Atpūta

Labprāt atgrieztos Latvijā, bet dzīve pakārtota bērnam un handbolam

Dienas Bizness, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

«Mēs labprāt atgrieztos Latvijā, bet šobrīd dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam,» saka seciete Baiba Klešnika. Jau vienpadsmito gadu viņa dzīvo Vācijā, kurp devusies līdzi savam vīram, vienam no Latvijas izcilākajiem handbolistiem Evaram Klešnikam. Arī viņu dēls Erlens nu jau spēlē rokasbumbu, un Baibas ikdiena tagad rit starp diviem sportistiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Baiba un Evars Vācijā dzīvo kopš 2004. gada — tad handbolists sportista karjeru izlēma turpināt ārzemēs, un Baiba nolēma doties vīram līdzi. «Esmu te iedzīvojusies,» saka viņa. «Sākumā bija grūti, jo vāciski nezināju neviena vārda. Tagad šeit jūtos kā mājās.»

Arī Baibas un Evara dēls Erlens, kuram ir deviņi gadi, Vāciju uzskata par savu dzimteni, jo citu viņš nepazīst — Vācijā viņš ir dzimis un audzis, viņa galvenā saziņas valoda ir vācu, Erlens tur iet skolā un tur dzīvo viņa draugi. «Protams, dēls runā un saprot latviski, un viņam ir Latvijas pilsonība,» stāsta Baiba. «Viņš labprāt ciemojas pie saviem vecvecākiem Aizkrauklē un Secē, viņam tur ļoti patīk, taču Erlens nav izrādījis nekādu interesi pārcelties uz Latviju pavisam. Mēs ar vīru labprāt atgrieztos, bet šobrīd mūsu dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam.»

Bez valsts valodas prasmes šajā zemē darbu gandrīz nav iespējams atrast — atzīst Baiba. Lai gan valda uzskats, ka profesionālu sportistu sievas var atļauties nestrādāt, Baibas ikdiena nenozīmē tikai ziedošanos ģimenei, bet arī savu dzīvi un savu darbu.

Savulaik viņa Vācijā strādāja par aprūpētāju veco ļaužu pansionātā un par zobārsta asistenti — šī bija arī viņas pirmā darba pieredze savā profesijā, jo Baiba ir medicīnas māsa, absolvējusi Paula Stradiņa Medicīnas skolu. Latvijā viņa savā profesijā nav strādājusi, taču Baiba atzīst, ka medicīniskā izglītība viņai palīdzējusi kāda cita sava sapņa realizēšanā: lai iegūtu manikīres un kosmetoloģes sertifikātu Starptautiskajā kosmetoloģijas skolā. Patlaban Baiba ir bērnu auklīte fitnesa studijā — kamēr māmiņas sporto, mazie tiek uzticēti auklītei.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Košais MyKi Touch dod bērniem iespēju piezvanīt no viedpulksteņa, bet vecākiem – vienmēr zināt, kur atrodas atvase

Mācību gada sākums daudzās ģimenēs aktualizējis jautājumu, kā efektīvāk un drošāk sazināties ar bērniem, kuri tikko sākuši skolas gaitas vai vēl apmeklē bērnudārzu. Šajā vecumā rotaļīgums bieži vien ņem virsroku pār atbildības apziņu, tādēļ vecāku sarūpētais mobilais tālrunis mēdz nokrist zemē un saplīst vai vienkārši pazust kaut kur rotaļu laukumā. Risinājums varētu būt tā dēvētie drošības pulksteņi – ap roku apliekams viedpulkstenis, kurā var ievietot SIM karti. Viens tāds – MyKi Touch – nonāca arī DB rīcībā un trīs nedēļas pavadīja sešgadnieku visās ikdienas gaitās.

Dizains

Jāsaka, ka MyKi Touch ir liels pulkstenis. Uz sešgadnieka plaukstas locītavas tas pat izskatās milzīgs, jo katrā pusē sniedzas pāri rokai vismaz centimetru. Līdz ar to virsjakas uzvilkšana ir īstas mocības. Pulkstenis ķeras aiz piedurknes, iestrēgst, un gumijotā siksniņa negrib slīdēt pa audumu. Arī velkot nost jaku, siksniņa bieži vien neizturēja bērna nepacietīgo ģērbšanās manieri un atsprāga vaļā. Pie tā lielā mērā vainojama MyKi Touch uzbūve. Plastmasas korpuss ar skārienjutīgo ekrānu ir ievietots gumijas siksniņā, kas «piepūš» ierīci visos četros virzienos. Tas ir 3x4 centimetrus liels un pusotru centimetru biezs, taču nav pat mitruma drošs, kas nav laba ziņa dauzonīgu bērnu vecākiem. Zem gumijas ir paslēpta SIM kartes un micro USB pieslēgvieta uzlādei, tādēļ ierīci bieži nākas «izģērbt». Labās malas apakšā atrodas vienīgā fiziskā poga, kas vienlaikus veic atgriešanās un SOS taustiņa funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas dome auklītēm maksās 116 eiro mēnesī

Lelde Petrāne, 12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija, kad valsts pārtrauks finansēt auklīšu pakalpojumus, šo programmu Rīgā turpmāk nodrošinās pašvaldība, maksājot auklītēm 116,07 eiro mēnesī par viena bērna uzraudzīšanu. To paredz ceturtdien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu privātam bērnu uzraudzības pakalpojumam.

Līdzfinansējuma summa aprēķināta, ņemot par pamatu Vides un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto metodiku, pēc kuras aprēķina pašvaldības līdzfinansējumu privātiem bērnudārziem.

Pašlaik šie apmaksātie pakalpojumi Rīgā tiek nodrošināti vairāk nekā 900 bērniem pie vairāk nekā 500 auklītēm.

Lai saņemtu šo līdzfinansējumu, auklītēm būs jānoslēdz līgums ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldi. Saraksts, ar kurām auklītēm Izglītības pārvalde būs noslēgusi līgumu, tiks publicēts tīmekļa vietnē www.e-skola.lv sadaļā Iestāžu katalogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļa uzkrājumam bērnu nākotnei ik mēnesi atvēl līdz 25 eiro

Žanete Hāka, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ visiem iedzīvotājiem jāievēro prasība ierobežot sabiedriskos kontaktus, tomēr vecākiem nereti jādodas ārpus mājām, atstājot bērnus vienus. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai viņi atbilstoši vecumam būtu informēti, kāpēc jāpaliek mājās un jāievēro vairāki svarīgi uzvedības nosacījumi – ne tikai tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās, bet arī novērstu potenciālās traumas un negadījumus, norāda "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

"Svarīgi bērniem, atkarībā no viņu vecuma un spējām, izprast situāciju. Tādēļ svarīgi izskaidrot, kāpēc jāpaliek mājās un kāda iemesla dēļ pastaigāties var doties tikai kopā ar vecākiem, nevis tikties ar draugiem, kā ierasts iepriekš," uzsver BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Pēc I. Dančes teiktā, vecākiem jāpārliecinās, kā izprasti viņu skaidrojumi par saskarsmes ierobežošanu ar vienaudžiem, tāpat arī jāatgādina vienkārši drošības noteikumi, lai, bērnam paliekot uz brīdi mājās vienam, nenotiktu kāda nelaime neuzmanības dēļ. "Bieži vien bērni traumas gūst, atrodoties ārā. Piemēram, braucot ar riteni vai lēkājot uz batuta. Turklāt, ja ārā laiks ir labs, tad bērnu traumatisms, pēc BTA apkopotajiem atlīdzību pieteikumiem, pieaug pat par 68%. Līdzās ārā gūtajām traumām bērni gūst savainojumus arī iekštelpās. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar krāsu flakonu, kas atstāts bērnam pieejamā vietā, kā arī nokrītot pa trepēm, paslīdot uz nomestām rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, rotaļājoties ar mājas mīluli vai aplejoties ar karstu dzērienu," stāsta I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā - 29,8 gadi

Lelde Petrāne, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā dzimušo skaits pieauga visās trīs Baltijas valstīs, ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vislielākais jaundzimušo skaita pieaugums 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu reģistrēts Lietuvā – par 1 106 jaundzimušajiem jeb 3,6 %. Igaunijā dzimstība palielinājās par 356 jaundzimušajiem jeb 2,6 %, bet Latvijā – par 233 jeb 1,1 %.

Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986.–1988. gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd.

2015. gadā visās trīs Baltijas valstīs samazinājās ārpus laulības dzimušo īpatsvars. Vismazāk ārpus laulības bērnu dzimst Lietuvā – tikai 27,7 % bērnu. Latvijā 41,5 % bērnu piedzimst ģimenēs, kuras nav oficiāli noslēgušas laulību, bet Igaunijā – 58,0 %.

2015. gadā turpināja pieaugt vidējais mātes vecums, bērnam piedzimstot. Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā bija 29,8 gadi (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,0 gadi), Igaunijā – 29,9 (piedzimstot pirmajam bērnam – 26,1), Lietuvā – 29,5 (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,1).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atklāta vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai: Negribu, lai maniem bērniem nozog gadu no bērnības!

Evija Smane, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.

Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?

Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītāju Mārtiņu Vimbu

Lelde Petrāne, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blindsave piedāvā aizsargtērpus basketbolistiem un iepriekšpārdošanas kampaņā pūļa finansējuma vietnē Kickstarter mērķē piesaistīt 30 tūkstošus ASV dolāru; līdz šim savāktā summa ir nedaudz vairāk kā 15 tūkstoši dolāru

«Kampaņas rezultāti pagaidām ir apmierinoši, jo ir izdevies radīt interesi par Blindsave produktiem. Pozitīvi, ka par produktiem interesējas ne tikai gala patērētāji, bet arī potenciālie izplatītāji, kuri mums jau pieprasījuši nosūtīt paraugus testiem,» saka Andis Blinds, Blindsave īpašnieks.

Kampaņa pūļa finansējuma vietnē Kickstarter (https://www.kickstarter.com/projects/1223632294/blindsave-protective-gear-that-adjusts-its-shape-t) ilgs vēl 13 dienas. Līdz šim produktus Kickstarter platformā pasūtījuši cilvēki gan no ASV, gan tuvējām kaimiņvalstīm un pat no Āzijas. «Salīdzinoši mazāka aktivitāte ir no Latvijas. Ja latvieši sarosīsies, tad, domāju, kampaņa arī savu rezultātu sasniegs,» saka A. Blinds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Florbola vārtsargu ekipējuma izgatavotājs SIA Blind Save paplašina darbību, piedāvājot aizsargtērpus arī basketbolistiem; šodien sāk pūļa finansēšanas kampaņu Kickstarter vietnē

Uzņēmuma stiprā puse florbolā ir tieši aizsargu izgatavošana, turklāt tādu, kurus neredz un kas atrodas zem tērpa. Reiz viens potenciālais partneris ieminējās, ka uzņēmums varētu paplašināt savu darbību tieši dažādu aizsargu ražošanā. «Gadu par to domājām un nonācām līdz tam, ka uztaisījām aizsargus basketbolistiem, kas pieņem cilvēka ķermeņa formu. Kad to uzvelk, pirmajā mirklī aizsargs var šķist ciets un neelastīgs, taču, jo vairāk spēlētājs iekarst, jo mazāk jūt aizsargus,» stāsta Andis Blinds, SIA Blind Save un zīmola Blindsave īpašnieks. Uzņēmuma jaunie basketbola aizsargi der arī citiem iekštelpu sporta veidiem, piemēram, handbolam, futzālam. «Palielinot aizsargu biezumu, varam iet arī ekstrēmajos sporta veidos,» teic Andis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lux Express valdes locekli Signiju Kalniņu

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

No 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku valsts atbalstu

Lelde Petrāne, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, tādējādi mazinot daudzbērnu un nepilno ģimeņu nabadzību un piedāvājot līdzvērtīgāku sociālo nodrošinājumu.

To paredz otrdien, 20.septembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, Grozījumi likumā Par valsts pensijām, Grozījumi likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Normatīvie akti vēl jāpieņem Saeimā kopā ar citiem nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

No 2017.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē (50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes locekli Andri Arhipenko

Lelde Petrāne, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes loceklis Andris Arhipenko. «Esam uzņēmums ar lielu pieredzi un know-how jeb zinātību valūtu un dārgmetālu jomā, kas nav raksturīgi visām finanšu iestādēm Latvijā,» viņš uzsver.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs Tavex ir dzīves aicinājums.

- Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka Latvijā pamazām pieaug finanšu pratības līmenis valūtas maiņas jomā un ieguldījumu tirgū. Mūsu filiālēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk iegādājas vietējo naudu pirms ceļojuma, lai nebūtu rūpju par finanšu lietām atpūtas laikā. Kā arī cilvēki kļūst konservatīvi investīciju jautājumos un izvēlas zeltu kā labu alternatīvu pensiju fondiem vai uzkrājumam bērna nākotnei krājkontos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Kurta kafijas namiņš, kura peļņa tiks ziedota viņa rehabilitācijai

Laura Mazbērziņa, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārliecināts, ka daļa no emigrējušajiem tautiešiem atgriezīsies Latvijā.

Runājot par Latvijas demogrāfiju un emigrācijas iemesliem, Vējonis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka cilvēku pie konkrētas vietas nevar piesaistīt, jo, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), viens no reālajiem ieguvumiem bija tiesības uz brīvu pārvietošanos ES, tostarp Šengenas zonas valstīs. «Mēs bijām dzīvojuši PSRS režīmā, kad viss bija slēgts, bet mēs vēlējāmies redzēt pasauli un baudīt citu valstu labumus,» sacīja prezidents. Prezidents pauda uzskatu, ka, lai šie cilvēki, vismaz daļa no tiem, atgrieztos, jāatgriežas pie jautājuma par ekonomisko drošību.

«Kamēr mums nebūs konkurētspējīgu algu, labi apmaksātu darbvietu, mums būs grūti aicināt atpakaļ cilvēkus. Tieši tādēļ maksimāli jālikvidē šķēršļi uzņēmējdarbībai, radot iespējas piesaistīt Eiropas fondu naudu un privātos investorus,» sacīja Vējonis. Viņš arī norādīja, ka krīzes gados, 2008.-2010.gadā, kad notika masveida budžeta griešana un darbvietu samazinājums, cilvēki neaizbrauca ideoloģisku motīvu, bet gan ekonomisku motīvu vadīti. Tāpat Vējonis pauda uzskatu, ka tās ir sekas ekonomiskajai krīzei, taču tagad Latvijai ir jārada situācija, lai viņi atgrieztos. «Vai visi atbrauks, to nu neviens nevar garantēt, bet pie tā ir jāstrādā,» sacīja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Aizbraucēji ir izdarījuši izvēli

Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautiešu aicināšana atgriezties Latvijā varētu beigties ar totālu fiasko, ja aicinājumam atsauktos kaut puse no aizbraukušajiem. Tas gan ir maz ticams, jo šobrīd uzņēmumi ziņo par dažu speciālistu uzrunāšanu un darba piedāvāšanu Latvijā.

Vasaras sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ekonomikas ministrija ziņoja, ka pēdējos deviņos gados Latviju ik gadus pametuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Kopumā pēdējos desmit gados no Latvijas prom devušies aptuveni 200 000 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju.

Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs.

Patriotiskā patosā tiek runāts par emigrējušajiem kā potenciālu darbaspēku, taču par riskiem vai problēmzonām, kas varētu rasties, ja liels skaits tautiešu atgrieztos, netiek diskutēts. Par lielajām atšķirībām starp mums un viņiem tiek noklusēts, iespējams, tādēļ, lai neradītu plaisu un šķelšanos. Taču tāda ir, un tās pamats ir atšķirība domāšanā, kas pielīp visiem, kuri ilgāku laiku padzīvo komfortabli Rietumeiropā un Skandināvijā. Atšķirīgo domāšanu ļoti labi var novērot, kad vasarās daudzi aizbraukušie ieradušies apciemot Latviju un notiek kādas svinības, tad sākas diskusijas, kuras mēdz novest līdz strīdiem. Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs. Ja ciemiņš nāk klajā ar atziņu, ka Latvijā viss notiek ačgārni, bet ārzemēs ir labākas sociālās programmas un atliek tikai strādāt, lai būtu laimīgs, tad asāka vārdu pārmaiņa garantēta. Te nāk prātā aforisms, ka nekas nav kaitinošāks par labu piemēru. Šo aforismu reemigrācijas tēmas sakarā gribu papildināt šādi – nekas nav kaitinošāks par labu paraugu, kas tiek nosaukts par vienīgo pareizo. Mazs sadzīvisks piemērs, kas sakņojas kultūras atšķirībās, un tādas atšķirības varētu atrast vēl un vēl. Ja vienlaikus atgrieztos liels emigrējušo skaits, tad šos strīdus nevarētu pabeigt ar humoru, piekāpjoties ciemiņam, jo reemigrējušais vairs nebūtu viesis, kurš jāciena draudzības dēļ. Tad aizbraukušais var kļūt par nevēlamu konkurentu, pret kuru valsts izturas labvēlīgāk nekā pret pamatiedzīvotāju, kas būtībā ir sociāla netaisnība.

Komentāri

Pievienot komentāru