Ražošana

Kundziņsalā plāno būvēt tērauda un e-metanola rūpnīcu

LETA,05.05.2026

Jaunākais izdevums

Kundziņsalā plānots būvēt tērauda un e-metanola ražošanas rūpnīcu, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.

Valsts vides dienests (VVD) ir piemērojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru Rīgas brīvostas pārvaldes paredzētajai darbībai - tērauda un e-metanola ražošanas rūpnīcas būvniecībai Kundziņsalā, Rīgā.

Paredzēts, ka rūpnīcas būvniecība notiks Uriekstes ielā 40, Uriekstes ielā 48 k-1 un Uriekstes ielā 50, Kundziņsalā, Rīgā.

Kundziņsalā plānots izbūvēt ražotni tērauda un tā izstrādājumu ražošanai no metāllūžņiem, izmantojot elektriskā loka krāsns (EAF) tehnoloģiju, kā arī integrētu metanola un e-metanola ražošanu, izmantojot tērauda ražošanas procesā uztverto oglekļa dioksīdu (CO2).

Plānotais ražošanas apmērs ir līdz 250 000 tonnu tērauda un līdz 60 000 tonnu metanola gadā. IVN procesā tiks precizēti konkrēti tehnoloģiskie risinājumi, tostarp ūdeņraža ieguve un energoapgāde.

Ražošanas process ietver metāllūžņu sagatavošanu, kausēšanu EAF krāsnī (aptuveni 45 megavati), tērauda pēcapstrādi un velmēšanu, kā arī CO2 uztveršanu un izmantošanu metanola sintēzē. Projektā paredzēta arī izejvielu un produkcijas transportēšana pa jūru un sauszemi, kā arī sārņu līdz aptuveni 35 000 tonnu gadā pārstrāde izmantošanai būvniecībā.

Galvenās izejvielas ietver metāllūžņus līdz 265 000 tonnu gadā, ūdeni 600 000 kubikmetru gadā, elektroenerģiju, ūdeņradi un citas palīgvielas. Darbības vieta atrodas rūpnieciskās un transporta infrastruktūras teritorijā, tiešā tuvumā ostas un loģistikas objektiem, tostarp paaugstinātas bīstamības objektam. Tuvākā dzīvojamā apbūve atrodas aptuveni desmit līdz 200 metru attālumā.

Savukārt tuvākās "Natura 2000" teritorijas atrodas aptuveni trīs līdz četru kilometru attālumā, savukārt paredzētās darbības norises vietā konstatēts ES nozīmes biotops - aluviāli meži - un novērotas aizsargājamu putnu sugu atradnes.

Rīgas brīvostā 2025. gadā pārkrāva kopumā 16,749 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2024. gadā, tostarp pirmajos trijos mēnešos ostā pārkrāva 4,352 miljonus tonnu kravu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps - centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju - lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve.

Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau veltīju vienu komentāru partiju Progresīvie un ZZS kopdarbam ar nosaukumu “Kas ķīvējas,tas mīlējas!” cenšoties parādīt, ka abu partiju publiskā uzvedība ķīviņu formā ir tikai piesegs kopēju interešu realizācijai.

Atgādināšu, ka pirmais stāsts bija par Rīgas lidostas padomes un valdes locekļu konkursu izsludināšanu vai pilnvaru pagarināšanu, kas pēc būtības vien parāda partiju draudzīgās attiecības, kurās parādās arī partijas Latvijai un Ventspilij intereses.

DB viedoklis: Kas ķīvējas, tas mīlējas

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā...

Šo jauko un nedaudz slēpto attiecību iznākums ir ne vien priekšspēles kāda valsts uzņēmuma padomē, bet arī praktiski augļi valsts tautsaimniecībā, turklāt ir pamats domāt, ka tie var reāli smakot. Jau ievadā uzsvēršu, ka mums šobrīd ir zaļie koridori lielajām investīcijām un projektu atbalsts tiek apstiprināts premjera līmenī, tādēļ arī politiskā atbildība procesā ir īpaši būtiska.

Šoreiz stāsts ir par izcilu projektu, kuru vienlīdz aktīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Proti, ZZS un Progresīvo pārraudzītās ministrijas. Stāsts ir par Ūdeņraža ražošanas un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes rūpnīcas projektu “Amber Flow Fuels” Kundziņsalā. 120 miljonus vērtas investīcijas, ilgtspējīga aviācijas degviela iznākumā, 236 tūkstoši tonnu izejvielu pārstrāde gadā. Viss izklausās spīdoši, gan LIAA pieteikumos par investīcijām, gan Klimata ministra Kaspara Meļņa komentāros, gan arī Satiksmes ministrijas, kuras pārraudzībā ir ostas, uztverē. Projekts burtiski lido vēja spārniem cauri birokrātijas mūriem un to vienlīdz naski atbalsta pieminētās ministrijas. Rakstus par projektu var lasīt ministriju mājaslapās un tajos nav pat šaubu ēnas, ka kaut ko vajadzētu pārjautāt vai darīt mazliet citādi.

Projekta galvenais spēlētājs nav kaut kāds ārvalstnieks, bet pašmāju uzņēmums SIA Pars Termināls, kura vadītājs un līdzīpašnieks ir Armands Sadauskis. SIA Pars Termināls arī ir ietekmes uz vidi novērtējuma pieprasītājs un jautājums ir par resursu izmantošanu – augu eļļas (iespējami arī atkritumeļļas un tauki), dabasgāze, elektroenerģija… Līdz šai vietai viss ir ideāli.

Tomēr ir arī dzīvnieku atkritumu pārstrāde, ko ievedīs no citām valstīm, kas radīs arī jaunus atkritumus, kurus nāksies uzglabāt Rīgas ostā un ir pieminētās eļļas par kurām nevienai no kontrolējošām ministrijām līdz šim nav radušies padziļināti jautājumi, vēlme projektu plaši apspriest ar rīdziniekiem, utml. Proti, var priecāties par pamatīgām investīcijām, bet projekta realizācija Kundziņsalā ir aptuveni 4 kilometru attālumā no Rīgas pils un 1 kilometrs līdz Andrejostai. Runā, ka tieši tur kādreiz piestāšot tūristu prāmji. Dzīvojamos rajonus var atrast tuvāk par 2 kilometriem. Katrs pats var atvērt Google Maps un mērīt no Uriekstes ielas 30 uz visām pusēm. Kad vējš Daugavā ir no jūras puses ir jautājums metereologiem, bet pieņemu, ka dažkārt gadās.

Globāli ir vairāki līdzīgi projekti, kas var būt piemērs. Neste Singapore ekspansijas projekts. Neste ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu un projekta īstenošanas gaitā Singapūrā konstatēja, ka nepieciešami efektīvi sūdzību kanāli no vietējiem iedzīvotājiem, turklāt cauru diennakti. Vajadzīga projekta apspriešana ar iedzīvotājiem pirms un pēc projekta palaišanas. Jābūt neatkarīgām vides monitoringa sistēmām. Proti, riski ir un tie ir jāpārvalda. TotalEnergies Le Mede platforma Francijā atklāj, ka biopārstrādes objektos ir smaku noplūdes, kas skar tuvākās apdzīvotās vietas. Īsāk bija viņiem ķezas, nespēja reaģēt un labi parāda, ka šādas rūpnīcas tuvu apdzīvotām vietām nav bez riskiem. Visbeidzot Kwinana Energy Recovery Facility Rietumaustrālijā ir izcils piemērs smaku problēmām. No šī piemēra var viegli secināt, ka labi, Rīgas gadījumā, var smirdēt Kundziņsalā, Andrejsalā un ja labs vējš no jūras, arī Pils ielā. Avārijas riski, protams, pastāv, bet, kurš par tādām lietām Latvijā domā pāragri. Līdztekus, iespējams, ka samazināsies nekustamā īpašuma vērtība Andrejsalā (par šo, lai satraucas Waterfront būvnieki), bet Eksporta, Ilzenes, Rankas ielas dzīvokļu īpašnieki var domāt paši.

Īsi sakot, kā ZZS tā Progresīvie ir gluži vai sadziedājušies tieši šo projektu tempā dzīt cauri birokrātijas džungļiem un nav nekādu savstarpēju pārmetumu. Klusi un mierīgi realizē iecerēto, lai gan vajadzētu ar rīdziniekiem parunāt, teikt, ka nebūs smakas, jaunradīto atkritumu uzglabāšanas avārijas un nekustamie īpašumi nezaudēs.

Uzņemoties kopēju politisku atbildību, iespējams vajadzētu nedaudz piebremzēt un mazliet apdomāt – vai tiešām viss šajos politiskās mīlas priekos ir tieši tik lieliski, kā liekas pirmajā mirklī. It kā Rīgas centrā sapņo par kokiem kastītēs, bet parkos piketē pie katra krūma, ja ir aizdomas par to, ka kāds tos varētu aiztikt, bet par to, ka izlietotas eļļas un beigtu dzīvnieku atkritumu pārstrāde varētu izraisīt sajūtamu smaku zem prezidenta deguna satraukuma nav. Proti, gribētu dzirdēt abu partiju pārraudzīto ministriju skaidru pārliecību, ka Rīga “nesmirdēs”. Šobrīd politiķi ir tie, kas garantē lielo investīciju projektu derīgumu un nodrošina tempu, bet steigā var iznākt smakas.

Transports un loģistika

Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstībai Kundziņsalā piesaistīts pirmais investors

Db.lv,09.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde kopš 2025. gada sākuma īsteno stratēģisku projektu “Vēja tehnoloģiju ražošanas attīstībai nepieciešamās ostas un loģistikas infrastruktūras izveide Kundziņsalā”, kas paredz Kundziņsalas ziemeļu daļā izveidot atbilstošu ostas loģistikas infrastruktūru jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanas atbalstam.

Kopējās investīcijas ostas infrastruktūras izveidē sastāda aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem ar Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformas (EU STEP) atbalstu piešķirts 54 863 264 eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 9 681 752 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim Rīgas brīvostas pārvalde veic paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvi, inženiertīklu izbūvi, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidi, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvi un esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukciju, krasta nostiprinājumu pārbūvi un izbūvi, kā arī akvatorija grunts padziļināšanu un krasta nostiprināšanu. Pērn decembrī sekmīgi noslēdzās pirmais publiskais iepirkums, un jau drīzumā pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzsākti teritorijas piebraucamo ceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju projektēšanas un būvniecības darbi.

Nekustamais īpašums

VNĪ uzstādīs saules paneļus uz topošās Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas ēkas jumta

Db.lv,08.05.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašina valsts sektora ēku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Iepriekš plānoto sešu valsts sektora ēku aprīkošanu ar saules paneļiem, tos uzstādīs arī uz topošās robežķšērsošanas vietas Kundziņsalā administratīvās ēkas jumta.

Projekta ietvaros saules paneļi tiks uzstādīti Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) dekorāciju darbnīcu kompleksā, Valmieras teātrim, Lāčplēša ielā 4, Valmierā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Skandu ielā 14, Rīgā, Muzeju krātuvei Pulka ielā 8, Rīgā, Valsts biroju ēkai Talejas ielā 1, Rīgā un Čiekurkalna 1.līnijas 1. Savukārt topošajā robežšķērsošanas vietā, Kundziņsalā, palielinās sākotnēji plānoto elektrostacijas jaudu, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 196 MWh gadā, vienlaikus samazinot uz vidi radītās ietekmes apjomu, paplašinot ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu valsts sektora ēkās un samazinot ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā lielākā vidējā alga 2024. gadā ir bijusi Skanstē dzīvojošajiem, liecina trešdien domes Mājokļu un vides komitejā izskatītais "Pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam ieviešanu".

Vidējā bruto mēneša darba samaksa Rīgā 2024. gadā bija 1738 eiro, gada laikā palielinoties par 8,3% jeb 133 eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, algu kāpuma temps ir nedaudz samazinājies - iepriekš tas pārsniedza 10% gadā, bet 2024. gadā pieaugums bija mērenāks.

Būtiskas darba samaksas atšķirības iezīmējas Rīgas apkaimēs. Joprojām lielāka alga ir Skanstes apkaimē, strauji pietuvojoties 3000 eiro un iezīmējot būtiskas atšķirības ar pārējām apkaimēm. Vidējā alga šajā rajonā pērn bijusi 2974 eiro.

Nākamā lielākā vidējā alga ir Mežaparkā dzīvojošajiem - 2334 eiro. Šajā apkaimē pieaugums ir 9,2%.

Savukārt zemākā vidējā alga saglabājas Voleros - 1192 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2025. gadā pabeiguši 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu kopējām investīcijām sasniedzot 157,5 miljonus eiro.

Īstenotie projekti aptver gan robežas infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām.

Gada nogalē noslēdzās vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms – tika pabeigta robežas žoga izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, kā arī tika nodota ekspluatācijā iepriekš izbūvēto robežapsardzības infrastruktūra, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

Būvniecība un īpašums

Rīgā šosezon infrastruktūras būvdarbos plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro

LETA,08.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šajā sezonā ielu, gājēju un velobraucēju infrastruktūras būvdarbos plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Viņš skaidroja, ka šī summa ietver gan iepriekš sāktos projektus, kuru pabeigšana plānota šogad, gan arī tos projektus, kas tiks sākti šogad.

Tostarp šogad plānots pabeigt Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbus, kā arī Zemitānu un Kundziņsalas satiksmes pārvadus. Savukārt plānots sākt Vanšu tilta, Gaisa tilta un Altonavas ielas satiksmes pārvada projektus.

Kauliņš informēja, ka kopumā šogad darbi notiks vairāk nekā 200 objektos, tostarp tiks būvēti arī trīs veloceļi - virzienā no Imantas uz Piņķiem, no Pļavniekiem uz Ropažu novadu un gar Mūkusalas ielu Ķekavas virzienā. Notiks arī gājēju infrastruktūras uzlabošana, asfalta seguma atjaunošana un divkāršā virsmas apstrāde mazākas nozīmes ielās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas ostu un Abū Dabī bāzēto un biržā kotēto globālo ostu un loģistikas uzņēmumu "AD Ports Group", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Memorands paredz kopīgu darbu pie konkrētiem attīstības virzieniem Rīgas ostas teritorijā, tostarp sadarbību, investīcijas un ostas infrastruktūras attīstību Rīgas ostas teritorijā, kā arī jaunā ro-ro un kruīza kuģu pasažieru termināļa projekta virzību.

Tāpat paredzēts sekmēt Kundziņsalas industriālās zonas un vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstību, kā arī Spilves industriālā parka teritorijas potenciāla attīstību. Vienlaikus paredzēts sadarboties ostas digitālo sistēmu modernizācijā un vienoto datu risinājumu ieviešanā, tostarp plānota sadarbība ostas komūnu sistēmu, jūras vienlogu principa un digitālās muitas risinājumu izstrādē.

Memorands paredz arī jaunu investīciju projektu identificēšanu un priekšizpēti. Plānots veidot kopīgu darba grupu un piesaistīt ekspertus, kuri turpmāk padziļināti strādās pie minēto projektu attīstības virzieniem, tehniskās izpētes un investīciju modeļu izvērtēšanas.