Pasaulē

Laikraksts: Grieķija plāno iekasēt miljardus no oligarhiem un kontrabandistiem

LETA--AFP, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Gatavojot reformu priekšlikumus kreditoriem, Grieķija iecerējusi vērsties pret valsts lielākajiem oligarhiem un kontrabandistiem, vēsta Vācijas laikraksts Bild.

Eirozonas finanšu ministri piektdienas vakarā piekrita Grieķijas lūgumam pagarināt aizdevuma programmas termiņu. Tomēr, lai iegūtu programmas pagarinājumu, Grieķijai pirmdien ir jāprezentē plānoto reformu saraksts.

Reformu ietvaros Grieķija iecerējusi iegūt 2,5 miljardus eiro nodokļos no ietekmīgajiem grieķu oligarhiem, vēl tikpat daudz iegūt, iekasējot nesamaksātos nodokļus no privātpersonām un uzņēmumiem, un vēl 2,3 miljardus eiro savākt, apkarojot nelegālos degvielas un cigarešu kontrabandas tīklus, atsaucoties uz Grieķijas valdībai tuvu stāvošiem avotiem, ziņoja Bild.

Kreditori izvērtēs Grieķijas reformu priekšlikumus un otrdien lems, vai apstiprināt piektdien panākto vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Deviņos mēnešos budžeta ieņēmumi par 54,84 miljoniem eiro atpaliek no plāna

LETA, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 54,84 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada deviņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 5,538 miljardi eiro, bet deviņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 5,593 miljardi eiro.

Astoņos mēnešos budžeta ieņēmumi no plāna atpalika par 47,64 miljoniem eiro (izpilde - 99%), tas nozīmē, ka septembra laikā budžeta ieņēmumu «robs» palielinājies par 7,2 miljoniem eiro.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 97,5%, iekasējot 2,714 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,783 miljardus eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,405 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 95,9% no plānotā apjoma - 1,465 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn VID administrētie budžeta ieņēmumi par 4,37 miljoniem eiro jeb 0,1% pārsniedz plānu

LETA, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,1% - budžeta ieņēmumi plānu pārsniedz par 4,375 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Pērn faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 7,468 miljardi eiro, bet ieņēmumu plāns bija 7,464 miljardi eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 99,8%, iekasējot 3,64 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 3,649 miljardus eiro. Plāns nav izpildīts par 8,75 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,903 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 98,3% no plānotā apjoma - 1,936 miljardiem eiro.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn bija 796,292 miljoni eiro jeb 103,5% no plānotā. Plāns paredzēja akcīzes nodoklī iekasēt 769,228 miljonus eiro.

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts 428,317 miljonu eiro apmērā jeb par 5,8% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 177,265 miljonu eiro apmērā jeb par 4,6% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 128,666 miljoni eiro jeb par 2,5% mazāk, nekā plānots, par alu - 27,123 miljonu eiro apmērā jeb par 4,1% vairāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 20,572 miljonu eiro apmērā jeb par 4,5% mazāk, nekā plānots, bet par pārējām akcīzes precēm - 14,351 miljons eiro jeb par 6,4% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināts - Astoņos mēnešos budžeta ieņēmumos 47,64 miljonu eiro «robs»

LETA, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada astoņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada astoņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 4,935 miljardi eiro, bet astoņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 4,982 miljardi eiro.

Septiņos mēnešos budžeta ieņēmumi no plāna atpalika par 35,37 miljoniem eiro (izpilde - 99,2%), tas nozīmē, ka augusta laikā budžeta ieņēmumu "robs" palielinājies par 12,27 miljoniem eiro.

Neskatoties uz budžeta ieņēmumu «robu», Finanšu ministrijā apliecināja, ka šā gada budžetu pārskatīt nav plānots.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 97,9%, iekasējot 2,417 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,47 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkers: ES nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādu krīzi Grieķijā

BNS/AFP, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija veikusi procentu maksājumus SVF

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperators: Tūristu topā Grieķija, bet karstos piedāvājumus negaidiet

Natālija Poriete, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas budžets samazināts par 1,4 miljardiem dolāru

LETA/AFP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV sankcijas izraisa četros gados straujāko kritumu Maskavas akciju biržā

LETA, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien piedzīvojusi pēdējos četros gados straujāko kritumu un Krievijas rubļa vērtība strauji samazinājusies saistībā ar ASV lēmumu pret vairākiem krievu oligarhiem, viņu vadītājiem uzņēmumiem un amatpersonām noteikt sankcijas.

Akciju vērtība Maskavas fondu tirgū pirmdien nokrita par 7,2%, kas ir straujākais kritums kopš 2014.gada marta, kad Maskavas īstenotā Krimas aneksija izraisīja starptautiskas sankcijas pret Krieviju.

Tikmēr rubļa un vietējo obligāciju vērtība piedzīvojusi straujāko lejupslīdi kopš 2016.gada novembra.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau paziņojis, ka valdība aplūkos iespējas nodrošināt atbalstu ASV sankciju skartajiem uzņēmumiem un nozarēm.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta veidošana patlaban izskatās pēc mēģinājuma uzvilkt koriģējošo veļu un iespraukties uzvalkā, lai gan vajadzētu citus risinājumus - sportot un pareizi ēst vai pirkt jaunu uzvalku - ar šādu salīdzinājumu Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks raksturoja valdības centienus atrast papildu ieņēmumus 2016.gada valsts budžetā.

Viņa ieskatā, diskusija par valsts budžetu ir jāsāk ar premisu - kāds naudas apjoms valsts budžetā ir jāsavāc. Pašlaik pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, cik līdzekļu mēģina iekasēt budžetā un no kurienes. Pašlaik Latvijā nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropā. Nekur nav teikts, ka Latvijai ir jāvirzās uz Eiropas rādītājiem un jāiekasē nodokļos 39% no IKP pašreizējo 27-28% vietā. Taču tāda lēmuma gadījumā ir skaidrs, ka valsts vairs nenodrošina virkni pakalpojumu, skaidroja ekonomists.

Taču, ja no valsts tiek sagaidīts vairāk līdzekļu aizsardzībai un citām jomām, tad valstij ir jāiekasē vairāk naudas. Ja vairāk vēlas tērēt, tad ir jānopelna vairāk, jo visu laiku nevar dzīvot uz parāda. Ir labāki un sliktāki veidi, kā iekasēt budžetā papildu līdzekļus, un akcīzes nodokļa palielināšana nav tas sliktākais veids, vērtēja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Melngailis: Daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas

Sanita Igaune, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES strādā, lai stingri noturētu Grieķiju eiro zonā

BNS/AFP, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās vienīgais mērķis saistībā ar Grieķiju ir stingri noturēt valsti, kurai divas reizes ir bijis nepieciešams glābšanas aizdevums, eiro zonā.

«Vienīgā iespēja, pie kuras strādā [Eiropas] Komisija ir Grieķijas stingra noturēšana eiro zonā,» žurnālistiem teica Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve laikā, kad izplatījušās spekulācijas, ka tirgus satricinājumu dēļ Grieķija varētu atstāt vienotās valūtas zonu.

«Domāju, ka šīs Eiropas Komisijas saistības pret Grieķijas varas iestāžu un Grieķijas iedzīvotāju centieniem ir paustas ļoti skaidri,» viņa piebilda.

Laikā, kad pasaules ekonomikai draud jauni satricinājumi, liela uzmanība tiek pievērsta Grieķijas situācijai, un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien sāka vizīti Grieķijā, lai iepazītos ar progresu taupības pasākumu īstenošanā, kam Grieķija piekrita apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru