Šogad Latvijā sēņu raža ir trūcīga, un uzpircēji sūdzas, ka nespēj nodrošināt kaut minimālu eksporta apjomu. Daudzi sēņotāji cenšas gailenes un bekas pārdot tirgū, jo tā var nopelnīt, raksta laikraksts Diena.

SIA Kurzemes ligzda valdes priekšsēdētājs Ģirts Egle atzīst, ka citus gadus arī viņa uzņēmums daļu iepirkto sēņu pārdevis Lietuvā, daļu Somijā un Zviedrijā, taču šogad neesot ko eksportēt – iepirkšanas apjomi ir niecīgi. «Lietuvā jau kopš 90.gadu sākuma ir izveidotas bāzes, kurās saplūst sēnes gandrīz no visas Austrumeiropas, arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Tur šīs sēnes fasē un sūta uz Rietumeiropu,» stāsta Ģ.Egle. Eiropā šobrīd sēņu cena krīt, jo Baltkrievijā un Polijā to netrūkstot.

Latvijas sēņu uzpircēji vēl nav zaudējuši cerības, ka rudens būs dāsnāks. Patlaban Kurzemes ligzda gailenes iepērk par 1,2 līdz 1,7 Ls kilogramā.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Centrāltirgū patlaban tiek piedāvātas arī pirmās lācenes, kuru cena par 250 gramu kastīti noteikta 2 eiro, informē Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš stāsta, ka tirdzniecībā pieejamas arī mellenes, kuras maksā 5 eiro par litru, gailenes - 5 eiro par litru vai 6 eiro kilogramā.

Tāpat tirgū iespējams iegādāties apšu bekas, kuru cena ir 20 eiro par kilogramu un zemes tauki - 10 eiro par kilogramu.

Upenes tirgū maksā 2 eiro par kilogramu, kā arī jāņogas - 2,2 eiro par kilogramu.

I. Jakovels norāda, ka šobrīd vēl aktīvi norisinās tirdzniecība ar Latvijas zemeņu agro šķirņu ogām, kuras audzētāji pircējiem piedāvās vēl šonedēļ, bet atsevišķi tirgotāji gatavi ogas nodrošināt arī nākamnedēļ.

Vienlaicīgi tirgū ir parādījušās pirmās vēlīno zemeņu šķirņu ogas.

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.