Kamēr rietumi plaukst, austrumi stagnē – mājokļu tirgus Latvijas reģionos iezīmē būtiskas atšķirības. Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa sasniegusi vien nepilnus 48 miljonus eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits.
Kā liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotie dati, puse darījumu reģionos joprojām notiek par summām līdz 20 000 eiro. Eksperti uzsver: oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.
Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē (2700 darījumi), kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstās no 600-1050 EUR. Tāpat reģionā bijusi apjomīgākā darījumu summa, pircējiem iegādājoties mājokļus par kopumā 119 miljoniem EUR (+13%, salīdzinot ar gadu iepriekš).
Līdere darījumu ziņā bijusi Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un piedāvājuma trūkuma dēļ pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem kāpušas pat par 9%. Pieprasījuma augšgalā saglabājās trīsistabu dzīvokļi, kā arī nelieli mājokļi investīcijām.Aktīvs tirgus pērn bijis arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniegusi 90,2 miljonus EUR (+11%, salīdzinot ar 2024. gadu), savukārt darījumu skaits saglabājies teju nemainīgs (2850).
Kā skaidro “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Inese Štorha, gada laikā pircēju interese reģionā ir augusi. Sevišķi pieprasīti bijuši 3-4 istabu dzīvokļi Jelgavā, taču šādu īpašumu piedāvājums pilsētā ir ierobežots: “Meklējot kompromisu, daļa pircēju pārskata savas iespējas un lemj par labu dzīvei ārpus pilsētas, kur par salīdzinoši zemākām summām pieejami lielākas platības mājokļi. Daudz zemāka interese ir par dzīvokļiem augstākajos stāvos, sevišķi, ja mājā nav lifta. Ņemot vērā, ka liela daļa pircēju ir jaunās ģimenes ar maziem bērniem, pat kvalitatīvi renovēts dzīvoklis var nederēt, ja ikdienas nokļūšana uz mājokli ir apgrūtināta.”
Stabils pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem, īpaši renovētiem trīs un četru istabu dzīvokļiem vai nelielām privātmājām, kurām nav nepieciešami būtiski ieguldījumi, saglabājies arī citās reģionu pilsētās. Vidzemē kopējā darījumu summa pērn sasniegusi nepilnus 70 miljonus eiro(+12%), bet kopējais darījumu skaits pieaudzis par 3% (2250 darījumi).
“Pircēji ir gatavi maksāt vairāk par dzīvokli ar labu apdari un augstu energoefektivitāti. Taču šādu dzīvokļu reģionā nav daudz, īpaši jauno projektu segmentā. Pieprasījums pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem mājokļiem spieda cenu kāpumu konkrētās pilsētās, ko novērojām Valmierā un Cēsīs,” stāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Daiga Blumberga. Viņa norāda, ka pērn iezīmējās pircēju tendence no Rīgas vai ārzemēm atgriezties uz dzīvi Vidzemes mazpilsētās, tādējādi augot pieprasījumam pēc īpašumiem Madonā, Limbažos un Cēsīs, kas rezultējās ar cenu kāpumu. Vienlaikus darījumi ar privātās apbūves zemēm reģionā ir samazinājušies.
Privātmāju segmentā lielākas vidējās darījumu summas par īpašumiem, kas celti līdz 1999. gadam, fiksētas Zemgalē un Kurzemē. Privātmāju 60-150 m² platībā Zemgalē varēja nopirkt par 90 000 eiro, Kurzemē – par 95 000 eiro. Vidzemē vidējā darījumu summa bijusi vēl zemāka, sasniedzot 85 000 EUR. Savukārt Latgalē piedāvājumu galvenokārt veidoja mazākas platības īpašumi līdz 90 kvadrātmetriem – vidējā darījuma summa par šādu privātmāju bija 65 000 eiro. Atsevišķos reģionos bija vērojams cenu pieaugums, īpaši teritorijās tuvāk galvaspilsētai.
Piemēram, Jelgavā pieauga to darījumu skaits, kas noslēgti par summu virs 200 000 eiro, tāpat reģistrēti arī dārgie darījumi virs 300 000 eiro. Pārsvarā cilvēki izvēlējās vidēja izmēra privātmājas ar platību līdz 130 m².
Reģionos zeme visaktīvāk pirkta Kurzemē, kur noslēgti 18% darījumu (+26% pieaugums pret 2024. gadu) un Zemgalē ar 15% darījumu. Vidējā cena par privātās apbūves zemi darījumos svārstās no 8-35 EUR par kvadrātmetru.Zemāka darījumu summa pērn fiksēta Latvijas austrumos, pietuvojoties nepilniem 48 milj. EUR (+1). Latgale ir vienīgais reģions, kur par 5% krities kopējais darījumu skaits – 2025. gadā noslēgti nedaudz vairāk par 3000 darījumiem, bet Daugavpilī darījumu skaits ar dzīvokļiem samazinājās par 7%.
Kā komentē “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Natālija Makuševa, Latgalē saglabājās stingras banku prasības, sevišķi objektiem lauku reģionos, ierobežojot pircēju iespējas saņemt finansējumu nerenovētiem īpašumiem, kas veidolielāko daļu piedāvājuma. Tāpat darījumu dinamiku bremzēja arī juridiskie šķēršļi, īpašniekiem mēģinot pārdot īpašumus ar nesaskaņotām pārbūvēm vai citām problēmām. Neskatoties uz apjomīgajām kopējo darījumu summām, reģionos nekustamo īpašumu darījumu tiek veikti vidēji līdz 20 000 eiro. Zemgalē mediānā darījumu summa pērn bijusi ap 16 500 eiro, Vidzemē – 17 000 eiro, Kurzemē – 19 000 eiro, savukārt Latgalē tā nepārsniedz 9000 eiro. Tomēr relatīvi zemās darījumu summas neatspoguļo patieso situāciju novados.
“Tendences rāda, ka daudzi pārdošanā esoši īpašumi nemaz nenonāk publiskajos reklāmas portālos. Pēc esošajiem darījumu datiem secinām, ka reģionos visā Latvijā tiek veikts ievērojams skaits darījumu, kuros norēķini iespējams notiek daļēji skaidrā naudā. Tas ietekmē tirgus datu ticamību un mākslīgi samazina īpašumu tirgus vērtību,” stāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Sanda Austere.
Viens no galvenajiem iemesliem zemajām darījumu summām ir bankas finansējuma pieejamība reģionos. Hipotekārie kredīti biežāk tiek piešķirti īpašumiem ar labu tehnisko stāvokli un likviditāti lielājās pilsētās, savukārt novados vai lauku teritorijās esošiem īpašumiem finansējumu saņemt ir sarežģītāk. Tas nozīmē, ka pircēji bieži izmanto personīgos uzkrājumus un ģimenes līdzekļus, kā rezultātā savs finansējums ļauj nokaulēt zemāku cenu, ietekmējot arī oficiāli reģistrēto darījuma summu.
Papildu faktors ir arī reģionālā tirgus specifika. Daļa īpašumu tiek pārdoti bez plašas publiskas reklāmas, izmantojot vietējos kontaktus un rekomendācijas. Eksperti pieļauj, ka atsevišķos gadījumos darījuma faktiskā norēķinu struktūra var atšķirties no tās, kas parādās publiski pieejamajos datos, un tas savukārt ietekmē kopējo statistiku par darījumiem reģionos.
