Jaunākais izdevums

Latvijas pievienošanās eirozonai pilnīgi noteikti bija daļa no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma programmas – tās noslēguma jeb izejas stratēģija. Pabeidzot programmu, Latvija ir pārspējusi uz to liktās cerības.

«Tā bija nozīmīga valdībai domātā olekts, ar ko mērīt ekonomikas sniegumu - proti, šīs aizdevuma programmas noslēgšana. To izdarot, valdība skaidri parāda, ka Latvija spēj uzņemties smagus lēmumus, tos īstenot un sasniegt nospraustos mērķus. Tā ir ļoti spēcīga ne vien ekonomikas, bet arī politiskās varēšanas demonstrācija - valsts iekšējā spēka, arī kultūras spēka parādīšana, kas, mūsuprāt, ir kritiski nozīmīga,» intervijā sacīja SVF priekšsēdētāja Kristīne Lagarda.

SVF vadītāja norādīja, ka tas savā ziņā ir negaidīti. «Ja raugāmies trīs gadus atpakaļ - vai šādu sniegumu varēja paredzēt? Iespējamā atbilde ir: nē. Tāpēc Latvija ir pārspējusi uz to liktās cerības daudzējādā ziņā - gan tajā, kā programma tika pabeigta, gan dažādos rādītājos, kas ir augstāki par cerētajiem. Šis konkrētais spēks ir jāņem vērā,» sacīja K. Lagarda.

Tomēr, kā tas atbilst visiem atsevišķajiem rādītājiem, par to esot jāspriež kompetentām iestādēm.

«Mēs šeit nevaram pateikt, ka viens inflācijas procentpunkts vai tā desmitdaļa ir izšķirīgā, lai jūs būtu vai nebūtu eirozonā - tas ir jūsu Eiropas partneru ziņā. Tomēr ekonomikas iekšējais spēks un veids, kādā jūs esat izcīnījuši savu ceļu cauri šai aizdevuma programmai, ir ļoti spēcīgs jūsu rīcības spējas rādītājs, un tas ir sevišķi nozīmīgi,» intervijā sacīja SVF priekšsēdētāja Kristīne Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Lagarda: Latvijā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki; emigrējušie atgriezīsies

Lelde Petrāne, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki, - tā par Latvijā īstenoto starptautiskā aizdevuma programmu intervijā LTV raidījumam de facto izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

«Tā ir valsts, kurā dzīvo drosmīgi cilvēki. Kad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma tika sākta, mēs paredzējām, ka tā būs ļoti sarežģīta un smaga tieši iedzīvotājiem. Pateicoties tam, ka jūsu valsts vadība uzņēmās drosmi cilvēkiem izskaidrot patieso situāciju, un arī tam, ka sabiedrība bija gatava drosmīgi uzņemties grūtības, aizdevuma programmu izdevās sekmīgi pabeigt. Jūsu ekonomika atkal ir uz kājām, šeit ir stabilitāte un iespējas ekonomiskai izaugsmei. Samazinās bezdarba līmenis. Jūs esat ne vien skaista zeme, bet arī valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki,» sacījusi Lagarda.

Lagarda apliecina, ka ir informēta arī par ārkārtīgi augstajām emigrācijas tendencēm Latvijā. Viņasprāt, ekonomikas atlabšana veicinās šo cilvēku atgriešanos: «Es zinu par šo emigrācijas fenomenu Latvijā. Bet ļoti bieži pēc šāda emigrācijas viļņa seko pretējs process. Ja ekonomika sāk atlabt un ir redzamas izaugsmes iespējas, cilvēki sāk atgriezties. Un viņi ārvalstīs ir apguvuši arī dažādas zināšanas. Mēs šādu procesu vairākās valstīs jau esam pieredzējuši. Tas var notikt arī Latvijā. Mēs redzam, ka dzīve jūsu valstī uzlabojas, mēs redzam, ka augstais bezdarba līmenis nemitīgi samazinās, un tas nozīmē, ka Latvijai ir cerīgi signāli.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Iedzīvotāji un eksperti Latvijas krīzes pārvarēšanas ceļu dēvē par postošu

Gunta Kursiša; Kārlis Vasulis, 20.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SVF vadošais ekonomists: Latvijas mācības grūti piemērojamas Eiropas dienvidiem

Jānis Rancāns, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda trešdien izteicās, ka pasaules ekonomikas izaugsmes temps paātrinās, vienlaikus brīdinot par aizvien pieaugošajiem deflācijas riskiem.

«Izaugsme stiprinājās 2013.gada otrajā pusē un tā turpinās stiprināties 2014.gadā, galvenokārt pateicoties situācijas uzlabojumiem attīstītajās ekonomikās,» norādīja Lagarda.

Viņa gan atteicās izteikt konkrētas ekonomikas izaugsmes aplēses pirms nākamajā nedēļā paredzētajām SVF oficiālajām prognozēm.

Tomēr Lagarda norādīja, ka pasaules ekonomikas izaugsme piecus gadus pēc finanšu krīzes saglabājas zem tās potenciāla aptuveni 4% gadā apmērā, kas rada deflācijas draudus pasaulē.

«Inflācijai saglabājoties zem vairāku centrālo banku noteiktajiem mērķiem, mēs saskatām aizvien lielākus deflācijas riskus, kas varētu negatīvi ietekmēt atlabšanu,» sacīja Lagarda. «Globālās ekonomikas izaugsme joprojām ir pārāk zema, pārāk trausla un pārāk nevienlīdzīga.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Lagarda Rīgā: pastāvēs, kas pārmainīsies

Zanda Zablovska, 05.06.2012

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tiekas ar Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori Kristīni Lagardu.

Foto: Valsts kanceleja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvēs, kas pārmainīsies, tā, citējot latviešu dzejnieku Raini, latviešu valodā norādīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda, Rīgā atklājot konferenci «Apstākļiem spītējot. Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze».

Latvijas paveiktais starptautiskā aizdevuma programmā bijis grūts, bet veiksmīgs ceļojums, apliecināja K. Lagarda, minot, ka Latvija spējusi pārvarēt smagu krīzi un atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Kā prioritātes, pie kurām Latvijai būtu jāstrādā turpmāk, K. Lagarda minēja eiro ieviešanu, kam joprojām jābūt «gala mērķim», un sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

Tāpat visām Baltijas valstīm jāturpina veikt reformas, paaugstinot konkurētspēju un darbaspēka produktivitāti. Izglītības sistēmā savukārt jānodrošina tas, ka mācību iestādēs tiek sagatavoti tādi speciālisti, kādi nepieciešami tirgum.

K. Lagarda un citi aizdevēju pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļāvis Latvijai veiksmīgi īstenot aizdevuma programmu, bijusi stingrā apņemšanās – gan no valdības, gan iedzīvotāju puses. Nozīmīgs bijis arī ātrums, kādā veikta konsolidācija un reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lagarda brīdina par novēlotas procentlikmju samazināšanas riskiem

LETA--AFP, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lagarda: Tirdzniecības karš kaitēs globālās ekonomikas izaugsmei

LETA--AFP, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda trešdien brīdināja, ka tirdzniecības karš, ko ASV prezidents Donalds Tramps, acīmredzot, cenšas izraisīt ar tērauda un alumīnija importa tarifiem, negatīvi ietekmēs pasaules ekonomikas izaugsmi.

«Ja šāda veida pasākumi ietekmēs starptautisko tirdzniecību, tas novedīs pie izaugsmes un tirdzniecības krituma, un tas būs šausmīgi,» intervijā radiostacijai «RTL radio» norādīja Lagarda.

«Tirdzniecības karā, ko veicinās savstarpēji muitu tarifi, uzvarētājs nebūs neviens,» uzsver Lagarda.

Reaģējot uz kritiku par lēmumu piemērot muitas tarifus tērauda un alumīnija importam, Tramps pagājušajā piektdienā tviterī paziņoja, ka «tirdzniecības kari ir labi un viegli uzvarami».

Kā ziņots, Tramps, tiekoties Baltajā namā ar metālrūpniecības uzņēmu vadītājiem, dienu iepriekš paziņoja, ka gatavojas šonedēļ parakstīt rīkojumu par 25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un par desmit procentu tarifa piemērošanu alumīnija importam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs mazliet pietuvojamies mūsu kreisēšanas augstumam, taču vēl neesam tur nonākuši, un tas nozīmē, ka mums jāturpina celties, bet ne tik strauji," Hannoverē notiekošajā banku nozares konferencē sacīja Lagarda.

Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta," norāda Lagarda.

ECB maijā galveno bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%, to palielinot septīto sanāksmi pēc kārtas.

"Šobrīd aktuāls jautājums, cik augstu mums ir jādodas? Lidmašīnai nepieciešams pacelties pietiekami augstu, lai sasniegtu savu galamērķi, taču ne pārāk augstu, lai tam nepalidotu garām," skaidro Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Gada inflācija eirozonā oktobrī sasniedza 10,6%, un patēriņa cenu kāpumu veicināja pārtikas produktu un enerģijas cenu pieaugums saistībā ar Krievijas Ukrainā sākto karu.

"Man būtu gribējies, lai inflācija oktobrī būtu sasniegusi savu maksimālo līmeni, taču diemžēl es tā nevaru teikt," Eiropas likumdevējiem Briselē sacīja Lagarda.

"Manuprāt, ir pārāk liela neskaidrība, jo sevišķi saistībā ar augsto vairumtirdzniecības enerģijas izmaksu nonākšanu mazumtirdzniecības līmenī, lai pieņemtu, ka inflācija sasniegusi savu maksimālo līmeni. Tas mani pārsteigtu," uzsvēra Lagarda.

Vienlaikus Lagarda norādīja, ka ECB būs nepieciešami papildu bāzes procentlikmes paaugstinājumi, lai atgrieztu inflāciju pie bankas noteiktā 2% mērķa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lagarda: Naftas cenu kritums ir modinātāja zvans enerģijas ražotājvalstīm

LETA--AFP, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda otrdien norādīja, ka naftas cenu kritums pasaules tirgū ir «lielisks modinātāja zvans» enerģijas ražotājvalstīm, lai tās restrukturizētu savas tautsaimniecības.

Uzstājoties ar runu Džordžtaunas Universitātē Katarā, Lagarda sacīja, ka tām valstīm, kas ir atkarīgas no naftas un gāzes nozaru ienākumiem, nepieciešams mainīties, lai saglabātu savu ekonomisko pozīciju.

«Es teiktu, ka pašreizējā situācija ir lielisks modinātāja zvans, lai īstenotu restrukturizāciju,» norādīja Lagarda. «Ņemot vērā šo jauno situāciju, kuru izraisījusi naftas cena, kas nav īstermiņa, bet gan ilgtermiņa fenomens, nepieciešams īstenot pasākumus.»

Lagarda uzsver, ka starp šiem pasākumiem ir jaunu ienākumu un nodokļu avotu atrašana, kā arī cieša kontrole pār izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lagarda: Globālās ekonomikas izaugsme nākamgad sagādās vilšanos

LETA, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme 2016.gadā sagādās vilšanos un būs juceklīga, prognozē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Procentu likmju pieaugums ASV, ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Ķīnā, finanšu sistēmas pastāvīgais trauslums vairākās valstīs un zemo naftas cenu ietekme uz ražotājvalstīm nozīmē, ka globālās ekonomikas izaugsme 2016.gadā sagādās vilšanos un būs juceklīga, trešdien vācu laikrakstā Handelsblatt publicētā intervijā norāda Lagarda.

Un vidēja termiņa prognozes arī ir aptumšojušās, jo zema produktivitāte, iedzīvotāju novecošanās un globālās finanšu krīzes sekas bremzē izaugsmi, skaidro Lagarda.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) 16.decembrī paziņoja, ka palielina bāzes procentu likmi, īstenojot pirmo paaugstinājumu kopš 2006.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras varasiestādes panākušas slavējamu progresu reformu ieviešanā un ir apņēmušās īstenot nepieciešamos soļus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu valsts finanšu stabilitāti, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus SVF vadītāja atzinusi, ka Kipras starptautiskā aizdevuma programma joprojām saskaras ar dažādiem riskiem, kas neatstāj vietu «[programmas] ieviešanas novirzēm».

SVF pabeigusi pirmo Kipras ekonomikas pārskatu kopš pavasarī uzsāktās starptautiskās palīdzības programmas. Pārskata pabeigšana paver durvis 84,7 miljonu eiro liela maksājuma piešķiršani salai.

Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem, kuru nepieciešams paveikt Kipras valdībai, K. Lagarda atzīmēja banku nozares pārstrukturizācijas ātrāku veicināšanu. Kiprai jāpieliek vairāk pūļu divu lielāko valsts kredītiestāžu rekapitalizācijai, norādījusi SVF vadītāja. Kiprai, atjaunojot gan savu uzņēmēju, gan ārvalstu investoru uzticēšanos, kritiski svarīgs ir Eiropas Savienības likviditātes atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja, ka eirozonas ekonomiku sagaida nestabila atlabšana no pandēmijas, neskatoties uz daudzsološām ziņām par koronavīrusa vakcīnas izstrādi.

"Kamēr netiks sasniegta plaša imunitāte, mūs apdraud cikliska vīrusa izplatība un ierobežojumu pastiprināšana," centrālo banku vadītāju virtuālā forumā norādīja Lagarda.

Viņa skaidro, ka eirozonas ekonomikas atlabšana var nebūt lineāra, bet gan nestabila un atkarīga no vakcīnas pieejamības.

ES noslēdz vienošanos par Covid-19 vakcīnu piegādi 

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka noslēgusi vienošanos ar ASV farmācijas gigantu...

ECB obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programma eirozonā iepludina 1,35 triljonus eiro, un šī programma, visticamāk, būs kā galvenais monetārās politikas līdzeklis, lai cīnītos ar pandēmijas radītajiem triecieniem ekonomikai, sacīja Lagarda.

ASV farmācijas gigants "Pfizer" un Vācijas kompānija "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka to kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ēru ar negatīvām procentu likmēm, visticamāk, izbeigs līdz septembrim, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"ECB pozīcijā, lai izbeigtu negatīvas procentu likmes, visticamāk, nonāks līdz trešā ceturkšņa beigām," norāda Lagarda blogā, kas publicēts ECB vietnē.

Bankas obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšanās trešā ceturkšņa sākumā pavērs ceļu bankai paaugstināt procenti likmes, skaidro Lagarda.

Kā ziņots, ECB padomes sēdē Frankfurtē aprīlī galveno bāzes procentu likmi nolēma saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien atbalstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas virzīšanu ECB prezidenta amatam.

Padome pauda vērtējumu, ka Lagarda ir cilvēks «ar atzītu pozīciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos».

ECB padomei ir jāsniedz savs vērtējums par Eiropadomes virzīto kandidātu eirozonas centrālās bankas vadītāja amatam.

Gaidāms, ka septembra beigās vai oktobra sākumā Lagardu iztaujās Eiropas Parlamenta deputāti.

ECB padomes un Eiroparlamenta viedokļiem ir konsultatīva nozīme. Pēc šo viedokļu saņemšanas ECB prezidentu oficiāli apstiprina Eiropadome.

Pašreizējā ECB prezidenta Mario Dragi astoņu gadu pilnvaru termiņš beigsies 1.novembrī. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības samitā jūnijā Briselē tika nolemts izvirzīt 63 gadus veco Lagardu ECB prezidenta amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda paziņojusi, ka procentlikmes eirozonā sasniegušas maksimālo līmeni pēc to ievērojamas palielināšanas centienos apkarot augsto inflāciju.

"Manuprāt, esam sasnieguši maksimālo līmeni, un, ja vien neradīsies papildu satricinājumi, likmes, visticamāk, neturpinās pieaugt," intervijā Francijas raidorganizācijai "France 2" sacīja Lagarda.

Taču vienlaikus viņa atteicās sniegt konkrētas norādes par iespējamu procentlikmju samazināšanu.

"Ja mēs uzvarēsim cīņā pret inflāciju, ja būsim pārliecināti, ka inflācija samazināsies līdz 2%, tad procentlikmes sāks samazināties," norādīja Lagarda, atsaucoties uz ECB noteikto inflācijas mērķi.

Jau ziņots, ka decembrī ECB padome izvērtēja eirozonas ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem trim gadiem un pieņēma lēmumu procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ķīnas juaņa sestdien tiek iekļauta SDR valūtu grozā

LETA--DPA, 01.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien oficiāli iekļauj Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

SDR ir SVF norēķinu vienība un tā nav pieejama kā skaidra nauda. Līdz šim šajā valūtu grozā ietilpa ASV dolārs, eiro, Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa.

Ķīna, kuras ekonomika pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, ilgi ir centusies panākt juaņas iekļaušanu SDR valūtu grozā.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda piektdien juaņas iekļaušanu SDR grozā nosauca par «vēsturisku pagriezienu», kas «atspoguļo globālās ekonomikas evolūciju».

Lagarda aicināja Ķīnu turpināt reformas, lai atvērtu un modernizētu tās ekonomiku un padarītu juaņu par pievilcīgāku rezerves valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomika neuzrāda pazīmes par ekonomikas stagnāciju, neskatoties uz Ukrainas kara radītajām negatīvajām sekām, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Krievijas iebrukums Ukrainā palielinājis jau tā augstās enerģijas cenas un radījis riskus globālajam piegāžu tīklam, raisot bažas, ka valstu ekonomikas var nonākt stagflācijā, kad novērojama augsta inflācija, taču vāja ekonomikas izaugsme.

"Mēs šobrīd neredzam stagnācijas elementus," Parīzē notiekošā konferencē sacīja Lagarda.

"Ņemot vērā atveseļošanos, kas jau pakāpeniski iestājās, mēs neprognozējam ekonomikas stagnāciju 2022.gadā, kā arī nedz 2023. vai 2024.gadā," uzsvēra Lagarda.

Kā ziņots, ECB marta sākumā samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) var nākties turpināt palielināt procentikmes, ņemot vērā joprojām augsto inflāciju eirozonā, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Šobrīd pastāv iespējamība, ka mēs turpināsim iesākto," intervijā Spānijas televīzijas kanālam "Antena 3" sacīja Lagarda.

ECB procentu likmes palielinājusi jau piecas sanāksmes pēc kārtas. Februāra sākumā ECB galveno bāzes procentu likmi paaugstināja līdz 3%, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme tika palielināta līdz 2,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,25%.

Gaidāms, ka arī ECB padomes sanāksmē 16.martā bāzes procentu likme tiks palielināta par 0,5 procentpunktiem, taču eksperti šobrīd nav pārliecināti, kādu līmeni bāzes procentu likme turpmāk varētu sasniegt.

Lagarda norādīja, ka procentu likmju turpmāku palielināšanas tempu nav iespējams prognozēt, un tas tiks izlemts, balstoties uz tobrīd pieejamiem ekonomikas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru