Ražošana

Latgran audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran apgrozījums sasniedza 73,394 miljonus eiro, kas ir par 23,56% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa palielinājusies par 38,17%, sasniedzot 10,294 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Latgran aizvadītajā gadā papildus jau ar pilnu jaudu strādājošajām trīs granulu ražotnēm Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā, atvēris jaunu ražotni Gulbenē.

2014.gadā kopumā uzņēmums saražojis 497,85 tūkst.t kokskaidu granulu, veiksmīgi turpinot sadarboties ar lielākajiem Skandināvijas elektrības ražotājiem un uzsākot jaunu noieta tirgu apgūšanu Lielbritānijā.

Šogad SIA Latgran paredzējis turpināt attīstīt savu galveno darbības veidu – kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju –, palielinot ražošanas efektivitāti un pilnveidojo produkcijas un pakalpojuma kvalitātes atbilstību pircēju prasībām.

SIA Latgran ir 2004.gadā dibināts uzņēmums ar 3,073 miljonu eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais Latgran Biofuels AB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas kompānija Graanul Invest nopērk granulu ražotāju Latgran

Dienas Bizness, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānijas BillerudKorsnäs AB un Baltic Resources A ir parakstījušas līgumu par 100% SIA Latgran kapitāldaļu pārdošanu Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots pabeigt 2015.gada jūlijā, izpildoties noteiktiem darījuma pabeigšanas nosacījumiem.

Latgran, vadošais industriālo granulu ražotājs Latvijā, 2014.gadā saražoja 497 tūkstošus tonnu granulu 4 rūpnīcās un sasniedza aptuveni 73 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums sagaida, ka 2015.gadā apjomi palielināsies par aptuveni 20%, pateicoties Gulbenes jaunās rūpnīcas veiksmīgai palaišanai pagājušā gada otrajā pusgadā.

Graanul ir lielākais granulu ražotājs Baltijas reģionā, kas saražoja 853 tūkstošus tonnu granulu 2014.gadā. Uzņēmumam pieder 4 rūpnīcas Igaunijā, 2 – Latvijā un 1 – Lietuvā. Graanul ražo ne tikai industriālās granulas, bet arī premium kvalitātes granulas. Tāpat Graanul strādā arī atjaunojamās enerģijas jomā, tam pieder 4 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 21 MWe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Latgran" pagājušajā gadā strādāja ar 85,939 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 15,55 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn visas četras uzņēmuma ražotnes - Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē - strādāja plānotajā režīmā, sasniedzot ražošanas apmēru pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu 

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu...

Kopumā 2020.gadā uzņēmums saražoja 650 000 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% vairāk nekā 2019.gadā, kā arī par 27% vairāk nekā 2018.gadā. Palielinoties apgrozījumam, "Latgran" pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas pērn samazinājās par 6%.

Pēc uzņēmuma vadības ziņojumā paustā, pērn "Latgran" turpināja investēt meža zemju iegādē, veidojot nodrošinājumu izejmateriāla fondam. Vienlaikus daļā no īpašumiem veikta mežizstrāde, daļu no materiāla piegādājot savām ražotnēm, kā arī 2020.gadā uzņēmums atjaunoja mežu.

Komentējot Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, uzņēmuma vadības ziņojumā atzīmēts, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija uzņēmuma darbību būtiski neietekmēja.

2021.gadā "Latgran" plāno turpinās attīstīt kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Tāpat iecerēts attīstīt jaunus materiālu ieguves avotus, lai arī šogad visas četras uzņēmuma ražotnes varētu strādāt ar pilnu jaudu, nodrošinot efektīvu ražošanu un izpildot pircēju prasības.

"Latgran" 2019.gadā strādāja ar 79,691 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 28,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 6,184 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija ir reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,073 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas "Graanul Invest", bet tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Anders Andersons un Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare turpina izrāvienu

Māris Ķirsons, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gads meža nozarei iezīmējies ar eksporta ienākumu pieaugumu, tiek īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru atdeve būs nākamgad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan gads vēl nav beidzies, nozares eksporta ienākumu dinamika ekspertiem jau ļāvusi piesardzīgi prognozēt, ka iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts, jo pieaugums bijis nedaudz vairāk par 10%.

Miljonus vērta ražotne

Nozari šogad spēcinājusi kokskaidu granulu ražošanas līdera Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atvērtā 17 milj. eiro vērtā ražotne. Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā. Rūpnīcas jauda – 150 tūkst. t; pēc uzņēmuma aplēsēm, 2015. gadā kopējais kokskaidu granulu ražošanas apjoms sasniegs ap 0,6 milj. t. Jārēķinās, ka ieceres un izveides stadijā Latvijā ir vairāki kokskaidu granulu ražotņu projekti (piemēram, SIA Latgales granulas), kuru īstenošana priecēs mazvērtīgās koksnes tirgotājus, kā arī meža īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas pārtikas ceļš uz zviedru galdiem visdrīzāk iet caur alus glāzi

Didzis Meļķis, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest pērn divkāršo peļņu līdz 28 miljoniem eiro

LETA--BNS, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Granulu tirgu šūpo globalizācija

Vēsma Lēvalde, Kristīne Stepiņa, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biokurināmā noietu ietekmē gan laika apstākļi, gan globālā enerģētikas politika, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Siltā ziema mazinājusi pieprasījumu pēc kurināmajām granulām vietējā tirgū, savukārt Amerikas granulu ražotāju ekspansija Eiropā negatīvi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju industriālo granulu segmentā. Arvien vairāk gan visā pasaulē, gan lokāli saasinās izejmateriālu pieejamības problēma, kā arī pieaug biokurināmā lobiju nozīme politikas veidotāju aprindās. Tomēr sarežģītie tirgus apstākļi kopumā nav mazinājuši ne ražošanas, ne eksporta apjomu Latvijas granulu rūpnīcās, kas lielākoties strādā ar pilnu jaudu. Pēdējo gadu laikā granulu ražošana Latvijā ir ievērojami augusi, kopumā sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu un iekļūstot Eiropas ražotāju pirmajā piecniekā. Lielākā daļa Latvijas granulu tiek pārdota Centrāleiropā un Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpnieki un farmācijas uzņēmumi turpina veiksmes stāstus

Kokapstrāde turpina būt Latvijas stabilākā eksporta nozare, kas jau ilgstoši ir valsts galvenais preču noieta radītājs ārvalstīs, kopējā preču eksportā veidojot apmēram piektdaļu. Arī lielāko preču eksportētāju TOP 100 sarakstā kokrūpniecības uzņēmumu ir daudz, tie ir augstās vietās – pirmajā piecniekā Latvijas finieris un Kronospan Riga, otrajā – Latgran utt.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīst, ka Latvijas meža nozarei un arī Latvijas finiera grupas uzņēmumiem nācies saskarties ar pieaugošiem ārējo apstākļu radītiem izaicinājumiem. Koksnes resursu pieejamība pagājušajā gadā katrā no Baltijas valstīm attīstījās pēc dažādiem scenārijiem. Situācija ir kļuvusi sarežģītāka arī koksnes produkcijas noieta tirgos, un šobrīd nākas izvērtēt krietni vairāk riska faktoru nekā 2016. gada sākumā. «Pieaugošās valūtas kursu svārstības, ietekmīgāko valstu līderu politiskā nostāja un finanšu sektora lēmumi atstāj ļoti būtisku ietekmi uz reģionālo un starpkontinentālo tirdzniecību. Tas vairo nenoteiktību un eksportētājiem liek būt elastīgiem, nepieciešamības gadījumā esot gataviem arī veikt būtiskas izmaiņas iepriekš nospraustajos plānos,» norāda U. Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos

Kristīne Stepiņa, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākie darījumi Baltijā no marta līdz augustam

Žanete Hāka, 01.10.2015

Latgran

Valsts: Latvija
Investors: Graanul Invest
Valsts: Igaunija
Darījuma vērtība: 104 miljoni eiro

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasaras mēnešos Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgus pamazām sācis iekustēties, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Apskata rezultāti liecina. No maija līdz augustam kopumā veikti 60 darījumi, kas ir par 40% vairāk nekā gada pirmajos četros mēnešos. Par spīti tā dēvētajai atvaļinājumu sezonai, tieši jūnija un jūlija mēneši šogad bijuši līdz šim aktīvākie ar attiecīgi 17 un 19 noslēgtiem darījumiem.

Tomēr, salīdzinot M&A kopējo aktivitāti pirmajos astoņos mēnešos ar 2014. gada šo pašu periodu, darījumu skaits joprojām ir mazāks. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija joprojām ietekmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas reģionu – šī gada pirmajos astoņos mēnešos novērojams nedaudz lielāks iekšējo Baltijas darījumu īpatsvars kā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest iegādājies bankrotējuša granulu ražotāja aktīvus Teksasas štatā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Zarus un skaidas pārvērš zeltā

Elīna Pankovska, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest visas kārtis liek uz eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs Baltijas valstīs veicis krietnas investīcijas, lai uzlabotu ražotnes iekārtas un paplašinātu savu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmums ieguldījis kokskaidu kvalitātes un ražošanas procesa uzlabošanā. Uzstādīta mizošanas-šķeldošanas līnija. Šis projekts realizēts ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, un tā kopējās izmaksas bija 2,55 milj. eiro. Savukārt šobrīd tiek īstenots projekts, kurā paredzēts uzstādīt šķeldošanas līniju – izmaksas 1,12 milj. eiro. Arī šis projekts tiks realizēts sadarbībā ar LIAA. SIA Graanul Invest 100% pieder Igaunijas uzņēmumam a/s Graanul Invest. Jāmin, ka šī gada sākumā tā māteskompānija iegādājās Latvijā lielākā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran 100% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs no Druvienas Imants Reimandovs atzīst, ka veiksmīga biznesa pamatā ir nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, kā arī uzdrošināšanās un, kā krievi sakot, čujs. Viņam pieder divas kokzāģētavas Druvienā un Tirzā, bizness rit veiksmīgi un jau nākamgad uzņēmums atzīmēs 20 gadu jubileju. Grūtākais laiks uzņēmumam ir bijis pats sākums un krīzes gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

I. Reimandovs ir vietējais uzņēmējs ar stāžu, SIA IMU īpašnieks, kuram pieder divas kokzāģētavas. Viņu gribas saukt par veiksmīgu un arī godīgu uzņēmēju. Kopumā pēdējos gados uzņēmumā vērojama augšupeja. Doma esot arvien vairāk palielināt ražošanas apjomus. Imants neslēpj, ja kādreiz tas esot bijis tikai sapnis, cik varētu ražot, tad tagad tas ir vairākkārtīgi pārsniegts. Apgrozījums gan miljonam eiro vēl nav pāri, savukārt gada laikā tiek saražoti vairāki tūkstoši kubikmetru gatavās produkcijas - tie ir taras dēļi, kuri Latvijas tirgū nepaliek, bet gan tālāk tiek eksportēti uz Arābu Emirātiem, Izraēlu. «Uz Eiropas pusi īpaši neskatāmies. Tur nav tik stabils tirgus,» atzīst uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozares eksports – vairāk par miljardu eiro

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāki ražošanas apjomi, kā arī tālākās apstrādes produkcija ir galvenais iemesls meža nozares eksporta kāpumam par 51 milj. eiro jeb 5,2 procentiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 685,7milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvākas bilances nodrošināšanā.

Labāk nekā cerēts

«Statistikas dati rāda labāku rezultātu, nekā bijām prognozējuši, kaut arī pašlaik pilnībā izskaidrot lielāku pieauguma tempu ir pagrūti, jo vairākiem koksnes izstrādājumiem ir novērots globāls cenu kritums,» secina Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš nenoliedz, ka ir meža nozares produktu grupas, kur apjomu eksports un ieņēmumi naudas izteiksmē padodas izskaidrojumiem, bet tie nebūt nav visi. Proti, jāņem vērā, ka šie dati ir tikai provizoriski un pēc kāda laika ailītē «ārējie koksnes izstrādājumi» ierakstītie 116 milj. eiro sadalīsies pa konkrētām produktu grupām, un tikai tad varēs precīzi noteikt to pieauguma apmēru. Šo «pārējo» koksnes izstrādājumu eksporta devums naudas izteiksmē šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaudzis par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie apvienošanās un pārņemšanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 03.02.2016

5. Iegādātais uzņēmums: Ventspils nafta (Latvija)

Investors: Euromin Holdings (Vitol Grupa) (Kipra)
Darījuma vērtība: 80+27 miljoni eiro

Foto: Ventspils nafta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Komentāri

Pievienot komentāru