Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka ppdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Divus gadus pēc zirga gaļas skandāla, kas pāršalca visu Eiropu, reālu cietumsodu saņēmusi tajā iesaistīta persona. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma. Tomēr kritiķi uzskata, ka uzraudzības sistēmai jābūt vēl stingrākai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā – rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.

V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu straujais pieaugums raisa autovadītāju pārsteigumu, vienlaikus ir jautājumi par apdrošinātāju un to izraudzīto autoservisu cenrādi un termiņiem, bet reizēm arī godprātīgu rīcību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daļa vieglo auto īpašnieku ir šokēta par OCTA polises cenas teju vai divkāršu pieaugumu. Vienlaikus iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā un izvēloties auto remontu apdrošinātāja noteiktā servisā, ne vienmēr tas tiek «saremonēts», izmantojot tikai un vienīgi jaunas detaļas, turklāt nereti atšķiras auto saimnieku un remontētāju viedokļi par saprātīgiem termiņiem. Jāņem vērā, ka kopš 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, ka kompensācija naudā no apdrošinātāja par ceļu satiksmes negadījumā cietušā auto remontu būs 70% no aprēķinātās zaudējumu summas. Tomēr var arī saņemt vairāk, ja vien tiek izpildīti izvirzītie nosacījumi. Proti, ja persona ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (TAB) rēķinu par remontu un tā apmaksu apliecinošu dokumentu, apdrošinātājs vai TAB atlīdzina starpību starp faktiskajām remonta izmaksām un iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, nepārsniedzot 30% no aprēķinātās zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto PVN summu. Viss minētais gan ir tikai vairojis īpaši vieglo auto īpašnieku jautājumus par to, kas tad īsti notiek. Apdrošinātājiem ir sava taisnība, tāda ir arī legālajiem autoservisiem (detaļas maksā tik, cik maksā, nodokļus maksājošs serviss nevar samazināt pakalpojumu cenas, jo darbaspēka, īpaši kvalificētu meistaru algas «nestāv uz vietas», turklāt vēl jāspēj «noturēties pretī» tiem, kuri nodokļus maksā daļēji vai vispār nemaksā), savukārt vidējā līmeņa autoservisu pārstāvji vairāk runā par izdzīvošanu un līdz ar to maksimālu pretimnākšanu esošajiem klientiem (lai tie nemigrētu).

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka vien 33% potenciālo auto pircēju kā galveno aspektu, kam pievērš uzmanību plānojot lietota spēkrata iegādi, min transportlīdzekļa tehniskās vēstures pārbaudi.

Ņemot vērā, ka lielākai daļai Latvijas mājsaimniecību pieder auto, kas ir vecāki par 5 gadiem, kā arī to, ka daļa, īpaši no Vācijas un Francijas ievestie lietotie auto, ir pēc nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem, ir pamats bažām par to, ka šādi spēkrati var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus saviem jaunajiem īpašniekiem.

LTAB oktobrī veiktajā aptaujā secināts, ka 91% respondentu jebkad ir iegādājies vai apsvēris lietota auto iegādi. «Lai arī vairums potenciālo pircēju nebūtu gatavi iegādāties lietotu auto, kas nopietni cietis ceļu satiksmes negadījumā, pat ja tā cena būtu ievērojami zemāka par līdzvērtīgu auto, kurš nebūtu cietis ceļu satiksmes negadījumā (88%), tomēr tikai trešdaļa primāri veic auto tehniskās vēstures pārbaudi,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Šonedēļ Rīgā, Ganību dambī, patlaban policijai nezināms vadītājs satiksmes negadījumā sadauzījis koplietošanas automašīnu "Tesla" un sabojājis citu personu īpašumu.

2.janvārī ap plkst.8.26 Rīgā, Ganību dambī, patlaban nenoskaidrots automašīnas "Tesla" vadītājs iebrauca stabā, žogā, traktorā un citos objektos, pastāstīja Valsts policijas preses pārstāve Līna Kaļķe.

Policija notikuma vietā nesastapa ne vadītāju, ne pasažierus, līdz ar to nav oficiālas informācijas par cietušajiem. Ņemot vērā, ka vadītājs notikuma vietu bija pametis, policijas rīcībā nav informācijas par to, vai viņš bija vai nebija kādu apreibinošu vielu ietekmē.

Patlaban ir sākts administratīvā pārkāpuma process par negadījuma faktu un policija meklē, kura persona negadījuma brīdī sēdējusi pie stūres. Tāpat policija analizēs automašīnas videoreģistratora uzņemtos materiālus.

Izkrāpto atlīdzību apjoms Latvijā ir vidēji 10% no visām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, un visbiežāk krāpšanas gadījumi konstatēti OCTA un KASKO segmentos, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Pēdējos gados arvien biežāk konstatētas inscenētu avāriju shēmas, mērķtiecīgi iesaistot godprātīgus autovadītājus. Latvijas Apdrošinātāju asociācija apkopojusi pazīmes un situācijas, kas liecina par šādām darbībām, un aicina ziņot par iespējamiem krāpniekiem savlaicīgi.

Tipiska inscenēta satiksmes negadījuma shēma ir, izmantojot divas automašīnas tā, lai viena saņemtu atlīdzību saskaņā ar OCTA polisi, bet otra – ar KASKO. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kura dēļ aizmugurē braucošais, par upuri izvēlētais spēkrats, nespējot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu. Ja tomēr šīs izvēlētās automašīnas vadītājs paspēj nobremzēt, sadursmi nodrošina aiz tās braucošā trešā automašīna, nebremzējot un ietriecot to pirmā auto aizmugurē.

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) šonedēļ kādam uzņēmējam Kurzemē izmaksājusi šogad lielāko apdrošināšanas atlīdzību specializētās tehnikas apdrošināšanā gandrīz 109 tūkstošu eiro apmērā par negadījumā neatgriezeniski bojātu ekskavatoru, informē uzņēmums.

Šī gada jūlija beigās Saldus novadā, veicot meliorācijas darbus, BTA apdrošinātais ekskavators HITACHI ZX 210 LC iestiga un nogrima purvainā apvidū. Ekskavatora izvilkšana no purvainā apvidus ilga 12 dienas. Pēc glābšanas darbu veikšanas ekskavators tika nogādāts servisā, kur tika veikta ekspertīze. Eksperti secināja, ka negadījuma rezultātā ekskavatoram radītie bojājumi bija neatgriezeniski, kā rezultātā BTA saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu klientam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušo tehniku, kā arī sedza glābšanas darbu izmaksas. Kopumā BTA par šo negadījumu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 108 467 eiro.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Ugunsgrēks SIA Ventspils nafta termināls (VNT) teritorijā ir lokalizēts un negadījumā cietušo nav, aģentūru LETA informēja uzņēmuma komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Pašlaik atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav. VNT vadība apliecina, ka apdraudējums nepastāv ne uzņēmuma darbiniekiem, ne arī vietējiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, tiks sākta iekšējā izmeklēšana.

Cilvēki no notikuma vietas ir evakuēti. Notikuma vietā ir atslēgta elektrība, kā arī visa VNT darbība ir apturēta.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste aģentūrai LETA uzsvēra - lai gan atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav, ugunsgrēks vēl nav lokalizēts. VUGD turpina darbu negadījuma vietā, rezervuārs no sāniem tiek dzesēts, bet no augšas pildīts ar speciālām putām, lai novērstu atkārtotas aizdegšanās iespējamību, skaidroja Gribuste.

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.