Jaunākais izdevums

Ēdināšana semināru, konferenču un izstāžu laikā ir neatņemama šo pasākumu sastāvdaļa, kas gadu gaitā mainās, pieaugot organizatoru un apmeklētāju prasībām

Tā liecina DB uzņēmēju aptauja. Protams, pats svarīgākais konferencē vai seminārā ir tā temati un runātāji, tomēr tikpat nozīmīga ir arī pasākuma norises vieta un ēdināšana, kafijas pauzes. «Agrākais standarts – maizītes – vairs neiet cauri. Labā seminārā rīkotāji vēlas pārsteigt arī ar ēdināšanu, un arī cilvēki to sagaida,» saka Terra restorāni vadītāja Ilze Megne. Ēdiens nebūs tas, kā dēļ cilvēks izvēlēsies apmeklēt kādu semināru vai konferenci, taču tā kvalitāti pasākuma apmeklētāji pēc tam pārrunās. «Mūsdienās ir grūti iedomāties konferenci, semināru vai izstādi bez kafijas pauzes vai pusdienām. Ēdināšana pasākumu ietvaros jau ir kļuvusi par standartu, ar ko rēķinās lielākā daļa pasākumu apmeklētāju. Ēdiena kvalitāte noteikti ir viens no pasākuma vērtēšanas un reizē arī izdošanās kritērijiem,» norāda Kaspars Ekša, Radisson Blu Hotel Latvija, Radisson Blu Ridzene Hotel, Radisson Blu Elizabete Hotel mārketinga vadītājs. Pasākumu rīkotāji ir kļuvuši prasīgāki un gaida arvien radošāku pieeju gan ēdienkartes piedāvājumā, gan arī ēdiena noformēšanā un pasniegšanā. «Ēdināšana, protams, ir viens no svarīgākajiem punktiem šādu pasākumu organizēšanā. Esam pamanījuši, ka atsauksmēs šis punkts vienmēr tiek uzsvērts – gan gadījumos, kad cilvēkiem viss ir ļoti paticis, gan arī tad, ja kaut kas nav bijis tā, kā sagaidīts,» saka Kristīne Štāla-Bula, Hotel Jurmala Spa & Conference Centre Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja. Arī Mercure Riga Centre Hotel Konferenču un pārdošanas menedžere Anastasija Bondarenko norāda, ka klienti vienmēr domā par ēdienu un kafijas pauzēm. Visi vēlas pārsteigt savu pasākumu apmeklētājus ne vien ar programmu, bet arī ar ēdienu un kafijas paužu daudzveidību, tāpēc pirms semināra vai konferences notiek abu pušu tikšanās, kur kopīgi domā par to.

Gaismas pils restorāna Klīversala īpašnieka SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe norāda, ka prasības mainās un ar vienkāršām lašmaizītēm klientu vairs nepārsteigsi, tāpēc reizēm jāpiedāvā kas modernāks. «Ēdiens ir neatņemama ikvienas konferences sastāvdaļa, jo paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks; skaisti un garšīgi paēdis – vēl laimīgāks. Ēdiena loma pasākumos ir atkarīga no to ilguma un formāta. Mēdz būt semināri, kuros ir nepieciešama tikai rīta kafija ar nelielu pīrādziņu vai maizīti. Ir visas dienas semināri, kuru laikā nepieciešamas līdz pat četrām kafijas pauzēm, pusdienām un vakariņām,» saka L. Streņģe. Viņa skatījumā ēdināšanas loma atkarīga arī no pasākuma formāta – jo nozīmīgāki temati tiek apspriesti konferencē, jo mazāka loma tiek piešķirta ēdināšanai. Konferencēs, kur netiek apspriesti tik nozīmīgi temati, bieži vien ēdiens spēlē svarīgāko lomu, un šādos gadījumos arī pasūtītājs vēlas, lai viņa konferences apmeklētāji tiktu ar kaut ko pārsteigti ēdināšanas ziņā.

Plašāk lasiet rakstā Lašmaizes vairs nepārsteidz otrdienas, 25. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (11. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreiz populārais zīmols ceļu uz zaudētās spozmes atgūšanu sāk ar vidējās klases tālruni Nokia 6

Par gadsimta sākumā Latvijā ārkārtīgi iecienītajiem Nokia telefoniem dažs labs lietotājs joprojām runā kā par pirmo mīlestību – ar siltām, pat jūsmīgām atmiņām. Taču, ko nesīs tikšanās ar «nokiju» pēc ilgu gadu neredzēšanās, kuru laikā tā pabijusi laulībā ar Microsoft, bet tagad nonākusi Ķīnas uzņēmuma HMD paspārnē un atjaunojusi sākotnējo nosaukumu, taču vairs īsti nav Somijas eksportprece?

Pirmais atjaunotā zīmola modelis Nokia 6 tika prezentēts gada sākumā un vasarā kopā ar Nokia 3 un Nokia 5 nonāca arī mūsu tirgū, kur piesaistīja uzmanību ar salīdzinoši zemu cenu. Un, protams, atklāsmi, ka ierasto Symbian vai Windows operētājsistēmu aizstājis savulaik somu noraidītais Android. Lūkosim uzzināt, ar ko vēl dārgākais no visiem trim ir ievērības cienīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pērn ieviesto nodokļu reformu uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kļuvusi par nepievilcīgu produktu gan uzņēmumiem, gan konkrētām privātpersonu grupām, un ievērojami rūk parakstīto prēmiju apjomi šajā apdrošināšanas veidā. Apdrošinātāji ierosina pārskatīt vairākus likuma punktus, lai veicinātu interesi par šo produktu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā pērn dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms noturējies vien 2017. gada līmenī, kas piebremzējis arī visa apdrošināšanas tirgus izaugsmes tempu. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%. Iemesls tam, pēc LAA vadītāja Jāņa Abāšina teiktā, ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, ir samazinājusies par 8,4%, uzrāda LAA dati. To vislabāk demonstrē prēmiju apjoms no jauna noslēgtajos līgumos, kas pērn visa gada garumā ir samazinājies gadā par 54%, bet pērnā gada decembrī, kad praktiski vairs nebija vērojams 2017.gadā noslēgto jauno līgumu efekts, pat par 92%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Melbārde: Nekustamo īpašumu centralizēta pārvaldība nav sevi attaisnojusi

LETA, 31.08.2017

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru viņa minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar DB galveno redaktori Līvu Melbārzdi

Lelde Petrāne, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

HP inovatīvajam viedtelefonam Elite x3 var pievienot monitoru, klaviatūru un peli un izmantot to datora vietā

Nākamā ienesīgā produkta meklējumi dzen ražotājus pa neparastām takām, mudinot izmēģināt spēkus pat jomās, kurās uzņēmumam nav spēcīgu iestrāžu. Šim scenārijam seko arī viens no lielākajiem datoru un printeru ražotājiem pasaulē Hewlett-Packard, mēģinot tirgū izkalt jaunu nišu ar viedtelefona un datora apvienojumu HP Elite x3.

Nav jau gluži tā, ka HP būtu pilnīgs iesācējs telefonu tirgū. Pirms 13 gadiem tas ar iPAQ Pocket PC bija viens no kabatas datoru jeb mūsdienu viedtelefonu priekšteču pionieriem. Nevar arī teikt, ka Elite x3 ir absolūta inovācija, jo jau pirms gada tālruni ar līdzīgām funkcijām – Lumia 950 – tirgū laida Microsoft. Taču HP gadījums ir interesants ar to, ka viņu ierīce izmēru dēļ ir tuvāka planšetei nekā telefonam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Baltijas startup investīcijās apsteidz Ziemeļvalstis

Anda Asere, 12.12.2019

Jaunākais Baltijas vienradzis jeb jaunuzņēmums, kura novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedz miljardu dolāru, ir lietuviešu "Vinted". Foto - tā līdzdibinātāja Milda Mitkute

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Arī Latvijā vērojama džina renesance

Anda Asere, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nacionālās intereses ir cilvēki, nevis nodokļi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts eksistences pamats nav nodokļu politikas ķildas, bet cilvēku noturēšana un darbavietu radīšana pretstatā depopulācijai

Valsts galvenā problēma nav panākt lielāku nodokļu iekasēšanu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Jau ilgstoši lielākā problēma ir depopulācija, kas tukšo reģionus. Savukārt tas, ka Pasaules banka un uzņēmēji neatrod kopīgu valodu, vērtējot piedāvātos risinājumus nodokļu stratēģijas uzlabošanai, liecina par to, ka Latvijai nevar pielaikot citu valstu pieredzes kreklu. Brīžam starptautisko ekspertu atziņas tiek sagaidītas ar tādu pašu sajūsmu kā importa preces deviņdesmito sākumā. Ne tikai populācija, kas dilst bez kariem, dabas kataklizmām un epidēmijām, bet arī sabiedrības knapā rocība un ēnu ekonomikas milzīgais uzslāņojums uz citu ES valstu fona prasa atšķirīgu pieeju. Pasaules bankas ieteikums grozīt nodokļu sistēmu, piedāvājot pašu mājās jau politiķu apviļātas izmaiņas, mazākais, nepārsteidz. Labā ziņa ir tā, ka pasaules ekspertu redzējums lielos vilcienos sakrīt ar pašmāju nodokļu politikas bīdītāju vīziju. Sliktā – likmju paaugstināšana un nodokļu bāzes palielināšana tikai veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu. Redz, sekas, pie kā novestu nodokļu grožu stingrāka pievilkšana, būs mūsu iekšējā problēma. Savukārt starptautisko gaišprāšu secinājums, ka nodokļu sistēma jāskata kopumā, nevis jāvērtē katrs nodoklis atsevišķi, pašreizējā situācijā ir pat mulsinošs. Iespējams, tieši nevēlēšanās iedziļināties detaļās vainojama pie jezgas ap mikrouzņēmumu nodokli un minimālajām sociālajām iemaksām. Savukārt secināto, ka PVN miljoni neiekasēti aizplūst no valsts kases kā smiltis no saujas jūrmalā, mēs taču arī zinājām. Uzņēmēju organizācijas, vērtējot šos ieteikumus, savā vērtējumā bijušas kritiskākas par aizrādīšanu par zināmu lietu celšanu gaismā kā rosinājumu nodokļu revolūcijai. Trešdaļmiljons eiro par pētījumu, kura sūtība lielos vilcienos ir kalpot par apstiprinājumu tam, ka domas pašmāju un ārvalstu ekspertiem ir vienādas, nav tā mazākā cena. Te runa nav par to, ka par šo naudu varētu transplantēt dažu labu aknu vai nosiltināt kādu skolu. Būtiskākais ir mērķis, kāds bijis izvērtējuma lūguma pamatā no Latvijas puses. Sabiedrība gaidīja atbildes par to, kādai jābūt nodokļu stratēģijai, lai tā veicinātu valsts ekonomiku, kamēr valdība, šķiet, bija meklējusi atbildes uz jautājumu, kā veiksmīgāk paplašināt valsts nodokļu žaunas. Tā nu saņēmām ieteikumus, kādas atlaides likvidēt un kādas likmes palielināt. Tie varbūt izgaismo mūsu problēmas, bet pielietojamus risinājumus nerāda. Līdzīga sajūta varētu pārņemt, ja kafijas automāts izsniegtu kafiju, bet glāzīti – ne. Trūkst ietvara izcelto problēmu risināšanai, domājot par valsts kā vienota organisma nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā.

Pērn no 245 iesniegumiem Veselības inspekcijai par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu 45 sūdzības bija pamatotas.Šie fakti liecina, ka darba devēju satraukums par to, ka ārsti ne vienmēr pamatoti izsniedz slimībaslapas, ir tikai likumsakarīgs.

Atlaist nevar, jo slimo

Gana bieži ir dzirdēti stāsti, ka darba devēji sociālajos tīklos ierauga savus «saslimušos» darbiniekus gozējoties kādā kūrortā vai arī ierauga tos piestrādājam pie konkurenta. Tas, ka slimības lapu skaits pieaug vasarās, kad jāvāc siens,un skolēnu brīvlaikos, arī nevienu nepārsteidz.Dīvainas sakritības vērojamasarī publiskajā pārvaldē – atliek pret kādu amatpesonu ierosināt disciplinārlietu vai aizrotēt netīkamā amatā, kā pienāk ziņa,ka cilvēkam ir slimības lapa.Teju ikviens darba devējs ir sastapies ar situāciju, kad darbinieks, kuram paredzēts darba uzteikums un kurš par to zina, «saslimst» un nereti pat uz pāris mēnešiem. To, ka pārsvarā darba devēju iesniegumi par nepamatotām darbnespējaslapām ir tieši šādos gadījumos,apliecina Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļasvadītājs Andris Zīverts, kurš teic, ka tādi ir saņemti arī no publiskās pārvaldes iestādēm. To, ka izsniegto slimības lapu,turklāt B lapu, skaits pieaug, apliecina arī Labklājības ministrijas 2017. gada informatīvais ziņojums, kurā teikts:2014. gadā slimības pabalsts (B lapa) tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumu,bet 2016.gadā – jau 276,4 tūkstošos gadījumu. Jānorāda, ka pašlaik nav uzskaites sistēmas, lai pateiktu, cik gada laikā tiek izsniegtas A lapas. Turklāt ir gadījumi, kad, beidzoties vienai A lapai, tūlīt pie cita speciālista tiek izņemta nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kapitālisma citadelēs aug municipālo kompāniju svars

Māris Ķirsons, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ja fakti neatbilst manai teorijai, jo ļaunāk faktiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kompānija MoQ izveidojusi maksājumu platformu, kas norēķinus veikalos ļauj veikt bez skaidras naudas vai maksājumu kartes, bet gan izmantojot QR kodu un mobilo lietotni

«Viss notiek telefonā – tā ir mobilā lietotne, kur cilvēks iegūst IBAN tipa kontu un lietotājs to var papildināt pēc savas vēlēšanās, un viss notiek supervienkāršā veidā,» apgalvo Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė), MoQ (UAB Mobilieji mokejimai) vadītāja. Maksājums tiek apstiprināts, noskenējot QR kodu. Lai tirgotājs pieņemtu maksājumu, vajadzīga integrācija ar kases sistēmu. «Produkts ir nebijis, tāpēc vajadzīgs veikt tehnoloģiskus pielāgojumus tirgotāja pusē,» viņa gan piebilst. Šobrīd MoQ paredzēts Lietuvas tirgum, bet, ja projekts būs tur veiksmīgs, iespējams, tas tiks ieviests arī citās valstīs.

Šobrīd MoQ ir teju 35 tūkstoši lietotāju un 1000 tirgotāju ar fiziskām tirdzniecības vietām, tāpat 95% Lietuvas e-komercijas spēlētāju sadarbojas ar šo maksājumu platformu. «Lietuvā ir gandrīz divi miljoni mobilo datu lietotāju, kas būtu «dabiski» klienti MoQ mobilo maksājumu platformai. Tāpēc mērķis ir izplatīt produktu pēc iespējas plašāk. Plānojam veidot produktus ar papildu pievienoto vērtību, kas būtu interesanti tirgotājiem un klientiem. Mums ir daudz plānu, redzēsim, kur nākotne mūs aizvedīs,» teic M. Rimkūnaite-Blože. Nesen uzņēmums dažos restorānos sāka testēt iespēju atstāt dzeramnaudu konkrētam viesmīlim. Pilotprojekts bijis veiksmīgs, un kompānijai ir plāns to attīstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība vietējo produktu popularizēšanā ne tikai veicinājusi to realizācijas apjomus, apvienojusi sīvākos konkurentus, bet arī starptautiskajā festivālā ieguvusi zelta āmuru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad Krievijas durvis daļai Latvijas produktu ir slēgtas, bet pa mūsējām masveidā ieplūst citu valstu produkcija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), sadarbībā ar DDB un Tritone Studio, radīja atbalsta programmu vietējiem ražotājiem Latvijas labums, kas saņēmusi augstāko novērtējumu šī gada Golden Hammer projektu konkursā. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 200 vietējiem ražotājiem un uzņēmumiem, kuri, izmantojot Latvijas labuma identitātes zīmi, uzlīmes un plakātus, var sabiedrībai parādīt, kuri ir Latvijas labumi. Otrkārt, tas ir aicinājums visai sabiedrībai atbalstīt savējos, pērkot vietējo produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai sešus mēnešus pēc 31. Vasaras Olimpiskajām spēlēm par bargu naudu būvētie stadioni un olimpiskais ciemats Riodežaneiro Brazīlijā sācis pārvērsties par spoku pilsētu.

Piemēram, futbola stadionam atslēgta elektrība, jo nav, kas apmaksā rēķinus, daudzviet tribīnēs pazuduši krēsli. Peldbaseinā ūdens kļuvis oranžs. Golfa laukums, kura izveide strīdu un protestu aizsegā ilga trīs gadus, tagad ir pamests novārtā. Postaža valda arī citās sporta disciplīnu norises vietās.

Īpaši tas nevienu nepārsteidz, jo notikušasi tikai apstiprina jau sākotnēji izteiktās bažas par nelietderīgu naudas šķiešanu divu nedēļu notikumam. Atgādinām, ka privātās un publiskās investīcijas Olimpiādes rīkošanā Riodežaneiro sasniedza 11,8 miljardus dolāru (10,9 miljardus eiro).

Kā izskatās Rio olimpiskās būves sešus mēnešus pēc sacensībām, skatieties galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokia 8 fotokamera piedāvā retu iespēju fotografēt vienlaikus uz abām pusēm un savienot bildes vienā attēlā

Vasarā iepazīstinājuši ar trīs viduvējiem viedtālruņiem, savulaik varenā zīmola Nokia jaunie saimnieki HMD Global no Ķīnas rudens pusē parādīja pasaulei arī savu nu jau pērnā gada flagmani Nokia 8. Par vasaras «metienu» galvenokārt runāja pievilcīgās cenas un solīto ātro Android operētājsistēmas atjauninājumu dēļ, bet «astotnieku» jau apvija triecienmodelim raksturīgā noslēpumainība un solījumi pārsteigt ar kaut ko interesantāku, piemēram, duālo kameru un īpašu fotografēšanas režīmu.

2017. gada nogalē tālrunis beidzot sasniedza arī mūsu veikalus un ar Nokia oficiālā izplatītāja Evelatus gādību nonāca līdz DB. Lūkosim noskaidrot, vai reiz Latvijā tik iecienītā «nokija» šobrīd spēj spēkoties ar šā brīža tirgus līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. otrdien paziņoja, ka viedtelefonu iPhone pārdošanas apjoms pagājušajā ceturksnī piedzīvojis pirmo kritumu kopš to nonākšanas tirdzniecībā 2007.gadā un samazinājusies arī uzņēmuma peļņa.

Uzņēmums norāda, ka iPhone tirdzniecības apjoms šā biznesa gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās martā, samazinājies līdz 51,19 miljoniem vienību salīdzinājumā ar 61,17 miljoniem vienību attiecīgajā laika periodā pirms gada, tādējādi reģistrējot visu laiku pirmo kritumu.

Tāpat ceturksnī samazinājusies arī Apple tīrā peļņa, tai šajā periodā sarūkot no 13,6 miljardiem dolāru (12,04 miljardiem eiro) līdz 10,5 miljardiem dolāru (9,3 miljardiem eiro).

Tikmēr uzņēmuma pārdošanas apjoms pagājušajā ceturksnī samazinājies līdz 50,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 58 miljardiem dolāru pirms gada, reģistrējot pirmo kritumu gada griezumā kopš 2003.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru