Jaunākais izdevums

Gaļas pārstrādātājas un kūpinājumu ražotājas SIA Rubeņi apgrozījums 2016.gadā bija 3,348 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pērn bija 9330 eiro, kas ir teju astoņas reizes mazāk nekā vēl pirms gada, liecina Firmas.lv publicētie dati.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,427 miljoni eiro, savukārt peļņa sasniedza 72 215 eiro.

Peļņas samazinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar darba samaksas un transporta izdevumu pieaugumu. 2016.gada peļņu Jurim Skrīverim piederošais un Ķeguma novadā reģistrētais uzņēmums plāno atstāt nesadalītu.

Uzņēmuma vadība gada pārskata vadības ziņojumā norāda, ka SIA Rubeņi produkcija ir pieprasīta Latvijas veikalos un ēdināšanas uzņēmumos.

Pērn SIA Rubeņi veica gaļas pārstrādes ceha rekonstrukciju, pieņēma ekspluatācijā daļu rekonstruētā ceha, līdz ar to šogad plānots palielināt ražošanas apjomus un papildināt ražotās produkcijas sortimentu ar jaunu veidu gaļas izstrādājumiem, piesaistīt jaunus klientus, palielināt kūpināšanas pakalpojumu sniegšanas apjomus citiem uzņēmumiem.

Uzņēmuma vadība vēlas arī turpināt līguma saistības ar apdrošināšanas kompāniju par darbinieku veselības apdrošināšanu.

SIA Rubeņi galvenais darbības veids ir gaļas pārstrāde un dažādu veidu kūpinājumu ražošana un realizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Segs Āfrikas cūku mēra radītos zaudējumus fermu īpašniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz kārtību, kādā dzīvnieku īpašniekam piešķir kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, valdība otrdien, 28.martā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, informē Zemkopības ministrijā.

Rīkojums paredz dzīvnieku īpašniekiem SIA Ancers un SIA Gestum segt materiālos zaudējumus, apkarojot Āfrikas cūku mēri kopīgajā ganāmpulkā novietnē Rukas 2017.gada sākumā.

Rīkojums paredz arī segt zaudējumus SIA Ancers par novietnes Bunči ganāmpulku, 2017.gada sākumā apkarojot Āfrikas cūku mēri.

SIA Ancers saņems 1 451 316,40 eiro kompensāciju par nokauto 8521 dzīvnieku. Novietnē Rukas tika iznīcināti 2390 sivēni, 131 cūka svarā no 31 līdz 80 kg, 572 cūkas svarā virs 81 kg, 29 kuiļi un 1417 sivēnmātes. Savukārt novietnē Bunči uzņēmums zaudēja 654 sivēnus, 4360 cūkas svarā līdz 80 kg un 3507 cūkas svarā virs 81 kilograma.

SIA Gestum tiks kompensēti 93 225,96 eiro par novietnē Rukas nokautajiem 484 cūku dzimtas dzīvniekiem - 184 sivēniem un 300 sivēnmātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pelnošākie grāmatizdevēji Latvijā TOP5

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēršas tiesā pret notāri saistībā ar parakstiem Olainfarm mantojuma kontekstā

Db.lv, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Starp Latvijas Bankas prezidenta amatam kandidātiem min arī Swedbank vadītāju Rubeni un Šteinbuku

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atklāj Integrālās izglītības institūta pagaidu mājvietu

Līva Melbārzde, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna kopīgi ar domubiedriem veidotais Integrālās izglītības institūts atradīsies Ķīpsalā

Ideja par Integrālās izglītības institūta (I3) izveidi uzņēmējam Uldim Pīlēnam radusies pirms nepilna gada, plašāk iepazīstoties ar viena no pasaules izcilākajiem vadībpratības teorētiķiem un praktiķiem, ekonomista Otto Šarmera grāmatu «U teorija». Institūtu attīstīt aktīvi palīdz arī U. Pīlēna dzīvesbiedre Ilze Pīlēna, kā arī labs draugs un domubiedrs teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu Rubeni. Institūts jau kopš šā gada vasaras ir rīkojis testa seminārus, taču tagad oficiāli atklāta arī I3 pagaidu mājvieta Ķīpsalā, Tīklu ielā 5. Šajā ēkā gan institūts atradīsies tikai uz laiku, jo jau 2019. gada vasarā to plānots pārcelt uz U. Pīlēna speciāli šai iecerei projektēto ēku, kas arī atradīsies Ķīpsalā un būs veidota stikla olas formātā, simbolizējot dzīvību, pārveidi un emocionālo inteliģenci. «Pats olas jēdziens atnāca kaut kur no kosmosa, bet pēc tam radās arī skaidrojums, kāpēc ēkai būs tieši tāda forma. Ir tā, ja olu sasit no ārpuses, tā iet bojā, bet, ja no iekšpuses- rodas jauna dzīvība. Šis skaidrojums labi ilustrē arī mūsu institūta darbības formulu, kas ir virzīta uz cilvēka iekšējās izaugsmes veicināšanu,» stāsta U. Pīlēns, viņš skaidro, ka viss ēkas, kas kopā ar tai pievienoto hoteli aizņems aptuveni 1000 m2, koncepts ir zaļš- gan pati ēka būs apzaļumota un izmantos saules paneļus, gan arī visa teritorija būs zaļa. Ēkas jumts būs atverams, lai vēl vairāk dotu iespēju saskarsmei ar apkārtējo vidi un visumu. Ēkā būs arī speciālas telpas meditācijai un jogas nodarbībām «Esmu novērojis, ka šobrīd modernos birojos tiek ierīkotas meditācijas un bērnu spēlēšanās telpas. Tās palīdz cīnīties pret izdegšanu un dzīvot un strādāt ilgtspējīgi,» paskaidro U. Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma Grāvendāle maksātnespējas process

LETA, 20.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 14.novembra lēmumu izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Grāvendāle» maksātnespējas process un uzņēmums ir likvidēts, liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz kompānijas maksātnespējas procesa administratora Raivja Tauriņa iesniegumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, kurā norādīts, ka «Grāvendāles» kreditoriem ir nosūtīti paziņojumi par prasījumu segšanas plāna izpildi un no viņiem nav saņemti iebildumi.

Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka pērnā gada februārī tika ierosināts «Grāvendāles» tiesiskās aizsardzības process, kurš tika izbeigts tā paša gada 5.septembrī, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Grāvendāle» 2014.gadā strādājusi ar viena miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 21 594 eiro peļņu 2013.gadā, bet apgrozījums samazinājies no 3,27 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 2,56 miljoniem 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar agrākajiem uzvarētājiem vairs nepelnīsi; jābūt izvēlīgākiem.

Ja šā mēneša pirmajā trešdaļā sāka likties, ka pasaules lielākajos akciju tirgos cenas pēc ļoti neveiksmīgā oktobra tomēr ātri atgūsies, tad tagad šādas cerības, šķiet, pagaisušas. Kopš savām novembra virsotnēm ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) akciju indeksa vērtība atkal ir sarukusi par 4,4%. Akciju vērtības zemāk ceļo arī Eiropā un Āzijā.Investoru uzmanība pievērsta ziņām, kas runā par labu pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās stāstam. Rezultātā straujāk tiek pārdotas vairāku agrāko uzvarētāju akcijas. Investori atbrīvojas no tā saucamās FAANG grupas (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google (Alphabet)) vērtspapīriem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota" šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 159 miljardu jenu (1,3 miljardu eiro) peļņu, kas bijusi par 74% mazāka nekā pagājušā gada aprīlī-jūnijā, liecina uzņēmuma pārskats.

Ieņēmumi šajā laika posmā sarukuši par 40% līdz 4,5 triljoniem jenu.

Šogad aprīlī-jūnijā uzņēmums pārdevis 1,2 miljonus automobiļu jeb par apmēram pusi mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī.

"Toyota" norāda, ka pārdošana samazinājusies koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Lasi arī:

BMW zaudējumi otrajā ceturksnī - 272 miljoni eiro 

Vācijas autobūves koncerns BMW šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 212 miljonu...

Ferrari peļņa otrajā ceturksnī sarukusi par 95% 

Itālijas autoražotājs "Ferrari" šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar deviņu miljonu eiro...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veikalu tīkla «top!» pārstāvošā uzņēmuma SIA «Iepirkumu grupa» vienu no dalībniekiem kļuvis Rēzeknē reģistrētais mazumtirgotājs SIA «Lekon», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Saskaņā ar 17.decembrī komercreģistrā ierakstītajām izmaiņām, SIA «Lekon» kļuvis par 3,2649% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu īpašnieku.

SIA «Lekon» daļas ieguvis īpašumā no cita SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieka - AS «LPB», kuras līdzdalība SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitālā samazinājusies no 18,92278% uz 15,65788%.

Pārējie SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieki un to līdzdalība uzņēmumā palikusi līdzšinējā. SIA «Iepirkumu grupa» lielākas dalībnieks ar 27,90% kapitāldaļu ir SIA «Firma Madara 89», 13,90% kapitāldaļu īpašnieks ir SIA «Gabriēla», SIA «Diāna» pieder 11,84% daļu, savukārt uzņēmumiem SIA «Madara 93», SIA «Dekšņi», SIA «Krista-A», SIA «Lars Limited» un SIA «Marksmens» katram pieder zem 10% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru