Jaunākais izdevums

Par veselības ministra amata kandidātu partija "Kustība "Par!"" izraudzījusies tās līderi Saeimas deputātu Danielu Pavļutu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Rīt, 7.janvārī, apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija lems par Pavļuta virzīšanu ministra amatam no apvienības un aicinās uz tikšanos Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai vienotos par turpmāko sadarbību valdībā.

"Kustība "Par!"" apņēmusies darbu Kariņa valdībā turpināt, "lai lēmumi pandēmijas uzveikšanai balstītos zinātnē un veselības lietpratēju viedoklī, nevis politiskajā konjunktūrā". Partija vēloties rūpēties, lai krīze vēl tālāk nepadziļinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Politiskais spēks sola "nemainīt kursu veselības aprūpē, valsts reformās un taisnīgākas sabiedrības veidošanā".

"Mēs ticam, ka Kariņš izdarīs secinājumus no pēdējo mēnešu notikumiem un centīsies valdību vadīt, spējot saredzēt ne tikai skabargas citu acīs, bet arī baļķus savējās," teikts "Kustības "Par!"" izplatītajā paziņojumā.

Partija norāda, ka valstij šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc politiskais spēks sola rīkoties atbildīgi, "lai visi kopā izietu no pandēmijas stiprāki". "Arī apvienība "Attīstībai/Par" turpinās kā vienota frakcija būt lietišķs, prognozējams un konstruktīvs partneris valdībā," sola "Kustība "Par!"".

Pavļuta kā potenciālā veselības ministra pirmā un galvenā prioritāte būšot nodrošināt visas valdības atbalstu un visas sabiedrības līdzdalību vakcinācijas īstenošanā. Viņš uzskata, ka tik vērienīgs un organizatoriski sarežģīts pasākums ir visas valdības atbildība un ir aicinājis premjeru jau ceturtdien, 7.janvārī, veltīt tam daļu no valdības sēdes.

Pavļuts vistuvākajā laikā tiksies ar Valsts prezidentu, sociālajiem partneriem un mediķu organizācijām, lai apstiprinātu, ka veselības politikā kurss nemainās un runātu par kopīgu turpmāku darbu.

"Kustība ""Par!"" uzskata, ka krīzes dziļākajā brīdī valdība nedrīkst palikt bez veselības ministra ne brīdi un aicina apstiprināt veselības ministru amatā vistuvākajā laikā.

Pēc Kariņa pieteiktās demisijas veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) partiju apvienība "Attīstībai/Par!" nesteidza piekrist premjera lēmumam, uzsverot, ka izmantos koalīcijas līgumā paredzētās 48 stundas pārdomām.

Pavļuts ir partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Kļūstot par ministru un uz laiku noliekot Saeimas deputāta mandātu, viņa vietā Saeimā varētu sākt strādāt Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, kurš pērn izstājies no partijas "Latvijas Attīstībai".

Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā - 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.

2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk - par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas "Kustība "Par!"" dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta un tika ievēlēts parlamentā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.

Kā ziņots, 5.janvārī Kariņš izteica neuzticību veselības ministrei Viņķelei, solot demisijas pieprasījumu parakstīt ceturtdien, 7.janvārī. Veselības ministra amata pienākumus Kariņš uzticējis pildīt Viņķeles pārstāvētās politiskās apvienības kolēģim aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP), taču viņš šo uzdevumu pildīt atteicās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" (AP) Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests.

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Kā pastāstīja AP Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

"Politiskais spēks tuvākajā laikā sanāks uz sēdi, lai spriestu par iespējamajiem kandidātiem," sacīja Tērauda.

Tikmēr pašreizējā veselības ministre, AP valdes locekle Viņķele otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai sacīja, ka politiskajam spēkam ir "jaudīgs kandidāts" uz veselības ministra amatu. Kandidāta vārdu gan politiķe neatklāja, taču norādīja, ka tas turpinās iesākto darbu un kursu, pieņemot zinātniskos apsvērumos un pierādījumos balstītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija pieteiksies vēl papildu 210 000 Moderna vakcīnām pret Covid-19

LETA, 14.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pieteiksies vēl papildu 210 000 "Moderna" vakcīnām pret Covid-19, otrdien valdības pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs aicināja šīs dienas valdības sēdē iekļaut jautājumu par Latvijas iespēju rezervēt papildu 210 000 "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Pavļuts sacīja, ka vakar tika saņemta informācija par Latvijas iespēju rezervēt papildu vakcīnas un Latvijai lēmums ir jāsniedz līdz šī vakara plkst.18.

Jau vēstīts, ka otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Savukārt trešdien Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) kā pirmā Latvijā sāks ārstniecības personu vakcināciju ar "Moderna" vakcīnām pret Covid-19, informēja BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī visiem mediķiem nepietiks vakcīnu pret Covid-19, šodien preses konferencē teica veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis skaidroja, ka kopumā janvārī bija plānots vakcinēt 30 000 mediķu, taču pašlaik piegāžu grafiks liecina, ka būs pieejamas tikai 35 200 vakcīnas, kas būs pietiekami aptuveni 17 000 cilvēku vakcinēšanai.

Nākamās vakcīnu kravas gaidāmas februārī, un Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, cer uz liela daudzuma "Astra Zeneca" vakcīnu piegādi.

Ministrs atzina, ka ir grūti atbildēt uz jautājumu, kādēļ vakcinēts plānot 30 000 personu, lai gan vakcīnu pietiks tikai aptuveni 17 000.

Pavļuts uzsvēra, ka Latvija vadās pēc algoritma, ka visi, kas saņēmuši pirmo vakcīnu, saņem arī atkārtoto, nostiprinošo devu.

Tādējādi tiks mazināts risks, ka, kavējoties vakcīnu piegādēm, vakcinētās personas varētu laikus nesaņemt otru vakcīnas devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašnodarbinātie, kuri saņem mazāk par minimālo algu, no nākamā gada nodokļus maksās proporcionāli saņemtajam 10% apmērā, šodien vienojās koalīcijas partijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar valdību veidojošajām partijām pastāstīja, ka šodien izdevies atrisināt atlikušos jautājumus, kas skar nākamā gada valsts budžetu. Politiķi vienojās, ka sociālo dienestu vietā nodokļu nomaksas kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars skaidroja, ka personas, kuru ienākumi būs zem minimālās algas sliekšņa, nodokļus maksās par reāli nopelnīto, nevis virs tā.

Dzintars stāstīja, ka koalīcija vienojās par pašnodarbināto pienākumu pašderklarēšanos reizi ceturksnī, kā arī 10% nodokļa likmi no reāli nopelnītajiem līdzekļiem.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kā arī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka pašnodarbinātajiem pirms gada attiecīgā ceturkšņa, kurā prognozē sev mazākus ienākumus par minimālo algu, būs jāiesniedz VID attiecīgais apliecinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka Covid-19 ierobežošanai jādomā par jaunu ierobežojumu ieviešanu Latvijā.

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem atzina, ka patlaban, vērojot Covid-19 situāciju kopumā, neesot nekāda pamata mieram vai labsajūtai.

"Pēc visiem rādītājiem situācija kļūt arvien sliktāka. Slimnīcās, kas jau ir pārslogotas, pacientu skaits arvien pieaug, kas nozīmē, ka slimnīcām arvien vairāk jāpārkārto savs darbs, atliekot plānveida operācijas. Ar katru nedēļu katrā šķērsgriezumā pieaug saslimušo skaits, kas neliecina ne par ko labu arī ekonomikai. Tāpēc esmu pārliecināts, ka jāskatās, kādus vēl ierobežojumus vajadzētu palielināt, lai mainītu situāciju," pauda premjers.

Viņš uzskata, - ja tas netiks darīts, tad negatīvā Covid-19 situācija pārņems visu valstī, sākot ar slimnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK strādā pie izmaiņām, lai bankām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pabriks atsakās pildīt veselības ministra pienākumus un iesaka to darīt pašam Kariņam

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva un Igaunija 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju paaugstinās no 16 līdz 25

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.

Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

"Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25," norādījis ministrs. Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.

Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju - 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Pirmais vilnis bija jaunums gan veselības jomai, gan arī ekonomikai, taču šobrīd mēs jau esam gatavāki," pauda ekonomikas ministrs, vienlaikus atzīmējot, ka veselības joma ir svarīga un tai ir jābūt primārai, jo runa ir par cilvēku dzīvībām, tomēr ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans, kā ekonomikas ministra, pienākums ir, lai cilvēkiem būtu darbs un viņi spētu sev nodrošināt līdzekļus, nevis cerētu uz kādiem valsts pabalstiem. Piemēram, ja mēs veselības dēļ, sabiedrības drošības dēļ upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams atbilstošs atbalsts," pauda Vitenbergs. Viņš arī pozitīvi novērtēja uzņēmēju attieksmi, organizējot darbu, lai mazinātu darbinieku saskarsmi un iespējas saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Reirs: Līdzekļi 2021.gadam budžeta iniciatīvām jāmeklē ar politiku izmaiņām

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļi ministriju 2021.gada budžeta iniciatīvām būs jāmeklē ar politiku izmaiņām, jo sākotnēji nekādas brīvas fiskālās telpas nebūs, sacījis finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viens no piedāvājumiem, kur atrast līdzekļus veselības jomai, tajā skaitā medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai, ir jau iepriekš publiskotais rosinājums palielināt veselības apdrošināšanas iemaksas, tās veicot no sociālajām iemaksām, un nodrošinot, ka sociālās iemaksas atbilstošā apmērā veic katrs darbinieks visos nodokļu režīmos, pauda ministrs.

Reirs norādīja, ka šogad gaidāms 7% līdz 9% liels iekšzemes kopprodukta kritums un arī budžeta ieņēmumi būs par 600 miljoniem līdz 1,5 miljardiem eiro mazāki nekā plānots.

To apzinoties, martā veidojot Eiropas Komisijā (EK) iesniegtās prognozes, tika nolemts nemainīt budžeta izdevumu sadaļu un 2021.gadā to veidot tādu pašu kā šogad. Savukārt lai atrastu papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, jāievieš jaunas politikas, kas nodrošinātu ienākumus, jāveic veco politiku pārskatīšana un rezervju meklēšana, skaidroja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvijas valdība 20.decembrī, līdzīgi citām Eiropas valstīm, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no pirmdienas, 21.decembra līdz 1.janvārim, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.

Svētdien Ministru kabinets, balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ir pieņēmis lēmumu uz laiku aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no Apvienotās Karalistes, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa paveida izplatības Latvijā.

No Rīgas lidostas lidojumus no un uz galamērķiem Lielbritānijā veic trīs aviopārvadātāji - "airBaltic", "Ryanair" un "Wizzair". Aviokompānija "airBaltic" līdz 2020.gada beigām bija plānojusi 22 lidojumus jeb 11 rotācijas uz Lielbritāniju. Uz šiem reisiem bija pārdotas 1004 biļetes. No tām aptuveni 40% bija lidojumiem no Londonas uz Rīgu, bet pārējās - lidojumiem uz Londonu.

Satiksmes ministrija uzver, ka Latvijas lēmums ir līdzīgs citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieņemtajiem lēmumiem līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai un jaunā vīrusa paveida izpētei noteikt ieceļošanas aizliegumu no un uz Apvienoto Karalisti. Citas Eiropas valstis lēmumu par ceļošanas aizliegumu jau pieņēmušas vai plāno pieņemt tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto "Rimi" Rīgas maratonu.

Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.

Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts 

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī...

Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par "tik arogantu", kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.

"Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. "Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā," brīdināja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. "Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts," pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Kā informēja maratona organizatori, lai arī bija noslēgušies sagatavošanās darbi "covid-drošam maratonam", visiem būs labāk, ja brīvdienās skriešana notiks virtuāli.

Maratona organizatori dalībniekus aicina respektēt valdības lēmumu un nepulcēties, norādot, ka labāk neskriet iecerētajā trasē, bet sportot citās vietās un skriet pa takām, parkiem, upmalām un mežiem.

Organizatori skaidroja, ka Džuniči Kavaniči radītās medaļas, kas tika izgatavotas maratona dalībniekiem, ir piegādātas uz Latviju, bet, ņemot vērā pēdējos notikumus, tās tiks izdalītas reģistrētajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie brīvdienās sportos vai nē. Plašāku informāciju par medaļām organizatori pagaidām nesniedz.

Kā ziņots, bija plānots, ka "Rimi Rīgas maratonā" 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu "Rimi Rīgas maratona" organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot".

"Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš. Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem un valsts šim atbalsta mehānismam varētu novirzīt 742 000 eiro, informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par tūristu mītņu gatavību izmitināt personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai to kontaktpersonas.

Pēc Vitenberga teiktā, darba grupa devusi "zaļo gaismu" šī atbalsta mehānisma izstrādei un EM konkrētu piedāvājumu izskatīšanai valdībā varētu iesniegt 15.decembrī. Ministrs pauda cerību, ka Covid-19 pacientu un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem.

EM sākotnējās aplēses liecina, ka viesnīcās varētu izvietot 1150 personas, kuras tur uzturētos 15 dienas. Valsts ir gatava segt šo personu uzturēšanos viesnīcā, vienai personai veltot 43 eiro dienā jeb 645 eiro par visu 15 dienu periodu. Izdevumi - 43 eiro diennaktī - noteikti, ņemot vērā tūrisma mītņu sniegto informāciju par vidējo fiksēto cenu viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru