Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Skanot latgaliešu tautasdziesmām, Rīgā, Torņa ielā 4/ III C, atklāta Latgales pārstāvniecība.

Kā atklāšanā sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Latgales pārstāvniecība būs nozīmīga Latgales jaunajiem uzņēmējiem, kas Rīgā varēs tikties ar partneriem un pārdot produktus, tādējādi veicinot reģiona tautsaimniecību. Tāpat te tiks piedāvāti tūrisma pakalpojumi un taps mājaslapa, kurā varēs gūt informāciju par investēšanu Latgalē.

«Šie pasākumi veicinās kopējo Latvijas tautsaimniecību,» izteicās Naudiņš.

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja, ka Latgalei ir nepieciešama šāda vieta, kur sevi parādīt. Par to liecinot arī fakts, ka 2013.gadā Latgalē viesojušies par 200 000 tūristu vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt izstādē Sanktpēterburgā no Latgales vestā kulinārā produkcija tikusi «izķerta» dienas laikā.

Svinīgā apbalvošanā Helsinkos par konkursa «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013» uzvarētāju tika atzīts Igaunijas lauksaimnieks Juhans Sargavs, kurš saņēma naudas balvu 10 tūkst. eiro apmērā.

Apbalvojumu lauksaimnieks saņēma par inovatīvajām, daudzveidīgajām un izmaksu ziņā draudzīgajām metodēm, kas tiek praktizētas saimniecībā, lai samazinātu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, informē Pasaules Dabas fonda pārstāvji.

J. Sargavs ir viens no pirmajiem Igaunijā, kurš uzsāka praktizēt bioloģisko lauksaimniecību, dibinot savu saimniecību 1992. gadā. Viņš pievērsis īpašu uzmanību augu barības vielu noplūžu samazināšanai. Nesen saimniecībā izbūvēta īpaša ūdens attīrīšanas sistēma, tāpat tiek veidota speciāla ēdienkarte liellopiem; arī piena lopkopības blakusprodukti tiek izmantoti, lai samazinātu barības vielu noplūdi.

Daugavpilieša karte Daugavpilī pēc Rīdzinieka kartes galvaspilsētā analoģijas netiks ieviesta, apgalvoja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Attīstot dažādu «pilsētnieka karšu» ieviešanu, var nonākt līdz absurdam, kad iebraucējiem svešā pilsētā būs jāmaksā lielāka naudas summa par tualetes lietošanu un kafijas tasi kafejnīcā, jo pašvaldība taču finansē kanalizācijas un ūdensvada rekonstrukciju, kā arī par braukšanu pa ielām, stāvvietu izmantošanu un tā tālāk.

«Šādi soļi ir netaisnīgi, pirmkārt, jau pret lauku iedzīvotājiem. Iztēlojieties uz brīdi savu vecmammu, kura no laukiem ir atbraukusi uz pilsētu pie ārsta. Vai tā ir viņas vaina, ka valsts ir slēgusi vairumu slimnīcu un par iedzīvotāju nodokļiem uztur klīnikas un ārstus Rīgā, nevis lielās novadu pilsētās? Vai ir taisnīgi pieprasīt dubultu samaksu par braucienu sabiedriskajā transportā no skolotājiem, kas kopā ar skolēniem dodas, piemēram, uz teātri Rīgā. Es uzskatu, ka Rīdzinieka karte vēl vairāk sadalīs mūsu jau tā sašķelto sabiedrību, tagad galvaspilsētas iedzīvotājos un provinciāļos,» saka J. Lāčplēsis.

Latgales kultūras festivālu Sanktpēterburgā, Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā, apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku, tai skaitā vairāki desmiti Krievijas ziemeļu galvaspilsētā dzīvojošo latviešu, kā arī bijušo Latgales un Latvijas iedzīvotāju.

Festivāla apmeklētāji, vairums no kuriem pieraduši pie dzīves lielpilsētā, neslēpa savu sajūsmu par iespēju kontaktēties ar lauku ļaudīm, par viņu vienkāršību un sirsnību. Festivālā varēja nogaršot pēc dzimtas receptēm gatavotos Latgales mājsaimnieču lauku labumus, tostarp mājas sieru, plānās un rūgušpiena pankūkas, pelēkos zirņus ar speķi, Aglonas meistaru cepto maizi un Kurmīšu tēju ar medu.

No daudziem stiprā dzimuma un arī dažām daiļā dzimuma pārstāvēm īpašas uzslavas par savām garšas īpašībām izpelnījās Latgales meistaru brūvētais alus un šmakovka jeb pašbrūvēts degvīns ar uzkodām - melno maizi ar paškūpinātu speķi un sāļu gurķi.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

Latgales nākotnes izaugsmes perspektīvas ir ļoti labas, jo reģiona ģeogrāfiskais novietojums Eiropas Savienības (ES) ārējā robežā dod vairākas priekšrocības tieši ekonomiskai attīstībai un uzņēmējdarbībai, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Latgale nav nomale bez jebkādām izredzēm kļūt par veiksmīgu reģionu ne tikai Latvijas, bet arī ES mērogā, tiekoties ar Latgales reģionu pārstāvošajiem 11. Saeimas deputātiem, norādīja prezidents.

Latgales reģiona pamatuzdevums patlaban ir spējīgu pašvaldību veidošana, lai novērstu administratīvo sadrumstalotību, norādīja A. Bērziņš. Tas ļautu veiksmīgāk uzturēt infrastruktūru, saglabāt lauku skolas, kā arī radīt darba vietas, veicinot uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā, viņš uzskata.

Runājot par hidroelektrostacijas būvniecības iespējām Latgalē, izmantojot Daugavas ūdens resursus, prezidents norādīja, ka «nevar būt runa par veco projektu» - šāds scenārijs nav «nedz apspriežams, nedz iespējams», viņš uzsvēra.

Divu gadu laikā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) plānots ieguldīt 52 miljonus eiro labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai Latgalē. Iecerēts, ka rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latgale tradicionāli ir viens no ekonomiski atpalikušākajiem Latvijas reģioniem. Jau gadiem tajā ir viszemākā vidējā darba samaksa, kā arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā kopumā Latvijā, nemaz nerunājot par bezdarbu, kas šā gada februārī tuvojās 20%, kamēr valstī vidēji tas nesasniedz 10%. Lai situāciju mainītu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie kārtējā rīcības plāna Latgales izaugsmei.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze stāsta, ka potenciālie projekti jau ir apzināti un tos piedāvā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Iecerēts, ka ieguldīto 52 miljonu rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem.

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to šodien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.

Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām.

Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, šodien sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Saeimā iesniedzis ZM priekšlikumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz: pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina un jāveic vienu reizi taksācijas gadā.

No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātai personai reizi ceturksnī papildus būs jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniegs vai pārsniegs MK noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.

«Šāds nodokļa piemērošanas modelis nav piemērots lauksaimniecības nozarei, kurā visdažādākajiem darbiem izteikti sezonāls raksturs. Lauksaimnieku ieņēmumi un izdevumi saimniecībās ir sezonāli. Kad lauksaimnieks realizē saražoto produkciju un gūst ieņēmumus, saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi. Ņemot vērā pašreizējo likuma »Par valsts sociālo apdrošināšanu« redakciju, neskatoties uz to, ka, pat ja gada griezumā lauksaimnieks strādās ar zaudējumiem un peļņa saimniecībā netiks gūta, saimniecības īpašniekam – pašnodarbinātai personai – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic mēnesī, kad lauksaimnieks saņems naudu par realizēto produkciju. Tas nav taisnīgi. Tāpēc mēs rosinām pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķināt un veikt vienu reizi taksācijas gadā,» paskaidro ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Apbalvota starptautiskā konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 Latvijas fināliste – Kokneses novada Bebru pagastā esošā Jura Sprukuļa zemnieku saimniecība Vecsiljāņi, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Šādu konkursu organizē visās Baltijas jūras reģiona valstīs, meklējot un cildinot labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds kopā ar partneriem visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijā konkursa partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Z.s. Vecsiljāņi pārstāvēs Latviju, sacenšoties ar citu Baltijas jūras reģiona valstu finālistiem un pretendēs uz titulu Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 un 10 000 eiro lielu naudas balvu. Uzvarētājs tiks nosaukts konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā šāgada novembrī Vācijā.

Tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāku kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē VID.

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros; lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,7 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.

EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem - lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, lauksaimnieks 2021.gadā bija pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, kā arī lauksaimnieks nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Aizvadītajā gadā firmas, kas izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai valstij nav samaksājušas 142 miljonus pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Šogad vien policija jau saņemusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocresa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.

Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9 ir visvairāk fiktīvo firmu – vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz finanšu policiju un ieņemumu dienestu.

Raidījums atgādina, ka nu jau gadu kā mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses - Uzņēmuma reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu uzņēmumu reģistrs nepārbauda.

Šā gada augustā apmeklētājiem durvis vērusi VAS Valsts nekustamie īpašumi atjaunotā Latgales tradicionālās kultūras un amatu māja Raiņa muzejā Jasmuiža Preiļu novadā, Aizkalnes pagastā. Būvdarbi atjaunotajā ēkā tika veikti projekta Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājas izveide Raiņa muzejā Jasmuiža ietvaros, kuru administrēja VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Atjaunotajā amatu mājā tiks attīstīts Raiņa muzeja satura atzars Latgales tradicionālā kultūra, kurā līdztekus pastāvīgajai Latgales keramikas kolekcijas ekspozīcijai tiks organizētas Latgales tautas mākslas izstādes, piedāvātas jaunas, interaktīvas programmas par Latgales folkloru, tradīcijām, amatiem, skaidroja Valsts nekustamie īpašumi pārstāve Jolanta Grāmatniece.

Atjaunotas un restaurētas telpas atbilst muzeja glabātuvju tehniskajām prasībām. Ekspozīcija piemērota interaktīvajām nodarbībām, izveidota keramikas kolekcijas glabātava un atbilstoša apmeklētāju ieeja, mūsdienīgs sanitārais mezgls, daļā ēkas izbūvēta apkure.