Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Latgales piens» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru uzņēmums ieķīlājis visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Danske Bank», un tā nodrošina saistību pilnīgu izpildi, kas izriet no kredīta līguma.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 300 tūkstoši eiro. Tā reģistrēta 18.janvārī.

AS «Latgales piens» ir aktuālas sešas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Latgales piens» dibināta 2001.gadā, un tā nodarbojas ar pilnpiena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 640 292 eiro.

2016.gadā AS «Latgales piens» apgrozījums bija 8,736 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 50 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 206 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 1,171 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas piena kombināts un ar to saistīti uzņēmumi ieķīlā preču zīmes, lietu kopību

Sandra Dieziņa, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts un ar to saistīti uzņēmumi, kas ietilpst Food Union grupā, pagājušajā nedēļā reģistrējuši deviņas jaunas komercķīlas, kuru nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 300 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis.

Rīgas piena kombināts reģistrējis divas komercķīlas, par labu VTB Bank (Deutschland) AG, ieķīlājot lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi un tās nākamās sastāvdaļas, kā arī 98 preču zīmes, tostarp tā ražotos piena produktu zīmolus RASA, Lakto, Limbažu Piens, Ekselence, Pols, Tio un citus. Kamēr Rīgas piena kombināts ir komercķīlas devējs, parādnieki ir vairāki uzņēmumi – SIA Food Union Management, SIA Rīgas Piensaimnieks, a/s Valmieras Piens, kā arī ārvalstīs reģistrētie AB Premia KPC, Alpin 57 Lux SRL, Isbjorn Is Holding AS, Den Norske Isbilen AS, Isbjorn Is AS, Mejerigaarden A/S, Hjem-IS Danmark A/S, Food Union Holding (CY) Public Company Limited, Lougeo Limited, Premia Tallina Kulmhoone AS. Vienai no jaunreģistrētajām ķīlām devējs ir a/s Valmieras piens, un uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu, kā arī 26 uzņēmuma ražoto piena produktu preču zīmes, piemēram, Valmiera DZERAMAIS JOGURTS, Valmiera PIENS, Valmiera KEFĪRS un citas. Arī uzņēmumi SIA Rīgas Piensaimnieks un saldējuma ražotājs Premia Tallina Kulmhoone AS ir reģistrēti kā ķīlas devēji, un tie ir ieķīlājuši tiem piederošo mantu un preču zīmes. Divām no deviņām reģistrētajām ķīlām kā komercķīlas devējs norādīts Food Union Holding (CY) Public Company Limited, bet vēl divu ķīlu devēji ir SIA Rīgas Piensaimnieks vienīgais īpašnieks Velbirol Services Limited un SIA Food Union Management. Visu ķīlu ņēmējs ir VTB Bank (Deutschland) AG. Komercķīlas reģistrētas 18., 19. un 20.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi Smart trade Overseas Corp

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 58 komercķīlas, bet 58 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 249 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 77 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā deva Smart trade Overseas Corp. (Smart Trade Overseas SA) – 7,7 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Baltic Block – 4,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Lielvircava Agro – 2,883 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn reģistrēto komercķīlu kopējā maksimālā prasījuma summa augusi par 39,9%

Dienas Bizness, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pagājušā gadā reģistrēto komercķīlu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – 2017.gadā pieaudzis gan reģistrēto ķīlu skaits, gan arī pieaugusi to kopējā maksimālā prasījuma summa.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā reģistrētas 4715 komercķīlas jeb par 5,91% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt to kopējā summa veidojusi 20,45 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2016.gada datiem, pērn reģistrēto komercķīlu kopējā maksimālā prasījuma summa augusi par 39,90%.

Apkopojot datus par nozarēm, kurās pagājušajā gadā reģistrēts lielākais komercķīlu skaits, redzams, ka starp līderiem izvirzījušās gan ražojošās sfēras, gan arī tirdzniecība un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Ievērojami lielāks skaits ķīlu nekā citām nozarēm 2017.gadā reģistrēts lauksaimniecības uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka pērn reģistrētas 945 ķīlas uzņēmumiem, kuri kā savu pamatnodarbošanos norādījuši augkopību un lopkopību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic, ka nozare gada laikā piedzīvojusi ievērojamu komercķīlu skaita pieaugumu, jo 2016.gadā augkopības un lopkopības jomas uzņēmumiem reģistrēta 501 ķīla, kas nozīmē, ka gada laikā to skaits teju dubultojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 51 komercķīla, bet 77 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 251 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 77 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 174 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Baltic Mobile – 500 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi Ayina LP.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Caunes Ulda Sesavas pagasta zemnieku saimniecība Ivulla – 375 tūkstošu eiro vērtībā, ko ņēmusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu devusi Pāvilostas ostas pārvalde – 275,3 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Informācijai: Lielākie mēbeļu ražotāji

Māris Ķirsons, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums ir bijis galvenais dzinējspēks nozares labākiem rādītājiem un vietējā tirgus pārdošanas apjomu svārstībām, kaut arī labākus darbības rādītājus gaida šogad

To liecina asociācijas Latvijas Mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn sasniedzis 79,13 milj. eiro.

Plašāk lasāms 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Startē ar savu zīmolu

Meklē noietu otrpus okeānam

Mēbeļu ražotājs Kvist reģistrējis jaunu komercķīlu

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krāslavas pienam sarūk apgrozījums

Sandra Dieziņa, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piens modernizācijā plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens» plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas tehniskais direktors Normunds Liniņš aģentūrai LETA sacīja, ka «Smiltenes piens» plāno panākt pēc iespējas lietderīgāku darba laika izmantošanu, kā arī automatizēt atsevišķus ražošanas procesus, kur iepriekš bija nepieciešams cilvēku roku darbs, lai attiecīgie darbinieki varētu pievērsties darbiem, kuru tehnoloģijas vēl nav izmantojamas.

Tāpat viņš piebilda, ka investīciju projektā plānots nedaudz palielināt ražošanas jaudas.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka «Smiltenes piens» plāno iegādāties un uzstādīt divas jaunas tvaika katlu mājas ar nepieciešamo papildu aprīkojumu par attiecīgi 300 000 eiro un 200 000 eiro. Tāpat kompānija plāno iegādāties automātisko divjoslu rotējošo trauciņu pildīšanas iekārtu par 250 000 eiro un divas siera bloku vakuumēšanas iekārtas - katru par 100 000 eiro. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 15.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Premier Estates LTD, kas pirms nepilnas nedēļas kļuva par tirdzniecības centra Dole īpašnieku, ieķīlājis tam piederošās SIA Tirdzniecības centrs Dole kapitāldaļas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA Tirdzniecības centrs Dole ir tirdzniecības centra Dole īpašnieks, apsaimniekotājs un attīstītājs, un šonedēļ kļuva zināms, ka tam mainījušies īpašnieks.

Jaunais tirdzniecības centra īpašnieks 20.decembrī reģistrējis divas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas SIA Premier Estates LTD piederošās 1 180 983 SIA Tirdzniecības centrs Dole kapitāldaļas, savukārt ar otru komercķīlu ieķīlāta visa SIA Tirdzniecības centrs Dole manta.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS Luminor Bank, parādnieks - SIA Premier Estates LTD, un tām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 6,175 miljoni eiro. Komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gatavi ražot sieru ar «šleifīti»

Kristīne Stepiņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Glesum Investments», kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Juris Savickis, ir ieķīlājusi tai piederošās multifunkcionālās halles «Arēna Rīga» pārvaldītāja SIA «Arēna Rīga» kapitāldaļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmēji ir AS «Expobank» un «Expobank CZ a.s.» un par labu bankai ieķīlātas visas 1 158 624 SIA «Arēna Rīga» pamatkapitāla daļas, kuru vienīgais īpašnieks ir SIA «Glesum Investments».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 24 miljoni eiro.

Arī SIA «Arēna Rīga» reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas preču zīmes «Arēna Rīga» un «ARĒNA RĪGA», kā arī divas «Toyota» automašīnas un «Opel» busiņš. Savukārt ar otru komercķīlu ieķīlātas SIA «Arēna Rīga» meitas uzņēmuma SIA «Arena Catering» 508 pamatkapitāla daļas. Vēl viena komercķīlu reģistrēta arī uz SIA «Arena Catering» nosaukuma, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru