Eksperti

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties?

Kaspars Cveiģelis, zivju konservu ražošanas uzņēmuma "Līcis-93" valdes loceklis, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Kad lēmējvara tiek nodalīta no izpildvaras - mērķi iegūst dubultu spēku. Lēmējvara kontrolē stratēģiskā plāna izpildi un tic, ka tas tiks izpildīts, savukārt operatīvā vadība zina, ka būs stratēģija, kas vedīs pie panākumiem. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, tas tālāk jānodod realizācijai, līdzīgi kā komponists skaņdarbu nodod diriģentam. Tālāk diriģents ir tas, kurš tālāk rūpējas par taktiku un iedziļinās niansēs un sinhronizē visas darbības, pieliek visas pūles lai stratēģija tiktu realizēta dzīvē. Kā mēs redzam īpašnieka funkcijas atšķiras no vadītāja funkcijām un ja īpašnieka stratēģiskās funkcijas netiek pildītas, tad krīze pārsteidz nesagatavotus un jādzēš haotiski ugunsgrēki, nevis precīzi jāstrādā pēc plāna A vai B vai C.

Nākošais pamatprincips uzņēmējdarbībā, kas netiek ievērots un ko noteikti var uzlabot – skaidra uzņēmuma struktūra. Ar ko amatieru komanda sportā atšķiras no profesionāļiem? Ar skaidru struktūru, zināms kurš, ko dara un par ko atbild. Cilvēki uzņemas atbildību katrs par savu sektoru un tas dod iespēju ātrāk un precīzāk saspēlēties, kas ir produktivitātes pamatā. Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis, kur lēmumi jāpieņem ātri un jānodod precīzai izpildei. Tās var būt stundas vai pat tikai minūtes. Ja darbiniekiem nav skaidras viņa atbildības robežas, tās pārklājas vai ir izplūdušas, tad rezultātā visi dara visu vai neviens neko un vajadzīgais rezultāts netiek sasniegts.

Trešais un viens no būtiskākajiem rādītājiem ir vadītāja mentālā veselība. Spēja spriest, analizēt, pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību, nevis nomuļļāt un gaidīt, kad situācija pati atrisināsies un emocionālā stabilitāte. Krīze rada apjukumu cilvēkos, neskaidrību par rītdienu, ko darīsim un vai darīsim. Vai vadītājs, saņemot informāciju, spēj analītiski izspriest visus par un pret un attiecīgi stabilizēt uzņēmumu vai tieši pretēji, jebkuru informāciju pastiprina, tādējādi sējot paniku darbiniekos. Šādās situācijās vadītāja stabilitāte ir vitāli svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru