Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Saistībā ar neseno ugunsgrēku Krievijas tirdzniecības centrā un sabiedrības satraukumu par ugunsdrošību tirdzniecības centros Latvijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veiks neplānotās ugunsdrošības pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros visā Latvijā, vēsta VUGD mājaslapā pieejamā informācija.

Tuvāko dienu laikā VUGD amatpersonas izlases kārtībā veiks neplānotās pārbaudes tirdzniecības centros ar atpūtas vietām, piemēram, bērnu rotaļu istabām, kinoteātriem, batutiem, kartingiem, kuru ietvaros tiks pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pievēršot pastiprinātu uzmanību evakuācijas ceļu un izeju atbilstībai un pieejamībai, ēku ugunsaizsardzības sistēmām, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Kopumā 2017.gadā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem aptuveni 2% bija izcēlušies publiskās ēkās. VUGD šādās ēkās, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 200 cilvēkiem, tai skaitā arī tirdzniecības centros, plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic ne retāk kā reizi trīs gados. Līdztekus valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros VUGD amatpersonas objektos veic arī neplānotās ugunsdrošības pārbaudes, kur objektu atbildīgās personas netiek informētas par šādu pārbaužu veikšanu.

Igaunijas Finanšu inspekcija tur aizdomās Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli par maldināšanu un apsver iespēju sākt pret to tiesvedību par naudas atmazgāšanu.

Inspekcija norādījusi, ka 2014.gadā veikusi «Danske Bank» Igaunijas filiālē pārbaudes, kurās konstatēti plaši, ilgstoši un sistemātiski naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvu pārkāpumi. Tā arī atklājusi, ka «Danske Bank» filiāle nav pienācīgi analizējusi savu klientu - uzņēmumu «Lantana Trade LLP».

«Danske Bank» Igaunijas filiāle minēto pārbaužu laikā nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka veikta bankas iekšējā analīze, kurā būtu atklājušās aizdomas par «Lantana Trade LLP» patiesā labuma guvēju. Bezdarbība attiecībā uz minēto kompāniju ir viena no pretenzijām, ko Finanšu inspekcija izvirzījusi bankai.

Iespējamā finanšu uzraudzības iestādes maldināšana uzraudzības procedūras gaitā uzskatāma par nopietnu pārkāpumu, ja pašai «Danske Bank» bija papildu informācija par savu klientu, kuru tā pārbaudes laikā nesniedza. Inspekcija apsver iespēju sākt attiecīgu pārbaudi.

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis apliecinājumu no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, aģentūrai LETA sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests šodien telefonsarunā apstiprināja, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, taču gala lēmums tiks pieņemts tikai pēc tam, kad tiks pabeigts ziņojums par zvejas produktu apstrādes uzņēmumu inspekcijās konstatēto, norādīja Meistere.

Pēc viņas teiktā, saskaņā ar Rosseļhoznadzor pausto, gala ziņojuma sagatavošana prasīšot vēl dažas nedēļas. Pēc tam Krievijas dienests informēs PVD par inspekcijās konstatēto, pieņemto lēmumu un no tā izrietošajām turpmākajām darbībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti darbi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Grebņeva” modernizācijai.

Līdz rudens sākumam uzsāks četru jaunu paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Grebņeva” modernizācijas mērķis ir izveidot Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasībām atbilstošas, mūsdienīgas darba telpas autoceļu muitas un robežsardzes darbiniekiem. Tiks izbūvēti četri jauni pārbaudes paviljoni, nodrošinātas biometrisko datu iegūšanas un pārbaudes iespējas, kā arī nodrošināta efektīvāka robežšķērsotāju plūsmas caurlaidība. Būvdarbus īstenos SIA “Delta Construction”.

Nedēļas laikā uzsāks nepieciešamos demontāžas darbus, kā arī uzstādīs papildus paviljonu iebraukšanai no Krievijas puses, lai nodrošinātu līdzšinējo kravas automobiļu robežšķērsošanas caurlaidību. Līdz rudens sākumam uzsāks četru jauno paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi.

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone šodien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4.aprīļa līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi, aģentūrai LETA pavēstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Pārbaudes minētajās dienās notiks no plkst.6 līdz 8. Krievijas puse aicinājusi Latviju šajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas.

AM preses pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban Krievijas puse Latviju nav informējusi, kāda veida bruņojumu plāno izmantot. Tāpat viņš apliecināja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos paaugstināta kaujas gatavība nav izsludināta.

AM ir izsaukusi Krievijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.