Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija” valdē 9. decembrī notikušas būtiskas izmaiņas — par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone, informēja uzņēmumā.

J. Logina iepriekš vadījusi uzņēmuma mazumtirdzniecības segmentu un uzkrājusi būtisku stratēģiskās un operatīvās vadības pieredzi. Savā karjerā viņa strādājusi tādos nozīmīgos uzņēmumos kā “Tele2”, “Altum”, “Balta” un “Swedbank”, kur attīstījusi padziļinātas zināšanas klientu pieredzes veidošanā, biznesa procesu efektivitātē un komandu vadībā.

D. Grinsone iepriekš bijusi “KOOL Latvija” mārketinga un komunikācijas vadītāja. Pirms tam strādājusi par privāto treneru vadītāju “MyFitness”, kas ir viens no lielākajiem sporta klubu tīkliem Baltijā, un šī pieredze sniegusi viņai vērtīgu izpratni par lielu uzņēmumu darbību un būs noderīga turpmākajā darbā “KOOL Latvija”.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “KOOL Latvija”, mērķtiecīgi plānojot attīstību un optimizējot produktu un abonementu portfeli,ir pieņēmis lēmumu turpmāk piedāvāt tirgus situācijai atbilstošu kafijas piedāvājumu.

“Pēc jaunās valdes iecelšanas, uzņēmums ir uzsācis optimizācijas posmu, kurā tiek pārskatīts viss produktu un abonementu portfelis,lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību, kvalitāti un godīgu cenu klientiem ilgtermiņā,” pastāstīja “KOOL Latvija” valdes locekle Dace Grinsone.

D. Grinsone uzsver, ka atjaunotais kafijas abonements arī ar jauno cenu joprojām nodrošina būtisku ietaupījumu salīdzinājumā ar kafijas iegādi pa krūzei.

Vienlaikus uzņēmums pārskata abonementu piedāvājumu kopumā. Šī procesa ietvaros tiek pārtraukta degvielas abonementa piedāvāšana līdzšinējā formātā,kas paredzēja fiksētu atlaidi. Turpmāk degvielas atlaižu piedāvājumi tiks veidoti, balstoties uz tirgus apstākļiem, caurspīdīgu un ilgtspējīgu cenu politiku bez mākslīgas cenu samazināšanas.

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde.

2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.

Vienota IT pārvaldība

Es uzskatu, ka Latvijai vajadzīga centralizēta IT pārvaldība. Tā nav valsts aparāta paplašināšana – tā ir pretēja kustība. Šobrīd katrs resors plāno paralēli, dublē risinājumus, atkārto kļūdas. Centralizēts modelis ļauj definēt, ka procesu digitalizācija ir valstiska prioritāte, ko nedrīkst atstāt vienas ministrijas izlemšanai. To pašu mēs redzam citos lielos valsts projektos, piemēram, Rail Baltica – bez vienota redzējuma katrs skatās tikai savas organizācijas sienās un neviens neredz kopainu.

Vienota institūcija ar atbilstošu mandātu nodrošinātu vienotu arhitektūru, kvalitātes kontroli, projektu vadību un risku pārvaldību. Tā strādātu ciešā sadarbībā ar CERT.lv un Aizsardzības ministriju kiberdrošības jautājumos, un konsolidētu kompetences, kas šobrīd ir izkliedētas. Un, kas ir vissvarīgāk, tā ļautu novērtēt valsts IT investīcijas no viena skatu punkta – vai tās dod ieguvumu sabiedrībai, vai dublējas, vai dod eksporta potenciālu. Piecu gadu laikā šāda pieeja varētu mainīt Latvijas valsts IT līdz nepazīšanai. Labs piemērs ir Ukraina, kas lielāko digitālās pārvaldes izrāvienu pieredzēja kara laikā, jo saprata, ka nav vairs laika strīdēties, ir laiks vienoties par mērķi. Pašlaik Ukrainai ir viena no modernākajām e-pārvaldēm pasaulē. Mums ir, ko no viņiem mācīties.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.

Degvielas uzpildes staciju tīkls SIA “KOOL Latvija” turpina pārmaiņu virzienu, īstenojot dažādus uzlabojumus, tostarp pārceļoties uz jaunu biroju Mūkusalas ielā.

Tas ir loģisks solis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros, kas vērsta uz darbinieku darba apstākļu uzlabošanu, kā arī uz efektīvāku komunikāciju ar uzņēmuma partneriem. “Jaunās biroja telpas mums ir svarīgas tieši kā darba vide – vieta, kur komanda var strādāt efektīvāk, sadarboties un pieņemt kvalitatīvākus lēmumus. Mēs apzināti ieguldījām laiku un resursus, lai atrastu telpas, kas atbilst mūsu vajadzībām. Tas ir ieguldījums gan darbiniekos, gan uzņēmuma darbības kvalitātē kopumā. Vienlaikus mēs strādājam arī pie staciju pilnveides, procesu sakārtošanas un darbinieku darba apstākļu uzlabošanas visā tīklā,” uzsver uzņēmuma CEO Jana Logina.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.

Viņa norādīja, ka šobrīd veikalu plauktos ietekme no šī konflikta nav redzama, jo gan ražotāji, gan tirgotāji strādā ilglaicīgi - viņiem ir līgumi uz trim, sešiem, deviņiem, pat 12 mēnešiem. Jaunās preces, uz kuru cenām problēmas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana jau būs atstājusi ietekmi, nopietnāk parādīsies gada otrajā pusē.Gulbe sacīja, ka viena komponente, kas ietekmē pārtikas cenas, ir degviela, bet ir citi arī resursi, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

"Degviela ir vajadzīga arī pārtikas ražošanā, sākot no tā, ka ir jāsēj, jākuļ, jākaltē graudi, jāved piens līdz piena pārstrādes rūpnīcai un tad uz veikalu, bet lauksaimniekiem ir nepieciešami vēl ļoti daudz un dažādi resursi. Arī par minerālmēsliem mēs dzirdam, un caur Hormuza šaurumu dažu veidu mēslojumam iziet pat 40% no pasaules apjoma. Ja tas tagad tur ir iesprūdis vai nav atnācis, tad tas nozīmē, ka lielai daļai pasaules lauksaimnieku nebūs, ar ko barot augus. Ja tie nav baroti, tad neaug lieli, spīdīgi, ar daudz sēklu un tā tālāk, vienkārši raža būs mazāka. Tāpat pārtikas nozarē ļoti daudz dažādos iepakojumos tiek izmantota arī nafta. Tātad [ietekmes] punktu ir ļoti daudz," pauda Gulbe.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Rīgas ostā SIA “PARS TERMINĀLS” piestātnē 5.maijā piestājis kuģis STEN ARNOLD, kas no Norvēģijas piegādājis 12 tūkstošus tonnas aviācijas degvielas.

Piegāde organizēta SIA “PARS TERMINĀLS” sadarbībā ar SIA “NAFTIMPEKS”, apliecinot efektīvu un koordinētu stratēģisko partneru sadarbību.Šī piegāde ir būtisks apliecinājums Latvijas spējai nodrošināt stabilas un nepārtrauktas aviācijas degvielas piegādes arī krīzes apstākļos, vienlaikus diversificējot sadarbības partnerus.

Šī gada februārī Rīgas ostā pienāca pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kopā ar šodienas piegādi no Norvēģijas skaidri demonstrē Latvijas spēju veidot drošu un daudzveidīgu piegāžu ķēdi sadarbībā ar uzticamiem starptautiskiem partneriem. Piegādātā aviācijas degviela tiks nogādāta Rīgas lidostā, nodrošinot ar degvielu aviokompānijas, kas darbojas starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ir saprotams, ka daudzi cilvēki izvēlas nedomāt, bet vienkārši ticēt. Tā ir vieglāk visās šī vārda nozīmēs – līdz brīdim, kad viņi paši papildina bezdarbnieku rindas vai saņem pavēsti ierasties armijas iesaukšanas punktā, kur tiek dots rīkojums mirt to labklājības vārdā, kuri iepriekš aicināja vienkārši ticēt.

Ar šo ticību nav iespējams strīdēties, izmantojot objektīvus datus un profesionālas zināšanas, jo tās ir divas dažādas valodas. Ticība ir emociju valoda, savukārt objektīvi fakti ir loģikas valoda. Pirmā valoda ir vienkāršāka, otrā prasa piepūli un intelekta attīstību. Pirmo izmanto populistiski politiķi, mediju virsrakstu algoritmi, kā arī komentāru sadaļu heiteri un troļļi. Otro – analītiķi un eksperti.

Šis raksts ir uzrakstīts loģikas valodā tiem, kuri nav pieraduši visu pieņemt uz ticības pamata. Visticamāk, tas paliks nesaprotams tiem, kuri sarežģīto cenu veidošanos degvielas tirgū komentē ar vienu frāzi: “Jūs visi melojat! Paskatieties, cik degviela Polijā ir lētāka nekā Latvijā!” Iespējams, to nesapratīs arī politiķi, kuri izsaka skaļus, bet ar neko nepamatotus apgalvojumus par mītisku “virspeļņu” vietējā degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Vēl sliktāk, viņi mēģina šiem apgalvojumiem piešķirt likuma spēku, “pārdodot” cilvēkiem ticību tam, ka “solidaritātes maksājums” spēj apturēt cenu kāpumu vietējā tirgū laikā, kad tās aug pasaules tirgū.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Slovākijas valdība ir nolēmusi noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībā šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ, kuru saasinājis karš Irānā.

Jaunais regulējums sākotnēji būs spēkā 30 dienas, bet nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts, trešdien pēc valdības sēdes sacīja premjerministrs Roberts Fico.

Lai vērstos pret panisku pirkšanu un degvielas tūrismu, tagad varēs iegādāties dīzeļdegvielu un benzīnu tikai līdz 400 eiro vērtībā uz katru automašīnu.

Tiek arī aizliegta vairāk nekā 10 litru degvielas transportēšana kannās vai citos konteineros.

Tiks ierobežota arī degvielas pārdošana uz ārzemēm, ko valdība uzskata par alternatīvu ievērojamam cenu kāpumam patērētājiem.

Automašīnām ar ārvalstu numurzīmēm degviela tiks pārdota par augstāku cenu, kas aprēķināta kā vidējā no degvielas cenām, kas pašlaik ir spēkā kaimiņvalstīs Austrijā, Čehijā un Polijā.

Slovākijas valdības šomēnes pieņemtais lēmums noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībai šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis, vēsta aģentūra "Reuters".

"Mēs esam pievērsuši uzmanību tam, ka Slovākijas valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar kuriem Slovākijā uz 30 dienām noteikts ierobežojums dīzeļdegvielas uzpildīšanai, kā arī ieviestas atšķirīgas cenas transportlīdzekļiem ar vietējām un ārvalstu numurzīmēm. Tas ietver augstākas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm," preses konferencē sacīja EK preses pārstāvis.

"Mēs uzskatām, ka šādi pasākumi ir ļoti diskriminējoši un neatbilst ES tiesību aktiem, un, lai gan mēs saprotam nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši šajā laikā, pasākumi nedrīkst radīt diskrimināciju pilsonības dēļ, kā arī nedrīkst apdraudēt mūsu vienotā tirgus integritāti; tādēļ mēs veiksim atbilstošas juridiskas darbības, lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu," piebilda preses pārstāvis.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Tehnoloģiju uzņēmumi "Printful", "Printify" un "Snow Commerce" strādās ar vienotu zīmolu "Fyul", informēja uzņēmumos.

Uzņēmumos skaidro, ka jaunais vienotais zīmols apvienos trīs e-komercijas platformas vienā globālā struktūrā. Tāpat "Fyul" turpinās sniegt atbalstu uzņēmumiem visos attīstības posmos, palīdzot tiem sākt un attīstīt e-komercijas darbību.

Zīmoli "Printful", "Printify" un "Snow Commerce", kas veido "Fyul", turpinās darbību kā līdz šim, ietverot uzņēmumu inovācijas, tehnoloģiskās priekšrocības, ražošanas un loģistikas risinājumus, konsolidējot tos vienotā platformā, kas kalpos par pamatu gan esošajiem zīmoliem, gan jaunām iniciatīvām nākotnē.

Zīmola nosaukumu "Fyul" izrunā kā angļu valodas vārdu degviela ("fuel"), un tas radīts, apvienojot "Printify" un "Printful" nosaukumu galotnes. Zīmola nosaukums simbolizē uzņēmuma virzību, enerģiju un attīstības sparu, atzīmē kompānijās.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka 95.markas benzīna vidējā cena "Circle K" degvielas uzpildes stacijās ir pieaugusi par aptuveni 5% - no 1,554 eiro par litru 27. februārī līdz 1,634 eiro par litru pirmdien. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena "Circle K" stacijās Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 18% - no 1,544 eiro par litru 27. februārī līdz 1,814 eiro par litru pirmdien.

Viņš skaidroja, ka dīzeļdegvielas cenas ir jūtīgākas pret tirgus svārstībām, jo tās īpatsvars kopējā degvielas patēriņā Latvijā ir būtiski lielāks - aptuveni 80%.

Jautāts, kādēļ degvielas cenām ir novērojams tik straujš kāpums, Titovs sacīja, ka degviela ir biržā kotēts produkts, kura cena dienas laikā var svārstīties pat par vairākiem desmitiem ASV dolāru. Vienlaikus viņš sacīja, ka to nevajadzētu jaukt ar naftas biržu, jo šīs vērtības savstarpēji korelē, bet tās nav viennozīmīgi atkarīgas viena no otras.

Digitālā transformācija uzņēmējdarbībā ir viena no jomām, kur pieprasījums ir ļoti augsts un brīžiem pārsniedz pieejamo atbalsta budžetu.

Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā.

Tas, ka komersanti ir gatavi izmantot Eiropas Savienības fondu un valsts sniegtās atbalsta iespējas, lai sekmētu digitalizāciju, ir vērtējams ļoti pozitīvi, tomēr vienlaikus būtiski atcerēties, ka digitalizācijai ir jābūt stratēģijai, nevis vienreizējam projektam. IT sistēmas ir “dzīvi risinājumi”, kas sniegs atdevi vēl ilgi pēc izveides (pie nosacījuma, ja tās tiek veidotas pārdomāti), tomēr būs nepieciešamas investīcijas arī to uzturēšanā.

Saeima pieņēmusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumu. Tas paredz būtisku soli Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un vietējās zaļās degvielas ražošanā, tādējādi mazinot atkarību no importētās fosilās degvielas.

Latvijā jau šobrīd ir salīdzinoši augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros, taču transporta sektorā fosilās degvielas Latvija importē. Vidēji gadā Latvija par transporta enerģijas importu maksā ap 1 miljardu eiro. Kamēr fosilas degvielas Latvijā ražot nav konkurētspējīgi, jo nav atbilstošu izejmateriālu – naftas produktu, - zaļās degvielas Latvijai ir potenciāls gan ražot pašai, gan tās eksportēt.

“Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien iespējams spēcināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku – atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām jaunas darba vietas iedzīvotājiem un ekonomisko ieguvumu,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Lai stabilizētu degvielas cenas Latvijā un apturētu to pieaugumu, degvielas uzpildes staciju tīkls “VIADA Baltija” aicina lēmumu pieņēmējus uz konkrētu termiņu samazināt nodokļu slogu degvielai, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus.

Būtiski piebilst, ka, lai gan degvielas cenu ietekmē naftas cenas, kas pēdējo nedēļu laikā palielinājušās par 44%, gala produktu t.i. dīzeļdegvielas un benzīna pasaules cenas pieaugušas daudz straujāk, piemēram, dīzeļdegviela pasaules biržā maksā pat 70% dārgāk nekā iepriekš. “Cenu, par kuru iepērkam degvielu biržā, mainīt nekādi nevaram. Ja iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, tad tagad tā ir palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Tam klāt tiek skaitīti nodokļi, kas veido 49% jeb 0,83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro – akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Mūsu daļa veido 6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi,” skaidro “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus.