Pakalpojumi

Kriminālvajāšanai nodota lieta par apjomīgu krāpšanos ar tūrisma piedāvājumiem

Lelde Petrāne, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Valsts policija nodevusi prokuratūrai krimināllietu par firmas SIA Izdevīgi pirkumi vārdā īstenoto krāpšanu, kolektīvās iepirkšanās portālos orangelife.lv un kupon.lv piedāvājot tūrisma braucienus uz dažādām valstīm. Cilvēki veikuši samaksu par ceļojumiem, taču vēlāk solītais brauciens nav nodrošināts un samaksātā nauda arī nav atmaksāta.

Par cietušajām kopumā atzītas 268 personas, liecina policijas sniegtā informācija.

2012. gada vasarā un rudenī Valsts policijā saņemti cietušo iesniegumi par iespējamo krāpšanu. Iesniegumos sniegtā informācija liecināja, ka SIA Izdevīgi pirkumi interneta vietnēs orangelife.lv un kupon.lv piedāvāja iegādāties tūrisma braucienus uz Eiropas Savienības un NVS valstīm. Saņemot ceļojuma apmaksu, braucienu izpilde netika nodrošināta, un samaksātā nauda personām vēlāk netika atmaksāta.

Saistībā ar notikušo policija uzsāka 67 kriminālprocesus, kas vēlāk apvienoti vienā krimināllietā. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka kopumā 268 cietušajām personām nodarīts materiālais zaudējums vairāk nekā 59 tūkstošu eiro apmērā. Par aizdomās turamo atzīts 1980. gadā dzimis vīrietis.

Pret vīrieti ierosināts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā. Krimināllieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai. Par noziegumu 1980. gadā dzimušajam vīrietim draud brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā

Valdis Vanadziņš - viesnīcas «Pullman Riga Old Town» ģenerāldirektors, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi «dalītās» ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu, izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.

OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms sastāda 4,5% no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautiskās ķēžu viesnīcas, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.

Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendence pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visvairāk naudas Rīgā tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas

BNS, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ko nesīs Tūrisma attīstības valsts aģentūras pievienošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Lāsma Vaivare, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. februārī stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, ar kuru Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Ekonomikas ministrija redz, ka šādi tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, Latvijas kā tūrisma galamērķa nostiprināšanai un valsts atpazīstamības starptautiskajā arēnā veicināšanai. «TAVA ir vienīgā, kas valsts līmenī veido tūrisma tēlu. Tās loma ir liela un es ceru, ka tā nesamazināsies, pievienojoties LIAA, un varēsim turpināt sāktās aktivitātes,» intervijā DB saka TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Jūs no apvienošanas redzat vairāk ieguvumu vai zaudējumu?

To mēs redzēsim pēc kāda laika. Galvenais apvienošanas arguments, ka TAVA iegūs vairāk cilvēkresursu, jo LIAA ir pārstāvniecības ārvalstīs, kuru darbinieki varētu palīdzēt tūrisma aktivitāšu īstenošanā. Vai viņiem pietiks laika, resursu un iespēju to darīt, tas ir cits jautājums, jo viņiem ir arī citi pienākumi, tūrisms nav viņu vienīgā prioritāte. Arī citās valstīs notiek apvienošanās, gandrīz visās mūsu kaimiņvalstīs noticis līdzīgi. Pieredze ir dažāda – ir ieguvumi, ir apgrūtinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ziemele: Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stādu audzētavas mērķtiecīgi attīsta eksportu, uzplaukst stādu tūrisms, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijā netālu no Latvijas robežas vairākas pašmāju stādaudzētavas atvērušas tirdzniecības vietu, kur realizē izaudzēto. Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs, stādu audzētavas Dimzas saimnieks Andrejs Vītoliņš zina teikt, ka cenu atšķirība ar Igauniju ir liela – pat divkārša, tāpēc Latvijas stādu audzētāji meklē iespējas tirdzniecībai kaimiņvalstīs. Tiesa, ir nedaudz produktu grupu, kur cenu atšķirības gandrīz nav. Pēdējos gados daudz tiek strādāts pie nozares popularizēšanas, piemēram, Siguldā regulāri notiek Stādu parāde. A. Vītoliņš stāsta, ka īpaši tiek strādāts, lai piesaistītu igauņu tūristus, un tad, kad viņi atbrauc, tālāk reklāma ir «no mutes mutē, pat presei nav jāstrādā». Pietiekot ar to, ka radīta laba reputācija Latvijas augiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valstij trūkst stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrismā un ienākumu gūšanā

Dienas Bizness, 20.04.2015

«Pasaulē ir daudz labu piemēru, kā, pārdomāti attīstot tūrisma industriju, nevis tikai ierakstot bukletā informāciju par vienas simtgadīgas kļavas apskates iespējām, piesaistīt naudu,» uzskata Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eiropā vēlas veicināt salu un jūras nozaru attīstību

Žanete Hāka, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija izstrādājusi jūras nozaru izaugsmes stratēģiju, uzsverot, ka piekrastes un jūras tūrisms ir nozare ar lielu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, liecina EK paziņojums.

Tāpat stratēģijā ieskicētas darbības, lai palīdzētu reģioniem izvērst savu potenciālu, tajā pašā laikā nodrošinot ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā.

Jaunās stratēģijas mērķis ir risināt problēmas, ar ko saskaras Eiropas tūrisma nozare, atbalstīt nozares attīstību un uzlabot tās konkurētspēju.

Eiropa ir pasaulē iecienītākais tūrisma galamērķis un 2012. gadā Eiropu ir apmeklējuši 534 miljoni tūristi no citiem pasaules reģioniem (52% tūristu visā pasaulē).

Tūrisma nozares ieņēmumi šajā pašā gadā bija 356 miljardi eiro.

Piekrastes un jūras tūrisms ietver gan atpūtu pludmalē (piemēram, sauļošanās, peldēšana un sērfošana) un jūrā (piemēram, izbraukumi ar kuģiem, burāšana un jūras sporta veidi), gan pakalpojumus, ko piedāvā krastā, tādus kā viesnīcas, aprīkojuma ražošana un čarterpārvadājumi, skaidro EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums Rīgā nākotnē būs saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

Šobrīd vislielākās bažas ir saistītas ar to, kas notiks ar Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām attiecībām. Tas var ietekmēt arī tūristu skaitu, tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Svarīgi būs izmantot priekšrocības Rīgas tēla saglabāšanā. Tāpat izmaiņas nepieciešamas

reklāmas kampaņai Krievijā, jo tas, kas palīdzēja pērn, varētu nepalīdzēt šogad. Kāds šobrīd ir sadalījums tūristu jomā, vēlējās noskaidrot 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Lielākoties ir tūristi no Krievijas, Skandināvijas un Vācijas. Tiesa, tūristi no Krievijas vidēji tērē divas reizes vairāk nekā citi. Šā gada sākumā bagāto tūristu skaits Rīgā ir bijis mazāks, iemesls varētu būt olimpiskās spēles Sočos, bet, vai tūristi atgriezīsies Rīgā – to redzēsim, sacīja N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti notiekošajam Ukrainā, Krievijas tūristu skaits Latvijā strauji pieaug. Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzturējušies 132 783 tūristi no Krievijas, savukārt šogad šajā pašā laika periodā to skaits pieaudzis par 16,6 tūkstošiem. Tūrisma eksperti gan norāda, ka notiekošais mainījis šīs valsts ceļotāju paradumus - tagad grupu vietā no Krievijas uz Latviju krietni vairāk brauc individuālie tūristi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

To, ka grupu tūrisms Krievijā lēnām virzās uz krahu, apliecina arī cita pēc citas pienākošās ziņas par bankrotējošām tūrisma kompānijām. Piemēram, pagājušajā piektdienā viena no lielākajām Krievijas tūrisma kompānijām Intaer paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Kā iemesls tika minēts «būtisks valūtas kursa pieaugums un negatīvā politiskā situācija».

Portāla baltictravelnews.com direktors Aivars Mackevičs individuālo tūrismu saista ar vēlmi nodrošināties priekšdienām. «Daļai uzkrājies kaut kāds kapitāls, un viņi bažījas, kā situācija attīstīsies pašā Krievijā. Liela neziņa ir par to, kas notiks tālāk ar sankcijām. Katrs grib, lai šis kapitāls ir drošībā, lai ar to vēlāk varētu darboties arī viņu bērni,» Dienai skaidro A. Mackevičs. Viņš piebilst, ka Baltijas valstis Krievijas iedzīvotājiem ir labs patvērums. Tās atrodas tuvu dzimtenei, un te var runāt krieviski. «Krievijas tūristi uz Latviju brauc aptaustīt vidi. Ja nu gadījumā būs jāmūk no valsts, tad šī viņiem liekas piemērota vieta,» teic eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzīgs potenciāls tūrisma attīstībai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu, tomēr šis potenciāls netiek pilnībā izmantots, norāda Wellton viesnīcu tīkla īpašnieks Vadims Muhins.

Viņš uzskata, ka potenciāla nepilnvērtīgai izmantošanai ir vairāki iemesli.

Viens no iemesliem ir nepietiekamā infrastruktūra.

Savukārt galvenā tūristu plūsma Rīgā ierodas pa gaisu, un tā ir tiešā veidā atkarīga no zemo cenu aviomaršrutu piedāvājuma, kas varēja būt lielāks.

Tajā pat laikā, salīdzinot ar, piemēram, Tallinu, Rīgā ir vāji attīstīts biznesa tūrisms.

«Šo [situāciju] ietekmēt var tikai valdība, mainot nodokļu un likumdošanas politiku un radot ārvalstu investīcijām labvēlīgāku vidi,» uzskata Muhins.

Viņš arī atzīst, ka ievērojami samazinājusies tūristu plūsma no Krievijas, ko galvenokārt veicinājusi ģeopolitiskā situācija, rubļa vērtības samazināšanās un naftas cenu kritums pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru