Inflācija Latvijā nākamgad tiek lēsta kopumā 2% vai 2,2% apmērā, bet eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju būs 0,2% vai 0,3%, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Ministrs atzina, ka būs ļoti pārsteigts, ja ar eiro ieviešanu saistītā inflācija pārsniegs 0,2% vai 0,3%.

«Ja prece maksā 10 latus, tad ietekme būs divi trīs santīmi, nekādā gadījumā tie nebūs 50 santīmi,» lēsto eiro ieviešanas ietekmi uz cenām iezīmēja finanšu ministrs.

Vilks arī uzsvēra, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sabiedrībai tiek lēstas no 50 līdz 140 miljoniem latu, taču «nevajag runāt par 200, 300 un 500 miljoniem vai pat miljardu», teica ministrs.

Finanšu ministrs tāpat apgalvoja, ka patlaban nav neviena signāla, ka, Latvijai pievienojoties eirozonai, būtu jāmaina lata piesaistes eiro kurss.

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

«Tas ir sīkums. Daudz vairāk mani satrauc, kāds būs eiro kurss pievienošanās brīdī vai īsu brīdi pirms tam. Tas, ko tagad sola... Es neticu nevienam valdošo politiķu solījumam,» tā, vaicāta, vai pēc eiro ieviešanas necelsies cenas, laikrakstam Neatkarīgā atbildējusi ekonomiste Raita Karnīte.

«Savulaik solīja nesamazināt pensijas, bet uzreiz pēc vēlēšanām samazināja. Ja divas dažādas ekonomiskas sistēmas ar divām dažādām valūtām saplūst vienā, tad mazākās sistēmas valūtu pielāgo lielajai. Un valūtu segums ir ekonomika. Nezinu, kā var šodien apgalvot, ka, pievienojoties eiro, pašreizējais stingrais lata piesaistes kurss pret eiro paliks nemainīgs. Es tur neredzu nekādu loģiku,» uzsvērusi ekonomiste.

«Kurss nevar palikt nemainīgs. Tas mainīsies. Varbūt ne gluži tajā pašā dienā, bet tuvu tai dienai, kad lats tiks nomainīts ar eiro, kurss tiks pielāgots. Mani satrauc, kā notiks šī pāreja, vai tiešām būs tas neticamais gadījums, ka piesaistes kurss būs bijis tāds pats kā reālais un pārejas brīdī nemainīsies. Ja mēs ticam tam, ka eirozonā ekonomikas apstākļi uzlabosies, tam līdzi, protams, celsies cenas. Cenu kāpums gan ir tīrais sīkums, salīdzinot ar to, kas notiks pēc tam - neattīstītai sistēmai iestājoties attīstītā,» viņa skaidrojusi Neatkarīgajai.