Jaunākais izdevums

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

DB vēstīja, par tā brīža Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumu, kurš uzdeva jau līdz 2017. gada 1. jūnijam izstrādāt kūdras nozares attīstības stratēģiju. DB jau 12.10.2016. rakstīja, ka Latvijā joprojām nav izstrādāta kūdras nozares attīstības stratēģija, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir miglā tīta, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu ieguldīt šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts pauda Zemkopības ministrijas gatavību kļūt par atbildīgo institūciju kūdras nozares politikas plānošanai un pārraudzībai, taču Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tas neguva atsaucību.

Saredz miljonu zaudējumus

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka norādīja, ka finanšu revīzijā par Zemkopības ministrijas 2018.gada pārskatu konstatēja, ka līdz 2018. gada beigām ministrija neesot uzskaitījusi un uzrādījusi gada pārskatos tās valdījumā esošos valstij piederošos derīgos izrakteņus (kūdru, smilti, granti u.c.), kas nodoti apsaimniekošanā valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) jeb, citiem vārdiem sakot, - konstatēts, ka saimnieks nezina, kas tam pieder.

Labojot šo situāciju, Zemkopības ministrija savā pārskatā uz 2018.gada beigām iekļāvusi tai uzticētos valsts derīgos izrakteņus - uzrādīja ar vērtību 3,8 miljardi eiro (kūdras atradnes - 3,7 miljardi eiro, smilts, grants atradnes - 102 miljoni eiro). Tā kā valstij piederot 58% no Latvijā pieejamās kūdras platības, un Valsts kontrolei radās jautājums: Kādi ir bijuši valsts ieņēmumi no tai piederošo kūdras krājumu pārdošanas, ja kūdras atlikusī vērtība pēc apmēram 20 gadu aktīvas izstrādes vēl ir 3,7 miljardi eiro? Trīs mēnešus vēlāk Zemkopības ministrija derīgo izrakteņu vērtību samazināja 58 reizes - uz 57,3 miljoniem eiro kūdrai un 8,4 milj. eiro smilts un grants atradnēm, norādīja I. Vilka.

Tāpēc Valsts kontrole izlēmusi veikt padziļinātu situācijas izpēti un uzsākt likumības (atbilstības) revīziju un tās rezultātā radušies bēdīgi secinājumi. Proti, ne Zemkopības ministrija, ne LVM līdz šim nesot sekojuši līdzi un apzinājuši, kādos apmēros valsts īpašumā esošā kūdra ir iegūta un atsavināta. Šos datus par periodu no 2013.gada Valsts kontrole lūdza apkopot Valsts vides dienestam.

Ik gadu vairāk nekā 60% no Latvijā iegūtās kūdras nākot no LVM apsaimniekošanā nodotajos īpašumos, un vairāk nekā 95% Latvijas kūdras tiek eksportēti. 2018.gadā kūdra tika eksportēta 178 milj. eiro vērtībā, kamēr a/s Latvijas valsts meži ieņēmumi par kūdru bijuši tikai 2,47 milj. eiro (2017.gadā - 1,8 milj. eiro).

Šādi nesamērīgi zemi ieņēmumi skaidrojami Valsts kontroles ieskatā ir ne tikai ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados slēgtiem līgumiem saskaņā ar tā laika normatīvo ietvaru un izpratni par dabas resursu un valsts īpašuma vērtību, bet arī ar ļoti gauso normatīvo aktu grozīšanas gaitu un to, ka LVM neesot savlaicīgi uzsākusi kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju. Proti kūdras ieguves maksas indeksāciju sākta tikai trīs gadus pēc noteiktā termiņa, kā rezultātā laikā no 2015. līdz 2019.gadam LVM ieņēmumi bijuši par 1,6 milj. eiro mazāki nekā būtu varējuši būt.

2018.gadā saņemtā maksa, piemēram, veido nepilnu trešdaļu no faktiskās tirgus vērtības. Arī laika posmā no 2020. līdz 2030.gadam plānotie ieņēmumi par kūdras ieguvi varētu būt par 3,1 milj. eiro lielāki, ja maksas indeksācija būtu sākta savlaicīgi, skaidroja I. Vilka. Proti, līdz līdz 31.12.2014. atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajiem principiem, ja šādas tiesības ir paredzētas nomas līgumā vai puses par to vienojas, vienpusēji izbeidz vai groza nomas līgumu zemes dzīļu izmantošanai, kas noslēgts ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību līdz 20.05.2014.

Minētās iznomātāja tiesības attiecināmas uz gadījumiem, ja zemes nomas maksa ir zemāka par 6 % no zemes kadastrālās vērtības, - šādos gadījumos, grozot nomas līgumu, nomas maksa nosakāma 6 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Vienlaikus 01.01.2015. nomas līgumiem, kas noslēgti līdz 20.05.2014., ja šādas tiesības ir paredzētas nomas līgumā vai puses par to vienojas, katru gadu vienpusēji indeksē nomas maksu ar nosacījumu, ka nomas maksas pieaugums katrā indeksācijas reizē nepārsniedz 20 %, līdz nomas maksa sasniedz zemesgabala nomas maksas tirgus novērtējumā, ko nosaka sertificēts vērtētājs, minēto zemes nomas maksu. Valsts kontroles revīzijas materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai.

