Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Lai mudinātu valdību aktīvāk pievērst uzmanību pensionāriem aktuālajiem jautājumiem, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) apsver iespējas rīkot plašākas protesta akcijas, sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka patlaban ir sākusies parakstu vākšana un līdz aprīlim jāvienojas par Vislatvijas pensionāru mītiņu Rīgā, jo «citu instrumentu mūsu rokās jau nav», sacīja LPF vadītājs. A. Siliņš arī piebilda, ka pensionāri varētu darīt visu, lai nevienu no šodien valdošajām partijām neievēlētu pat pašvaldību vēlēšanās.

Interesi par piedalīšanos mītiņā jau izteikušas vairākas pensionāru organizācijas, kas no vairākām teritorijām gatavas atsūtīt pat vairākus autobusus. Arī parakstu vākšana notiekot aktīvi. A. Siliņš nenosauca precīzu savākto parakstu skaitu, tomēr norādīja, ka aktivitāte esot iepriecinoša – piemēram, Ventspilī savākti vairāki tūkstoši parakstu.

Vairākas Vislatvijas pensionāru mītiņā izvirzītās prasības paredz lielāku ieguvumu sabiedrības turīgajai daļai un nav efektīvi sociālā atbalsta instrumenti, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja finanšu ministra padomnieks finanšu kontroles un vadības jautājumos Reinis Strolis.

Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.

Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Trīs ceturdaļas jeb 75% no visiem pensionāriem saņem pensiju, kas nav lielāka par 200 latiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Kopumā pensiju saņem 482 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 5% mēnesī saņem ne vairāk par 100 latiem. 17% no kopējā pensionāru skaita saņem 100-150 latu lielu pensiju. Savukart vairāk nekā pusei - 53% pensija ir no 150-200 latiem. Tikai 1,6% pensija pārsniedz 500 latus.

Kā norāda Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, vidējā pensija valstī ir 180 latu, kas ir 50% no vidējās algas. Viņš norādīja, ka daļa pensionāru varbūt vēlētos strādāt, tomēr lielai daļai no viņiem nav iespēju atrast darbu. Tādējādi tikai 8% no Latvijas iedzīvotājiem pēc 64 gadu vecuma aizvien turpina darba gaitas.

Strādājošo skaits ievērojami sarūk, savukārt pensionāru skaits pēdējo 20 gadu laikā palielinājies gandrīz par 100 tūkstošiem. Salīdzinot situāciju 2008. gadā, kad bija 465,2 tūkstoši pensionāru uz 1,076 miljoniem strādājošo, tā turpina pasliktināties. Datu par pērno gadu vēl nav, bet 2011. gada beigās Latvijā bija 481,7 tūkstoši pensionāru uz 949,3 tūkstošiem strādājošo.

Vācijā pieaug to pensionāru skaits, kas spiesti strādāt maz apmaksātus darbus vai arī pieteikties speciālam valdības pabalstam, lai iztiktu, atsaucoties uz statistikas datiem, vēsta thelocal.de.

Pērn aptuveni 660 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 līdz 74 gadiem bija spiesti strādāt maz atalgotus darbus, lai gūtu papildus ienākumus savai pensijai. Papildus ienākumu avotus meklējuši 3,9% cilvēku attiecīgajā vecuma grupā. 2000. gadā Vācijā strādāja 416 tūkstoši jeb aptuveni 3% pensionāru, atsaucoties uz Darba un Sociālo lietu ministrijas sniegtajiem datiem, vēsta medijs.

Kopš tūkstošgades sākuma palielinājies arī to pensionāru skaits, kuri pieteikušies sociālā nodrošinājuma paketei. 2009. gadā speciālo pabalstu lūdza 400 tūkstoši, bet 2003. gadā – 258 tūkstoši Vācijas pensionāru.

Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.

Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc viņa teiktā, uz sociālo jomu piedāvātajā reformā attiecas tikai plāns palielināt pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu. «Tas skar ļoti mazu daļu pensionāru. Praktiski pensionāri jau ir tie, kas nestrādā, un viņus šīs nodokļu reformas nekādā veidā neskar. Vismaz pusi pensionāru, pusi cilvēku ar invaliditāti šīs nodokļu reformas neskar,» atzina Reirs.

Viņš pauda satraukumu arī par to, ka piedāvātās nodokļu reformas ģimenēm ar zemiem ienākumiem paredz mazāku ienākumu pieaugumu nekā cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, jo neapliekamo minimumu par bērniem praktiski nevarēšot izmantot.

Reirs atgādināja, ka LM ir iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas dokumentu, kurā rosināts pārskatīt nabadzības līmeni no pašreizējiem 49 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Šajā koncepcijā arī piedāvāts līdz 94 eiro celt minimālo pensiju, kas valstī nav mainījusies 12-13 gadus.

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Parlaments (EP) panākuši provizorisku vienošanos par ES lauksaimniecības politikas reformu.

Vienošanās panākta pēc garām sarunām, kurās galvenās domstarpības radīja vides aizsardzības jautājumi.

"Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un videi draudzīgākai KLP [kopīgajai Lauksaimniecības politikai], kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimnieki, " paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle.

EK viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka šī vienošanās sāk īstu pagriezienu pretī zaļākai un taisnīgākai kopējai lauksaimniecības politikai.

"Tā nav perfekta, bet tas tomēr ir liels solis pareizajā virzienā," viņš piebilda.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kas varētu notikt jau pirmdien.

Lielākā alga skolotājam Latvijā šī gada septembrī kopā ar piemaksām bija 2260,27 eiro, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šādu atalgojumu saņēma kāds vispārējās izglītības iestādes skolotājs Liepājā. Vienā nedēļā šim pedagogam bija tarificētas 69,773 stundas. Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pie viena darba devēja pedagogs drīkst strādāt, nepārsniedzot Darba likumā noteikto nedēļas darba laiku - 40 darba stundas.

Apkopojot informāciju par vispārējās izglītības iestāžu sākumizglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotāju darba samaksu, atalgojumu virs 2000 eiro septembrī saņēma četri pedagogi - pieminētais Liepājas pedagogs, divi skolotāji Rīgā, bet viens - Tukuma novadā. Katram no šiem pedagogiem tarificēta vairāk nekā viena pilna darba slodze.

«Par turpmāko finansējumu ir jālemj nozares ministrijai savas politikas ietvaros, bet jau tagad ir redzams, ka sistēma «nauda seko skolēnam» ir nepilnīga un tai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,» komentējot pedagogu algu paaugstināšanu, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Finanšu ministrijai (FM) ir apstiprinājusi, ka finansējums pedagogu algu celšanai tiks nodrošināts pilnā apmērā.

Jau rakstīts, ka otrdien, 27. augustā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja pedagogu algu paaugstināšanas noteikumus, kas paredz no 1. septembra piešķirt papildu finansējumu visiem pedagogiem, kas saņēmuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi.

Tāpat valdība nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunās politikas iniciatīvas (JPI), tai skaitā pedagogu darba samaksas palielināšanai, uzdodot IZM precizēt papildu finansējuma sadalījumu pa pasākumiem.

2014. gada valsts budžetā pedagogu kvalitātes piemaksām tika piešķirti 9,9 miljoni latu. Tāpat valdība arī lēma papildus rezervēt trīs miljonus latus, kas nepieciešamības gadījumā tiks sadalīti pēc tam, kad būs skaidri zināms skolēnu, kas uzsākuši jauno mācību gadu, skaits.

Šī gada pensiju indeksācija viena pati pensionāru problēmas neatrisina, jo tās palielinājums ir ļoti niecīgs, norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka pieauguma apmērs ir aptuveni tāds pats kā pērn. Tomēr kopumā indeksācija pensionāru problēmas neatrisina, un seniori ar saviem ienākumiem aizvien vairāk atpaliek no strādājošajiem, skaidroja Siliņš.

Pensionāru situāciju gan varētu uzlabot citi mehānismi, piemēram, piemaksas. Piemaksas it īpaši varētu uzlabot to senioru materiālo stāvokli, kuri pensionējušies sen un kuru pensijas ir mazākas, uzsver Siliņš.

Federācijas vadītājs arī prognozēja, ka nākamgad indeksācijas rezultātā pensijas varētu pieaugt par aptuveni desmit eiro.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams risināt pensiju jautājumu attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši smagus un kaitīgus darbus, tāpēc pensionējušies ātrāk, līdz ar to arī viņu darba stāžs un pensija ir mazāka. Siliņš cer, ka šo jautājumu varētu risināt uz 2018.gadu, jo nākamgad tiks pārrēķinātas 2011.gadā piešķirtās pensijas un šim mērķim jau būs nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagaidām neplāno rosināt izmaiņas par pensiju neapliekšanu ar nodokļiem, tomēr darba grupa izskatīs priekšlikumus, kas varētu tikt īstenoti no 2021.gada.

Komisija šodien diskutēja par iedzīvotāju iniciatīvu 1.līmeņa pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šogad pensionāru neapliekamais minimums paaugstināts līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.

Pēc diskusijām par šo jautājumu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka deputāti varēs rosināt priekšlikumus, kas varētu tikt īstenojami no 2021.gada, palīdzot Labklājības ministrija un Finanšu ministrijai veidot budžetu. Barča atgādināja, ka darba grupa plāno vērtēt arī citus ierosinājumus.

Tikmēr opozīcijas deputāti mudināja raitāk ieviest izmaiņas. Andrejs Klementjevs (S) rosināja paredzēt, ka pensionāru neapliekamai minimums ir vismaz minimālās algas apmērā. Savukārt deputāte Silvija Šimfa uzsvēra, ka vispirms ir jādomā par cilvēkiem, nevis skaitļiem.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 13.martā gatavojas protesta akcijām visā Latvijā, iebilstot pret valdības lēmumiem, kuri pasliktina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

Galvenais LPF pikets 13.martā notiks pie Saeimas ēkas, Jēkaba ielā 11, no plkst.8.30 līdz 10, lai atgādinātu Saeimas deputātiem par viņu pienākumu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Vienlaikus LPF aicinājusi pensionārus 13.martā organizēt atbalsta pasākumus visā Latvijā pie pašvaldību ēkām. «Daudziem atbraukt uz Rīgu ir pārāk dārgi, jo nauda jākrāj elektrībai līdz rudenim. Pēc tam varbūt būs jāpāriet pie svecītēm,» sacīja pensionāru priekšstāvis Andris Siliņš.

«Visi pēdējā laikā pieņemtie likumdošanas akti būtiski pasliktina pensionāru dzīves līmeni. Elektroenerģijas tirgus atvēršana, augošais nekustamā īpašuma nodoklis, nesaprotami lēmumi par komunālo pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas apmaksu, cenu celšanās pēc eiro ieviešanas - tā ir vesela buķete jautājumu,» skaidroja Siliņš.

Pensionāru pieprasītais pensiju paaugstinājums, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru, vērtējams kā ļoti nopietns un loģisks, norādīja Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa atzina, ka tik liels skaits pensionāru, kuri parakstījuši Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) izstrādāto pieprasījumu, liecina par to, ka lieta ir ļoti nopietna. «Nav jau runa tikai par vecuma pensionāriem, runa ir arī par invaliditātes, par apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Manuprāt, šī prasība ir ļoti loģiska,» sacīja A. Barča.

Jautāta vai valsts var atļauties pensiju indeksāciju, deputāte atzīmēja, ka būtu jāapzinās un jāskatās uz ģimeni kopumā, norādot, ka ir daudzas ģimenes, kur pensionārs ir viens no tiem, kurš nodrošina ģimenei iztiku. «Valdības vadītājs apgalvo, ka sācies ir ļoti straujš [ekonomikas] uzrāviens. Vienkāršais cilvēks skaidri un gaiši redz, ka liels uzrāviens šogad ir apkurei un komunālajiem maksājumiem,» sacīja A. Barča.

Pensionāru vairākums joprojām negrib saprast, ka viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši, intervijā žurnālam Playboy saka labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Laikam nepietiekami esmu pateikusi par pensionāru vairākuma drāmu. Viņi, kas nāk vēl no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās, un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit... Tas ir trakums, jo cilvēkiem to ir ļoti grūti izskaidrot,» atzīst ministre.

Viņa uzsver, ka tic pašreizējai sociālās apdrošināšanas sistēmai kā taisnīgai un uzskata par savu pienākumu šo sistēmu «nesačakarēt». Šī sistēma ir balstīta uz katra viena pienesumu. Tā, lai cik neticami tas liekas, šos 20 gadus faktiski ir piemaksājusi esošajiem pensionāriem.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Lai arī iztikas minimums, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir ap Ls 170-180 mēnesī, izdzīvot ar zemākiem ikmēneša ienākumiem spiesti daudzi Latvijas pensionāri, raksta laikraksts Diena.

«Vai kādreiz varēšu saņemt cilvēka cienīgu pensiju?» laikrakstam jautājusi Jelgavas pensionāre Elza (vārds mainīts). Viņa patlaban esot spiesta samierināties ar ikmēneša pensiju Ls 76.

Elza (64) līdz aiziešanai pensijā nostrādājusi 29 gadus, bet rezultātā nav nopelnījusi pat ne pusi no iztikas minimuma.

Ja darba stāžs nesasniedz 30 gadus, tad tiešām pensija var būt ļoti maza, sacījusi Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Senioriem, kam darba stāžs ir tāds kā Elzai - no 21 līdz 30 gadiem -, minimālais vecuma pensijas apmērs pat nesasniedz Ls 70 mēnesī, apstiprinājusi Labklājības ministrija. Mazo pensiju saņēmēji varot cerēt vienīgi uz pensiju indeksāciju, kas diemžēl iesaldēta līdz 2013. gada beigām. «No 2014. gada paredzēts indeksēt visas pensijas reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu,» informējusi M. Kupče. Pensionāru federācija gan pieprasot atjaunot pensiju indeksāciju jau no nākamā gada. «Uzskatām, ka mazās pensijas - līdz 300 latiem mēnesī - jāindeksē jau 2013. gadā. Pārējie var gadu pagaidīt,» domā A. Verze.

Pensiju indeksācijai šogad varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, tādējādi šāds solis šogad būtu vairāk pozitīvs žests, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Pēc viņa teiktā, ir jāredz valsts budžeta un makroekonomiskie rādītāji pirmajā pusgadā un tad kopā ar pensionāru federāciju jārunā par to, vai var atļauties kaut ko indeksēt, vai var indeksēt mazās pensijas. Indeksācija varētu tikt apsvērta, ja pirmā pusgada valsts budžeta rādītāji ir labāki un ja ir labi ekonomiskie rādītāji.

Ministra ieskatā, šogad indeksācijai varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, nekādā gadījumā tie nebūs desmitiem miljonu latu.

Turpmākajos gados pensiju indeksācija plānota atbilstoši inflācijai. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt starp 1% un 1,5%, lēca Vilks. Ja inflāciju skata griezumā gads pret gadu, tad tā ir 0,6%, «principā nulle», vērtēja ministrs un atzīmēja, ka arī pērn inflācija bija mazs skaitlis.

Pensionāru un šobrīd strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati. Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju atvēl pašreiz (līdz 30 latiem mēnesī).

Taču Swedbank aprēķini liecina, ka, ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus, tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt 100 latiem. Lai

vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10% ikmēneša ieņēmumu.

Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo 500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas, varētu pietikt pat ar 15 latu ikmēneša iemaksu.