Finanses

Kuras nozares nodokļos maksā lielākās summas?

Žanete Hāka, 29.04.2015

Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecība: 349,5 miljoni eiro

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts budžets papildināts ar 5,29 miljardiem eiro, tostarp 0,935 miljardus devis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,581 miljardu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati.

Lai noskaidrotu, kuras nozares aizvadītajā gadā valsts budžetā devušas lielāko pienesumu, Lursoft veicis pētījumu, kura laikā apkopotas TOP nozares, kuras nodokļos valsts budžetā pērn samaksājušas lielākās summas, kā arī analizēti reģionos strādājošie uzņēmumi.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielāko pienesumu valsts budžetam 2014.gadā nodrošinājuši uzņēmumi, kuri darbojas degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības, kā arī degvielas mazumtirdzniecības nozarēs, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu no katra nopelnītā eiro par pārdoto degvielu veido nodokļi, tostarp akcīzes, pievienotās vērtības nodoklis u.c. nodokļi.

Lielākais nodokļu maksātājs gan degvielas mazumtirgotāju grupā, gan arī valstī kopumā pagājušajā gadā bijis SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kas valsts budžetu pērn papildinājis ar 198,163 miljoniem eiro, savukārt otrajā vietā ierindojies lietuviešu UAB Mažeikiu naftos piederošais degvielas vairumtirgotājs SIA Orlen Latvija ar 144,333 miljonu eiro lielu pienesumu valsts budžetam.

Analizējot nozares, kuras valsts budžetam devušas lielāko nodokļu pienesumu, pa reģioniem, redzams, ka dažādos reģionos atšķiras arī līdernozares. Starp galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem vislielākos nodokļu maksājumus devuši degvielas mazumtirgotāji, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirgotāji, kā arī tabakas izstrādājumu vairumtirgotāji, tādējādi atspoguļojot arī valsts kopējās tendences. Pierīgas reģionā pēc samaksātajiem nodokļiem līderos izvirzījusies pārtikas mazumtirdzniecības nozare, kas aizvadītajā gadā valsts budžetu papildinājusi ar 54,39 miljoniem eiro, tiesa gan, 40,57 miljonus eiro no šīs summas veido SIA Maxima Latvija maksājumi valsts kopbudžetā. Trešais lielākais nodokļu maksātājs Pierīgā pagājušajā gadā bijis aviotransporta palīgdarbību nozare, kura valsts budžetā 2014.gada laikā samaksājusi 20,56 miljonus eiro. Jāteic gan, ka lauvas tiesu no šīs summas jeb 13,08 miljonus eiro nodrošinājuši VAS Starptautiskā lidosta Rīga nodokļu maksājumi, bet vēl 4,69 milj.EUR devuši VAS Latvijas gaisa satiksme samaksātie nodokļi.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības nozare lielākos nodokļu maksājumus nodrošinājusi gan Kurzemē, gan Latgalē un Zemgalē, un līderpozīcijā atšķirības redzamas vien Vidzemē, kur pirmo vietu ar 21,4 miljonu eiro lieliem maksājumiem stabili ieņem alus ražošana. Jānorāda gan, ka teju 94% no šīs summas nodrošinājuši AS Cēsu alus, bet vēl 4,74% – SIA Piebalgas alus nodokļu maksājumi.

Pēc Lursoft novērojumiem, teju visos reģionos starp lielākajiem nodokļu maksātājiem sastopama pārtikas mazumtirdzniecības nozare, izņēmums ir vien Rīga un Zemgale. Pēdējā līdztekus degvielas vairumtirgotājiem ierindojusies arī slimnīcu darbība un reģionam raksturīgā lauksaimniecības nozare – graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, kas valsts budžetu 2014.gadā papildinājusi ar 6,47 miljoniem eiro.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuras bijušas nozares, kuru pārstāvošie uzņēmumi visvairāk samaksājuši nodokļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons, 27.11.2015

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas un IT uzņēmumi - līderi nodokļu nomaksā uz vienu darbinieku

Žanete Hāka, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

TOP 10 nozares Latvijā, kas nodokļos samaksājušas visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 11.04.2017

10. Dzērienu ražošana
Nodokļu kopsumma milj.eiro 131,20
Nozarē strādājošo uzņēmumu skaits 139
Nodarbināto skaits nozares uzņēmumos 2468

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

2016.gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro, kas ir par 7,01% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft aprēķini.

Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare.

Vērtējot TOP 10 nozares, kuras 2016.gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums, rāda Lursoft dati. Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014.gadā ar 134,82 milj.eiro ierindojusies saraksta 9.pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi ārpus TOP 10. Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā inženierbūvniecības uzņēmumi nodokļos samaksājuši 60,19 milj.eiro (TOP 18.vieta), bet pērn – 50,86 milj.eiro (24.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Vadošās nozares pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2017

10. Telekomunikācija
Nodokļu apjoms uz vienu uzņēmumu, tūkst.eiro 163,23

Avots: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Ja kopumā Latvijas budžetā lielākos nodokļus pērn devusi tirdzniecības nozare, tad citāda situācija vērojama, rēķinot nodokļu maksājumus valsts budžetā uz vienu uzņēmumu, liecina Lursoft pētījums.

Šajā sarakstā priekšplānā izvirzījušās citas nozares, skaitliski viskuplāk pārstāvēto tirdzniecību atstājot tālu aiz TOP 10 robežām (pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu vairumtirdzniecība 2016.gadā ierindojusies 21.pozīcijā, bet mazumtirdzniecība – 33.).

Rēķinot vidējo samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā nemainīgi līderos bijušas nozares, kuru darbība saistīta ar specifisku nodokļu piemērošanu, proti, azartspēles un derības, kā arī dzērienu ražošana. Lursoft pētījums parāda, ka abās nozarēs strādājošo uzņēmumu samaksātie nodokļi pēdējos gadus turpinājuši palielināties. Tā, piemēram, ja vēl 2014.gadā katrs azartspēļu nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,40 milj.eiro, tad 2015.gadā tie bijuši jau 1,63 milj.eiro, bet pērn sasnieguši 1,83 milj.eiro. Vērā ņemams pieaugums bijis arī dzērienu ražotājiem, kuri 2014.gadā nodokļos katrs samaksājuši 0,86 milj.eiro, bet pagājušajā gadā samaksāto nodokļu summa sasniegusi jau 0,94 milj.eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izstrādāta būvniecības nozares attīstības stratēģija

Žanete Hāka, 18.05.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam un apstiprināja to padomes sēdē, informē EM.

Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

- samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;

- kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;- palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;-

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT attīstība: Iekaro virsotnes

Sanita Igaune, speciāli DB, 25.05.2017

Signe Bāliņa

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Vai, tavuprāt, Latvijā ir augsta tolerance pret nodokļu nemaksāšanu?

Ilze Zeltkalne, rokasgrāmatu redaktore, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu pārmaksas rēbuss

Māris Ķirsons, 30.08.2017
DB pēc SIA Lursoft datiem

Jaunākais izdevums

Pērn 7764 uzņēmumiem kopumā nodokļu pārmaksa uzrādīta vairāk nekā 160 milj. eiro apmērā, tostarp 1797 uzņēmumiem nodokļu pārmaksa pret valsti bijusi trīs gadus

Grafikus skatīt galerijā!

Par to liecina SIA Lursoft pētījums. Šāda situācija, kad valstij atskaites periodā ir jāatmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir saistīta ar vairākiem likumdošanā noteiktiem apstākļiem.

Pirmkārt tā ir saistīta ar valsts praksi «dzīvot uz parāda», jo uzņēmumiem virkne nodokļu jāmaksā avansā - primāri jau ienākuma nodokļa veidā. Taču lielu daļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumi: produkcijas un pakalpojumu eksportā, kā arī gadījumos, kad precēm vai pakalpojumiem tiek piemērota samazinātā PVN likme, bet nepieciešamās preces un pakalpojumi to sagatavošanai tiek aplikti ar PVN standarta likmi 21% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru