ukrainas – par 32,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā gan tūristi, gan vietējie

Anda Asere, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Martā Latvijas tūristu mītnēs viesu skaits samazinājies par 62,7 %

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 64 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 62,7 % mazāk nekā 2019. gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Salīdzinot ar pagājušā gada martu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 58,2 % un bija 141,6 tūkst. nakšu.

Šajā martā apkalpoti 33,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 70,5 % mazāk nekā pagājušā gada martā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 65 % un bija 81 tūkst. nakšu.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (20,7 %), Lietuvas (10,1 %), Igaunijas (9,6 %), Vācijas (7,3 %), Apvienotās Karalistes (7 %), Ukrainas (4 %), Somijas (3,9 %).

2020. gada martā tūristu mītnēs apkalpoti 30,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 47,3 % mazāk nekā 2019. gada martā. Vietējo ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir samazinājies par 43,5 % un bija 60,5 tūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesu skaits no Krievijas 2.ceturksnī samazinājies par 37%

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 411,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2014. gada 2. ceturksnī. Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 37,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Kopumā 2015. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 577,6 tūkst. viesu, kas ir par 2,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits samazinājās par 2,8% un bija 165,8 tūkst. Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies tūristu mītnēs Rīgā (23,2% viesu), Jūrmalā (9,0%), Liepājā (6,3%), Ventspilī (6,0%), Daugavpilī (3,6%), Kuldīgas novadā (3,1%) un Siguldas novadā (3,0%). No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 81,1% viesu, Jūrmalā – 7,6%, Siguldas novadā – 1,7%, Liepājā – 1,3%, Daugavpilī un Ventspilī – katrā 0,9% viesu.

Kopš 2010. gada tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ik gadu ir palielinājies vidēji par 10,4% gadā. Savukārt 2015. gada 2. ceturksnī kopējais pavadīto nakšu skaits samazinājās par 1,6%, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Par 5,2% sarucis Latvijas iedzīvotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies 2014. gada 2. ceturkšņa līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru