Jaunākais izdevums

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" (AP) Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests.

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Kā pastāstīja AP Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

"Politiskais spēks tuvākajā laikā sanāks uz sēdi, lai spriestu par iespējamajiem kandidātiem," sacīja Tērauda.

Tikmēr pašreizējā veselības ministre, AP valdes locekle Viņķele otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai sacīja, ka politiskajam spēkam ir "jaudīgs kandidāts" uz veselības ministra amatu. Kandidāta vārdu gan politiķe neatklāja, taču norādīja, ka tas turpinās iesākto darbu un kursu, pieņemot zinātniskos apsvērumos un pierādījumos balstītus lēmumus.

"Esmu pārliecināta, ka šie uzsāktie darbi tiks turpināti un varbūt komunikācija premjeram būs tīkamāka, bet pieeja, ka mēs uz valdību virzām lēmumus, kas ir balstīti ekspertu ieteikumos, paliks nemainīga," norādīja Viņķele.

Viņa atturējās komentēt, vai "jaudīgais kandidāts" ir Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Dūrītis.

Tikmēr pats Dūrītis sacīja, ka patlaban šis jautājums partijā nav nopietni apspriests un par jebkādu lēmumu vai iespējamo kandidatūru varēs runāt tikai turpmākajās dienās. Plašākus komentārus viņš pagaidām atteicās sniegt.

Kuluāros kā iespējamais kandidāts uz veselības ministra amatu neoficiāli minēts arī AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Pavļuts. Viņš pats, vaicāts, vai apsver iespēju kandidēt uz veselības ministra amatu, konkrētu atbildi nesniedza. "Redzēs," īsi norādīja politiķis.

Kā viens no iespējamajiem Viņķeles amata pārņēmējiem tiek minēts arī praktizējošais ārsts un parlamentārietis Skride. Viņš savu iespējamo kandidēšanu uz veselības ministra amatu otrdien nevēlējās komentēt, solot komentārus sniegt trešdien.

Aģentūrai LETA zināms, ka iepriekš, dalot amatus valdībās, veselības ministra postenim tikusi apsvērta arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules kandidatūra. Viņa otrdien norādīja, ka tagad nav uzrunāta šim amatam, bet vēlāk mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstīja, ka neplāno atstāt pašreizējo amatu.

"Vairāk nekā jebkad šajā krīzē ir vajadzīgs stabils un stiprs NMPD! Šo arī uzskatu par savu pašreizējo svarīgāko uzdevumu - turēt un vadīt stipru dienestu, kamēr politiķi dara politiku. Paldies par atzinīgajiem vārdiem, bet es ar pilnu atbildību palieku un palikšu savā vietā," tviterī ierakstīja Cipule.

Kā ziņots, Ministru prezidents otrdien izteica neuzticību veselības ministrei Viņķelei un atbilstoši koalīcijas sadarbības līgumam aicināja AP virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš informēja koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

AP pagaidām nesteidz piekrist Kariņam par veselības ministres demisiju un ir lūgusi 48 stundas laika pārdomām par premjera lēmumu.

Kariņš žurnālistiem paziņoja, ka Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīšot aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pabriks gan teica, ka Kariņš ar viņu neesot apspriedies par plānu uzticēt viņam pildīt veselības ministra pienākumus. Politiķis šim pienākumam neesot gatavs un uzskata, ka pareizākais solis šajā situācijā ir Kariņam pašam uzņemties ministra pienākumu izpildītāja lomu. Tas premjeram ļaušot labāk koordinēt procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lēma Veselības ministrijai (VM) piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.

Kā skaidro VM, lai uzlabotu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad nepieciešami 5 332 095 eiro. Lielākā daļa - 1 784 757 eiro - paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Tikmēr 1 280 614 eiro nepieciešami, lai šogad saglabātu esošo ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, bet vēl 323 985 eiro - lai saglabātu stacionāro pakalpojumu apjomu.

Vienlaikus 839 973 eiro tiks novirzīti, lai šogad palielinātu cilvēkresursus ambulatorajos centros, kas specializējas psihiskās veselības aprūpē. Tāpat 430 862 eiro nepieciešami, lai stiprinātu emocionālo, psiholoģisko, konsultatīvo atbalstu pa tālruni vai tiešsaistē, bet 671 904 eiro - lai uzlabotu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pabriks atsakās pildīt veselības ministra pienākumus un iesaka to darīt pašam Kariņam

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva un Igaunija 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju paaugstinās no 16 līdz 25

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.

Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

"Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25," norādījis ministrs. Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.

Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju - 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas 1. Slimnīca”, kurā pašlaik tiek sniegti pārsvarā ambulatori pakalpojumi, piemēram, speciālistu konsultācijas un dažādi izmeklējumi, pārveidos par stacionāru arī Covid-19 pacientu aprūpei, informē Rīgas domē.

Plānotos darbus trešdien, 20. janvārī, attālinātas tikšanās laikā pārrunāja Rīgas pašvaldības un Veselības ministrijas pārstāvji.

“Rīga un valsts Covid-19 pandēmiju risina ar kopīgu darbu. Mums ir izdevies operatīvi atsaukties Veselības ministrijas aicinājumam. Rīga paveikusi nepieciešamos priekšdarbus, lai Rīgas 1. slimnīcu sagatavotu jaunas funkcijas veikšanai – stacionāro pakalpojumu sniegšanai, nodrošinot Covid-19 pacientu gultas jau tuvākajā laikā,” teica Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

“Galvaspilsētas un valsts kopīgais darbs ir būtisks un izšķirošs pandēmijas pārvarēšanai, tāpēc strādājam cieši kopā. Rīgas sniegtais atbalsts Covid-19 pacientu aprūpē palīdzēs arī mūsu lielajām universitātes slimnīcām, kurās šobrīd strauji pieaug pacientu skaits smagā stāvoklī un ikdienu norit cīņa par cilvēku veselību un dzīvību,” uzsver veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Pirmais vilnis bija jaunums gan veselības jomai, gan arī ekonomikai, taču šobrīd mēs jau esam gatavāki," pauda ekonomikas ministrs, vienlaikus atzīmējot, ka veselības joma ir svarīga un tai ir jābūt primārai, jo runa ir par cilvēku dzīvībām, tomēr ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans, kā ekonomikas ministra, pienākums ir, lai cilvēkiem būtu darbs un viņi spētu sev nodrošināt līdzekļus, nevis cerētu uz kādiem valsts pabalstiem. Piemēram, ja mēs veselības dēļ, sabiedrības drošības dēļ upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams atbilstošs atbalsts," pauda Vitenbergs. Viņš arī pozitīvi novērtēja uzņēmēju attieksmi, organizējot darbu, lai mazinātu darbinieku saskarsmi un iespējas saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Reirs: Līdzekļi 2021.gadam budžeta iniciatīvām jāmeklē ar politiku izmaiņām

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļi ministriju 2021.gada budžeta iniciatīvām būs jāmeklē ar politiku izmaiņām, jo sākotnēji nekādas brīvas fiskālās telpas nebūs, sacījis finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viens no piedāvājumiem, kur atrast līdzekļus veselības jomai, tajā skaitā medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai, ir jau iepriekš publiskotais rosinājums palielināt veselības apdrošināšanas iemaksas, tās veicot no sociālajām iemaksām, un nodrošinot, ka sociālās iemaksas atbilstošā apmērā veic katrs darbinieks visos nodokļu režīmos, pauda ministrs.

Reirs norādīja, ka šogad gaidāms 7% līdz 9% liels iekšzemes kopprodukta kritums un arī budžeta ieņēmumi būs par 600 miljoniem līdz 1,5 miljardiem eiro mazāki nekā plānots.

To apzinoties, martā veidojot Eiropas Komisijā (EK) iesniegtās prognozes, tika nolemts nemainīt budžeta izdevumu sadaļu un 2021.gadā to veidot tādu pašu kā šogad. Savukārt lai atrastu papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, jāievieš jaunas politikas, kas nodrošinātu ienākumus, jāveic veco politiku pārskatīšana un rezervju meklēšana, skaidroja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto "Rimi" Rīgas maratonu.

Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.

Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts 

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī...

Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par "tik arogantu", kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.

"Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. "Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā," brīdināja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. "Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts," pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Kā informēja maratona organizatori, lai arī bija noslēgušies sagatavošanās darbi "covid-drošam maratonam", visiem būs labāk, ja brīvdienās skriešana notiks virtuāli.

Maratona organizatori dalībniekus aicina respektēt valdības lēmumu un nepulcēties, norādot, ka labāk neskriet iecerētajā trasē, bet sportot citās vietās un skriet pa takām, parkiem, upmalām un mežiem.

Organizatori skaidroja, ka Džuniči Kavaniči radītās medaļas, kas tika izgatavotas maratona dalībniekiem, ir piegādātas uz Latviju, bet, ņemot vērā pēdējos notikumus, tās tiks izdalītas reģistrētajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie brīvdienās sportos vai nē. Plašāku informāciju par medaļām organizatori pagaidām nesniedz.

Kā ziņots, bija plānots, ka "Rimi Rīgas maratonā" 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu "Rimi Rīgas maratona" organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvijas valdība 20.decembrī, līdzīgi citām Eiropas valstīm, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no pirmdienas, 21.decembra līdz 1.janvārim, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.

Svētdien Ministru kabinets, balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ir pieņēmis lēmumu uz laiku aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no Apvienotās Karalistes, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa paveida izplatības Latvijā.

No Rīgas lidostas lidojumus no un uz galamērķiem Lielbritānijā veic trīs aviopārvadātāji - "airBaltic", "Ryanair" un "Wizzair". Aviokompānija "airBaltic" līdz 2020.gada beigām bija plānojusi 22 lidojumus jeb 11 rotācijas uz Lielbritāniju. Uz šiem reisiem bija pārdotas 1004 biļetes. No tām aptuveni 40% bija lidojumiem no Londonas uz Rīgu, bet pārējās - lidojumiem uz Londonu.

Satiksmes ministrija uzver, ka Latvijas lēmums ir līdzīgs citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieņemtajiem lēmumiem līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai un jaunā vīrusa paveida izpētei noteikt ieceļošanas aizliegumu no un uz Apvienoto Karalisti. Citas Eiropas valstis lēmumu par ceļošanas aizliegumu jau pieņēmušas vai plāno pieņemt tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot".

"Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš. Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem un valsts šim atbalsta mehānismam varētu novirzīt 742 000 eiro, informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par tūristu mītņu gatavību izmitināt personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai to kontaktpersonas.

Pēc Vitenberga teiktā, darba grupa devusi "zaļo gaismu" šī atbalsta mehānisma izstrādei un EM konkrētu piedāvājumu izskatīšanai valdībā varētu iesniegt 15.decembrī. Ministrs pauda cerību, ka Covid-19 pacientu un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem.

EM sākotnējās aplēses liecina, ka viesnīcās varētu izvietot 1150 personas, kuras tur uzturētos 15 dienas. Valsts ir gatava segt šo personu uzturēšanos viesnīcā, vienai personai veltot 43 eiro dienā jeb 645 eiro par visu 15 dienu periodu. Izdevumi - 43 eiro diennaktī - noteikti, ņemot vērā tūrisma mītņu sniegto informāciju par vidējo fiksēto cenu viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EK apstiprina Latvijas priekšlikumus ES fondu finansējuma pārdalēm

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

“Eiropas Komisijas lēmums ir pozitīvs starta signāls nekavējoties ieguldīt ES fondu līdzekļus krīzes seku mazināšanai, pēc iespējas efektīvāk stiprinot Latvijas ekonomiku pēckrīzes periodā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām”, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

EK apstiprināšanai tikai iesniegti grozījumi, kas atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem paredzēja atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. EK apstiprinātie grozījumi paredz 386 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija valstī joprojām ir nopietna un kritiska. "Mēs vēl nevaram atļauties atslābt," uzsvēra Kariņš.

Premjers informēja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīts veselības ministrs Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā organizēt masveida vakcinēšanu pret Covid-19.

"Redzējums ir skaidrs - būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu," sacīja Kariņš, piebilstot, ka biroja darbā tiks pieņemti cilvēki, kuru tiešais uzdevums būs veikt šos pienākumus.

"Mums stāv priekšā milzīgs izaicinājums. Lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, mums kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju. Tas ir milzīgs uzdevums, bet tas ir paveicams, ja šis projekts kļūs par visas valdības prioritāti un ja tas tiek atbilstoši, profesionāli vadīts kā liels pārnozaru prioritārs projekts," par ieceri klāstīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru