Finanses

Latu likmes slīd uz leju

Žanete Hāka, 15.02.2010

Jaunākais izdevums

Īstermiņa latu likmes pirmdien stāv uz vietas, bet ilgāku termiņu likmes nedaudz samazinājušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Rigibor uz nakti ir 1,26%, uz vienu dienu – 1,26%, vienas nedēļas likme sasniegusi 1,34%, viena mēneša likme – 1,75%, trīs mēnešu likme – 3,05%, sešu mēnešu likme – 4,69%, bet gada likme – 6,22%.

Latu likmju samazinājumu veicina lielais latu pārpalikums tirgū. Nemainoties banku pievienotajai likmei, latu kredītmaksājumam vajadzētu samazināties. Tomēr, neskatoties uz iespaidīgiem kritumiem, latu kredīti joprojām ir daudz dārgāki par eiro kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro vietā nepieciešams zelta standarts

Pēteris Avotiņš, AS Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 25.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas Tirgotāju savienības prioritātes šogad ir veikalu ķēdes LaTS modernizācija un loģistikas attīstība

LETA, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Tirgotāju savienības prioritātes šogad ir veikalu ķēdes LaTS modernizācija un loģistikas attīstība, stāsta Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš pastāstīja, ka Latvijas Tirgotāju savienība šogad plāno turpināt modernizēt LaTS veikalus, mainot tajos preču izkārtojumu, vizuālo veidolu un uzstādot jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Līdz šim ir modernizēti gandrīz 200 no vairāk nekā 500 LaTS veikaliem un iesākto šogad plānots turpināt.

Tāpat Latvijas Tirgotāju savienība plāno strādāt pie dažādām mārketinga aktivitātēm, stiprināt LaTS zīmolu un attīstīt loģistiku. Okmanis pagaidām plašāk nekomentēja, kādi konkrēti darbi plānoti loģistikas attīstības kontekstā, solot plašāku informāciju sniegt, tiklīdz būs redzami padarītā darba rezultāti.

Viņš sacīja, ka arī pērn Latvijas Tirgotāju savienība ieguldīja vērā ņemamas investīcijas loģistikas attīstībā, kuru precīzu apmēru vēl nav iespējams nosaukt. Pēc viņa teiktā, pērn veikalu ķēdes loģistikas apgrozījums palielinājās apmēram divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pagājušā gadā veikalos LaTS tika paplašināts preču sortiments un stiprināta sadarbība ar vietējiem piegādātājiem, no loģistikas ķēdes izslēdzot starpniekus. Tas nodrošināja daudz operatīvāku preču piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas tirgotāju LaTS bizness aug par 45 %

, 14.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgotāju savienība LaTS pērn, pateicoties jaunu biedru piesaistei, spējusi kāpināt apgrozījumu par 45 %, salīdzinot ar gadu iepriekš.

LaTS valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis norāda, ka pērnā gada plāns ir izpildīts un arī šogad tiek domāts par jauniem sadarbības partneriem. Pagaidām konkrēti finanšu dati netiek nosaukti. Šogad, pēc R. Okmaņa domām, notiks veikalu noslāņošanās un iesaistīšanās kooperācijās, jo bez tām mazajiem veikaliem klāšoties ļoti grūti.

LaTS par biedriem jau kļuvuši 389 veikali, bet kopā ar tirdzniecības vietām biedru skaits sasniedz 539.

Jāatgādina, ka R. Okmanis savulaik bija Latvijas tirgotāju kooperācijas Aibe valdes loceklis, no kurienes aizgāja un izveidoja LaTS. Vēlāk turpinājās tiesisks strīds starp Aibi un LaTS par to, ka LaTs ieguvis nozīmīgu daļu Aibes komercinformācijas, ko vēlāk izmantoja savā saimnieciskajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jēgas atlikt eiro ieviešanu, jo valsts ekonomika ir ļoti cieši integrējusies Eiropā. Lai gan lats ir viens no valsts simboliem, tas nekad īsti nav bijis neatkarīgs, sacīja telekomunikāciju operatora Latvijas Mobilais telefons vadītājs Juris Binde.

Sarunā ar Latvijas Radio J. Binde norādīja, ka viņš aicina maksimāli izvērtēt eiro ieviešanas plusus un mīnusus, kas ir jebkura liela projekta neatņemama sastāvdaļa. «Protams, jebkura nacionālā valūta ir viens no valsts simboliem līdzīgi kā konstitūcija, himna un karogs. Tajā pašā laikā jāsaka, ka Latvijas lats nevienu brīdi nav bijis īsti neatkarīgs,» sacīja LMT vadītājs.

Viņš atgādināja deviņdesmitos gadus, kad pēc Latvijas rubļa ieviešanas, šī valūta bijusi samērā nestabila un neskaidra. Līdztekus Latvijas rublim kā maksāšanas līdzeklis bijis arī ASV dolārs. Lats bijis piesaistīts starptautiskajam valūtas grozam SDR, bet pēc tam eiro. «Faktiski lats kā ekonomikas vadīšanas instruments tā īsti nekad nav bijis izmantots. Tas vienmēr bijis saistīts, pie tam ar ļoti šauru koridoru, pie kādas no citām valūtām,» norādīja J. Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomiste: «uzlabotais» Big Mac indekss liecina, ka lats pret dolāru ir nenovērtēts par 6,1%

Dienas Bizness, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: arī nākamgad lats par degvielas litru, visticamāk, nebūs jāmaksā

BNS, 27.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cena lats par litru degvielas Latvijā tuvākajā laikā nav iespējama pat teorētiski, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

«Pašlaik lats par litru nav iespējams pat tīri teorētiski, tomēr, protams, nevar izslēgt iespējamību, ka notiek kaut kas pilnīgi negaidīts, par ko lielākajai sabiedrības daļai nav bijusi informācija, un cena tomēr sasniedz latu. Piemēram, Latvijas Krājbankas krīzi sabiedrībā arī tik pēkšņi negaidīja, un tas notika ļoti pēkšņi, tomēr, ja runa ir par degvielu, tad pašreiz nekas neliecina, ka tuvākajā laikā cena par litru varētu būt lats,» sacīja Karčevskis.

LDTA prezidents atgādināja, ka arī par 2011.gadu viņš iepriekš prognozējis, ka degvielas cena litrā nesasniegs latu. «Es jau arī šogad biju teicis, ka lats par degvielas litru tuvākajā laikā nebūs jāmaksā, un, kā redzams, manas prognozes ir piepildījušās,» norādīja Karčevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ošlejs: nodokļi ir jāpaaugstina; latu vēl var devalvēt

Dienas Bizness, 04.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šajā brīdī uzņēmēji rīkojas ļoti tuvredzīgi, atbalstot to, ko mēs dēvējam par labēju politiku. Pirmajā acu uzmetienā vienmēr liekas, ka vajag mazākus nodokļus, tāpēc arī uzņēmēju organizācijas kliedz, ka tie jāsamazina,» savu nostāju politikas jautājumā intervijā žurnālam Playboy pauž ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Viņš uzskata, ka uzņēmēji, pieturēdamies pie šādas pārliecības, kļūdās, jo paanalizējot, kuras valstis pasaulē ir sekmīgas, jāsecina, ka tās ir tās, kurās ir lieli nodokļi. «Skandināvija noteikti ir sekmīgāka nekā ASV vai Portugāle. Problēma ir tajā, ka ar zemiem nodokļiem ir grūti nodrošināt labu infrastruktūru. Uzņēmēji bieži neapzinās, cik daudz ir atkarīgs tieši no infrastruktūras, piemēram, ielām, luksoforiem, skolām, kā arī no policistiem, ārstiem. To visu apmaksā valsts. Tā dara vēl daudz ko citu, un patiesībā tas, ko es kā uzņēmējs pielieku klāt, ir tikai tāda neliela daļiņa. Ja man tas viss būtu jāpērk pašam, izmaksas būtu milzīgas. Ja valsts zemu nodokļu dēļ šos pakalpojumus nenodrošina, cilvēki to visu pērk paši, ļaudis dzīvo māju kompleksos, kuriem apkārt ir žogs un privātā apsardze. Viņi par to maksā, un būtībā tas arī ir nodoklis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ienaidnieks mums visiem ir viens – globālā finanšu sistēma, kas nacionālās ekonomikas grauj visā pasaulē,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis dziesminieks Kaspars Dimiters.

«Ar Tēvzemes lata apglabāšanu varas bāleliņi noņem no sevis pilnīgi visu atbildību par savas valsts likteni. Pēc eiro ieviešanas tie vienmēr varēs sacīt: ko mēs, mēs neko, visu nosaka Eiropas Centrālā banka, federācijas lēmumi. Kāda sirdī neierūmējama nodevība! Divas dekādes Saeima apzināti un ciniski postīja savu valsti, pēc tam vēsi nokratot atbildību un ar apmānu radot varonīgu ilūziju, ka tādā veidā glābj, kas vēl glābjams. Nē, viņi posta pēdējo, kas vēl postāms,» uzskata Dimiters.

«Protams, kamēr lata nodrošinājums ir parādi valstīm, kas lieto eiro un dolārus un kurām šajās valūtās pašām ir astronomiski parādi, mūsu lats ir tikai nacionāliem ornamentiem rotāts viltotas naudas papīrītis. Taču tā ir piemiņas zīme tam latam, kam pirmās republikas laikā bija 100% nodrošinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirgotāja "LaTS" veikalu tīkla apgrozījums pērn sasniedzis aptuveni 280 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gadā, intervijā sacīja SIA "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norādīja, ka šādu rezultātu vērtē kā labu, atzīmējot, ka pandēmijas laikā mazajiem veikaliem pat bija vienkāršāk dzīvot, jo daudzi pircēji tos izvēlējās pretstatā lielām tirdzniecības vietām, kurus ierobežojumi skāra vairāk.

Līdztekus "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs uzskaitīja, ka kopumā "LaTS" tīklā ir vairāk nekā 700 tirdzniecības vietu, tostarp 490 veikali. Tīklā apvienojušies 260 biedri.

Taujāts par izmaiņām tirgotāju sastāvā, Okmanis norādīja, ka 2022.gadā aizvērās 30 veikali, bet savukārt klāt nāca 20.

"Kā jūs redzat, tad vairāk ir tādu lauku mazo veikalu, kuri ir pārtraukuši darbību, un man ir jāsaka, ka galvenais iemesls ir valsts noteiktās prasības," komentēja Okmanis, piebilstot, ka ir jāsaprot, ka veikaliem ar mazu apgrozījumu izpildīt visas prasības ir grūti, un pērn galvenais iemesls tirdzniecības vietu slēgšanai bija iepakojumu depozīta sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kādreizējās Emīla Gustava šokolādes kreditori februārī pulcēsies uz pirmo sapulci

LETA, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn par maksātnespējīgu atzītās SIA Milda 8, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Emīla Gustava šokolāde, pirmā kreditoru sapulce plānota 4.februārī plkst.10, liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, kopējā pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa ir 703 401 lats.

Pēc Maksātnespējas administrācijas datiem, kreditori sapulcē paredzējuši apstiprināt administratora Daiņa Bergmaņa darbības pārskatu, noteikt maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu, apstiprināt likvidācijas sākuma bilanci, noteikt mantas atsavināšanas kārtību, iespējamo maksātnespējas procesa beigu termiņu, kā arī apstiprināt maksātnespējas procesa izmaksas un maksātnespējas procesa finansējumu, kā arī citus jautājumus.

Kreditoru sapulce paredzēta Rīgā, Vīlandes ielā 5-4.

LETA jau ziņoja, ka uzņēmumu par maksātnespējīgu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2010.gada 4.novembrī. Milda 8 par maksātnespējīgu atzīta no 2008.gada 31.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: Subjektīvi lata pietrūks, bet nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija

LETA, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.

«Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija,» pirmdien diskusijā «Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā» sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. «Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu,» savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Maijā iztikas minimums sasniedzis jaunu rekordu - 176,11 lati

Nozare.lv, 13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā iztikas minimums sasniedzis visu laiku augstāko līmeni - 176,11 latus vienam iedzīvotājam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Tas ir augstākais rādītājs Latvijas vēsturē, kas par 1,7 latiem pārsniedz iepriekšējo rekordu, kas tika fiksēts 2009.gada janvārī, - 174,41 latu.

Gadu iepriekš, 2010.gada maijā, iztikas minimums bija par 6,6% jeb 11,01 latu zemāks - 165,1 lats. Savukārt 2009.gada maijā iztikas minums veidoja 170,13 latus, kas ir par 5,98 latiem jeb 3,5% mazāk nekā šogad maijā.

Šā gada aprīlī iztikas minimums bija par 1,89 latiem jeb 1,1% zemāks - 174,22 lati.

Savukārt martā iztikas minimums bija 173,51 lats, februārī - 172,28 lati, bet janvārī - 171,41 lats.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāpievienojas eiro zonai, jo de facto lats jau tagad ir eiro, taču ja būtu ļauts izvēlēties, tad varbūt labāk būtu pievienoties Zviedrijas kronai, intervijā žurnālam Playboy atzīst Olainfarm valdes priekšsēdētājs, miljonārs Valērijs Maligins.

«Protams, jādzīvo vienotā Eiropā, un de facto lats jau tagad ir eiro, tas neeksistē vakuumā un apmierina Eiropas un Latvijas banku sistēmu. Tāpēc mums ir izveidojusies tik laba banku nozare, ka ir stabils lats. Eiro ir jāpievienojas… lai gan, ja varētu padomāt, tad varbūt labāk pievienoties Zviedrijas kronai,» ar humoru saka Maligins. Viņa vadītajai rūpnīcai gan naudas maiņa neesot izšķiroši svarīga.

Viņš atzīst, ka krīze ir beigusies un patlaban ir sākušās pozitīvas tendences, tomēr ātri atjaunot finanšu sistēmu neizdosies, arī citas nozarēs uz strauju izaugsmi pagaidām neesot pamata gaidīt. «Daudzi ir emigrējuši, tāpēc te samazinājies bezdarbs. Labi, ka mūsu cilvēki ir elastīgi, var aizbraukt un braukt atpakaļ. Grieķiem tā nav, viņu izglītība atpaliek no mūsējās, pat liela bezdarba gadījumā viņi savu darbaspēku nevar eksportēt. Spāņiem tas pats, 25 procenti ir mazizglītoti. Mēs labāk pielāgojamies jauniem apstākļiem. Kad te kļūs labāk, cilvēki atkal brauks atpakaļ,» stāsta uzņēmējs. Viņaprāt, lai Latvija dzīves līmeņa ziņā pietuvotos vidējam Eiropas līmenim, būs nepieciešami vēl divdesmit gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Atlūgumu iesniedzis FKTK padomes loceklis Placis, kurš atbild par banku uzraudzību

Lelde Petrāne, 26.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlūgumu iesniedzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes ilggadējais loceklis Jānis Placis.

Par to informēja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Šo informāciju raidījumam apstiprinājusi FKTK, tomēr sīkāki komentāri netiek sniegti.

Kā informē diena.lv, vēlāk diskusiju raidījumā Preses klubs FKTK vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis atklāja, ka esot panākta abpusēja vienošanās, ka J.Placis atstās amatu no nākamā gada 1.janvāra. Viņš norādīja, ka J.Placis vēloties, lai FKTK strādātu un atkjaunotu uzticību gan banku sistēmai, gan pašai komisijai.

J.Plača vadītais FKTK Uzraudzības departaments ir atbildīgs tieši par banku uzraudzību un pārvaldi.

Kā vēstīts, FKTK šogad oktobrī atalgojumu, kas lielāks par diviem tūkstošiem latu, saņēma septiņi darbinieki, tostarp komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes neto atalgojums bija 3 221 lats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LaTS apgrozījums deviņos mēnešos audzis par aptuveni 6%

LETA, 22.11.2023

SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" ("LaTS") apgrozījums šī gada deviņos mēnešos audzis par aptuveni 6%, salīdzinot ar analogu periodu pērn, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

"Šogad situācijai ir tendence stabilizēties," sacīja Okmanis, piebilstot, ka inflācijas kāpums vairs nav tik straujš, kā arī elektroenerģijas cenās vairs nevalda nedrošība.

Vienlaikus Okmanis atzīmēja, ka situācija laukos un pilsētā mazumtirdzniecībā nav vienāda, tostarp ārpus pilsētām attīstības iespējas ir lielākas. Valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pilsētās krītas gan "LaTS" apgrozījums, gan pirkumu skaits, kas, viņaprāt, varētu būt saistīts ar zemāku iedzīvotāju pirktspēju, ko cita starpā veicina EURIBOR likmes kāpums un konkurences saasināšanās.

"Vairs nav jūtams arī agrākais apgrozījuma pieaugums brīvdienās un svētku dienās," piebilda Okmanis, stāstot, ka lielo mazumtirdzniecības ķēžu īstenotā konkurences politika ietekmējusi pircēju paradumus, kuri vairs neizvēlas iepirkties mazajos piemājas veikalos tik bieži kā agrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apgrozībā nonāk piemiņas monēta «Latviešu ābece»

Ritvars Bīders, 12.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 12. augustā, laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu «Latviešu ābece» divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb «proof» kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā «Brilliant Uncirculated» kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ārgalis iesaka Sprūdžam iet pie Lemberga par mācekli

Dienas Bizness, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, vislabāk būtu, ja Sprūdžs vismaz uz kādu laiku aizietu no sava amata un dotos uz kādu no pašvaldībām pamācīties šīs institūcijas darbu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekspolitiķis Andris Ārgalis.

«Būtu labi, ja kāda no nopietnām pašvaldībām - Liepājas, Ventspils - viņu ņemtu par mācekli,» viņš prātojis.

Uz laikraksta jautājumu, vai Sprūdžam būtu jākļūst par Aivara Lemberga mācekli, A. Ārgalis atbildējis: «Es kā pusarodskolu, pusbērnunama audzēknis esmu vienmēr bijis pateicīgs, ka man kāds kaut ko iemācījis. Tas palīdz izvairīties no augstprātības. Sprūdžs sabiedrības acīs tikai iegūtu, ja sniegtu paziņojumu: mīļie, es tomēr ministra amatam esmu par švaku. Es došos uz Ventspili, apgūšu komunālos jautājumus vai citus un tad varbūt pēc dažiem gadiem mēģināšu kļūt par ministru vēlreiz.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Banka: Mainīties var kaut ar konfekšu Gotiņa papīriņiem

Vēsma Lēvalde; Leta, 07.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču un pakalpojumu maiņas procesi Latvijā nav aizliegti un to laikā var mainīties ar «ventu» un kaut vai konfekšu Gotiņa papīriņiem, Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) ieceri Ventspilī ieviest savu norēķinu valūtu komentēja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā gan uzsvēra, ka aktuāls paliek jautājums, kā lietotāji norēķināsies ar valsti, kuras budžeta apmaksātos labumus viņi gribēs baudīt, vēsta nozare.lv.

Likuma Par Latvijas Banku 34.pants nosaka, ka Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats, kurā ir 100 santīmu. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Savukārt likuma 4.pantā norādīts, ka tikai Latvijas Bankai ir monopoltiesības izlaist nacionālo naudu - banknotes un monētas kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.

Latvijas Bankas apmeklētāju centra Naudas pasaule vadītājs Jānis Motivāns, paužot savu personīgo, nevis centrālās bankas viedokli, ieteica Lemberga kungam spiest uz Kursas valsts neatkarības atjaunošanu. «Būs viņiem uzreiz kādas četras neaizsalstošās ostas, varēs droši pastāvēt ārpus lata un eirozonas! Hercoga mundieris Jelgavā ir nomērāms, man šķiet, izmēri diži neatšķirsies,» ironiju neslēpa Motivāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir iespējas paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro.

Tā uzskata Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kurš Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzīst, ka vairs nav iespējams atbrīvot lata kursu, kas bijis iespējams 2008. gada beigās. Lata koridora paplašināšana ļautu celt iekšējo patēriņu. «Ja plus mīnus 15 % robežās svārstīsies lats, kas ir pieļaujams pēc Māstrihtas kritērijiem, iekšējais patēriņš tiks stimulēts,» norāda A.Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru