ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

NASA nākusi klajā ar jaunu interneta rīku, kas ļaus lietotājiem iepazīt saules sistēmu un sekot misijām, vēsta ibtimes.com.

Eyes on the Solar System (Acis uz Saules sistēmas) izmanto kosmosa misiju datus un video spēļu tehnoloģiju, lai sniegtu lietotājiem unikālu mācību pieredzi, paziņojusi NASA.

Lietotāji varot aplūkot gan pavadoņus un asteroīdus, gan kosmosa kuģus un sekot kosmosa misijām reālajā laikā, gan doties uz priekšu un atpakaļ laikā, jo interneta rīks satur datus, kas sniedzas līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un prognozes līdz 2050.gadam.

Lietotāji varot arī izvēlēties iegūt šo pieredzi 3D formātā.

Kā norādījis NASA pārstāvis Džims Grīns, šis interneta rīks apliecina NASA pastāvīgo apņemšanos dalīties ar savām zināšanām ar ikvienu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa skafandru prototipus, kas ir svarīga daļa no ASV plāna atgriezties uz Mēness līdz 2024.gadam.

Divi NASA inženieri Mēness programmai «Artemis» paredzēto skafandru prototipus demonstrēja pārvaldes galvenajā mītnē Vašingtonā.

«Šis ir pirmais skafandrs, kuru mēs esam izstrādājuši aptuveni 40 gadu laikā,» pavēstīja NASA skafandru izstrādes biroja direktors Kriss Hansens. «Šodien jūs redzat hermetizētā apģērba prototipu. Dzīvības nodrošināšanas sistēma ir laboratorijā Hjūstonā. Mēs gribam sistēmas, kas ļaus mūsu astronautiem būt zinātniekiem uz Mēness virsmas.»

Viens skafandrs ir oranžs un tiks valkāts kosmosa kuģa iekšienē. Daudz lielāks, galvenokārt baltas krāsas skafandrs tiks valkāts uz Mēness virsmas.

Ar jaunajiem skafandriem būs daudz vieglāk iet, locīties un pietupties, staigājot pa Mēness virsmu, pavēstīja NASA vadošā skafandru inženiere Eimija Rosa.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) prezentējusi trīs jauno konceptmodeļu dizainus klusākām un energoefektīvākām nākotnes pasažieru un kravas lidmašīnām, ziņo interneta medijs The Haffington Post.

Tās būšot gatavas lidošanai 2025. gadā. Dizainus izstrādājušas trīs kompānijas, kas pagājušajā gada beigās uzvarēja konkursā par NASA līgumu savu konceptu izpētei un izmēģināšanai 2011. gadā – Lockheed Martin, Northrop Grumman un The Boeing Company.

Jaunajām lidmašīnām jāspēj sasniegt 85% no skaņas ātruma, nolidot 7000 jūdzes un to kravnesībai jābūt no 50000 līdz 100000 mārciņu, ziņo NASA. Atlikušā gada laikā katra no minētajām kompānijām pētīs, testēs, simulēs un pārbaudīs savu lidmašīnu inovācijas un tehnoloģijas, lai uzvarētu tieši viņu kompānijas piedāvātais dizains.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) plāno izpētīt, kādā veidā miljardiem gadu laikā attīstījies Marsa klimats. Lai to izdarītu, uz Sarkano planētu nosūtīts jaunākais visurgājējs, kurš nodēvēts par Ziņkārību (Curiosity).

Visurgājējs uz Marsu devās aizvadītā gada novembrī, bet uz planētas nolaidīsies šā gada augustā. Paredzēts, ka visurgājējs varēs arī meklēt iespējamus pierādījumus dzīvības eksistencei uz Marsa.

NASA visurgājējs nolaidīsies Marsa ekvatoriālajā zonā. Tas aprīkots ar dažādām mērierīcēm un augstas izšķirtspējas kamerām. «Kamerām ir iespēja uzņemt ainavu. Mēs ceram iegūt kvalitatīvākus attēlus, nekā tas izdevās iepriekšējo misiju laikā,» skaidroja NASA.

Ceturtdien NASA inženieri tuksnesī Kalifornijā veica visurgājēja modeļa pārbaudi, lai pilnībā sagatavotos brīdim, kad Ziņkārība nolaidīsies uz Sarkanās planētas.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) apkopojusi Suomo NPP satelīta naktī uzņemtās zemeslodes fotogrāfijas, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kā mūsu planēta izskatās nakts stundās.

Satelīts kosmosā tika nogādāts 2011. gadā un kopš tā laika riņķo ap zemeslodi. fotografējot tās planētas daļas, kuras attiecīgajā brīdī Saule neizgaismo. Satelīts aprīkots ar augstas izšķirtspējas kamerām un VIIRS tehnoloģiju, kas spēj atpazīt gaismas viļņus. Tādējādi satelīts spēj uztvert pat salīdzinoši blāvu gaismu un izšķirt tās avotus, kā arī intensitāti.

NASA norāda, ka iepriekš tik augstas kvalitātes zemeslodes attēlus varēja izbaudīt tikai astronomi un militāro satelītu īpašnieki, taču tagad tas kļuvis pieejams arī visiem zemeslodes iedzīvotājiem.

Fotogrāfijas iespējams izmantot arī, lai pētītu cilvēka dzīves ietekmi uz planētu, kā arī, lai novērtētu dabas katastrofu ietekmi. Tā, piemēram, no kosmosa uzņemtajās Ņujorkas fotogrāfijās redzams, cik plašas teritorijas aptvēra viesuļvētras Sendija izraisītie elektroenerģijas traucējumi.

ASV kosmosa izpētes aģentūra NASA uzsākusi atbalsta programmu, kuras ietvaros tiks finansēti pētījumi, lai izstrādātu 3D pārtikas printerus.

Lai gan šāda izdeja varētu izskatīties kā nākusi no zinātniskās fantastikas filmām, inženieri jau izgatavojuši 3D printerus, kas spēj «izprintēt» šokolādi. Kompānija Systems & Materials Research Corporation, kas šādu printeri izstrādāja, saņēmusi NASA grantu, lai turpinātu attīstīt tehnoloģiju.

Nākošais ēdiens, ko Systems & Materials Research Corporation plāno «izprintēt» būšot pica. Kompānija apņēmusies picu radīt nākamo divu nedēļu laikā.

Paredzēts, ka printeris vispirms radīs mīklas kārtu, kas procesa laikā tiks arī cepta. Pēc tam printeris sajauks tomātu pulveri ar ūdeni un eļļu, lai radīt tomātu mērci. Savukārt picas garnējums tiks veidots no dzīvnieku, pienu un augu izcelsmes proteīniem.

Interneta giganta Google izpilddirektoru Lerija Peidža un Ērika Šmita, kā arī filmu režisora Džeimsa Kamerūna atbalstītā kompānija nodarbosies ar zemu cenu automātisku kosmosa kuģu izveidi, kas pētīs asteroīdus, lai tuvā nākotnē varētu uz tiem sākt derīgo izrakteņu ieguvi.

Par to pavēstījusi kompānija Planetary Resources Inc., ziņo Reuters. Db.lv jau vēstīja, ka amerikāņu miljardieri, inovatori un izbijuši NASA eksperti nodibināja minēto kompāniju, kura gatavojas «veidot jaunu kosmosa uzņēmējdarbību, kas zemes IKP pievienos triljoniem dolāru».

Tuvāko divu gadu laikā kompānija paredzējusi zemeslodes orbītā nogādāt satelītus, kas identificēs asteroīdus, kuros iespējams iegūt derīgos izrakteņus. Planetary Resources Inc. iecerējusi attīstīt tehnoloģijas, kas samazinātu satelītu izmaksas līdz vienai tūkstošajai daļai no pašreizējo misiju cenām. Kompānija plāno arī piedāvāt savus pakalpojumus zinātnieku aģentūrām, NASA un privātiem pētījumu institūtiem.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pienācīga izmēra skafandru trūkuma dēļ atcēlusi šonedēļ iecerēto astronaušu Annas Makleinas un Kristīnas Kohas vēsturisko izgājienu kosmosā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS).

Makleinai un Kohai bija paredzēts piektdien veikt pirmo tikai sieviešu izgājienu kosmosā, lai SKS paneļiem uzstādītu baterijas.

NASA paziņoja, ka spiesta atcelt izgājienu saistībā ar skafandru pieejamību stacijā. Kā norādīja NASA, abām sievietēm vajadzīgs skafandrs ar vidēja izmēra krūšu daļu, bet pieejams ir tikai viens.

Tādēļ Koha piektdien veiks izgājienu kosmosā, taču ar kolēģi vīrieti - astronautu Niku Heigu.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) veicis pirmo izmēģinājuma braucienu pa Sarkanās planētas virsmu.

Visurgājējs nobraucis četrus metrus uz priekšu, tad pagriezies par deviņdesmit grādiem un pabraucis nelielu attālumu atpakaļ. NASA inženieri Curiosity braucienu nosaukuši par izdevušos, jo visas iekārtas strādājušas kā paredzēts.

«Tas nevarētu būt vēl svarīgāk. Mēs esam izbūvējuši visurgājēju, tāpēc, kamēr viņš stāvēja uz vietas mēs patiesībā neko nebijām sasnieguši. Šis ir liels notikums,» sacīja NASA pārstāvis Peters Teizingers (Peter Theisinger).

Db.lv jau vēstīja, ka Curiosity uz Sarkanās planētas nolaidās 5. augustā, lai nodarbotos ar dzīvības pēdu meklēšanu. Vieta, kur nolaidās visurgājējs, nosaukta «Bredberija nolaišanās vietu», tādējādi godinot ASV rakstnieku Reju Bredberiju, kurš sarakstījis Marsiešu hronikas.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) tikko izveidota Kurzemes reģionā pirmā ISO 7 klases «tīrā telpa» (Cleanroom). To plānots izmantot un piedāvāt augsto tehnoloģiju jomās, galvenokārt elektronikā un satelīttehnoloģijās strādājošiem uzņēmumiem.

«Tīrā telpa» nodrošina īpaši tīru vidi, ko visbiežāk izmanto ražošanas un zinātniskās izpētes procesā. Pateicoties īpašai gaisa pieplūdes-nosūces ventilācijas sistēmai, tajā ir ārkārtīgi zems dažādu vides piesārņotāju, piemēram, putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko vielu daļiņu līmenis. «Tīrā telpa» nodrošina pastāvīgu piesārņojuma kontroli, kā arī maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi, uzturot stabilu temperatūru un mitruma un tīrības līmeni telpā.

«Tīro telpu» galvenokārt plānots izmantot elektronikas industrijas jomā, proti, elektronikas izstrādājumu un to komponenšu gala montāžā, kontaktmetināšanā, testēšanā un iepakošanā, kā arī satelīttehnloģijās – komponenšu komplektācijai un atsevišķu procesu veikšanai kontrolētas tīrības apstākļos. Šobrīd jau identificēti trīs uzņēmumi, kas izmantos VATP piedāvājumu: Ventspils Elektronikas fabrika tajā testēs specifisku elektronikas produkciju, LEO Pētījumu centrs izstrādās satelīttehnoloģiju produktus un to komponentes, savukārt VATP piedāvās dažādas apmācības. Piedāvājumu izmantot aicināti arī citi pašmāju un ārvalstu uzņēmumi.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) top interaktīvo tehnoloģiju centrs, kurā būs arī iespēja izmēģināt roku nesējraķetes palaišanā.

Interaktīvajā demonstrēšanas centrā apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan kosmosa jomu un satelīttehnoloģijas, gan arī VATP Biznesa inkubatora un Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumu preces.

«Veidojot eksponātus, vēlamies interesantā veidā parādīt tehnoloģijas un zinātniskās tēmas, kas šobrīd pasaulē ir aktuālas, piemēram, paplašināto virtuālo realitāti, iekārtu vadīšanu ar smadzeņu impulsiem, 3D un skārienjūtīgās tehnoloģijas. Vienā no centra stendiem apmeklētāji varēs, izmantojot domu spēku jeb Beta viļņus, sacensties, kurš ātrāk palaidīs nesējraķeti kosmosā. Šobrīd izstrādātas Latvijas un Igaunijas nesējraķešu 3D animācijas,» informē VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

SIA EuroLCDs, kas plāno Ventspilī ražot LCD displeju moduļus, uzņemts Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā.

Galvenā sadarbība starp VATP un SIA EuroLCDs būs jaunās ražotnes infrastruktūras projektēšanā, jo LCD displeju moduļu ražošanai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, tajā skaitā 2000 m2 liela tīrā telpa (ISO 7. klases Cleanroom), kur izvietot ražošanas līniju, Db.lv informēja VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Plānots, ka ražotne atradīsies VATP parka teritorijā. Līdz atsevišķas ražotnes izveidei SIA EuroLCDs sākotnējā inženieru komanda strādās ar 3D tehnoloģijas produktu dizainu un prototipēšanu, izmantojot VATP esošās laboratorijas telpas.

Db.lv jau rakstīja, ka jaundibinātā SIA EuroLCDs plāno Ventspilī jau 2012.gadā atvērt trīsdimensiju (3D) attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu. Investīciju apjoms pirmajā rūpnīcas kārtā plānots ap sešiem miljoniem eiro.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Universitāte kļuvuši par partneriem projektā «Starpreģionu mazo un vidējo uzņēmumu klasteru sadarbība Ziemeļaustrumu koridora ietvaros» jeb BalticSupply.

Veidojot Baltijas un Ziemeļjūras reģiona uzņēmumu sadarbības tīklus jeb klasterus, iespējas piedalīties dažādos iepirkumos, iesaistīties piegāžu tirgū ir daudz lielākas, nekā darbojoties katram par sevi, norāda VATP pārstāvis projektā Salvis Roga.

Baltijas un Ziemeļjūras reģiona nozares uzņēmumu sadarbība dos iespēju piedalīties lielajos iepirkumos, tostarp Eiropas līmeņa tenderos. BalticSupply klasteros iesaistīties piedāvā uzņēmumiem, kas saistīti ar ostu darbību un jūrniecību, enerģētiku un sabiedrisko infrastruktūru, kā arī pārtikas ražošanu, farmāciju un medicīnu.

«Ja pirms gadiem desmit ekonomikas un biznesa vadības teorijā tika runāts par sadarbības tīkliem un to ietekmi uz uzņēmumu un valsts vispārējo attīstību, tad šobrīd varētu teikt, ka šī teorija ir evolucionējusi un nonākusi līdz klasteru attīstībai, kur, savukārt, klasteri tiek uzskatīti par vienu no perspektīvākajiem ekonomikas attīstības instrumentiem,» skaidro Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes loceklis Igors Udodovs, kā veiksmīgāko piemēru Latvijā minot Informācijas tehnoloģiju klasteri.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) 26.septembrī atklās interaktīvo zinātnes centru. Šobrīd VATP izstrādā sākotnējās ekspozīcijas.

«Visā pasaulē ārkārtīgu popularitāti iekarojuši interaktīvi zinātnes centri, kas to mītnes vietās gan kļūst par TOP tūrisma objektiem, gan kalpo kā aizraujoši izglītības virziena un karjeras izvēles veicināšanas centri,» projekta ideju pamato VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Kurzemes Democentra atklāšanā aicināti VATP sadarbības partneri un ekspozīciju izstrādātāji, kuru vidū ir biznesa inkubatora un Ventspils Augstskolas studenti. Tāpat Kurzemes Democentra atklāšanā aicināti arī ministriju, atbildīgo iestāžu un pašvaldības pārstāvji, izglītības iestāžu pārstāvji, Kurzemes reģiona uzņēmēji un mediji.

Ventspilī ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu veidos pirmsinkubatoru – inovatīvu ideju autoriem, kas vēl nav gatavi dibināt savu uzņēmumu.

Pirmsinkubatora izveide paredzēta projekta «Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls» (SIB Net) ietvaros.

Db.lv jau vēstīja, ka nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) kopā ar partneriem no Igaunijas un Latvijas sācis veidot Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīklu (SIB Net). Šobrīd pie VATP Biznesa inkubatora vēršas liels skaits perspektīvu biznesa ideju autoru, kas vēl nav uzsākuši biznesa plānošanu, līdz ar to nav gatavi dibināt uzņēmumu un sākt uzņēmējdarbību. Šādiem ideju autoriem, sākot ar 2010.gada otro pusi, tiks piedāvātas telpas un pirmsinkubatora pakalpojumi partneru piesaistei, biznesa plāna izstrādei un tirgus potenciāla novērtēšanai, informē VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

ASV inženieri Kanaveralas zemesragā sagatavojuši daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu (atspoļkuģu) programmas kuģi Discovery (Atklājums) lidojumam uz Smitsona Institūta Nacionālo aviācijas un astronautikas muzeju netālu pie Vašingtonas.

Discovery savu pirmo lidojumu veica 1984. gadā un kosmosā bijis 39 reizes, kas ir vairāk nekā jebkurš cits atspoļkuģu programmas lidaparāts. Tas arī ir vecākais no NASA trijiem atspoļkuģiem un pirmais, kas tiks nogādāts muzejā.

Muzejā Discovery aizstās atspoļkuģu programmas prototipu Enterprise, kurš nekad netika lidojis kosmosā, bet tika izmantots nolaišanās sistēmu pārbaudēm.

Jau vēstīts, ka NASA atspoļkuģu programmu noslēdza aizvadītajā gadā. Kopumā tika izgatavoti pieci kosmosa kuģi – Discovery, Atlantis, Endeavour, kā arī Columbia un Challenger, kas attiecīgi 2003. un 1986. gadā gāja bojā katastrofās. Atlikušie atspoļkuģi tiks izstādīti muzejos.