1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Policija konstatējusi jaunu autokrāpniecības veidu un, proti, turīgie uzņēmēji atdod savas līzingā pirktās automašīnas sadalīšanai, pretī saņemot par to pāris tūkstošus.

Tāpat Rīgā un tās apkārtnē turpinās apdrošinātāju maldināšana un garnadži sākuši zagt gaisa spilvenus, šodien vēsta laikraksts Telegraf.

Rīgas galvenās policijas pārvaldes automašīnu zādzību novēršanas un atklāšanas koordinācijas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis norādījis, ka pērnā gada nogalē operatīvie darbinieki Pārdaugavā atklājuši nelegālu auto remontdarbnīcu, kur kriminālie automehāniķi ar savu biznesu darbojušies divos garāžu boksos. Vienā viņi sadalīja automašīnas pa daļām, bet otrā pa lēto klientiem tika pārdotas noņemtās rezerves daļas. Specializācija notikusi tikai uz BMW markas mašīnām. Pie tam tās bija jaunas – maksimums 5 – 7 gadus vecas. Sākotnēji operatīvie darbinieki domājuši, ka visas atrastās mašīnas ir aizdzītas. Taču pārbaude apliecinājusi, ka lielākā daļa sadalīto BMW reģistrēti līzinga kompānijās. Turklāt nelegālās darbnīcas slēgšanas brīdī policijā nav bijis iesniegumu par to pazušanu. Stūrainis klāstīja, ka pēc pārbaudes veikšanas noskaidrots, ka jau ilgāku laiku par šīm mašīnām netiek veikti līzinga maksājumi. Taču kredītiestādes nezina, ka līzingā dotās automašīnas jau sadalītas, tāpēc līdz nelegālās darbnīca slēgšanai iesniegumu policijā nav bijis.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

«Latviešu gaļas konservu ražotāji Lietuvas gaļas tirgu lietuviešiem padarījuši par šauru, un lētās latviešu produkcijas dēļ tie spiesti apgūt tirgu ārpus Lietuvas robežām un pievērsties eksportam,» tā, citējot laikrakstu Lietuvos žinios, vēsta ru.delfi.lt.

Lietuvas gaļas pārstrādātāju asociācijas direktors Egidijuss Mackjavičuks medijam norādīja, ka esot novērojis paradoksu: «vietēji patērētāji vēlas kvalitatīvu produkciju, bet tad, kad šāds produkts parādās, tas netiek pirkts, jo tā vietā labprātāk tiek izvēlēts lēts un nekvalitatīvs produkts». Viņš norāda, ka Lietuvā konservu tirgus ir pārpildīts un veikalu plauktos atrodams plašs klāsts lētas latviešu ražotās produkcijas. «Ražot lēti, nezaudējot kvalitāti nav iespējams, turklāt pieprasījums pēc gaļas konserviem nav tik liels kā pēc svaigas gaļas, tādējādi, lai apmierinātu pieprasījumu, tirgū nav nepieciešami daudzi spēlētāji,» medijam izteicies E. Mackjavičuks.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Zaļo zemnieku pārvaldītā Satiksmes ministrija iecerējusi «lētās» aviokompānijas pārcelt uz privātu lidlauku Tukumā, jo lidosta nolēmusi atgriezties pie klasisko, lielo aviokompāniju apkalpošanas, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Līdz 2004.gadam Rīgas lidosta apkalpoja Eiropas aviācijas milžus – SAS, British Airways, KLM un Lufthansa. Taču tad toreizējais Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers piedāvāja lielākajai Eiropas zemo cenu aviokompānijai Ryanair nedzirdēti izdevīgus nosacījumus – 1 eiro par lidmašīnas apkalpošanu. Tikmēr lielās, dārgās aviokompānijas neizturēja konkurenci un no Rīgas pamazām pazuda, atstājot lidostā tikai divus spēlētājus – airBaltic un Ryanair.

Pret A.Šlesera aviācijas politiku iebilda Konkurences padome - piešķirtās atlaides neatbilst godīgas konkurences principiem. Cīņu ar Konkurences padomi Šlesers zaudēja un kopš 2009.gada zemo cenu aviokompānija maksā vidēji 130 eiro par vienas lidmašīnas apkalpošanu plus vēl 2,5 eiro par katru pasažieri.

Zemkopība ministrija (ZM) aicina jebkuru iedzīvotāju iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā par ZM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Šie noteikumi jau nākamgad skars jebkuru suņa, kaķa vai kāda cita mājās vai dzīvoklī mītoša mīļdzīvnieka īpašnieku.

Noteikumu projekts ievietots ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā "Sabiedrības viedoklis". Jebkurš interesents tiek aicināts iepazīties ar šo dokumentu un izteikt savu viedokli, ierakstot to sadaļas lodziņā "Mans komentārs" vai arī līdz šā gada 8.oktobrim atsauksmi elektroniski nosūtot uz ZM oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Tāpat iedzīvotāji savu attieksmi var paust atbildot uz ZM interneta mājas lapā ievietoto aktuālo jautājumu, atzīmējot kādu no piedāvātajām un savam viedoklim atbilstošākajām atbildēm.

Pēc iedzīvotāju iesūtīto viedokļu apkopošanas Zemkopības ministrija organizēs tikšanos - diskusiju, par kuras norises laiku un vietu tiks paziņots atsevišķi.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Valdība šodien, 15. aprīlī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tie paredz, ka No 2009.gada 1. janvāra suņus un kaķus būs jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās un tas novedis pie vairākām negācijām:

-dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

-nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

-nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

2007. gadā pirmajos septiņos mēnešos automašīnu pārdošanas apjomos trešo vietu stabili ieņēma Škoda, bet Honda ir spējusi augustā apsteigt to par 32 pārdotām vienībām. Dati liecina, ka, ja Hondas pārdošanas apjomi turpinās pieaugt šādā pašā tempā, tad, iespējams, ka septembra mēnesī tā spēs arī apsteigt Volkswagen un ierindoties otrajā vietā, liecina Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati.

2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajos astoņos mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 22 775 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada astoņu mēnešu pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 47%, jeb 7 248 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 15 527 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā piedzīvojusi komānija LADA - 596%. 2006. gada pirmajos astoņos mēnešos tā pārdeva tikai 25 automašīnas, bet šogad jau 174 automašīnas.

Tomēr automašīnai LADA līdz tirgus līderiem pietrūkst ļoti daudz, jo tirgus līderis ir Toyota ar 2 840 pārdotām vienībām. Toyota pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, ir palielinājušies par 55%, jeb 1003 automašīnām. Visvairāk no Toyota automa��īnām ir pirktas Toyota Corolla (624), Toyota Rav4 (571) un Toyota Land Cruiser (450).

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajos septiņos mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 20 113 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 51%, jeb 6 769 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 13 344 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā piedzīvojusi komānija LADA - 500%. 2006. gada pirmajos septiņos mēnešos tā pārdeva tikai 24 automašīnas, bet šogad jau 144 automašīnas

Tirgus līderis ir Toyota ar 2 434 pārdotām vienībām. Pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, ir palielinājušies par 58%, jeb 902 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirktas Toyota Corolla (541), Toyota Rav4 (484) un Toyota Land Cruiser (394).

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajā pusgadā liecina, ka kopumā pārdotas 17 280 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 5 934, kad tika pārdotas 11 346 automašīnas.

Tirgus līderis ir Toyota ar 2150 pārdotām vienībām. Pārdoanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi, ir palielinājušies par 68%, jeb 868 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirktas Toyota Corolla (507), Toyota Rav4 (427) un Toyota Land Cruiser (360).

Toyotai seko Volkswagen automašīnas ar 1409 pārdotām vienībām. Pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi, ir palielinājušies par 25%, jeb 285 automašīnām. Visvairāk no Volkswagen automašīnām ir pirktas VW Golf (232), VW Passat (209) un VW Caddy (182).

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

Latvijas Pasts ir pabeidzis darbu pie pasta pakalpojumu tarifu projekta un šā gada 1. septembrī iesniedza to izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Db.lv informēja VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga,

Jaunais tarifu projekts paredz vēstuļu sūtīšanas tarifu kāpumu, kas pamatots ar nepieciešamo pasta darbinieku atalgojuma pieaugumu un pēdējos gados strauji pieaugošo ražošanas izmaksu segšanu. Vidējais tarifu pieaugums iekšzemes pasta sūtījumiem plānots 29.8% apmērā. Tarifu projektā noteiktie tarifi ir absolūtais minimums, lai kompensētu pieaugošās izmaksas. Pēdējoreiz vēstuļu sūtīšanas tarifi tika paaugstināti pirms 3 gadiem – 2006. gada 1. janvārī.

Jaunais pasta pakalpojumu tarifa projekts paredz, ka vienkāršas A klases (prioritārās) iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana sadārdzināsies par 9 santīmiem un maksās 40 santīmus iepriekšējā 31 santīma vietā. Savukārt B klases iekšzemes vēstuļu tarifs ir diferencēts atkarībā no sūtījuma apjoma un veida. Liela apjoma centralizētiem sūtījumiem tarifi pieaugs no 22 līdz 25 santīmiem, bet parastam sūtījumam no 22 līdz 35 santīmiem.

Lai gan Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic regulāri izsludina dažādas kampaņas, kurās par zemāku cenu aicina iegādāties aviobiļetes uz dažādām Eiropas pilsētām, vairāki ceļotgribētāji novērojuši, ka biļetes ļoti reti iespējams iegādāties par piesolītajām cenām, raksta portāls diena.lv.

Kāda lasītāja portālam stāstījusi, ka mēnesi pirms lidojuma vēlējusies par 69 eiro iegādāties aviobiļeti lidojumam uz Berlīni, taču secinājusi, ka reālais piedāvājums neatbilst reklāmās norādītajām cenām. «Lētākās biļetes, ko man izdevās atrast, maksāja aptuveni divas reizes dārgāk,» pastāstījusi sieviete.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags portālam diena.lv skaidrojis, ka 5% jeb aptuveni 200 tūkstoši no lidsabiedrības airBaltic gada laikā piedāvātajām aviobiļetēm ir pieejamas par zemāko iespējamo cenu. «Lētās» biļetes operatīvi tiek izpirktas, norādījis Vanags, un jo tuvāk nāk iecerētā reisa datums, jo mazāk zemās cenas biļešu atlikušas.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Džudo cīņa, Imantā barotas cūkas un paštaisītie garie kokteiļi restorānā Ščecina – raibs bijis uzņēmēja Gunāra Ķirsona ceļš uz labklājību, ko viņam pavēra plaukstošās firmas Lido izveide.

Spriežot pēc Lido zīmola attīstības, jūs savam biznesam esat ielicis tik stabilus pamatus, ka uz tiem var uzcelt augstceltni, varbūt pat debesskrāpi. Kas kurā šīs būves stāvā atrodas?

Šīs būves pamatos ir gribēšana uztaisīt kaut ko labu, kas būtu paliekoša vērtība, nevis ekonomiskie rādītāji. Šajā ziņā esam dīvaiņi un biznesu veidojam tā, lai gūtu gandarījumu no sava darba. Līdzīgi kā cilvēkam, kurš raksta romānu – literāts taču nesāk ar topošās grāmatas pārdošanas aprēķiniem, bet gan domā par to, lai uzrakstītais būtu tīkams lasītājiem.

Un jūs domājat par to, vai ēdīs Lido?

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!