Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Kādas ir Latvijas zinātnes vājās un stiprās puses, salīdzinot 2020. gadu ar laiku pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā?

Ja skatāmies uz Latvijas zinātni pēc zinātnieku un tajā nodarbināto skaita, tad pēc neatkarības atjaunošanas tā bija daudz stiprāka nekā šobrīd – zinātnē bija nodarbināti aptuveni 74 tūkstoši cilvēku. Toreiz zinātne bija citādi organizēta. Zinātņu akadēmijai bija 14 zinātniskie institūti, vairākas eksperimentālās rūpnīcas un infrastruktūra, lai ideju pārvērstu produktā. Deviņdesmito gadu situāciju zinātnē var raksturot kā bēdu ieleju. Pašlaik Latvijā ar zinātni ir saistīti aptuveni 12 tūkstoši cilvēku, kas vidēji pret iedzīvotāju skaitu ir četras reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijas Zinātņu akadēmijai vairs nav savas infrastruktūras, kas idejas ļautu pārvērst produktos. Zinātniskā darbība publiskajā sektorā pārsvarā ir sadalīta starp Latvijas universitātēm, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, bet privātajā sektorā zinātnes gandrīz nav.

Pirms neatkarības atgūšanas Latvijā zinātniekiem bija savi konstruktoru biroji, mehāniskās un stiklinieku darbnīcas, pilotražotnes. Šobrīd no tā visa, piemēram, farmācijas ķīmijas zinātnei ir neliela mērogošanas laboratorija, kas pieder Latvijas Organiskās sintēzes institūtam. Universitātes, it sevišķi Tehniskā, mēģina atjaunot infrastruktūru, ar kuru veikt inovācijas. Inovāciju ekosistēmā produkta izstrādes ķēdē ir caurums, kas nozīmē, ka zināšanas, ko rada zinātnieki, nepārtop produktos, jo nav vajadzīgās infrastruktūras. Ja paraugās uz pozitīvo, kas šajā laikā noticis pēc iestāšanās Eiropas Savienībā – būtiski esam modernizējuši fundamentālajai zinātnei nepieciešamo zinātnisko infrastruktūru, un tas pamatā ir noticis ar Eiropas Savienības finansējumu. Ja gribam, lai nodokļu maksātāju nauda pārvērstos par produktu, tagad mums ir nepieciešama sistēma, kas zināšanas pārvērš produktos.

2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskos rakstus, bet pieteica 12 patentus. Par ko tas liecina?

Tas liecina, ka zināšanas tiek radītas, bet produkti – nē. Ne kā zinātnieku, ne kā inovatoru mani tas neapmierina. Patenti ir tie, kas aizsargā pielietojamos rezultātus.

Mēs slikti zinātnē sasniegto komercializējam?

Mums šobrīd trūkst inovācijas ekosistēmas, lai to izdarītu. Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos.

Ko jūs iesakāt darīt?

Latvijas Zinātņu akadēmija ieteic pievērst uzmanību trīs virzieniem – pirmkārt, zinātnieku vērtēšanas sistēmai, otrkārt, zinātnes bāzes finansējumam un, treškārt, inovāciju infrastruktūras radīšanai.

Visu rakstu lasiet 29.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalviņš: Būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība

LETA, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja jaunievēlētais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, kurš darba pienākumus sāks pildīt decembrī.

Vaicāts, vai vajadzētu uz pāris nedēļām Covid-19 dēļ "atkal visu apturēt, nobremzēt un cerēt, ka tas palīdzēs", viņš pauda viedokli, ka nevajadzēja apturēt neko nedz pavasarī, nedz tagad.

Viņaprāt, problēma patlaban ir tajā, ka Latvijas valdība un likumdevēji ņem piemēru no Eiropas Savienības un ASV, kas šobrīd esot sliktākie piemēri. "Mums jāņem piemērs no Taivānas, kur uz vairāk nekā 22 miljoniem iedzīvotāju ir nedaudz virs 500 gadījumiem. Un pamatu pamats ir tāds - kamēr mēs sūtīsim mājas inficētos cilvēkus, lai viņi pašizolējas, ja viņiem tādas iespējas ir, bet patiesībā, lai aplipina pārējos, nekādi mēri nepalīdzēs," pauda Kalviņš, piebilstot, ka mums būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 29.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Sākot no marta, Latvijas tautsaimniecības dienaskārtībā ir vārds Covid, un tas aizēnojis daudzus citus notikumus.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Plānojot Eiropas Atveseļošanas plāna izlietojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija vērš uzmanību uz Latvijas zinātnes iespējām inovatīvu produktu radīšanā, kas var nodrošināt eksporta pieaugumu tautsaimniecībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 29. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gadu vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs
  • notikumi un aktualitātes pasaulē - gads, kad nekas vairs nenotiek un tādēļ – notiek gandrīz viss
  • lobēšanas likums - interešu pārstāvības likums nebūs superzāles pret vietējām tradīcijām
  • 2021. gada aktualitāte –

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LU sadarbosies ar Accenture kvantu zinātnē

Db.lv, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbosies ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās.

Tas izriet no abu pušu noslēgtā sadarbības līguma, kas paredz arī to, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs saņems 100 tūkst. eiro investīcijas no Accenture.

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

Komentāri

Pievienot komentāru