Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.
Latio novērojumi:
·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.
·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.
·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.
·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.
·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.
·Palielinās komercplatību iznomātāju īpatsvars, kuri sāk piedāvāt nomniekiem papildu bonusus, nemainot cenu.
·Pieaug pieprasījums pēc profesionālo industriālo platību attīstītāju pakalpojumiem, ražošanas un loģistikas uzņēmumiem vairāk vēloties platības nomāt nevis pirkt vai būvēt.
VISPĀRĒJĀ EKONOMISKĀ SITUĀCIJA
Decembra mēnesī publicētie tautsaimniecību raksturojošie dati vairumā gadījumu liecināja, ka ekonomika turpina ''atdzist''.
Lai arī Latvijā kopumā bezdarba līmenis turpina samazināties, tas notiek ievērojami lēnākos tempos nekā iepriekšējos mēnešus.
Patēriņa cenu pieaugums samazina iedzīvotāju pirktspēju. Mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī, salīdzinot ar septembri, atkal ir samazinājies.
Dati par kredītsaistību pieaugumu liecina, ka oktobrī mājsaimniecības vairāk nekā augustā un septembrī ņēmušas gan hipotekāros, gan patēriņa kredītus. Savukārt privātās nefinanšu sabiedrības samazina kredītu ņemšanas tempu.
Dati par rūpniecības stāvokli uzrāda, ka līdzšinējo stagnāciju nozarē sāk nomainīt produkcijas izlaides apjomu kritums. Tāpat nozares pārstāvji atzīmē gan pašmāju, gan eksporta pasūtījumu apjoma kritumu.
Patērētāju aptaujas liecina, ka cilvēki pašlaik un turpmāk grasās tērēt arvien mazāk, un atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, uzskata, ka nākošajā gadā viņu naudas uzkrājumi mazināsies.
Arī būvnieki atzīmē gaidāmo pasūtījumu apjomu kritumu, iespēju samazināt produkcijas cenu, kā arī samazināt nodarbināto skaitu.
Decembra mēnesī sešu mēnešu EURIBOR likme sāka palielināties, tuvojoties 5% atzīmei. Sešu mēnešu RIGIBOR likme turpināja samazināties, taču arvien ir augstajā – 11% līmenī.
·Decembrī tupinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena decembrī – 1 415 EUR/kv.m. Tā ir par 2,1% zemāka nekā novembrī un par 7,3% zemāka nekā pagājušā gada decembrī.
*Dzīvokļu pirkumu darījumu skaits tiek novērtēts, ņemot vērā Zemesgrāmatas ierakstus, kuri iedalās darījuma veidos: pirkums vai dāvinājums; un īpašumos: dzīvokļi. Šie dati tiek koriģēti, neņemot vērā ierakstus, kas var dubultoties, ja tiek pirkts dzīvoklis kopīpašumā. Dzīvokļu darījumu skaits tiek koriģēts ar koeficientu, kas balstās uz attiecību kāda daļa dzīvokļu pirkuma darījumu tiek reģistrēta Zemes dienestā.
Novembra mēnesī, salīdzinot ar oktobri, Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu ar dzīvokļiem skaits atkal ir nedaudz palielinājies. Atšķirībā no oktobra, palielinājies arī darījumu skaits, kas veikti ar sērijveida dzīvokļiem. Dati par decembra darījumiem būs pieejami tikai nākamā gada janvārī. Provizoriskie rādītāji liecina, ka darījumu skaits varētu būt lielāks, taču tas atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos un neliecina par drīzu stabilizāciju mājokļu tirgus segmentā.
Decembra mēnesī, līdzīgi kā iepriekš, saglabājās tendence – pircēji gaida tālāku cenu kritumu un samazina pieprasījumu pēc dzīvokļiem. Pircēju aktivitāti papildus mazināja sezonālais – ''svētku'' faktors. Mājokļa iegādes plāni tika pārcelti uz nākamo gadu.
Pieprasījumu veido arī denacionalizēto namu īrnieki, kuru īpatsvars tirgū arvien palielinās. Šiem potenciālajiem pircējiem no pašvaldības tiek piešķirts pārcelšanās pabalsts. Pabalsta izmantošanai ir noteikts ierobežots laiks, un tas var kalpot kā pirmā iemaksa mājokļa iegādei. Taču denacionalizēto namu īrniekiem pārsvarā ir zems ienākumu līmenis, un viņi bieži nespēj kvalificēties bankas kredīta saņemšanai.
Atsevišķi pircēji kā iemeslu steidzamai īpašuma iegādei min nākamgad gaidāmo vienotā banku kredītu reģistra izveidi. Reģistrs, kas ļaus uzzināt personas kopējo kredītsaistību apjomu pret bankām, tiek uztverts kā papildu faktors kreditēšanas nosacījumu pastiprināšanai. Lai gan reģistrs kā kredītu ņemšanu ierobežojošs faktors varētu kļūt tikai tiem aizņēmējiem, kuri jau ir pārlieku daudz aizņēmušies vairākās bankās.
Tirgū arvien aktīvāk savus pakalpojumus piedāvā nebanku sfēras uzņēmumi, kas var atrisināt problēmas ar kredītu mājokļu iegādei saņemšanu. Kredītu šajos uzņēmumos var saņemt vieglāk, bet tas izmaksā ievērojami dārgāk nekā bankās.
Ne tikai bankas, bet arī paši potenciālie pircēji sāk nopietnāk izvērtēt savu kredītspēju. Par iemesliem, kas apgrūtina mājokļu iegādi tiek minētas ne tikai problēmas ar pirmo iemaksu, bet arī banku aizdevumu procentu likmju celšanās, kas palielina ikmēneša maksājuma apmēru.
Pamatojoties uz lielāko nekustamā īpašuma portālu sniegto informāciju, dzīvokļu piedāvājums Rīgā decembrī, salīdzinot ar novembri, samazinājās. Aktivitātes samazinājumu no pārdēvēju puses var skaidrot ar svētku tuvošanos, kad darījumu kārtošana tiek atlikta uz nākamo gadu, un nevēlēšanos pārdot īpašumu par šodienas viņuprāt zemajām cenām.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, pārdevējiem darījumus sekmē ievērojams cenas samazinājums par 20-30%, rēķinot no vidējās piedāvājuma cenas attiecīgajā segmentā vai arī 10-15% no bankas atzīta novērtējuma apjoma.
Palielinās pārdevēju īpatsvars, kuri piekrīt ievērojami samazināt cenu, ja pircējs izrāda nopietnu interesi. Atšķirība no iepriekšējiem mēnešiem, arvien vairāk pārdevēju cenšas pabeigt darījumu ar pircējiem, kas iemaksājuši rokas naudu, nevis izmanto iespēju šos līdzekļus paturēt, ja pircējs nespēj vai nevēlas maksāt sākotnēji sarunāto cenu.
Decembrī turpināja palielināties piedāvājums dzīvokļu īres tirgū. Saglabājās tendence – palielinās dārgo dzīvokļu īres piedāvājums par cenu virs 300 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem nav atbilstošs.
Par 300 latiem augstākus īres maksājumus akceptē pārsvarā ārvalstu pilsoņi, kuri strādā Latvijā. Viņiem noteicošais ir dzīvokļa novietojums un labiekārtojuma pakāpe. Galvenokārt tiek pieprasīti augstvērtīgi mēbelēti dzīvokļi rekonstruētās ēkās Vecrīgā, tuvējā vēsturiskajā centrā vai atbilstošās vietās Pārdaugavā. Kā papildus nosacījumi tiek izvirzīti ēkas apsardzes, lifta un citu ērtību esamība.
Saglabājas tendence, ka dzīvokļu īres piedāvājumu arvien papildina dzīvokļu pārdevēji, kuri vēlas atlikt pārdošanu uz pārdošanai labvēlīgāku laiku – ar īres ienākumiem daļēji vai pilnībā segt kredītu izmaksas. Tādu pārdevēju mēneša ieņēmumi no īres ir daudz mazāki nekā īpašuma cenas samazinājums. Tas varētu liecināt, ka pārdevēji sava īpašuma cenu kritumu uzskata par īslaicīgu, un sagaida, ka drīzumā sekos cenu kāpums. Šāds uzskats pašreizējos tirgus apstākļos ir priekšlaicīgs.
Pašreiz ļoti maz uzņēmēju domā par mājokļu ilgtermiņa izīrēšanu kā pastāvīgu biznesa nišu.
Rīgā saglabājas pieprasījums pēc īres dzīvokļiem par cenām: vienistabas dzīvoklim – 170-200 lati mēnesī, divistabu dzīvoklim – līdz 250 latiem mēnesī un trīsistabu dzīvoklim līdz 300 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus.
Ja ārvalstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā noteicošais faktors ir īres dzīvokļa novietojums un labiekārtojuma pakāpe, tad Latvijas iedzīvotājiem – tā ir cena.
Līdzīgi kā iepriekš, īres cenas stabilizē iedzīvotāju ienākumu apjoms. Papildu spiedienu uz īres cenām rada arvien pieaugošais komunālo maksājumu apjoms, kas neietilpst īres cenās.
Rīgas rajonā potenciālie īrnieki kā vēlamo cenu par vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri min – līdz 100-150 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus.
Novembrī, līdzīgi kā oktobrī, visvairāk darījumi ar dzīvokļiem notikuši Purvciemā. To darījumu skaita ziņā atkal panācis Ķengarags.
Galvenokārt dzīvokļus pērk tie, kuriem tas ir nepieciešams dzīvošanai. Pircējus pārsvarā interesē piedāvājumi ar iespējami zemāku cenu. To apliecina ne tikai Zemesgrāmatas novembra dati par pirkumu darījumu skaitu ar sērijveida dzīvokļiem pieaugumu, bet arī darījumu skaita īpatsvars Ķengaragā, kur ir salīdzinoši zemāka piedāvājuma cena.
Līdzīgi kā iepriekš, visvairāk darījumi notikuši ar divistabu dzīvokļiem. Būtiski palielinājies arī darījumu skaits ar ''lēto sēriju'' trīsistabu dzīvokļiem.
SAVRUPMĀJAS
Savrupmāju tirgū decembrī, līdzīgi kā novembrī, cenu ziņā saglabājās nesabalansēts piedāvājums un pieprasījums. Pircējiem vēlamās cenas no pārdevēju prasītajām atšķiras par 30-40% un vairāk.
Tomēr pakāpeniski arī šajā tirgus segmentā sāk parādīties tendences, ko līdz šim varēja novērot sērijveida dzīvokļu tirgū. Galvenokārt to ietekmē arvien sarūkošais pieprasījums, kas liek pārdevējiem, kuriem ir ierobežots darījumu pabeigšanas termiņš, rīkoties elastīgāk. Līdz ar to turpina palielināties to pārdevēju īpatsvars, kuri piekrīt cenu samazināšanai par 10-20%. Šāds cenu samazinājums arvien nav pietiekams, lai sekmētu darījumus.
Potenciālie pircēji par dzīvošanai piemērotām savrupmājām Saulkrastos un citviet Vidzemes Jūrmalā piedāvā līdz 100 000 latu, bet atbilstošas mājas tiek tirgotas par 150 000 līdz 250 000 latu. Saglabājas stabila interese par lauku īpašumiem 100 kilometru rādiusā ap Rīgu par cenu no 25 000 līdz 50 000 latu.
Novembra mēnesī darījumu skaits ar privātmājām, salīdzinot ar oktobri, Rīgā ir samazinājies par aptuveni 5%, Rīgas rajonā samazinājies par aptuveni 10%, bet Jūrmalā – par vairāk nekā 50%.
Decembrī nedaudz palielinājies savrupmāju īres piedāvājums. Raksturīgas īres cenas ir no 700 līdz 1 000 latiem mēnesī.
Rīgā īrēt tiek piedāvātas galvenokārt vecas vai atjaunotas ēkas, savukārt Rīgas rajonā arī jaunuzceltas savrupmājas. Pārsvarā īres piedāvājumos ir objekti, kuri domāti pārdošanai.
Pieprasījums šajā tirgus segmentā nav atbilstošs, un to ierobežo arī atsevišķu izīrētāju pārlieku striktās prasības pret īrniekiem, piemēram, aizliegums turēt mājdzīvniekus, kā nevēlami īrnieki tiek minētas ģimenes ar maziem bērniem un tamlīdzīgi.
ZEME PRIVĀTAI APBŪVEI
Decembra mēnesī turpināja palielināties piedāvājums apbūves gabalu tirgū. Pārdevēji biežāk nekā agrāk meklē starpnieku palīdzību, taču, neraugoties uz sarūkošo pieprasījumu, vairums no viņiem arvien ir neatsaucīgi jautājumos par cenas samazināšanu.
Zemes pircējiem ir jārēķinās ar to, ka bankas finansējums zemes iegādei ir cieši saistīts ar būvniecību uz tās un būvējamā objekta nākotnes vērtību. Tādējādi bez apbūves projekta zemes iegādes nosacījumi ir ievērojami neizdevīgāki.
Saulkrastos un Vidzemes jūrmalā pircēji izrāda interesi par dzīvojamām mājām piemērotiem nelieliem apbūves gabaliem par cenu līdz 40 000 latu.
Parcelēto zemes gabalu tirgū novembrī darījumu skaits turpināja samazināties, tuvojoties nulles līmenim.
Decembrī kopumā pieteikti trīs jaunie projekti. Visus iecerēts realizēt Rīgā.
Līdzīgi kā iepriekš, var vērot, ka tirgū esošajos atsevišķos jaunajos projektos saglabājas ievērojama cenu atšķirība starp attīstītāju piedāvātajām un pārpircēju noteiktajām cenām, kas ir par 15-20% zemākas.
Decembra mēnesī palielinājās to attīstītāju skaits, kuri bez pamudinājuma samazināja cenas vai piedāvāja mājokļu pircējiem papildu bonusus. Tāpat attīstītāju vidū palielinās to īpatsvars, kas piedāvā paši kreditēt pircējus, vai arī garantē, ka nepieciešamības gadījumā atpirks īpašumus.
Saglabājas tendence, ka samazināt jauno projektu cenas attīstītājus motivē arī bankas, kuras ir finansējušas celtniecību un vēlas naudas plūsmu no gala pircējiem.
Palielinājies arī dzīvokļu īres piedāvājums jaunajos projektos, taču pieprasījums pēc tiem nav atbilstošs augsto cenu dēļ.
BIROJU TELPAS
Tautsaimniecības pieauguma tempu samazināšanās jau sāk manāmi mainīt komercplatību segmenta pieprasījuma apjomu un tā struktūru. Uzņēmēji jau tagad pārskata savus iepriekš apsvērtos paplašināšanās plānus. Lai arī pakalpojumu sektora uzņēmēji ir vieni no visoptimistiskākajiem par nākotnes biznesa iespējām, arī viņi, tāpat kā citi aptaujātie tautsaimniecības sektoru pārstāvji atzīmē, ka tuvākajos mēnešos nodarbināto skaits samazināsies.
Bet, decembra mēnesī vēl saglabājās darījumu aktivitāte biroju nomas tirgū, it īpaši zemāko klašu – mazo, līdz 50 kv.m platības biroju segmentā. Galvenokārt tiek pieprasītas telpas Daugavas labajā krastā un Vēsturiskajā centrā. Nomnieku vidū pārsvarā ir pakalpojumu un konsultāciju nozares kompānijas. Darījumi visbiežāk notiek par cenām no 6 līdz 12 EUR/kv.m.
Saglabājas cenu samazināšanās tendence vidēja izmēra biroju telpām – 150-200 kv.m platībā, ārpus biroju centriem. Īpašnieki par 10-15% samazina sākotnēji noteiktās cenas – 12-18 EUR/kv.m, bet klientiem nereti ir iespējams panākt vēl papildus samazinājumu.
Jaunajos biroju centros cenas pagaidām saglabājas stabilas. Arvien vairāk iznomātāju pieprasa slēgt nomas līgumu ar minimālo termiņu – 3 gadi, taču, paredzot nomniekam izdevīgus nosacījumus līguma izbeigšanai pirms termiņa. Līgumu noslēgšana uz garāku periodu tiek skaidrota ar banku prasībām, izskatot kredītu pieprasījumus.
Turpina palielināties piedāvājums vidēju un lielu biroju telpām, kurās ilgstoši nav veikts remonts. Pieprasījums pēc šādām telpām nav atbilstošs, un to nemaina arī īpašnieku noteiktās cenas samazināšana par 10% un vairāk.
Nomnieki pieprasa izremontētas un piemērotas telpas, un nepiekrīt gaidīt, kamēr uzlabojumi tiks īstenoti. Savukārt atsevišķi iznomātāji neveic ieguldījumus, kamēr nav droši, ka izremontētajām telpām būs nomnieks.
Decembra mēnesī samazinājās pieprasījums pēc lieliem – virs 500 kv.m platības birojiem.
TIRDZNIECĪBAS TELPAS
Mazumtirdzniecības sektora uzņēmēju optimisms ir divu gadu zemākajā līmenī. Tomēr jau vairākus mēnešus tas nesamazinās, lai arī mazumtirdzniecības apgrozījums sarūk. To var izskaidrot ar tirgotāju gaidāmo gada nogales iepirkšanās drudzi, bet, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, iespējams, šogad drudzis nebūs izteikts.
Tāpēc gaidīt tirgotāju optimisma pieaugumu būtu pārsteidzīgi, un spiediens tirdzniecības platību nomas cenu samazinājuma virzienā varētu turpināties nākamā gada sākumā.
Tirdzniecības platību nomas tirgū iepriekšējo mēnešu tendence nemainās – lēnām pieaug pirmā stāva telpu piedāvājums top centrā, taču cenas vēl ir stabilas. Līdzīgi kā iepriekš, potenciālie nomnieki saglabā interesi, bet nepiekrīt nomas cenai vidēji 60-70 EUR/kv.m.
NOLIKTAVU UN RAŽOŠANAS TELPAS
Industriālo platību tirgus segments arī nav palicis bez tautsaimniecības atdzišanas sekām. Līdzīgi kā tirdzniecības telpu un biroju segmentos, arī šajā sektorā piedāvājuma pusē sāk parādīties objekti, kuru īpašnieki līdz šim iztika bez mākleru palīdzības, kā arī objekti, kas atbrīvojās biznesa sašaurināšanās vai telpu izmantošanas efektivitātes pieauguma dēļ. Tādējādi ekonomikai atdziestot vēl vairāk, varētu gaidīt piedāvājuma puses turpmāku pieaugumu.
Decembra mēnesī, līdzīgi kā novembrī, industriālo platību nomas tirgū turpinājās aktivitātes samazināšanās. To potenciālie nomnieki izskaidro ar nepieciešamību izvērtēt nākamā gada biznesa perspektīvas un attīstības plānu pamatotību.
Decembrī daļu pieprasījuma arvien veidoja nomnieki, kuri nevienojās par līdzšinējo telpu nomas līgumu pagarināšanu. Šādu uzņēmumu skaits samazinās: tie drīzāk izvēlas akceptēt augstāku līdzšinējo telpu nomas maksu, nevis novirzīt līdzekļus pārcelšanās izmaksām. Pārcelšanās rezultātā pastāv arī risks, ka darbaspēka nemobilitātes dēļ uzņēmums var zaudēt daļu darbinieku.
Palielinās to iznomātāju īpatsvars, kas elastīgi reaģē uz nomnieku prasībām un piekāpjas. Iznomātāji, nesamazinot cenu, piedāvā dažādās papildu priekšrocības, piemēram, iekļaujot tajā apkures maksu.
Potenciālo nomnieku prioritāšu sarakstā arvien lielāku vērtību iegūst telpu kvalitāte, nevis cena.
Palielinās pieprasījums pēc profesionālu attīstītāju pakalpojumiem. Uzņēmumi, kas vēlas iegūt jaunas savai ražošanai uzbūvētas telpas, bet, kuru pamatdarbība nav saistīta ar industriālo objektu attīstību, arvien biežāk izvēlas neriskēt ar investīcijām, kas nav saistītas ar pamata biznesu.
KOMERCIĀLĀS APBŪVES ZEME
Decembra mēnesī, līdzīgi kā novembrī, arvien saglabājas biroju, tirdzniecības un industriālo platību projektu attīstītāju interese par apbūves gabaliem Rīgā un Rīgas rajonā. Par apbūves gabalu ar izbūvētām komunikācijām tiek piedāvāti līdz 50 EUR/kv.m.
Piedāvājuma pusei arvien ir atšķirīgs redzējums par Rīgas un tās reģiona attīstību, jo zemju īpašnieku prasītās cenas vismaz par 30% pārsniedz investoriem pieņemamās.
