Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Igaunijā ik mēnesi investē vien trešdaļa ieguldītāju, bet 40% dara to retāk nekā reizi gadā. Apmēram trešdaļa mēnesī novirza investīcijām no 20 līdz 50 eiro, 26% – no 50 līdz 100 eiro, 14% – no 100 līdz 200 eiro un 23% – vairāk nekā 200 eiro.

Lietuvā, kur investīcijas veic 52% iedzīvotāju, nekustamais īpašums ir tikpat populārs, kā privātie pensiju fondi un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana – katrā no šiem instrumentiem iegulda apmēram 17-18% respondentu. Ar ikmēneša regularitāti ar ieguldīšanu nodarbojas 36% investoru un lielāka daļa no viņiem (35%) iegulda no 20 līdz 50 eiro. 30% iegulda no 50 līdz 100 eiro, bet 17% – no 100 līdz 200 eiro.

SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro, ka privātie pensiju fondi var būt laba alternatīva, kad krājkontu procentu likmes ir tik zemas, kā šobrīd: "Visbiežāk iedzīvotāji izvēlas tos, jo nav pārliecināti par savām zināšanām ieguldījumu jomā. Mūsu aptaujas rezultāti liecina, ka no tiem, kuri jau veic investīcijas, vairāk nekā trešdaļa atzīmē, ka viņiem ir zināmi tikai investēšanas pamatprincipi. Savukārt tie, kuri neveic investīcijas, savu zināšanu līmeni novērtē vēl zemāk".

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri neveic investīcijas, 12% plāno sākt to darīt tuvāko 12 mēnešu laikā, savukārt vēl 65% pagaidām investīcijas neplāno, bet viņiem tas šķiet interesanti, tāpēc viņi mēģina uzzināt vairāk par dažādām iespējām.

Runājot par iespējamiem ieguldījumu plāniem, lielākā daļa (34%) atzīmē, ka gribētu ieguldīt nekustamajā īpašumā. 26% respondentu gribētu ieguldīt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 25% – akcijās un privātajos pensiju fondos, 15% – investīciju fondos, 11% – kriptovalūtās un 10% – zeltā.

Andris Lāriņš citē Polu Samuelsonu, sakot, ka "investēšanai ir jālīdzinās vērojumam, kā žūst krāsa vai kā aug zāle – ja vajadzīgs azarts, tad paņemiet 800 dolārus un brauciet uz Lasvegasu!" Skatoties uz investīciju rezultātiem nevis mēnešu vai gadu bet desmitiem gadu griezumā, statistika rāda, ka vislielāko peļņu (jeb investētās naudas pieaugumu) pēdējās desmitgadēs devis ASV akciju tirgus, kam ļoti tuvu seko investīcijas nekustamajā īpašumā un jaunattīstības un Eiropas valstu akciju tirgos."

Viņš uzsver, ka pēdējā laikā pieaugošo popularitāti piedzīvojušais kriptovalūtu tirgus ir vēl par jaunu, lai varētu runāt par ilgtermiņa testa izturēšanu, neskatoties uz to, ka dažu pēdējo gadu rezultāti šajā segmentā ir fantastiski. "Protams, vēsturiskie dati negarantē tādu pašu rezultātu nākotnē un runa ir par pacietību un novērojumiem ilgtermiņā, jo viens vai otrs gads var būt arī ar negatīvu zīmi. Svarīgi ir veikt regulāras investīcijas, investējot gan tad, kad cenas ir relatīvi augstas, gan arī tad, kad tās krīt, kas ļauj uzlabot vidējo pirkšanas cenu", noslēdz Andris Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot iespēju klientiem izvēlēties jebkurai riska tolerancei piemērotāku ieguldījumu stratēģiju, SEB banka piedāvā jaunu SEB-Indeksu plānu, informē bankā.

2020. gadā SEB pensiju fonda klientu ilgtermiņa uzkrājumu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos palielinājies par 5%, sasniedzot 194,5 miljonus eiro.

SEB-Indeksu plāns nodrošinās iespēju gan jaunajiem, gan esošajiem pensiju 3. līmeņa dalībniekiem ieguldīt līdz šim Latvijā vēl nebijušā risinājumā – plānā, kura aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos.

No esošajiem SEB pensiju 3. līmeņa plāniem SEB-Indeksu plāns atšķiras ar to, ka tas tiks pārvaldīts ar šobrīd pasaulē populāro pasīvo pārvaldīšanas metodi.

"Jau vairākus gadus SEB indeksu plāns ir pieejams pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, un ik dienas jūtam, ka pieaug klientu interese par iespējām līdzīgi veidot arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumus. Jaunais plāns būs piemērotāks ieguldītājiem, kuriem līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vismaz 20 gadi, jo tas akcijās ieguldīs līdz 100% aktīvu. Līdz ar to šobrīd nodrošinām ikvienam vecumam un riska tolerances līmenim atbilstošāko uzkrāšanas stratēģiju – ar vidēju, vidēji augstu vai augstu riska līmeni," stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Inflācija un mājsēde varētu radīt atkal jaunus izaicinājumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 9 mēnešos SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 52,1 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Trešajā ceturksnī Latvijā uzlabojās epidemioloģiskā situācija un tika samazināti ierobežojumi, būtiski palielinājās ekonomiskā aktivitāte – priecēja rūpniecības izaugsme un uzņēmumu drosmīgāka rīcība, investējot jaunos projektos, arī Latvijas mājsaimniecības tiecās uzlabot savus dzīves apstākļus. Tas ir atstājis pozitīvu iespaidu uz kreditēšanu.

No jauna piešķirtais finansējums privātpersonām šī gada 9 mēnešos sasniedza 167 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pirms gada. Mājokļa iegādei vai remontam 9 mēnešos piešķirtais naudas apjoms sasniedza 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada.

Pateicoties aktivitātei mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, šajā periodā piešķirts par 33% lielāks finansējuma apjoms nekā 2020. gada 9 mēnešos. Savukārt kopējā SEB bankas aizdevuma summa klientiem 2021. gada 9 mēnešos sasniedza 576 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 9 mēnešiem, ir par 3% mazāk un tas saistīts ar strauju lielo uzņēmumu aizņemšanās iespēju attīstību obligāciju tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma attīstītāju GALIO Group, kas paredz, ka 2023. gada sākumā SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jauno biznesa centru GUSTAVS, kas atradīsies Gustava Zemgala gatvē, informē banka.

Jaunās biroju ēkas būvniecība sāksies šovasar. SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus biroju platības, nodrošinot vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem. Jaunceļamajai ēkai būs seši stāvi, tā tiks projektēta un būvēta atbilstoši augstajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā.

Šajā darījumā nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmums Colliers International darbojās kā SEB konsultants, sniedzot atbalstu jaunās biroju ēkas projekta atlasē līguma slēgšanā ar attīstītāju.

SEB biznesa pakalpojumu centrs Rīgā nodrošina SEB grupas uzņēmumiem Skandināvijā un citos pasaules reģionos tādus biznesa pakalpojumus, kā maksājumu apstrāde un naudas pārvaldības pakalpojumi, starptautisko vērtspapīru un citu vērtspapīru darījumu apstrāde, darbības atbilstība un risku vadība, private banking darījumu apstrāde, finanšu tirgus darījumu apstrāde un finanšu tirgus instrumentu kontrole, klientu izpēte un klientu darbības cikla procesu vadība, kā arī IT sistēmu izstrāde un uzturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB grupas peļņa Latvijā palielinājusies par 16,1 miljoniem eiro

Db.lv, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 16,1 miljoniem eiro un sasniedza 31,7 miljonus, liecina SEB grupas Latvijā 2021. gada pirmā pusgada rezultāti.

Banka to skaidro ar ekonomikas atgūšanos, ko sekmē Latvijas mājsaimniecību vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus un gatavība atsākt tērēt, kā arī uzņēmumu investīciju aktivitātes atjaunošanās. Samazināts izdevumu apjoms, kas pērn novirzīts paredzamajiem kredītzaudējumu uzkrājumiem, jo uzlabojusies atsevišķu klientu finansiālā situācija, kā arī Covid-19 sekas šobrīd ir mazāk nozīmīgas nekā banka sagaidīja pirms gada.

No jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam pirmajā pusgadā sasniedza 91 miljonu eiro, kas ir par 73% vairāk nekā pirms gada. Savukārt kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021. gada sešos mēnešos sasniedza 363 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 6 mēnešiem, ir par 27% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Latvijā ir parakstījusi līgumu ar nekustamo īpašumu attīstītāju Linstow Baltic par biroja ēkas celtniecību un nomu Rīgas centrā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2.

Jau ir uzsākti sagatavošanās darbi. Uz jauno biroju plānots pārcelties 2025. gada sākumā.

Darījuma summa netiek izpausta.

Linstow Baltic iegādājas zemi Rīgā biroju ēkas celtniecībai 

Linstow Baltic grupas uzņēmums iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša,...

Pašlaik "SEB bankas" Latvijā galvenais birojs atrodas Valdlaučos, Meistaru ielā.

Topošajā modernajā biroju kompleksā tiks integrētas pilsētas vēsturiskā mantojuma ēkas un tas apvienos augstākos kvalitātes standartus un izcilus ilgtspējības risinājumus, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Videi draudzīgais objekts atradīsies ļoti ērtā vietā, kur tiešā tuvumā atrodas tirdzniecības centri, viesnīcas, dažādas izklaides iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, kā arī visa veida sabiedriskais transports. Sākotnēji paredzēts, ka biroju ēkai būs 6-8 stāvi, kopējā platība ap 12 000 m2.

Šobrīd noslēgusies jaunā biroju kompleksa metu konkursa pieteikumu iesniegšana. Tā mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga biroju ēku kompleksa jaunbūves metu. Iecerei jāietver arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējais ģenerālplāns biroju ēku kompleksa izveidei trijos savstarpēji saistītos zemesgabalos Rīgā.

"Ērta sasniedzamība un sadarbību veicinoša vide “Jau ilgāku laiku bijām meklējuši iespējas pārcelt bankas galvenā biroja darbību uz jaunām telpām, kas atbilstu mūsu biznesa un ilgtspējas prasībām,” stāsta SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

“Pieaicinot nekustamā īpašuma tirgus ekspertus no Colliers International, rūpīgi izvērtējām jau šobrīd pieejamos biroja centrus un projektus, kas vēl tiks būvēti. Rezultātā esam atraduši risinājumu, kas atbilst mūsu prasībām. Jaunās telpas atradīsies pašā Rīgas biznesa centrā, kur ir ļoti laba un ērta piekļūšana visiem galvenajiem satiksmes mezgliem. Turklāt Rail Baltica klātesamība nodrošinās, ka SEB bankas jaunais birojs būs viegli sasniedzams gan mūsu Latvijas darbiniekiem un klientiem, gan kolēģiem un klientiem no Tallinas un Viļņas, kā arī citām Eiropas valstīm. Un viennozīmīgi arī ilgtspējas kontekstā šī vieta mums nozīmīgi ļaus samazināt savu tiešo ietekmi uz vidi”.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

“Linstow Baltic un SEB Latvia vienošanās par sadarbību ir lielisks apliecinājums Linstow stratēģiskajai vīzijai par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni kā vienu no Latvijas transporta infrastruktūras stratēģiskajiem mezgliem un biznesa attīstības centriem. SEB galvenā biroja atrašanās šajā apkaimē vēl vairāk nostiprinās šīs vietas stratēģisko nozīmi un pavērs ceļu vēl plašākai biroju ēku segmenta, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu funkciju attīstībai šajā apkārtnē. Šī sadarbība spilgti iezīmē arī ilgtspējas nozīmi abu uzņēmumu ilgtermiņa attīstībā, ” stāsta Frode Gronvolds, Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs.

“Šis darījums ir patiesi nozīmīgs Rīgas nekustamā īpašuma un mūsdienīgām prasībām atbilstošu biroju tirgū. Esam gandarīti, ka iesaistītās puses ir atradušas vislabāko risinājumu. Biroja ēkas projekts tiks izstrādāts, respektējot šīs vietas vēsturisko gaisotni un integrējot jaunajā ēkas struktūrā mūsdienīgām būvniecības prasībām un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošus risinājumus, apliecinot aprites ekonomikas labo praksi ”, piebilst Ēriks Bergmans, Colliers partneris un aģentūras vadītājs.

Šajā darījumā SEB grupu Latvijā konsultēja advokātu birojs Cobalt. Nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldniekam Baltijas valstīs Linstow Baltic sarunās atbalstu sniedza advokātu birojs Sorainen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi finansējumu 16 miljonu apmērā uzņēmumam SIA "RCH Management", kam pieder tirdzniecības centrs "Damme" Imantā. Finansējums tiks ieguldīts esošo saistību refinansēšanai, informē banka.

Šis ir pirmais "SEB bankas" darījums ar nekustamo īpašumu ieguldījumu uzņēmumu "New Agenda Partners", kas pārvalda Norvēģijas izcelsmes kapitālu Latvijā.

"Lai arī šobrīd, nolūkā mazināt Covid-19 izplatīšanās risku, tirdzniecības centru darbība ir būtiski ierobežota, līdz ar to ieviešot izmaiņas arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumos un veicinot e-komercijas apjomu pieaugumu, saglabājam konstruktīvu skatījumu uz komercplatību attīstību. Esam pārliecināti, ka tirdzniecības centri ar labu atrašanās vietu un pircējiem ikdienā nepieciešamām precēm un pakalpojumiem saglabās savu aktualitāti arī turpmāk," komentē Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais lielākājam Baltijas loģistikas centru īpašniekam un pārvaldniekam East Capital Real Estate piederošais fonds - East Capital Real Estate IV - iegādājies “pēdējās jūdzes” loģistikas, izplatīšanas un vieglās rūpniecības centru Jankiskiu 52 Viļņas priekšpilsētā.

Šis pirkums ir pirmais fonda darījums Lietuvā. Fonds nesen iegādājās Igaunijas SEB bankas galveno mītni Tallinā un tā mērķis ir kopējā fonda lielumā sasniegt 400–500 miljonus eiro.

Iegādātais objekts ir nesen uzbūvēts, moderns loģistikas, vieglās rūpniecības un izplatīšanas centrs, kura kopējā iznomājamā platība sasniedz aptuveni 13 000 kvadrātmetrus. Tas atrodas Jankiskiu ielā 52/52, tikai 15 minūšu attālumā no Viļņas pilsētas centra un ar ērtu piekļuvi Viļņas rietumu apvedceļam un Viļņas-Klaipēdas A1 šosejai.

Ēka tika būvēta 2016. un 2018. gadā, un nesen ieguva prestižo ilgtspējības sertifikātu BREEAM ar novērtējumu "In-Use Very Good". Tas ir vērtīgs papildinājums pieaugošajam East Capital Real Estate pārvaldībā esošajam BREEAM sertificēto īpašumu portfelim, kurā šobrīd ir jau septiņi īpašumi. Uzņēmuma mērķis ir tuvākajā nākotnē sertificēt visu savu 400 000 kvadrātmetru lielo nekustamā īpašuma portfeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšanas tempu atpalicībai no ekonomikas izaugsmes nav viena vienkārša iemesla

LETA, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tam, ka kreditēšanas tempi atpaliek no ekonomikas izaugsmes tempiem, nav viena vienkārša iemesla, intervijā atzina SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Viņa sacīja, ka, atgūstoties no globālās finanšu krīzes, investīciju pieaugums Igaunijā un Lietuvā ir bijis pārliecinošāk un tas atspoguļojas arī banku kredītportfeļa attīstībā.

Piemēram, Igaunijas banku uzņēmumu kredītportfelis šogad jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada janvāri, ir pieaudzis par 20%, bet Lietuvā - par 7%. Tikmēr Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms šajā laikā posmā ir sarucis par piektdaļu jeb 21,2%. Eikesa gan norādīja, ka Latvijas gadījumā svarīgi atcerēties, ka izmaiņas atspoguļo arī paša finanšu sektora ievērojamo transformāciju, kas atstājusi savu nospiedumu uz kreditēšanu.

"No SEB puses mēs ļoti vēlamies atbalstīt biznesu. Tomēr tam, ka kreditēšanas tempi atpaliek no ekonomikas izaugsmes tempiem, nav viena vienkārša iemesla. Runa ir arī par likviditāti tirgū. Latvijas uzņēmumiem, tāpat kā privātpersonām nevajadzētu tikai uzkrāt un turēt naudas līdzekļus kontos, bet domāt par labām idejām, kuru īstenošanā var piedalīties arī bankas. Tādēļ nav nemaz tik vienkārši pateikt, vai problēma šajā gadījumā slēpjas piedāvājuma vai pieprasījuma pusē," norādīja SEB pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro pārbūvēs Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātni

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības projektus, SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,1 miljonu eiro apmērā Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Piešķirtais aizdevums paredzēts Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 2 pārbūvei. Šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi.

“Salacgrīvas ostai ir būtiska nozīme reģionālajā uzņēmējdarbībā, un tā ir aktīvs kravu loģistikas centrs Ziemeļvidzemē. Pēc kravu apgrozījuma tā ir trešā lielākā starp Latvijas mazajām ostām. Sadarbībā ar SEB banku kopš 2015. gada esam veikuši būtiskas investīcijas ostā, sakārtojot ostas hidrotehnikas būves un attīstot pakalpojumu kvalitāti. Investīcijas ostā ir devušas iespēju paplašināt tās klientu loku, piesaistīt jaunas kravas, kā arī iesaisties jahtu tūrisma aktivitātēs, rīkojot regates un uzņemot burātājus,” komentē Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu vienojušās par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu

Db.lv, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un banka "Citadele" - parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, informē Latvijas Banka.

Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda parakstītāji vienojušies saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu par vairāk nekā 5% līdz 2023.gada 1.janvārim, veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju, kā arī noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs, proti, katru dienu vismaz 12 stundu.

Latvijas Banka norāda, ka mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma - digitālais eiro, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apmēra maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klippan-Saule saņēmusi 400 000 eiro overdraftu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai

Db.lv, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka refinansējusi tekstilizstrādājumu ražotāja SIA “Klippan-Saule” saistības un piešķīrusi overdraftu 400 tūkstošu eiro apmērā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums SIA "Klippan-Saule" ir 1997. gadā dibināts “Klippan Textil AB” meitas uzņēmums, kura galvenais darbības virziens ir tīras vilnas un kokvilnas izstrādājumu ražošana. Uzņēmuma produkcijas klāstā ir pledi, segas, pārklāji, dzija, vilnas kārsums, pončo, kuru izgatavošanai tiek izmantota galvenokārt 100% vilna no Jaunzēlandes.

“Vairāk nekā 90% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz teju 30 valstīm visā pasaulē, kas apliecina, ka esam iekarojuši stabilu pozīciju šajā nozarē. Lai pārraudzītu visu ražošanas procesu un būtu pilnīgi pārliecināti par gatavā produkta kvalitāti, viss ražošanas process notiek tikai pašu rūpnīcās. Covid krīzes ierobežojumi mūs ir skāruši minimāli, un pieprasījums pēc ražotās produkcijas saglabājas ļoti augsts – strādājam ar peļņu un saņemam pasūtījumus jau uz 2022. gadu. Pēdējo gadu laikā esam veikuši ieguldījumus iekārtu modernizēšanā, lai uzlabotu gan ražošanas procesus, gan nodrošinātu ērtākus darba apstākļus. Gada sākumā spērām pirmos soļus arī e-komercijā, izveidojot internetveikalu pircējiem Baltijas valstīs. Turpināsim to attīstīt, lai nodrošinātu pircējiem vēl ērtāku un kvalitatīvāku servisu,” komentē SIA “Klippan-Saule” valdes priekšsēdētājs Romualds Baikštis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas jūras reģionā Enefit Green ir parakstījis līgumus par investīciju un likviditātes aizdevumiem ar SEB un OP banku 130 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumi tiks izmantoti jaunu vēja ģeneratoru parku attīstības finansēšanai.

Saskaņā ar Enefit Green finanšu direktora Veiko Reims (Veiko Räim) teikto, šie aizdevumi palīdzēs nostiprināt uzņēmuma likviditātes rezerves un finansiālo elastību. “Pateicoties sadarbībai ar reģiona vadošajām bankām, mēs varam īstenot Enefit Green izaugsmes stratēģiju un finansēt investīcijas mūsu jaunajos vēja parkos, kas nodrošina oglekļa neitrālu elektroenerģijas ražošanu. Zaļā elektroenerģija ir pirmā, kas ienāk tirgū, un pieprasījums pēc tās ir milzīgs,” skaidro Reims. Jaunie nenodrošinātie aizdevumi paredz trīs līdz septiņu gadu kredītlimitu.

“SEB banka ir gandarīta par iespēju atbalstīt videi draudzīgu projektu īstenošanu un izaugsmi. Mūsu mērķis ir būt vadošajam atjaunīgās enerģijas finansētājam Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tādēļ esam priecīgi būt par Enefit Green finansēšanas partneriem, atbalstot uzņēmuma attīstības plānus. Enefit Green ir viens no reģionā vadošajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kurš saskata ilgtermiņa stratēģisko perspektīvu šajā enerģētikas jomā gan uzņēmumam, gan Igaunijai kopumā,” saka SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons (Anders Larsson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu klasificēt "Citadele banka" AS par nozīmīgu kredītiestādi, uzsākot tās tiešo uzraudzību ar 2021. gada 1. janvāri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas lielākās bankas.

ECB, pārņemot "Citadele banka" AS tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu un ES Regulas Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļu.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības VUM dalībvalsts, un kopš tā laika trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB VUM mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft pētījis, cik lieli ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Afganistānas, un skatījis, cik personas no Afganistānas šobrīd iekļautas dažādos sankciju sarakstos.

ASV un citu valstu spēkiem atstājot Afganistānu, šomēnes islāmistu grupējums “Taliban” uzsācis uzbrukumu, savā kontrolē pārņemot Afganistānu, tostarp, arī tās galvaspilsētu Kabulu.

Lursoft statistikas dati liecina, ka šobrīd Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkst. eiro. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi.

Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas – SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.Ja 2016.gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu, SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkst. eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016.gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaudžu atjaunošanai un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai būs pieejams finansējums kopumā 6,05 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp seši miljoni eiro būs pieejami aktivitātē "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošana", savukārt 50 000 eiro būs pieejamai aktivitātē "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana".

Aktivitātē "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošana" finansējums būs pieejams tikai jaunaudžu retināšanai.

Pretendenti projektu pieteikumus abās aktivitātēs varēs iesniegt no 27.augusta līdz 27.septembrim.

Projekti ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcināto mežaudžu atjaunošanā būs jāīsteno līdz 2025.gada 30.jūnijam, savukārt projekti jaunaudžu retināšanai būs jārealizē līdz 2023.gada 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru