Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Latvijas saldumu ražotājs Laima Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 ieguvis trīs sudraba medaļas un atzinības diplomu par izcilu produktu kvalitāti izstādes ietvaros notiekošajā degustācijas konkursā «Labākais produkts».

Sudraba medaļa piešķirta jaunā eksporta zīmola «Laima Old Town Bakery» (Laima Vecpilsētas Beķereja) kūciņām «Skudru pūznīši» Šos saldumus Laima drīzumā plāno piegādāt Krievijas tirgum.

Sudraba medaļu saņēmusi Laima ekskluzīvo konfekšu sērija: Exclusive marcipāna šokolādes konfekšu izlase un Exclusive Sirdskārba.

Laima Exclusive šokolāde ar zaļo tēju un avenēm ieguvusi atzinības rakstu.

Konkursā piedalās ap 200 dalībnieku, tādēļ Laima eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka saņemtie apbalvojumi ir ļoti augsts novērtējums, kas iegūts sīvā konkurencē.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Portāls Db.lv uzsāk jaunu rubriku «Kā top?», katru nedēļu piedāvājot ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, cik vien to ļauj uzņēmuma receptes un ražošanas noslēpums. Rubriku sākam, ielūkojoties a/s Laima ražotnē, precīzāk, telpās, kur top zefīrs Maigums un dažādu garšu krējuma zefīri.

Kopumā Latvijā gadā tiek saražotas aptuveni 500 – 600 tonnas zefīru. Tādējādi var teikt, ka Latvijā dzīvo lielākie zefīrmīļi, norāda a/s Laima pārstāve Rita Vornokova, piebilstot, ka Latvijā zefīra ražošanas apjomi visā zefīra ražošanas gaitā ir tikai pieauguši. Viņa stāsta, ka Igaunijā šā gada sešos mēnešos tika apēstas 46 tonnas a/s Laima zefīra Maigums, bet ārpus Baltijas lielākie Laimas zefīrmīļi dzīvo Vācijā – sešos mēnešos vācieši apēduši 37,7 tonnas zefīra, kā arī Izraēlā – pirmajā pusgadā šajā valstī apēstas 26 tonnas a/s Laima ražotā zefīra.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Ieguldot vairāk nekā 10 tūkstošus latu, a/s Laima paplašinājusi produktu portfeli ar Pavasara kolekciju.

A/s Laima mārketinga direktore Ilze Priedīte informē, ka Pavasara kolekcija ietver septiņus Laima un Laima Exclusive produktus, kas patērētājiem Baltijā un eksporta tirgos pieejami jau marta mēnesī.

Laima prognozē produktu realizācijas apjomu pieaugumu 7% apmērā, savukārt ar jaunajām dražejām plānots 10% liels pārdošanas apjomu kāpums šajā segmentā.

A/s Laima produkciju eksportē uz 27 eksporta valstīm, t.sk. Baltijas valstīm Krieviju, ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Īriju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu un Mongoliju. Laima Exclusive produkcija tiek eksportēta uz Čehiju, Slovākiju, Krieviju, Lielbritāniju, jau šogad šo produktu eksports tiks uzsākts arī uz ASV, Japānu, Īriju, Vāciju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Saldumu un uzkodu ražotāja NP Foods eksporta pārstāvji piedalās vienā no lielākajām augstākās kvalitātes (specialty) pārtikas un dzērienu izstādēm Ziemeļamerikā FANCY FOOD SHOW 2015, kas pašlaik norisinās Ņujorkā, ASV. FANCY FOOD SHOW izstādē tiek prezentēti vairāk nekā 180 tūkstoši produktu saldumu un uzkodu, siera, kafijas, garšvielu un citu produktu kategorijās no vairāk nekā 50 pasaules valstīm, tajā skaitā Latvijas, informē uzņēmums.

NP Foods uzņēmuma pārstāvji šajā izstādē prezentē speciāli ASV tirgum izstrādātos Laima saldumus – Moments by Laima, Desserts by Laima un Laima Asorti ar pilsētu un valstu skatiem.

«Šajā izstādē piedalāmies pirmo reizi. Jau izstādes pirmajā dienā esam tikušies un pārsprieduši sadarbību ar potenciāliem jauniem klientiem no ASV, Kanādas un arī Japānas, kas izrāda interesi par Laima produkciju. Dalību šajā izstādē jau varam vērtēt kā veiksmīgu, jo esam panākuši nepieciešamos rezultātus, lai nostiprinātu savas pozīcijas ASV tirgū, kā arī noprezentētu Laima stāstu, produktu kvalitāti un garšu variācijas citu, mums vēl neatklātu valstu interesentiem,» skaidro Dana Erciņa – Užāne, NP Foods Komunikācijas direktore.

Saldumu ražotājs Laima šī gada laikā dubultojis eksporta apjomus uz ASV tirgu, eksportējot 140 tonnas saldumu salīdzinājumā ar 70 tonnām saldumu 2014.gadā, informē uzņēmumā.

Divu gadu laikā Laima paplašinājusi saldumu tirdzniecību no beznodokļu (duty free) tirdzniecības vietām uz lielveikaliem, kā arī uzsākot privātās preču zīmes (private label) produktu ražošanu ASV klientiem.

«Kopš 2013.gada esam uzsākuši intensīvu darbu, lai iekļūtu un nostiprinātu savas pozīcijas ASV tirgū. Šis darbs prasa produktu adaptāciju, rūpīgu sagatavošanās darbu un zināšanas. Ja gada sākumā lielāko Laima produktu noietu veidoja pārdošana beznodokļu tirdzniecības vietās Ņujorkā, Maiami un Dallasā, tad tagad Laima šokolāde un zefīri nopērkami tādos lielveikalos kā TJ Max, Dollar Tree, Tuesday Morning, Christmas Tree un citos. Specifisks noieta kanāls Laima produkcijai ir ASV militārās bāzes un jūras karaspēks,» komentē NP Foods komunikācijas direktore Dana Erciņa–Užāne.

Latvijas vadošais saldumu ražotājs Laima paplašina darbību Lietuvā.

Šomēnes Laima šokolāde būs pieejama visos lielākajos Lietuvas tirdzniecības tīklos: Maxima, Iki, Rimi, Norfa, Aibe, KOOPs, Prisma, AVS un citos. Sākotnēji iedzīvotājiem tiks piedāvātas 7 veidu šokolādes tāfelītes, taču tuvākajā nākotnē sortiments tiks paplašināts. Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis klāsta, ka Laimas produkcijai ir augsta atpazīstamība Lietuvas patērētāju vidē. Taču jāņem vērā arī tirgus apstākļi: Lietuvas saldumu tirgus ir piesātināts, konkurence ir asa, dominē starptautisko koncernu ražojumi. Paaugstinot produktu pieejamību, Laima cer panākt četras reizes lielāku pārdošanas apjomu nekā 2012.gadā.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos audzis saldumu fabrikas Laima zefīru noiets – ieņēmumi no zefīru un zefīra Maigums pārdošanas pieauguši par 26% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, informē uzņēmumā.

Ar līdzīgu pieaugumu (24%) šajā periodā auguši ieņēmumi Laima eksportētajiem zefīriem ārpus Baltijas. Laima zefīrus eksportē uz Krieviju, Izraēlu, Baltkrieviju, Moldovu, Baltijas un Eiropas Savienības valstīm, un ASV, kur uzņēmums reģistrējis zīmolu speciāli šim tirgum – Moments by Laima. Pusi no ieņēmumu pieauguma nodrošinājuši tradicionāli populārākie Laima un Maigums zefīri, otru pusi – jaunie produkti šajā kategorijā.

Zefīru noieta panākumi skaidrojami ar mērķtiecīgām investīcijām ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un pastāvīgiem ieguldījumiem jaunu produktu izstrādē un to virzīšanā tirgū, skaidro NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa–Užāne. Viņa arī atklāj, ka jau šī gada nogalē plānots piedāvāt īpašu Ziemassvētku zefīru.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

2014. gadā NP Foods grupas uzņēmumu — Laima, Staburadze un Gutta — ražotās produkcijas kopējais eksporta apjoms pieauga par 11 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopējais NP Foods grupas eksporta apgrozījums pērn sasniedza 10 miljonus eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Ieva Jonsone, SIA NP Foods eksporta direktore, komentē: «Kopumā aizvadītais gads ir bijis atkārtoti labākais NP Foods grupas uzņēmumu produktu eksporta gads kopš 2002. gada. Vērā ņemams eksporta apjomu pieaugums panākts prioritārajos eksporta tirgos — ASV un ES valstīs. Arī šogad plānojam turpināt šo attīstības vektoru, nostiprinot un palielinot klātbūtni esošajos eksporta tirgos ES un Skandināvijas valstīs, prioritāri orientējoties arī uz eksporta īpatsvara palielināšanu ASV, Āzijā un Tuvo Austrumu valstu tirgū, kas nākotnē tiek prognozēts kā viens no perspektīvākajiem tirgiem. Šogad domājam sagaidīt arī pirmos rezultātus no pērn veiktajām iestrādnēm eksporta attīstīšanai uz Latīņamerikas valstīm.»

Pēc rūpīga izvērtēšanas procesa ir pieņemts lēmums, ka jaunā Laima ražotne tiks celta Ādažos. Kopējās investīcijas jaunās ražotnes būvniecībā un turpmākā Orkla Confectionery & Snacks Latvija attīstībā nākamo trīs gadu laikā sasniegs līdz pat 20 miljoniem eiro, informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Ražotnes celtniecību plānots sākt 2018. gada pirmajā pusē, pabeigt līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim un uzsākt pilnvērtīgu ražošanu 2019. gada nogalē. Jaunās ražotnes platība būs aptuveni 6500m2.

«Es priecājos paziņot par nākamo nozīmīgo soli mūsu stratēģiskajā plānā jaunas, mūsdienīgas un multifunkcionālas šokolādes un citu saldumu ražotnes būvniecībai Latvijā. Izvēlētā vieta ideāli atbilst mūsu vajadzībām, ņemot vērā infrastruktūras un investīciju līmeni, izmēru, loģistiku, ilgtspējību un, pats svarīgākais - tā neierobežo mūsu turpmāko attīstību nākotnē,» uzsver Toms Didrihsons, Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi Krievijas uzņēmuma «Moskovskaja konditerskaja fabrika «Krasnij Oktjabrj»» prasību pret Latvijas lielāko saldumu ražotāju Laima par preču zīmes Kiss, kiss dzēšanu, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Dulle - Sūniņa aģentūrai BNS norādīja, ka preču zīme Kiss, kiss ir īrisa konfektes, kuras Laima jau kādu laiku nepiedāvā. «Krievijas uzņēmums Krasnij oktjabr ir vērsies tiesā pret saldumu fabriku Laima par preču zīmes Kiss, kiss dzēšanu saistībā ar to, ka Laima to vairs neizmanto», atzīmēja Dulle - Sūniņa.

Viņa arī paskaidroja, ka Laima neplāno atsākt ražot Kiss, kiss, tas ir vēsturisks produkts.

Laima ietilpst NP Foods grupā, kas pieder Norvēģu pārtikas koncernam Orkla. Laima 2013.gadā strādāja ar 10,842 miljonu eiro apgrozījumu un 5,75 miljonu eiro peļņu.