Mazais bizness

Lai attīstītos jāsadarbojas arī ar konkurentiem

Anda Asere, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Pārcelšanās un mantu pārvešanas pakalpojumus pārsvarā izmanto uzņēmumi, privātpersonas cenšas tikt galā pašu spēkiem

Tā savus klientus raksturo SIA Movers dibinātājs Kaspars Ritums. Uzņēmumu viņš izveidojis 2011. gadā, taču darba pieredze šajā laukā ir ilgāka – savulaik K. Ritums strādājis tāda paša profila kompānijā, kas piederēja viņa brālim.

Stāstot par klientiem, viņš apstiprina, ka lielākā daļa ir juridiskas personas – aptuveni 90%, turklāt no privātā sektora. Savukārt privātpersonas reti izmanto mantu pārvešanas pakalpojumus; parasti lūdz draugu, radu un paziņu palīdzību. Visbiežāk iemesls ir finansiāls, taču nereti cilvēki nemaz nezina, ka ir specializēti uzņēmumi, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Tāpat Latvijas iedzīvotāju dabā ir pirkt mājas un dzīvokļus, nevis īrēt, tāpēc privātpersonu migrācija ir salīdzinoši neliela. Vēl jāņem vērā, ka cilvēkiem nepatīk ielaist savā mājā svešas personas.

SIA Movers lielāku projektu realizēšanai piesaista partnerus, konkurentus. «Lielu objektu pārvešanu nevaram nodrošināt īsā termiņā, tāpēc piesaistām vēl cilvēkus un arī tehniskās vienības,» saka K. Ritums. Viņš iesaka nebaidīties sadarboties ar konkurentiem. Tā ir mazu uzņēmumu attīstības iespēja, jo no sadarbības var iegūt ne vien materiālu labumu, piemēram, lielāku līgumu, bet arī iemācīties ko jaunu.

SIA Movers pašlaik ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. «Izvēlējos šo formu tāpēc, ka ir ļoti viegla grāmatvedība. Cik ienāk kontā, no tā 9% samaksā. Vienīgais apgrūtinājums ir izmaksājamās algas maksimālais lielums un darbinieku skaits,» saka K. Ritums. Viņš gan domā, ka samērā drīz uzņēmums mainīsies un atteiksies no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa, jo pērn tā apgrozījums sasniedzis aptuveni 65 tūkstoši latu. Uzņēmums šobrīd atrodas pagrieziena punktā – nepieciešama finanšu injekcija, t.i., jāiegulda līdzekļi, lai straujāk attīstītos un būtu vairāk darbinieku, lielāka tehniskā bāze utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

VID konkurss vairo neticību valsts iepirkumiem


Egons Mudulis, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārcelšanās biznesa komersanti apšauba valsts iepirkumu godīgumu, tostarp šogad aktuālo VID «jurģu» konkursu .

Valsts iestāžu izludinātajos iepirkumos piedalīties īsti nav jēgas, jo nav pārliecības par to norises godīgumu, DB atzina vairāku pārcelšanās pakalpojumu kompāniju pārstāvji. Kā viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem tiek minēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konkurss par pārvietošanas pakalpojumu sniegšanu.

Valstij netic

«Valsts pasūtījumos nepiedalāmies,» saka Corstjens Worldwide Movers Riga pārdošanas vadītājs Māris Lapiņš, jo viņam ir šaubas par godīgu iepirkumu. Uzvarētāju piedāvātās cenas šajos iepirkumos ir neadekvāti zemas, piebilst SIA Movers valdes loceklis Kaspars Ritums, līdz ar to neesot nekādas jēgas tērēt laiku sava piedāvājuma sagatavošanai. «Tas nav reāli,» par atsevišķu pakalpojumu cenām valsts iestāžu iepirkumos saka SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs. Savukārt SIA BCS valdes priekšsēdētājs Romāns Berseņevs norāda uz atšķirīgo pieeju dažādos iepirkumos. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārvietošanas (LNB) pakalpojumu konkursā BCS neesot uzvarējis tikai triju drukas kļūdu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā jeb Gaismas pilī nogādāta pirmā grāmatu krava no LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas lasītavas.

LNB periodiskie izdevumi, letonika, kartogrāfiskie materiāli, kā arī retās grāmatas un rokraksti lasītājiem varētu būt pieejami jau šā gada jūnijā.

Krājumi no LNB nodaļas Jēkaba ielā 6 ceļu uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3 sāka 14. aprīlī. No Jēkaba ielas krājuma tiks pārvietoti aptuveni 740 000 dažādu iespieddarbu.

LNB Galvenās grāmatu krātuves vadītāja Anita Arājuma pastāstīja, ka lielāka problēma pārcelšanās laikā ir, ka Jēkaba ielas krājumā ir dažāda izmēra iespieddarbi - no viena milimetra līdz vairākiem metriem. Arājuma pauda, ka testa režīmā aizvestas jau divas kravas. Grāmatas tiekot paņemtas no plaukta Jēkaba ielā un noliktas plauktā jaunajā ēkā Mūkusalas ielā. Pārcelšanās esot organizēta šādi, lai nebūtu aizkavēšanās tad, kad bibliotēku atvērs apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz 2015. gadam valsts iestādēm līdzšinējo logo jānomaina pret Latvijas ģerboni

S. Igaune, E. Pankovska, E. Mudulis, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nesasist, nesaskrāpēt un nesaplēst

Linda Zalāne, speciāli DB, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvākšanās servisa uzņēmumiem zelta ādere ir juridiskās personas – biroji, muzeji, vēstniecības. Mazāku, tomēr nozīmīgu apgrozījuma daļu veido privātpersonu apkalpošana

Latvijā pārvākšanās servisa tirgus pīrāgu dala diezgan daudz dalībnieku – aptuveni pieci uzņēmumi sevi dēvē par tirgus līderiem, nišā darbojoties piecus, desmit un vairāk gadus. Tomēr ir arī ne mazums firmu viena vai divu personu sastāvā, ir arī pašnodarbinātas personas, kas savus pakalpojumus piedāvā, izmantojot sludinājumu portālus. Ir tirgus dalībnieki, kas mēdz nemaksāt nodokļus un uz tā rēķina piedāvā zemāku pakalpojuma cenu, līdz ar to iedragā godīgas konkurences spēles noteikumus.

«Konkurence ir, taču lielākas firmas ar labu reputāciju, kuras darbojas šajā nozarē, ir aptuveni piecas. Diemžēl nereti ir situācijas, ka cilvēki sarunā mantu pārvedēju, kuru atraduši sludinājumu portālā, bet tas neierodas. Tad zvana un lūdz palīdzību firmām, kas biznesā darbojas ilgāk un ir ar labu reputāciju. Privātie darboņi nepievērš uzmanību tam, kā pareizi un kvalitatīvi pārvest mantas – tās visbiežāk nepakotas tiek vienkārši saliktas busiņā un pārvestas. Šāda prakse nenāk par labu šīs jomas prestižam kopumā, jo cilvēkiem šķiet, ka visi uzņēmumi strādā šādi – bez standartiem un kvalitātes normām,» teic SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savdabīga blakne radusies no spiegošanas skandāla, kurā ierauta ASV administrācija. Iepirkšanās portālā amazon.com, spriežot pēc tā komerciāli veiksmīgāko grāmatu topa Movers & Shakers, Džordža Orvela antiutopiskā romāna 1984 dažādu izdevumu tirdzniecība augusi attiecīgi par 177% un 236%, bet šā romāna īpašā Gadsimta izdevuma noiets – pat par 7000%.

Pēdējā laikā caur britu un amerikāņu medijiem noplūdusi informācija, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra ar tiesas pavēli guvusi bezprecedenta plašu pieeju pilsoņu tālruņu sarunu datiem caur sakaru operatoru Verizone. To papildināja ziņas, ka federālās varas iestādes ievāc datus arī no Google, Apple un Facebook serveriem, lai piekļūtu e-pastiem, fotogrāfijām un citiem failiem, kas analītiķiem ļauj noteikt konkrētu personu pārvietošanos un ar ko tās kontaktējas.

Šai sakarā medijos manāmi pieaudzis tādu frāžu kā «Lielais Brālis tevi vēro» lietojums un citas atsauces uz Dž. Orvela drūmajiem totalitārās kontroles tēliem. Prezidents Baraks Obama gan centies aizstāvēt attiecīgās valdības programmas un mierināt, ka «neviens jūsu telefonus nenoklausās; šī programma nav domāta tādēļ», kā prezidentu citē Reuters. Bet interese un uzmanība par valdību un spiegošanu acīmredzot ir uzkurināta pietiekami, lai radītu šādu parādību grāmatu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air bankrotēja, jo auga par ātru

Egons Mudulis/Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē Eiropas Savienībā.

Jau šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 700 digitālu pakalpojumu. Pētījumā Latvija vērtēta kā ceturtā labākā valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, transporta līdzekļiem, mājokļa vai pārcelšanās jautājumiem un tiesību aizsardzību (parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu). Savukārt kā sestā labākā Latvija novērtēta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar izglītību, jautājumiem par dažādām ģimenei aktuālām tēmām, kā arī darbu un pensiju.

Līdztekus patīkamajam augstajam novērtējumam ļoti būtiski ir pētījuma secinājumi: Latvijas nākotnes izaicinājums ir uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā sektora digitālo transformāciju. Ja runā par iedzīvotāju un uzņēmēju digitālajām prasmēm, tad te darāmā vēl daudz. Ne velti eksperti norāda, ka mums ir izcila IKT infrastruktūra, kura, vienkāršojot, pārsvarā tiek izmantota kaķu video aplūkošanai sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru