Eksperti

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas

Evita Krūze, Civinity Latvija renovācijas projektu vadītāja, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Šīs ir labas ziņas, jo nozīmē, ka renovācijas atbalstam arī turpmāk būs pieejami finanšu līdzekļi ar labiem nosacījumiem. Latvijā vairums daudzdzīvokļu ēku nav energoefektīvas, tādēļ mums ir jāizmanto visas pieejamās iespējas un jācenšas izdarīt pat vairāk, nekā tās pieļauj. Pagaidām zināms, ka, izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, plānots siltināt 180 mājas. Šim nolūkam tiks atvēlēti 57 miljoni eiro. Tie papildinās līdzekļus, kas jau tagad ir finanšu institūcijas “Altum” rīcībā. Līdz 2023.gadam renovācijās tā plāno ieguldīt 169 miljonus eiro.

Taču, ja netiks veikti uzlabojumi ēku renovāciju procedūrās, tad tās arī būs vienīgās labās ziņas. Jo mēs labi redzam, cik lēni ēku atjaunošana ir notikusi līdz šim.

Svarīgākais būtu izveidot ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanas sistēmu. Latvijā faktiski visa atbildība par māju ir uzvelta dzīvokļu īpašniekiem. Protams, nenoliedzami, cilvēkam ir jābūt atbildīgam un jārūpējas par savu nekustamo īpašumu. Taču dzīvokļu īpašnieki bieži vien neuztver māju kā visu iedzīvotāju kopīgu īpašumu, viņiem ir grūti izprast kopā pieņemamo lēmumu nozīmīgumu. Viņi ir atstāti vieni paši ar savām zināšanām brīdī, kad ir jāpieņem lēmumi un jāuzņemas saistības par milzīgām naudas summām, kas tērējamas par neizprotamām, tehniski sarežģītām lietām.

Vienas vidēji lielas ēkas renovācija izmaksā apmēram 300 000 eiro, kas ģimenei ar ne pārāk augstiem ienākumiem šķiet prātam neaptverama summa. Ir gluži labi saprotams, ka vieglāk ir pateikt “nē” vai vienkārši neiesaistīties lemšanā par šiem jautājumiem, nekā mēģināt iedziļināties visos potenciālajos ieguvumos. Bet, lai dzīvokļu īpašnieku kopība atbalstītu renovāciju, ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu, ja dzīvojamā māja ir sadalīta īpašumos, savukārt, ja ēka ir kopīpašums, tad “par” ir jānobalso 100% visiem kopīpašniekiem. To ir ļoti grūti, pat neiespējami panākt. It īpaši Rīgā, kur veiksmīgi renovētas ēkas visbiežāk ir atsevišķu, ļoti aktīvu iedzīvotāju vai atbildīga un uzņēmīga pārvaldnieka darba rezultāts.

“Civinity” projektu vadītāji regulāri tiekas un runā ar iedzīvotājiem par ēku atjaunošanu. Taču mēdz veidoties absurdas un izmisuma pilnas situācijas. Pārvaldnieks informē par nepieciešamajiem remontdarbiem un uzlabojumiem. Iedzīvotāji uzklausa, pamāj ar galvu, taču nerīkojas – nelemj par ēkas remontēšanu. Ideja, ka savlaicīgi remonti nozīmē arī ilgāku mājas kalpošanas laiku, vispār netiek apskatīta. Savukārt pārvaldnieks bez saskaņojuma ar dzīvokļu īpašniekiem neko darīt nedrīkst, ja vien nav iestājusies avārijas situācija.

Un ļoti bieži tā arī notiek - lēmumi par lielajiem remontdarbiem tiek pieņemti īsi pirms avārijas situācijas iestāšanās. Pārvaldniekam gluži vienkārši nav instrumentu, kā piespiest iedzīvotājus pieņemt lēmumus, kuri galu galā ir viņu pašu interesēs. Tādēļ, manuprāt, apsaimniekotājam būtu nepieciešamas plašākas pilnvaras, kas ļautu vairāk iesaistīties ēku atjaunošanas un finansētas uzturēšanas darbu norisēs.

Mājas uzturēšanu var salīdzināt ar automašīnas uzturēšanu. Tehniski nesakārtots auto ir drauds citiem satiksmes dalībniekiem. Taču kā būtu, ja reizi gadā nebūtu jāveic obligātā tehniskā apskate? Iespējams, ielās būt daudz mašīnu, kurām nebūtu kārtībā bremžu sistēma, būtu izdeguši lukturi un kuras apdraudētu apkārtējos.

Otrs – būtu vērts meklēt veidus, kā paātrināt renovācijas projektu apstiprināšanu. Šobrīd tas prasa pāris gadus, taču bieži vien šajā laikā ir mainījušās būvmateriālu cenas, pieaudzis būvnieku atalgojums. Piemēram, patlaban, Covid- 19 izraisītās krīzes dēļ, cenas ir cēlušās par 20-30% un speciālisti to kritumu neprognozē. Iedzīvotājiem faktiski tie ir neieplānoti papildu maksājumi, kas nekādi nepalielina vēlmi atjaunot savu māju un mazina uzticību projekta īstenotājiem. Runājot par padomju laikā celtajiem sērijveida namiem, labākais risinājums būtu tipveida renovācijas projekti ar iepriekš aprēķinātām paraugtāmēm, kuras atliktu vien ērti piemērot konkrētajai ēkai. Tas atvieglotu darbu gan siltināšanas finansētājiem, gan projektu īstenotājiem, gan arī, iespējams, būtu vieglāk saprotams pašiem iedzīvotājiem.

Un trešais. Līdz šim, runājot par ēku siltināšanu un renovāciju, tostarp inženiertehnisko tīklu atjaunošanu, mēs lielākoties ar to saprotam padomju laika sērijveida namus. Taču nopietna atjaunošana ir nepieciešama arī t.s. pirmskara namiem. Tā ir daudz sarežģītāka un arī dārgāka, ļoti bieži jāstiprina pārsegumi, jāmaina inženiertehniskie tīkli. Starp šīm ēkām ir arhitektūras pieminekļi, tām mēdz būt greznas fasādes, kuras ar jaunu paneļu kārtu neaizlikt.

Tuvāko deviņu gadu laikā Rīgā plānots atjaunot un nosiltināt 3000 daudzdzīvokļu namu. Ja nekas netiks mainīts ne procedūrās, ne noteikumos, šis mērķis var izrādīties tikpat neīstenojams kā iepriekšējie siltināšanas plāni. Taču Rīgas iedzīvotāji to vairs nevar atļauties – daudzu ēku nolietojums šobrīd pārsniedz jau 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju uzņēmums “Teikas saldētava”, kas piedāvā lielizmēra saldētavu pakalpojumus, šogad veicis kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā un modernizācijā, investējot 100 000 eiro telpu paplašināšanā.

Līdz ar “Teikas saldētavas” pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu 2021. gadā uzņēmums plāno turpināt telpu modernizāciju un sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 200 000 eiro.

“Teikas saldētava” piedāvā saldēšanas kameru pakalpojumus aptuveni 5700 m2 platībā, aukstuma noliktavu aptuveni 1200 m2 platībā, kā arī ofisa telpu nomu. Uzņēmums ir viens no tirgus līderiem lielizmēra saldētavu pakalpojumu jomā un viens no lielākajiem šādiem objektiem valstī, kas specializējas pakalpojuma sniegšanā klientu pārtikas glabāšanai nevis savām vajadzībām.

Uzņēmums 2020. gadā veicis apjomīgu renovāciju līdz šim nelietotām uzņēmuma telpām, tās pielāgojot klientu specifiskajām vajadzībām. Telpas vairāk nekā 500 m2 platībā ir modernizētas un izvietotas atbilstoši dažādiem temperatūras režīmiem (-18C un -6 līdz +2C), kā arī tajās ir izveidotas biroju un tirdzniecības platības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā Kaamos Mežaparkā uzsācis projekta Moho park celtniecību, informē uzņēmumā.

Divas 12 stāvus augstas dzīvojamās mājas plānots nodot ekspluatācijā 2024. gadā. Projektā paredzēts uzbūvēt 8800 kvadrātmetrus jaunas dzīvojamās platības, kopumā 154 dzīvokļus.

"Kopš Kaamos ienākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā, esam nodevuši ekspluatācijas projekta Divi krasti pirmo kārtu un mūsu nākamie projekti ir Hagen Quarters Āgenskalnā pie Māras dīķa un Moho park Mežaparkā,” informē Kaamos valdes loceklis Armands Buks.Vaivads.

Investē 8,5 miljonus eiro Divu krastu projektā Ķengaragā  

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens...

Moho park dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru plānota aptuveni 2200 eiro un penthausiem (neskaitot terases) – 3200 eiro.

Jauno namu energoefektivitāti - gandrīz nulles enerģijas ēkas - nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltināšana, siltās grīdas apkure, ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī un uzturēs veselīgu mikroklimatu. Tāpat daļa auto stāvvietu atradīsies ēkas pirmajā stāvā un tām būs elektroauto uzlādes iespēja.

Projektu palīdz realizēt arhitektu birojs PBR.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību un kokapstrādi. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda biroju platības 50 000 kvadrātmetru apmērā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 270 darbiniekus. 2019.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 69 miljoni eiro, ar kopējo bilanci 176 miljoni eiro, bet pašu kapitāls - 110 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru