Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.
To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.
“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.
Piesardzīga attieksme
Baltijas vadītāju vidū valda arī attiecībā uz savu valstu ekonomiku attīstību - šogad tautsaimniecības samazinājumu prognozē 63% aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju Latvijā, 62% Igaunijā un 40% Lietuvā. “Tas ir mazliet pārsteidzoši, ka dienvidu kaimiņvalstī strādājošajiem uzņēmumu vadītājiem ir vismaz par trešdaļu lielāks optimisms nekā Latvijā un Igaunijā, turklāt 45% Lietuvas uzņēmēju uzskata, ka tautsaimniecība nemainīsies, kamēr Latvijā un Igaunijā tā domā tikai 27% aptaujāto,” secina Z. Elksniņa-Zaščirinska.
Neraugoties uz ģeopolitisko situāciju un ekonomikas satricinājumiem, Baltijas uzņēmumu vadītāju vidū joprojām saglabājas pārliecība par sava pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma palielinājumu nākamajos 12 mēnešos, uz ko norāda 46% aptaujāto Latvijā, 53% Lietuvā un 45% Igaunijā. Protams, optimisms nav tik liels, kāds tas bija pirms gada, kad vēl nebija sācies karš Ukrainā. “Sava uzņēmuma attīstību vadītāji var ietekmēt, bet nevar ietekmēt globālos notikumus un arī virkni faktoru Latvijas ekonomikā,” secina Z. Elksniņa-Zaščirinska. Vienlaikus uzņēmumu vadītāji visās Baltijas valstīs ir pārliecināti par spēju pārvarēt izaicinājumus un prognozē stabilu uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamo trīs gadu periodā (Latvijā – 80%, Lietuvā – 89%, Igaunijā – 83%), kamēr Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) pārliecināti par to bija tikai 50% aptaujāto.
Z. Elksniņa-Zaščirinska vērš uzmanību, ka trešā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā (31%) un Igaunijā (32%) uzskata, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi pēc 10 gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgi, ja tie turpinās darboties pašreizējā virzienā, savukārt Lietuvā šāds viedoklis ir gandrīz pusei aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju (47%). “Tas ir signāls, ka uzņēmēji apzinās situāciju un ir gatavi attiecīgi rīkoties, lai to nepieļautu,” uzsver Z. Elksniņa-Zaščirinska un piebilst, ka globālā līmenī uzņēmēji ir pesimistiskāki nekā Latvijā vai Igaunijā, piemēram, CAE reģionā 45% (Lietuvā līdzīgi – 47%) uzskata, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi pēc 10 gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgi.
Efektivitāte, jauni produkti un tirgi
Lai nodrošinātu uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi, vadītāji Latvijā iepriekš vairāk paļāvās uz dabisko izaugsmi, bet šogad lielāka uzmanība pievērsta procesu efektivitātei. “Uzņēmēji to nodrošinās, investējot automatizācijā, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanā un arī alternatīvo enerģijas resursu izmantošanā,” norāda Z. Elksniņa-Zaščirinska.
Visu rakstu lasiet 21.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