Cita realitāte

Latvijas kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere norādīja, ka Latvijai kūdras ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,6 milj. t, un, ik gadu iegūstot vidēji ap 0,95 milj. t kūdras, nozīmē, ka tās apjoms ik gadu pieaug par 0,65 milj. t.

Nozarē strādā 15 kūdras pārstrādes un fasēšanas rūpnīcas, nodarbina 1800 strādājošos, bet kūdras ieguves sezonā (vasarā) līdz pat 2700, un nodokļos kopumā samaksā 18,5 milj. eiro.

"Kūdras ieguve ir atkarīga no laika apstākļiem, vienlaikus nomas maksa par kūdras ieguves platībām jāmaksā katru gadu neraugoties uz kūdras ieguves iespējām, turklāt, ja ieguve nenotiek trīs gadus, tad licence tiek anulēta," uzsvēra I. Krīgere. Viņa atgādināja, ka Latvijā strādājošajiem kūdras ieguvējiem jākonkurē ārvalstu tirgū, tajā pašā laikā zemes nomas maksa ir ļoti atšķirīga, jo Lietuvā tā vidēji ir 8 eiro/ha, Igaunijā - 10 eiro/ha, bet Latvijā 178 eiro/ha.

I. Krīgere arī uzsvēra, ka nesaprot, kā Valsts kontrole var salīdzināt LVM ieņēmumus no kūdras 2,47 milj. eiro ar kūdras produktu kopējo eksportu - 178 milj. eiro. "Cik zināms, tad LVM iznomā purvus (zemi) kūdras ieguvei nevis pārdod kūdru, turklāt eksportēta jau tiek nevis kūdra, bet gan tās produkts - substrāts - kurā ir ne tikai pievienotas barības vielas un pat arī kokšķiedra," skaidroja I. Krīgere.

Nozares uzņēmēji arī atgādināja, ka 2014. gadā, kad tika veiktas izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka no 2015. gada LVM jāveic nomas maksas indeksācija, līdz tā sasniegs tirgus vērtību, tika radīta situācija, ka uz noslēgtajiem nomas līgumiem ar termiņu līdz 25 gadiem nevar paļauties, un tika radīts juceklis, jo neviens nekad līdz tam nebija veicis visu kūdras atradņu nomas maksas tirgus novērtējumu.

Nebija un lielā mērā arī pašlaik - nav zināšanu, atzīst paši vērtētāji.

Vēlāk Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija pēc LVM pasūtījuma izstrādāja nekustamo īpašumu - zemesgabalu, kuru izmantošanas mērķis ir derīgo izrakteņu (kūdras) ieguve ar mērķi veikt iegūtā izrakteņa pārstrādi un tālāku produkta realizāciju, tirgus nomas maksas noteikšanas metodiku. Metodikas izstrādes un apspriešanas laikā radās domstarpības par daudziem metodikā izmantotiem pieņēmumiem un vērtībām. Par novērtējuma dīvainībām atgādināja arī Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Savukārt kūdras ieguvēji atzīst, ka daļai ieguves vietu nomas maksa nav sasniegusi novērtēto tirgus vērtība, esot dzirdama tikai neapmierinātība, taču pavisam drīz varot sākties arī nopietnas problēmas. Latvijā kūdras ieguvēji par iespēju iegūt kūdru valstij maksā vairāk nekā Kanādas, Igaunijas vai Krievijas kūdras ieguvēji, tāpēc arī par kūdras resursu izsaimniekošanu nevarot runāt, jo - jau 2018. gadā LVM (zemes noma) un Latvijas valsts, kā arī pašvaldību budžeti (Dabas resursu nodoklis) ir saņēmuši otro lielāko guvumu no iegūtās kūdras minēto valstu vidū.

Vērtības izzināšanai vajag simtus miljonus

Savukārt Jānis Eglīts solīja, ka Zemkopības ministrija ieviesīs visus revīzijas ziņojuma punktus, taču iebilda pret vairākiem secinājumiem, proti, neveicot izpēti, nav iespējams precīzi aplēst valstij piederošā derīgā izrakteņu patieso vērtību. "Lai LVM kā valstij piederošo kūdras resursu apsaimniekotājs varētu veiktu pilnu kūdras purvu izpēti, šim nolūkam būtu jāpiešķir 250-300 milj. eiro, ja Saeima gatava šādu summu piešķirt, LVM to var paveikt un tad valsts rīcībā būs ticamāka informācija," norādīja J. Eglīts.

Vienlaikus, viņš norādīja, ka Latvijā ir arī citi derīgie izrakteņi (piemēram, nafta, niķelis utml) un tad jau ir jautājums, kādā vērtībā tos atspoguļot. J. Eglīts arī kūdras produktu eksporta apmēra līdzināšanu LVM nomas ieņēmumiem uzskata par neadekvātu, jo tādā gadījumā, piemēram, nomas maksa par m2 no IT uzņēmuma būtu atkarīga no tā apgrozījuma un tās apmēram būtu jābūt daudz lielākam, nekā kādas citas, piemēram, ražojoša uzņēmuma, bet šādus nomas maksas piemērošanas piemērus nezinot.

Turklāt no 2015. gada neesot bijis iespējams ieviest valdības noteikumu prasības, jo sertificētiem vērtētājiem neesot bijis vienotas metodikas, lai noteiktu kūdras atradņu nomas maksas tirgus novērtējumu zemes dzīļu resursu izmantošanā. Kā pretarguments skanēja, ka tādā situācijā bija jālūdz valdībai mainīt attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās termiņu.

Jāatgādina, ka LVM pārņēma jeb faktiski mantoja kūdras un citu derīgo izrakteņu ieguves nozari ar jau spēkā esošām līgumsaistībām ar konkrētiem uzņēmumiem. LVM uzdevums, pārņemot nodotos zemes nomas līgumus derīgo izrakteņu ieguvei 2000. gadā, galvenokārt, ir bijis nodrošināt nomas līgumu saistību izpildi atbilstoši to saturam un spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Nozarei savi ierosinājumi

Ja Latvija vēlas turpmāk būs viena no kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas lielvalstīm, tad Ekonomikas ministrijas pārraudzībā būtu nepieciešams izveidot Ģeoloģijas fondu, kurā apvienotu pašreizējo VVD Zemes dzīļu pārraudzības daļu ar visām tās funkcijām ar pašreizējo LVĢMC Zemes dzīļu daļu ar visām tās funkcijām, kā arī pašreizējo LVM struktūru "LVM zemes dzīles", kas nodarbotos ar valsts īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un attiecībām ar nomniekiem.

Vienlaikus tiktu izveidota zemes dzīļu un dabas resursu apzināšanas un meklēšanas nodaļa. Bez tam pilnībā izmainīt dabas resursu nodokļa un zemes nomas sistēmu kūdrai. Jaunās sistēmas galvenajiem principiem jāveicina kūdras tālāku pārstrādi Latvijā -minimāla, fiksēta zemes nomas maksa par ha; fiksēts, lielāks dabas resursu nodoklis, licences maksa jeb royalty par neapstrādātas kūdras realizāciju; fiksēts, mazāks dabas resursu nodoklis, licences maksa par pārstrādātas kūdras realizāciju.

Informācijai!

Zemes nomas maksa kūdras ieguvējiem (eiro/ha)

Latvija 178

Igaunija 10

Lietuva 8

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdras nozarei laba sezona, bet neprognozējama nākotne

Māris Ķirsons, 29.10.2019

«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina ieviest šaursliežu tramvaju starp Baložiem un Ziepniekkalnu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Piedāvātās Baložu –Ziepniekkalna šaursliežu tramvaja trases kopskats

Avots: no iesniegtās iniciatīvas materiāliem

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas stividorkompānijai SIA B Port

Expobank, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas uzņēmumam ar vietējo kapitālu SIA B Port. Piešķirtais finansējums tiks investēts uzņēmuma attīstībā Rīgas Brīvostas teritorijā. Ar šo kredītu Expobank palielināja sava finansējuma apmēru SIA B Port līdz 4,7 miljoniem eiro.

SIA B Port ir dibināta 2012. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu, zāģmateriālu un beramkravu (granulas, graudi, kūdra) pārkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā. Pēc vadības restrukturizācijas 2016. gadā tika palielināts neto apgrozījums par 55% un kravu apgrozījums par 39%. Uzņēmums ir ievērojami ieguldījis līdzekļus jaunu noliktavu būvniecībā, tādējādi palielinot maksimālo kravu uzglabāšanas apjomu līdz 101 000 tonnu slēgta tipa noliktavās, līdz ar to kļūstot par līderi uzglabāšanas apjomos Rīgas Brīvostā precēm, kurām nepieciešamas slēgtas telpas.

Veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies ar AS Expobank, nodrošinājusi SIA B Port 1,4 miljonu eiro investīciju kredīta saņemšanu no bankas nepieciešamā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā

Māris Ķirsons, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus līdzekļus, lai ierobežotu fosilo dabas resursu izmantošanu. Lēni atjaunojošais resurss – kūdra – tiek pielīdzināts fosilajiem resursiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas kūdras nozare, kas ražo pasaules tirgū pieprasītu produkciju – dārzkopības kūdru – jau 20 gadus, tiek apdraudēta

Tas var nozīmēt esošo ražotņu pārcelšanu uz Krieviju, Baltkrieviju vai arī kūdras kā izejvielas importu no Krievijas, neskatoties uz vietējo resursu pārpilnību.

Tomēr vietējie kūdras ieguvēji un ražotāji aiz lieliem apdraudējumiem cer saskatīt lēmumu pieņēmēju veselo saprātu un iespējas zaļā kursa paredzēto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu izmantot tālākai nozares modernizēšanai, emisiju mazināšanai un kūdras izmantojuma paplašināšanai produktos ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rada inovāciju efektīvākai bioloģiskai lauksaimniecībai

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru