Eksperti

Latviešu inovāciju brīnumbērns

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Būdams gudrs, tehnisks un radošs, Kristers, redzot, ka pasaulē ārkārtīgi populāri ir kļuvuši droni, sāka izrādīt par tiem pastiprinātu interesi. Tā kā arvien pieauga lidojošo dronu pieprasījums un līdz ar to arī skaits, tas sāka radīt draudus un problēmas gaisa satiksmē visā pasaulē. Sāka rasties tūkstošiem ziņojumu par dronu radītajiem negadījumiem un par traucēšanu gaisa satiksmei. Pēc neilga laika šādas pašas problēmas sāka parādīties arī tepat Latvijā.

Eiropas Savienība un citas institūcijas radīja noteikumus un regulas dronu izmantošanai, bet tikai neliela daļa cilvēku par šiem likumiem zina un vēl mazāka daļa tos ir lasījusi. Kādu laiku likumi jau ir spēkā, bet lielākā daļa cilvēku, uz kuriem tie attiecas, joprojām ar tiem nav iepazinušies.

Kristeram ir draugs aviācijā, kurš pastāstīja viņam par Eiropas Dronu asociāciju un tās rīkotajiem pasākumiem. Kristers nolēma, ka vēlas kaut ko uzsākt šajā virzienā. Viņš atrada aplikāciju, kas bija radīta Polijā, ar līdzīgu ideju kā viņējā, taču, pēc Kristera domām, tai bija būtiski trūkumi, saistīti ar lietošanas ērtumu. Viņš radīja pats savu aplikācijas prototipu un pastiprināti iepazinās ar visām niansēm un noteikumiem, kas ir saistīti ar gaisa telpu. Kad viņš bija iepazinies ar visu nepieciešamo informāciju, Kristers rada risinājumu, kas saistīts ar drona lietošanas problēmām, un izveidoja pilnvērtīgu aplikāciju, kas ir arī ērti lietojama. Viņa animācijas padarīja aplikāciju pietiekami vienkārši lietojamu jebkuram, kurš uzsāk izmantot dronus, taču vienlaikus lietotne atbilst arī pieredzējušu pilotu vajadzībām.

Pašlaik Kristers ir 21 gadu vecs, ar astoņu gadu pieredzi dizaina veidošanā un programmēšanā. Viņš ir absolvējis Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un šobrīd mācās Rīgas Stradiņa Universitātē studiju programmā Starta uzņēmējdarbības vadība. 2018. gadā viņš plāno studijas pabeigt.

Pagaidām viņš vēl nav iesniedzis patentu vai preču zīmi, bet pēc savas aplikācijas Drone Pilot (dronepilot-app.com ) palaišanas plāno to izdarīt. Tā ir visai sarežģīti programmēta aplikācija ar glītām animācijām un elementāru lietojamību. Viņš šobrīd pats finansē savu projektu, taču meklē papildu finansējumu, lai attīstītu analītisko tīkla platformu un arī aplikāciju Android vidē. Mērķis ir aplikāciju palaist jau šomēnes.

Šobrīd gaisa telpas aplikācija Drone Pilot domāta lietošanai tikai Latvijā. Viņš vēlas nodibināt attiecības ar vietējām organizācijām (Latvijas gadījumā – Civilo aviācijas aģentūru un AS Latvijas Gaisa satiksmi), lai nodrošinātu aplikācijā esošo datu atbilstību realitātei un tie būtu pieejami pēc iespējas ātrāk un ērtāk.

Katrai valstij ir atšķirīgi gaisa telpas noteikumi, regulas un likumi, līdz ar ko, lai radītu tiešām labu produktu, tas vispirms ir jāievieš Latvijā, lai tas pats pēc tam būtu iespējams arī citās valstīs. Kad Kristers sāka mācīties programmēšanu, vispirms viņš radīja oriģinālu ideju, kas aizveda pie reāla izgudrojuma. Viņš to pierakstīja, uzzīmēja, izsapņoja un nenogurstoši sāka pie idejas strādāt.

Nākamajā DB numurā būs iespējams lasīt par citām inovatīvām idejām un izgudrojumiem, kas radušies tepat Latvijā. Ar prieku pastāstīšu jums par tiem un lūkošu arī jūsos radīt iedvesmu. Ja ir radusies kāda ideja vai izgudrojums, par kuru vajadzētu pastāstīt šajā slejā vai arī vienkārši ir vēlme ar mani sazināties, to var izdarīt, rakstot uz [email protected]

*kļuvis pasaulslavens, pateicoties savam izgudrojumam - līmlapiņām Post-it

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook bojā mūsu dzīvi

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvieši gādā par drošību tūlīt

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors. Sagatavoja Didzis Meļķis, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju konsultāciju centrā 2019. gadā notika aptuveni 80 individuālo konsultāciju; 2018. gadā – aptuveni 40 individuālas konsultācijas.

Jautājumi, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem Inovāciju konsultāciju centrā, pamatā ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas (PSD2) jaunajiem pakalpojumiem (konta informācijas pakalpojumu un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu), kopfinansējuma pakalpojumiem un to tvērumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu un tā piemērošanas jautājumiem, kā arī virtuālajiem aktīviem un ICO izmantošanas iespējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz divu atšķirīgu veidu atbalstu finanšu inovācijām – konsultācijas un "Inovāciju smilšukasti", kas ir inovatīvu pakalpojumu testēšanas vide. "Par dalību "Inovāciju smilškastē" ir bijusi pāris pretendentu interese, pašlaik gaidām pretendentu tālākos soļus," informē Ingus Valtiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju smilškastes izveides pērn decembrī līdz šodienai tajā ir vērsušies aptuveni 25 interesenti.

Pašlaik ir vairāki pretendenti maksājumu pakalpojumu jomā, kuri Inovāciju smilškastes ietvaros varētu saņemt finanšu iestādes darbības atļauju. «Salīdzinoši liela interese ir par jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) jaunajiem finanšu pakalpojumiem (konta informācijas un maksājumu ierosināšanas pakalpojumiem), kā arī par virtuālo valūtu sākotnējo piedāvājumu izteikšanu (ICO) un tam piemērojamo regulējumu Latvijā. Pieļaujam, ka drīzumā papildu interese varētu būt arī par citiem inovatīviem pakalpojumiem ieguldījumu pakalpojumu jomā saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) ieviešanu,» stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Inovāciju atbalsta komandas eksperte Guna Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Mazina inovāciju plaisu

Anda Asere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.septembrī atklāts Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrs – pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā.

Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp IKT nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā.

Inovāciju centrs darbosies divos pamatvirzienos – inovatīvu starpnozaru IT projektu īstenošana, ar fokusu uz mākoņtehnoloģijām, lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī IT izglītības popularizēšana un atbalsts jauno speciālistu sagatavošanai.

Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centra atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Microsoft vadītāja Austrumeiropas reģionā Anke den Audena (Anke den Ouden).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmumu vadītājus aicina pieteikties bezmaksas mācībām Mini-MBA programmā

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.augusta līdz 17.augustam uzņēmumu vadītāji aicināti pieteikties mācībām Mini-MBA inovāciju vadības programmā.

Mācību programmu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS). Mācības komersantiem pieejamas bez maksas. Vienā grupā mācības apgūst 20 uzņēmumu vadītāji.

Mini-MBA ir pasaules biznesa augstskolās lietots programmas formāts, kas filozofijā, saturā un mācību metodēs līdzinās biznesa administrācijas maģistra (Master of Business Administration, MBA) programmām.

"Tā ir iespēja, kā profesionāli pilnveidot savas zināšanas, lai celtu uzņēmuma konkurētspēju. Līdz šim programmu absolvējuši jau 80 profesionāļi. Līdztekus jaunām, pasaules līmeņa biznesa zināšanām un pieredzei, ko sniedz lektori un mentori, neatsverams ieguvums šajā apmācību programmā ir arī jauno kontaktu loks, kas veidojas mācību procesā," stāsta LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Microsoft: Latvijā startapiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu

Rūta Lapiņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu attīstībai. Savlaicīga finansējuma pieejamība inovatīvu tehnoloģiju komercializācijai, konsultatīvs atbalsts, kā arī piekļuve globālajiem tirgiem ir kritiski svarīgi uzņēmumu straujai izaugsmei starptautiskā mērogā,» norāda «Microsoft Latvia» vadītāja Renāte Strazdiņa.

Būtisks atbalsta instruments šajā jomā turpmāk būs «Microsoft» un «Blue Dome Capital Limited» («Blue Dome»), kas ir Īrijā bāzēta riska kapitāla fonda investīciju pārvaldnieks, parakstītā vienošanās. Tā paredz sadarbību tehnoloģiju inovāciju jomā Latvijas Universitātes un «Microsoft» Inovāciju centra ietvaros.

«Microsoft Latvia» komunikācijas konsultante Gunta Līne norāda, ka Latvija kļūst par pirmo no trim Baltijas valstīm, kurā fonds darbosies un aktīvi meklēs investīciju iespējas. Sadarbības ietvaros partneri organizēs kopīgus pasākumus un tikšanās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, identificēs iespējamos dalībniekus «Microsoft BizSpark» jaunuzņēmumu atbalsta programmai, veicinās tīklošanos starp tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem, stiprinot inovāciju ekosistēmu Latvijā, konsultēs par jaunuzņēmumiem pieejamām tehnoloģijām un finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas konkursā par uzvarētāju atzīts uzņēmums Aerones, bet 2.vietā Solfeg.io, iegūstot attiecīgi 10 000 un 5 000 eiro lielas balvas, informē Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.

Kopumā tika iesniegti 15 pieteikumi, kurus vērtēja, balstoties uz tādiem kritērijiem kā novatorisms, ietekme, pielietojamība, sadarbība, projekta briedums un pievienotā vērtība.

Konkursa uzvarētājs «Aerones» ir bezpilota lidaparāts jeb drons, kas paredzēts vēja ģeneratoru apkopei, tādējādi uzlabojot to efektivitāti. Drona celtspēja ir līdz 200 kg, un to var izmantot gan vēja ģeneratoru tīrīšanai, gan dzesēšanai un attīrīšanai no ledus.

Otrās vietas ieguvējs «Solfeg.io» ir mūzikas mācību lietotne, kas palīdz skolēniem vispārizglītojošās skolās apgūt mūziku. Lietotne padara mūzikas mācīšanos skolā tikpat aizraujošu kā tās klausīšanos mājās, atvieglo skolotāja darbu un sniedz skolām lielākas iespējas nodrošināt uz praktisku pieredzi balstītu mūzikas izglītību. «Solfeg.io» lieto jau aptuveni 400 skolās Latvijā un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" rīkoto sacensību "PowerUp! Challenge" Latvijas finālam saņemti 16 pieteikumi.

Kopumā no 24 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm saņemti 425 uzņēmumu pieteikumi. "Gan reģionā kopumā, gan Latvijā tika saņemts pārsteidzoši liels pieteikumu skaits, ņemot vērā nozares specifiku.

No 16 Latvijas uzņēmumiem, kas pieteica savu dalību "PowerUp! Challenge" sacensībās, atlasi ir izturējuši septiņi uzņēmumi – "Empyrio", "Artusystem", "Polylabs", "Squad Robotics", "Blue Shock Race", "EnergoPlus" un "DronePlan".

Šie uzņēmumi sacentīsies Latvijā, lai pēc tam dodos uz lielo finālu un cīnītos par naudas balvām," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Sacensību finālisti cīnīsies par naudas balvām kopumā 65 tūkstošu eiro apmērā, kā arī piedāvājumiem no sacensību sadarbības partneriem – "Amazon Web Services", "Revolut" un "SpeedUp Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Valmierā tiksies uzņēmējdarbības dažādās nozarēs strādājoši profesionāļi no visas pasaules

, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) norisināsies 28. un 29.jūnijā Valmierā. Pirmo reizi šāda mēroga uzņēmējdarbības nozares attīstībai veltīts forums norisināsies ārpus Rīgas, pulcējot interesentus no visas pasaules. Arī diskusijas vadīs Latvijā un ārvalstīs praktizējoši profesionāļi, daloties pieredzē un paverot iespējas jaunu biznesu attīstībai un eksporta tirgu apgūšanai. Ar mērķi veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un valsts simtgadē pasaules latviešus pulcēt Latvijā, forums ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Diskusiju Biznesa vide ASV, sadarbība un eksporta iespējas vadīs Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs (ASV); Biznesa vide Āzijā, sadarbība un eksporta iespējas – Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītāja Valda Liepiņa (Austrālija, Luksemburga); Latvija – vieta biznesa uzsākšanai, attīstīšanai un izaugsmei – zvērināts advokāts Spigulis & Kukainis Matīss Kukainis (ASV, Latvija); Korporatīvā apzinātība, ilgtspējīgs bizness – Upsalas Universitātes pētniece Dr.Med. Ieva Reine (Latvija, Zviedrija).

Foruma galvenā moderatore būs Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Baltijas advokātu biroju apvienības COBALT partnere un intelektuālā īpašuma un informācijas tehnoloģiju prakses grupas vadītāja Latvijā. I.Kariņa-Bērziņa ir zvērināta advokāte Latvijā un ASV, pasniedzēja Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Dzimusi un uzaugusi Vilmingtonā, Delavērā (ASV), izglītību gūstot Vilmingtonas un Filadelfijas latviešu skolās. Absolvējusi Beverīnas vasaras vidusskolu un Ministeres latviešu ģimnāziju. Bakalaura grāds iegūts Jeilas Universitātē, maģistra grādu starptautiskajās tiesībās – Tafta universitātes Flečera skolā un doktora grādu tiesību zinātnēs – Pensilvānijas Universitātē. Viņa ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle. Kopš 2005.gada I.Kariņa-Bērziņa ar vīru un četriem bērniem dzīvo Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijas uzņēmēju izaugsmi, vasaras sākumā durvis vērs SEB bankas Inovāciju centrs, kas atradīsies Rīgā, Vaļņu ielā 11. Šīs telpas būs mājvieta pasākumiem un notikumiem uzņēmējdarbības izaugsmes nodrošināšanai. Par SEB bankas topošā Inovāciju centra vadītāju kļuvusi Zane Vītola.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere: «Esam vēruši Inovāciju centru durvis jau Igaunijā un Lietuvā. SEB bankai Baltijā ir vienots mērķis – Inovāciju centri kā vieta uzņēmēju un to darbinieku izaugsmei. Šo izaugsmi palīdzēs virzīt dažādi notikumi, tai skaitā mūsu uzsāktā Izaugsmes programma, kuras ietvaros šogad ieguldīsim 60 000 eiro 12 uzņēmumu izaugsmes nodrošināšanai un biznesa izaugsmei. Inovācijas centru plānojam vērt vaļā vasaras sākumā.»

Savas darba gaitas Z. Vītola uzsākusi pirms sešiem gadiem tieši SEB bankā, strādājot komunikācijas un sponsorēšanas jomā, vēlāk kļūstot arī par pirmo inovāciju virziena vadītāju SEB bankā. Z. Vītola strādājusi arī citos uzņēmumos, kur uzkrājusi pieredzi komunikācijas, mārketinga un zīmola vadības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru