Droši vien ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Berga bazārs, spriež Aleksis J. Karslons, kura vecvecvectēvs Kristaps Bergs no laukiem ieradies Rīgā un 19. gadsimta beigās izveidoja šo kvartālu.

Kvartāla atjaunošanu sāka A. Karlsona tēvs un viņa māsa Ieva Laukers. Viņš pats Latvijā dzīvo un strādā kopš 2006. gada. «Man ir gandarījums par to, ka varu piedalīties šajā procesā, varu turpināt tradīcijas, kas sāktas 1887. gadā. Domāju, ka arī rīdzinieki varētu būs lepni par šo kvartālu, ne tikai mana ģimene. Tas ir neatņemama, svarīga Rīgas, Latvijas vēstures sastāvdaļa. Šī bija viena no pirmajām latviešu uzņēmēja attīstītām vietām Rīgā. Turklāt K. Bergs bija saistīts ar latviešu biedrību, kas veicināja latviešu identitātes stiprināšanos, neatkarību no valdošās vāciešu elites,» viņš stāsta.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Runa gan šoreiz nav par kādu TV seriālu, bet par katrai sevi cienošai pilsētai raksturīgu elementu – iepirkšanās ielu. Rīga ir viena to nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kam šādas definētas un pircēju atzītas ielas nav. Toties ir iepriekšējo pilsētas runasvīru aizsāktā, vēl padomju laikā dzimusī ideja par Stučkas/Tērbatas ielu.

Kā alternatīva jau labu laiku tiek aplūkota Vaļņu iela, kam idejas veicinātājs ir Linstow un nu arī Krišjāņa Barona iela, kam oficiālais atbalstītājs ir Latvijas Tirgotāju asociācija. Kā jau tas pie mums pierasts – visi viens otru apkaro, līdz ar to lielu daļu enerģijas izlaižot «caur svilpi».

Papildus asumu visām diskusijām piešķir dažu atbalstītāju vēlme konkrēto iepirkšanās ielu realizēt kā gājēju ielu – līdz ar to iesaistot lielākus vai mazākus apjomus nodokļu maksātāju naudas un sarežģījot jau tā ne pārāk veiksmīgo pilsētas transporta organizāciju (citvalstu ceļotāju vidū pazīstama ar apzīmējumu «...uzmini nu...»).

Krīzes ķetnas tvērienam atslābstot, uzbango aktivitāte tirdzniecības platību nomas segmentā Rīgas centrā . Tiesa, aptaujātie situācijas raksturošanai nelieto deficīta jēdzienu, nepiesauc strauju cenu kāpumu, tomēr atzīmē, ka pieprasījums pēc labākajām telpām stratēģiski izdevīgās vietās ir lielāks par piedāvājumu, kas attiecīgi raisa nomas cenu pakāpenisku kāpumu atsevišķās vietās.

Kompānija Ober Haus Real Estate šā gada 2. ceturkšņa komercplatību tirgus pārskatā norāda, ka tirdzniecības platību jomā tas ir bijis aktīvāks par 1.ceturksni. Saglabājās pieprasījums pēc telpām no 50 līdz 250 m2 aktīvākajās ielās. «Novērojama tendence, ka pieprasījums pēc telpām aktīvajā centrā ir lielāks par piedāvājumu. Savukārt telpas šķērsielās arī pie salīdzinoši zemas nomas maksas joprojām nav iznomātas,» informē kompānija.

Pēc Newsec Latvia apkopotajiem datiem, Rīgas centrā lielākais pieprasījums ir pēc telpām līdz 200 m2. Tā kā intensīvāka nomnieku rotācija tirdzniecības ielās notikusi jau 2012.gadā, aktīvo nomnieku interese koncentrējās tikai uz dažām potenciāli vēl atbrīvojamām telpām veiksmīgākajās vietās, komentē šī uzņēmuma izpilddirektore Olga Kozina.

Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas

Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»

Baltijas Modes federācija apkopojusi informāciju par vietām Rīgā, kur iespējams iegādāties vietējo dizaineru - šīs sezonas Rigas Fashion Week (RFW) dalībnieku - radītos tērpus.

Rīgā atrodami vairāki daudzzīmolu modes veikali, kuri piedāvā vietējo dizaineru kolekcijas. Konceptveikalā BOLD Concept Store var atrast tādus zīmolus kā Natalija Jansone, Iveta Vecmane un One Wolf. Baltijas dizaina konceptveikalā Awake atrodams One Wolf, Baiba Ladiga un bērnu modes zīmols Rock and Mouse. Soyka Secret Garden piedāvājuma klāstā atrodami tādi latviešu zīmoli kā Soyka, Antistar, Savibijoux, Pasdemarque. Zīmola One Wolf tērpus piedāvā arī konceptveikals Bang Bang.

Kvartālā «Berga bazārs» ir iespēja atrast tādus zīmolus kā Bergs Prive, Narciss, Anna Led un Ameri. Salonā «6. Septembris» tiek piedāvātas Katya Katya London kleitas. M50 atrodami Baibas Ladigas tērpi, bet veikalā Public Image – zīmola Public Makes Image tērpi, NONAME Place – NONAME Atelier kolekcijas.