Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Lai saglabātu Venēcijas etiķeti un tradīcijas, pilsētas dome aizliegusi vēsturiskajā centrā atvērt jaunas līdzņemamā ēdiena tirgotavas, tostarp kebabu veikaliņus.

Aizliegums pieņemts saskaņā ar jaunu likumu, kas šādus uzņēmumus atzinis par nesavienojamiem ar pilsētas kultūras mantojumu.Aizliegums attiecas arī uz kioskiem, kur pārdod picu šķēlēs līdzņemšanai.

Faktiski būs atļauts atvērt vienīgi saldējuma tirgotavas.Pilsētas domniece Frančeska da Villa, kura ierosināja aizliegumu, skaidroja, ka līdzņemamā ēdiena tirgotavu skaita pieaugums novedis pie pārtikas kvalitātes lejupslīdes un radījis negatīvu iespaidu par pilsētu.Noteikumu mīkstināšana pārtikas un dzērienu uzņēmumiem pēdējās desmitgadēs radījusi apdraudējumu gan Venēcijas videi, gan vēsturiskajam fonam, kā arī apdraud pilsētas autentisko identitāti.Uzņēmumiem, kas jau darbojas Venēcijas vēsturiskajā centrā, būs atļauts turpināt darbu, kamēr viņi ievēros jaunos noteikumus.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) ar komandu.

NRJA radošo komandu veido arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska, kā arī kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.

Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.

Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības «FOLD» projekts Periphery/Perifērija, bet 3.vietu - «Liberation Architects» Utopijas kopīgumam.

Kā sadzīvot ar mašīnu? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: «Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Šodien Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē tika atklāta Latvijas ekspozīcija ar nosaukumu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»), kas apskata to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un ar tiem saistītie procesi iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

Ekspozīcijas ietvaros notika arī grāmatas «The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings» prezentācija.

Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi, un pie Latvijas paviljona «Together and Apart» izveides gandrīz gadu strādājusi starpdisciplināra kuratoru komanda: arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa. Šajā laikā izstādes autori ir izpētījuši un apkopojuši informāciju par daudzdzīvokļu namu arhitektūru un tās lomu sabiedrības organizēšanā, kā arī piesaistījuši plašāku autoru loku, tostarp fotogrāfu Reini Hofmani, tēlnieku Ivaru Drulli un mākslinieci Darju Meļņikovu paviljona eksponātu izveidē.

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

Kultūras ministrija ir izsludinājusi metu konkursu par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 15.Starptautiskajā arhitektūras izstādē, kura notiks 2016.gadā. Piedāvājumus jāiesniedz līdz šā gada 6.jūlijam, informē ministrijā.

Metu konkursa mērķis ir izvēlēties augstvērtīgāko saturisko un dizaina risinājuma metu Latvijas ekspozīcijas īstenošanai, lai reprezentētu Latvijas arhitektūru Venēcijas biennāles 15.Starptautiskajā arhitektūras izstādē.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma noteikto kārtību metu konkurss notiks divās kārtās. Žūrijas komisijas sastāvā darbojas arhitekti un arhitektūras nozares speciālisti. Konkursā žūrijas komisija izvērtēs dalībnieku iesniegtās metu idejas un to īstenošanas piedāvājumu, nosakot trīs augstāk novērtēto vietu ieguvējus. Konkursa dalībnieks, kurš būs ieguvis visaugstāko žūrijas novērtējumu un atbilst kvalifikācijas prasībām, tiks aicināts uz sarunu procedūru ar iepirkuma komisiju par līguma nosacījumu izpildi.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un galvenā būvuzņēmēja SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis otrdien, 14. Jūlijā parakstīja līgumu par Kuldīgas novada sporta skolas rekonstrukciju un peldbaseina būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvuzņēmējs izraudzīts publiskā iepirkuma procedūrā. Sporta skolas rekonstrukcija un jauna peldbaseina būvniecība kopumā izmaksās 2,19 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Plānots, ka būvdarbus pabeigs 18 mēnešu laikā.

Sporta skolas rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības būvprojekta autors ir SIA Diānas Zalānes projektu birojs. Būvuzraudzību objektā veiks SIA Būves un būvsistēmas.

Ēka Kalna ielā 6, kurā atrodas vairākas sporta skolas nodaļas, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kuldīgas senpilsēta daļa. Kuldīgas sporta skolas ēku komplekss izvietots starp Kalna un Jelgavas ielu. Apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē kā Vācu biedrību ēka un līdz 20. gadsimta sākumam kalpojusi kā Kuldīgas sabiedriskās dzīves centrs.

Kuldīgas novada dome apstiprinājusi 2013.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir 13,5 miljoni latu, bet izdevumi - 15,5 milj. Ls.

Tai skaitā 164 tūkstoši latu paredzēti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā bija 1,12 milj. Ls, naudas atlikums gada beigās pārsniedz 253,59 tūkstošus latu. Plānoti aizņēmumi 1,7 milj. Ls apjomā, savukārt atmaksājamie aizņēmumi ir 588,4 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada pašvaldības speciālā budžeta 2013. gada ieņēmumi ir 333,8 tūkst. Ls un tikpat – izdevumi. Naudas līdzekļu atlikums kā gada sākumā, tā beigās ir 40 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada 2013. gada budžeta prioritātes ir rekonstruēt un būvēt ielas un inženierkomunikācijas; rūpēties par iedzīvotāju labklājību, ieviešot jaunus sociālā atbalsta pasākumus; pilnveidot mācību un darba vidi skolās un bērnudārzos; attīstīt kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūru un pasākumus; atbalstīt iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvu sava novada labā.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Kuldīgas novada vēlēšanu komisija sasaukusi jaunievēlētās Kuldīgas novada domes pirmo sēdi 27. jūlijā. Pirmajā sēdē deputāti aizklātā balsošanā vēlēs Kuldīgas novada priekšsēdētāju.

Vēl darba kārtībā paredzētas Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas, Kuldīgas novada domes pastāvīgo komiteju izveidošana un pastāvīgo komiteju locekļu ievēlēšana un pašvaldības izpilddirektora iecelšana amatā.

Db jau rakstīja, ka 1. jūlijā sasauktā Kuldīgas novada domes 2009. gada sasaukuma pirmā sēde nenotika, jo no Administratīvās apgabaltiesas tika saņemts paziņojums par to, ka tiesai ir pieteikums no politiskās partijas Mūsu zeme, kurā apstrīdēts fakts par piecu procentu barjeru ievēlēšanai domē, uzskatot to par nedemokrātisku principu, kas neatbilst Latvijas Satversmei.

2009.gada 13.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu atzīt par neiesniegtu Mūsu zeme pieteikumu, tādējādi Kuldīgas novada vēlēšanu komisija ir tiesīga sasaukt Kuldīgas novada domes sēdi, informē Kuldīgas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inese Ozola-Gūtpelca.

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 11:00 E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas piebūvē, piedaloties Kuldīgas novada Domes un būvuzņēmēja AS RERE GRUPA vadībai, būvuzraugiem un ēkas projektētājam, norisinājās spāru svētku svinības un būvnieki ēkas augstākajā punktā pacēla spāru vainagu. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, un līdz ar to uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa spāru svētkos pateicās arhitektam un būvniekiem par paveikto darbu un izteica cerību, ka Kuldīgas Mūzikas skolas ēka pēc pārbūves radīs prieku skolas audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī būs kvalitatīvi uzbūvēta būve, ar kuru varēs lepoties ne tikai kuldīdznieki, bet arī Kurzemē un visā Latvijā.

Projekta direktors, SIA RERE MEISTARI vadītājs Ervīns Koncevičs stāsta: «Kuldīgas Mūzikas skolas pārbūves un piebūves būvniecības darbus uzsākām 2015. gada rudenī. Šobrīd esam gandrīz pabeiguši jaunās piebūves ēkas karkasa mūrēšanas un betonēšanas darbus, savukārt vēsturiskajā ēkā šobrīd tiek pastiprinātas konstrukcijas un notiek grīdas segumu izbūve. Tāpat turpinās piebūves jumta konstrukciju izbūve, vēsturiskās ēkas durvju un logu restaurācija, kā arī tiek izgatavoti logi jaunajai piebūvei. Tuvākajā laikā uzsāksim piebūves fasādes siltināšanu un apmūrēšanu ar dekoratīvajiem ķieģeļiem. Topošā Mūzikas skolas piebūve lieliski sasauksies ar vēsturisko ēku un iekļausies Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra ainavā. Jau tuvākā laikā uzsāksim arī vēsturiskās ēkas fasādes restaurāciju.»

Neviens no atklātajā ideju konkursā «Kuldīgas logotipa izstrādāšana» iesniegtajiem logotipiem nav atzīts par uzvarētāju.

Tāpēc Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa veiks pārrunas ar Kuldīgas mākslinieci Annu Orniņu par Kuldīgas pilsētas logotipa izstrādi, pamatojoties uz veiksmīgu iepriekšējo sadarbību.

Kuldīgas mājas lapā www.kuldiga.lv visvairāk balsu tika saņemts par devīzi Žurkulēns – 75 balsis. Devīzes autorei Lindai Liņķei no Kurmāles pagasta Kuldīgas novadā nolemts piešķirt 100 Ls veicināšanas prēmiju. Veicināšanas prēmiju 50 latu apmērā dome piešķīrusi iesniedzējai ar devīzi Dzērve – Alisei Šternbergai no Snēpeles pagasta Kuldīgas novadā un iesniedzējam ar devīzi MILK Ltd. – dizaina autora grupai Jāņa Trautmaņa vadībā no Rīgas.

Kuldīgas novada dome nosūtījusi vēstules izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, paužot neizpratni par plānoto profesionālās izglītības kompetences centra izvietojumu Ventspilī.

Kuldīgas pašvaldība uzskata, ka kompetences centra plānošanai Ventspilī nav pamatojuma un tā izveide būs pretrunā ar programmas mērķi - izveidot izmaksu un energoefektīvu, un iedzīvotājiem pieejamu profesionālās izglītības iestāžu tīklu. Uz Ventspils profesionālās vidusskolas (477 audzēkņi) bāzes programmā ir plānots veidot kokapstrādes, mehānikas un metālapstrādes, mašīnzinības, enerģētikas un būvniecības kompetences centru.

Kuldīgas dome ir pārliecināta, ka tādējādi tiek plānoti nelietderīgi finanšu ieguldījumi vairāku miljonu latu apmērā, jo Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola jau šodien var sākt darboties kā kompetences centrs kokapstrādē un autotransportā, bet Saldus profesionālā vidusskola – būvniecībā. Ventspilī iepriekšminēto nozaru kompetences centru izveide ir jāsāk no nulles, bet Kuldīgā nepieciešams tikai paplašināt jau esošās iestrādes un pilnveidot materiāli tehnisko bāzi, norādīts Kuldīgas domes vēstulē. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskolā mācās 560 audzēkņi no visas Kurzemes, arī Zemgales, Vidzemes, apgūstot automehāniķa, mēbeļu galdnieka profesiju ar vismodernāko programmvadības (CNC) tehnoloģiju apmācību; ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu specialitātes.

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā, iespējams, aizdedzināta Mežiņa un viņa dzīvesbiedres automašīnas. Tāpat degusi pirts mājiņa.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova aģentūrai LETA apliecināja, ka par automašīnu degšanu Pelču pagastā policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana.

Tikmēr prokuratūrā neapstiprināja, vai degusi Mežiņa automašīna. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska vien atzīmēja, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic izmeklēšanu.

Kuldīgas novada pašvaldība šodien informēja, ka naktī uz 16.jūliju Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā notikusi, domājams, ļaunprātīga dedzināšana, aizdedzinot divas automašīnas un pirts mājiņu. Valsts policijā pašvaldībai apstiprināja šo faktu un norādīja, ka par noziedzīgo nodarījumu ierosināts kriminālprocess.

Venēcijas pašvaldība otrdien nolēma iekasēt iebraukšanas nodevu no tūristiem, kas apmeklē šo pilsētu vienas dienas braucienos.

Vēl nav zināms, kad šī nodeva stāsies spēkā. Sākotnējais plāns paredzēja, ka šādas nodevas iekasēšana trīs eiro apmērā tiks uzsākta šī gada maijā.

Nākamā gada laikā šī nodeva tiks palielināta līdz sešiem eiro, bet tūrisma sezonā tā var pieaugt līdz 10 eiro.

Masveida tūrisms jau ilgu laiku ir Venēcijas problēma, lai gan tas ir arī pilsētas galvenais ienākumu avots. Tūrisms tiek vainots pārāk lielā pilsētas viesu skaitā, mājokļu cenu pieaugumā un vietējo iedzīvotāju skaita sarukšanā.

Vēsturiskā mantojuma organizācija «Italia Nostra» 2016.gadā lēsa, ka UNESCO Pasaules mantojuma objektu Venēciju apmeklē 30 miljoni cilvēku gadā, bet vidēji dienā – vairāk nekā 82 tūkstoši.

Līdz 1. septembrim policijā no darba Kuldīgas rajonā jāatbrīvo 42 no 96 policijas darbiniekiem. Šādu vēsti Kuldīgas pilsētas dome saņēmusi no Kuldīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieka majora Ginta Mežiņa.

Lai nepieļautu tik krasu darbinieku samazinājumu policijā, pašvaldība gatavo oficiālas vēstules Iekšlietu ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Kuldīgas dome uzskata, ka ir neiespējami no darba policijā atbrīvot 42 darbiniekus, neietekmējot kriminogēnās situācijas pasliktināšanos Kuldīgas novadā. Jau tagad, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, krasi pieaudzis noziegumu skaits rajonā, īpaši zādzības. Samazinot darba vietas, tiks dota zaļā gaisma noziedzībai, norāda domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Kuldīgas rajona policijas pārvalde Kurzemē ieņem 1. vietu noziegumu atklāšanas ziņā.

Kuldīgā pasniegta Kuldīgas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2009. Par gada ražotāju un gada uzņēmumu atzīta SIA Kuldīgas RPB maizes ceptuve.

Ceptuve dod darbu 90 kuldīdzniekiem. Pretendentus balvām izvirzīja Kuldīgas iedzīvotāji, aizpildot anketas. Savu balvu pasniedza arī SEB banka, un to saņēma Kuldīgas energoceltnieks, savukārt Kuldīgas biznesa apvienības balva tika SIA Rajaks.

Pavisam balvas pasniegtas 11 nominācijās.

Gada būve - SIA Diānas Zalānes projektu biroja biroja ēkas jaunbūve un biroju ēkas ieejas mezgla rekonstrukcija, būvuzņēmējs Liepājas ražošanas sabiedrība SIA Būve.

Gada naktsmītne - viesnīca Metropole.

Gada ražotājs - SIA Kuldīgas RPB maizes ceptuve.

Kuldīgas tēla popularizētājs - SIA Zvaigžņu rati.

Vecpilsētas magnēts - kafejnīca Madara.