Pakalpojumi

Latvietis, kurš atgriezies no Īrijas: «Latvijā vai nu tu strādā bagātajiem, vai nestrādā nemaz»

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Starptautisku friziermākslas festivālu godalgotu vietu ieguvējs, divu friziersalonu un franšīzes «Hot Scissors» līdzīpašnieks Kristaps Slakters tagad atgriezies Latvijā. Dzīve viņam atkal ir apmetusi kūleni, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mēs patiesi bijām uz viļņa, un tad saslima mana sieva Alise. Kamēr saprata, kas par vainu, laiks gāja. Sākumā šķita, ka nepieciešamo operāciju var veikt tikai Japānā par 70 tūkstošiem eiro. Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša. Operācija šķiet veiksmīga. Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā tomēr ir ļoti labi speciālisti,» atklāj Kristaps.

«Īrija ir forša. Mums Latvijā ir krass dalījums – bagātie un nabagie. Tur ir ļoti, ļoti liels vidusslānis, kas var regulāri atļauties apmeklēt kultūras pasākumus, pasēdēt krodziņos, atnākt uz frizētavu. Daži klienti reizi nedēļā ieradās izmazgāt matus,» stāsta frizieris.

Lai kāda būtu sajūsma par Īriju, kurā pavadīti desmit gadi, pēc operācijas ģimene nolēmusi pārdot savu biznesu un pārcelties uz Latviju.

«Vēl aizvien ar vienu kāju esmu Īrijā, ar otru – Latvijā,» pauž Kristaps Slakters. Viņš ir «MOHH» akadēmijas pasniedzējs. Baušķenieks ir Īrijas friziermākslas meistaru izlasē un pārstāv šo valsti starptautiskās sacensībās. Ceļošana uz Īriju esot ļoti produktīva ienākumu ziņā. Tur nedēļā var nopelnīt tik, cik visā mēnesī Latvijā, katru dienu strādājot.

«Īrijā sapņi piepildās,» teic meistars. Viņš gan atzīst, ka sociālās garantijas ir pārāk lielas. Ja nedēļā var dabūt 200 eiro pabalstu un valsts vēl apmaksā pusi rēķinu par māju, kāpēc strādāt? Pret nestrādājošajiem Īrijā ir citādāka valsts attieksme. Ja tur esi bezdarbnieks, vari iegūt stipendiju un mācīties augstskolā. «Latvijā pašam jāmaksā par augstskolu, taču tur maksā, lai mācītos. Zinu daudzus latviešus, kas sēž mājās un neko nedara, bet ir otra puse mūsējo, kas iet, mācās un sitas uz augšu. Iespēju tur ir daudz. Tur valsts iegulda cilvēku nākotnē,» abu valstu atbalsta modeļus salīdzina K. Slakters.

«Latvija pēc visa piedzīvotā ir liels piezemējums. Tur biju pazīstams, dzīves apgriezieni meta augstu vilni,» savas izjūtas raksturo baušķenieks. Tagad esot jādomā par darba stilu, jo, atšķirībā no Īrijas, Latvijā vai nu tu strādā bagātajiem, vai nestrādā nemaz.

Tagad Kristaps gan Bauskā, gan Rīgā lūko vietu, kur veidot biznesu.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas parlaments kļuvis par otro likumdevēju pasaulē aiz Lielbritānijas, kas pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā.

Kā «lieliskas ziņas» šādu Īrijas parlamenta lēmumu uzteikusi zviedru pusaudze un vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura pēdējā laikā iedvesmojusi skolēnus visā pasaulē pieprasīt politiķiem aktīvāku rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ceturtdienas vakarā bez balsojuma tika pieņemti grozījumi Īrijas parlamenta ziņojumam, kuros pasludināts «ārkārtas stāvoklis klimata jomā» un parlaments aicināts «izpētīt, kā [Īrijas valdība] var uzlabot savu reakciju uz problēmu, ka mazinās bioloģiskā daudzveidība».

Īrijas Zaļās partijas līderis Īmons Raiens, kurš virzīja grozījumus, lēmumu raksturoja kā vēsturisku.

16 gadus vecā Tūnberga, kas aicinājusi uz protestiem visā Eiropā un kura kļūst par vienu no kaislīgākajām vides aktīvistu balsīm, aicina valstis sekot šim piemēram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Vētra Ofēlija norauj Korkas futbola stadiona jumtu

LETA, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra «Ofēlija» Īrijas futbola čempionu svinību priekšvakarā «aiznesusi» jumtu Korkas pilsētas stadionam, vēsta Independent.ie.

Otrdienas vakarā vietējam futbola klubam Korkas «City» iecerēta svarīga cīņa pret Deri «City» vienību. Vismaz neizšķirta gadījumā mājinieki pirmo reizi kopš 2005.gada tiktu kronēti par Īrijas čempioniem.

Tomēr pirmdien Korkas futbola stadionam «Turner’s Cross» vētras dēļ daļēji sabrucis jumts, un dažas arēnas detaļas tagad atrodas vietējo iedzīvotāju pagalmos.

Bojāta tikai daļa no stadiona, bet Īrijas Futbola asociācija uzsvērusi, ka otrdienas mačs tik un tā tiks aizvadīts.

Korkas «City» ar 30 spēlēs iekrātiem 72 punktiem ir Īrijas čempionāta līdere, bet sešus punktus tai zaudē iepriekšējo trīs gadu čempione «Dundalk».

Tā kā Īrijas čempionātā tiek izspēlētas 33 kārtas, neizšķirta gadījumā Korkas vienība otrdien būs nodrošinājusi sev Īrijas čempiones titulu. Par labāko futbola komandu valstī tā kronēta 1993. un 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis pēc Entonija aizmainīšanas pauž apņēmību uzņemties Knicks līdera lomu

LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis pēc Karmelo Entonija aizmainīšanas intervijā pēc atgriešanās Ņujorkā pauda apņēmību uzņemties šīs pilsētas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Knicks līdera lomu.

«Esmu gatavs izaicinājumam un esmu tam gatavojies,» sarunā ar laikrakstu The New York Daily News sacīja Porziņģis, kurš Ņujorkā atgriezies pēc nesen aizvadīta Eiropas čempionāta.

Entonijs tiks aizmainīts uz Oklahomasitijas Thunder, Ņujorkas vienībai par viņu saņemot turku Enesu Kanteru, kurš tāpat kā Porziņģis spēlē centra un spēka uzbrucēja pozīcijā, kā arī vieglo uzbrucēju Dagu Makdermotu un 2018.gada otrās kārtas izvēles tiesības NBA draftā.

Pirmdien Knicks uzsāks NBA treniņnometni, bet starpsezonā komanda veikusi vairākas pārmaiņas, tostarp arī kluba vadībā vairs nav prezidenta Fila Džeksona, kura vietā tagad ir Stīvs Milss, bet ģenerālmenedžera pienākumus pilda Skots Perijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar pilotus pārstāvošo Īrijas arodbiedrību, kas varētu izbeigt pilotu streikus, kuru dēļ ietekmēti vairāku desmitu tūkstošu pasažieru ceļojumu plāni.

«»Ryanair« šodien apstiprina, ka naktī tā panākusi vienošanos ar arodbiedrību FORSA un tās Īrijas pilotu komiteju, kas pārstāv Īrijas Republikā bāzētos pilotus,» norāda aviokompānija.

Medijos izskanējusi informācija, ka arodbiedrība ieteikusi pilotiem atbalstīt šo vienošanos, kuras detaļas gan pagaidām nav atklātas.

«Ryanair šos ierosinājumus nodos izskatīšanai [uzņēmuma] padomē pēc tam, kad Īrijā bāzētie piloti būs nobalsojuši par šo vienošanos,» skaidro lidsabiedrība.

Jau ziņots, ka augusta sākumā «Ryanair» piloti vairākās Eiropas valstīs rīkoja koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīkoja «Ryanair» piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, un tādēļ aviosabiedrībai bija jāatceļ aptuveni 400 no ieplānotajiem 2400 reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī dzīvojot Lielbritānijā, gulbeniete Agnese Kivkucāne izjūt saikni ar dzimto Latviju, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Agnese Kivkucāne jau 10 gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet, par spīti visam, viņas sirds tik un tā pieder Latvijai.

Agnese stāsta, ka sākotnēji ārzemēs bija ieplānots palikt trīs mēnešus un braukt atpakaļ, bet laiks palidoja vēja spārniem un viņi nolēmuši palikt vēl nedaudz ilgāk. «Pēc astoņiem mēnešiem devāmies uz Latviju, bet ne jau uz palikšanu, kā bija iepriekš ieplānots, bet gan pēc dēliņa.» Lielbritānijā skolā Agneses dēlu Krišu iekārtot palīdzējis kāds trimdas latvietis un aktīvs Daugavas Vanagu biedrs. «Tajā skolā Krišs bija pirmais latvietis. Lai gan bērns nezināja angļu valodu, skolotāji bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi,» atceras Agnese. Pati Agnese darbu šajā valstī esot atradusi diezgan ātri. Kad sākusi strādāt, šķitis, ka tas ir ļoti viegls un labi apmaksāts darbs. «Es vienkārši sēdēju pie galda un liku rāmīšos skolas fotogrāfijas. Diemžēl tas bija tikai sezonas darbs. Vēlāk sāku jau strādāt apģērbu noliktavā. Tur mani neapmierināja darba stundas un arī alga, tādēļ nācās aiziet. Sāku meklēt darbu nakts maiņā, jo no rītiem bija jāved uz skolu Krišs, bet pēcpusdienā jāizņem. Noalgot auklīti bija ļoti dārgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Ņujorkas «Knicks» latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis ir gandarīts, ka sezonas pirmā mača sākumā izdevās nobloķēt savu bijušo komandas biedru un mentoru Karmelo Entoniju.

Porziņģis ceturtdien savu trešo sezonu NBA sezonu sāka ar 31 punktu un 12 atlēkušajām bumbām, kamēr «Knicks» izbraukumā ar 84:105 (24:27, 18:26, 17:26, 25:26) pārliecinoši piekāpās Oklahomasitijas «Thunder», kur tagad spēlē iepriekšējo gadu Ņujorkas zvaigzne Entonijs.

«Knicks» basketbolisti šajā spēlē pieļāva 25 kļūdas, ar ko Porziņģis nebija apmierināts.

«Arī pirmssezonā bija daudz kļūdu. Tā ir lieta, pie kā piestrādāt - parūpēties par bumbas kontroli. Pavisam vienkārši. Taču ir arī pozitīvās lietas, ko varam paņemt no šīs spēles,» pēc mača teica Porziņģis.

Jau līdz ar paša mača sākumu Porziņģis spēlēja pret savu bijušo komandas biedru Entoniju, turklāt trešajā minūtē latvietis viņu efektīgi nobloķēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis gūst smagu traumu, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem

LETA, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 130 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien aicinājuši piemērot bagātajiem īpašu nodokli, kas līdzinātos tam, ar kādu aplikti starptautiskie uzņēmumi, lai finansētu pāreju uz zaļāku ekonomiku.

Eiropas Savienības (ES) plāns par globāla minimālā ienākuma nodokļa noteikšanu 15% apmērā daudznacionāliem uzņēmumiem stāsies spēkā šogad.

"Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - noteikt progresīvu nodokli sevišķi bagātiem cilvēkiem starptautiskā mērogā, lai samazinātu nevienlīdzību, vienlaikus palīdzot finansēt investīcijas, kas nepieciešamas zaļajai un sociālajai pārejai," laikrakstā "Le Monde" skaidroja franču EP deputāti un šīs kampaņas autori Orora Laluka un Gabriels Zukmans.

Jau vairāk nekā 130 EP deputāti ir pauduši atbalstu šai iniciatīvai.

Kampaņas iniciatori apgalvo, ka miljardieris Īlons Masks 2018.gadā, kad viņš tika atzīts par otru bagātāko cilvēku pasaulē, "nemaksāja nevienu centu federālajos nodokļos" un "Francijā, kas pazīstama ar saviem augstajiem nodokļiem, 370 bagātākās ģimenes faktiski tiek apliktas ar nodokļiem tikai aptuveni divu līdz trīs procentu apmērā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem

Db.lv, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja .Šteinbuka.

Viņasprāt, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem: "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko".

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja norādīja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," teica I.Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alans Amrons dalās pieredzē, izmantojot Latvijas auto koplietošanas pakalpojumu Carguru

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija drīzumā nāks klajā ar jaunu Brexit vienošanās projektu

LETA--AFP, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ideju aizsardzība Latvijā un ASV – kopīgais un atšķirīgais

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvijā vadu lekcijas Latvijas Universitātē par inovācijām un jaunuzņēmumiem, zinu, ka lielākais jautājums, kas mīt jauno uzņēmēju prātos, ir par savu ideju aizsardzību, par patentiem un par to, kā iekļūt ASV tirgū.

Šie jautājumi man šķita ārkārtīgi vienkārši, ņemot vērā, ka ar ideju aizsardzību un savu izgudrojumu pārdošanu nodarbojos jau 45 gadus. Šo gadu laikā esmu ieguvis ASV patenta tiesības 40 savām idejām. Tieši tāpēc es visiem jaunuzņēmumiem stāstu par trīs galvenajiem soļiem, lai aizsargātu savu ideju.

1. Izvietot simbolu TM (trademark jeb preču zīme) sava produkta un uzņēmuma nosaukuma beigās.

2. Iesniegt pieteikumu ASV pagaidu patenta iegūšanai. To var izdarīt tiešsaistē USPTO mājaslapā par 130$ jeb 110 EUR. Pēc tam uz norādīto e-pastu tiek atsūtīts patenta reģistrācijas numurs.

3. Sazināties ar jebkuru uzņēmumu pasaulē, lai nodibinātu kontaktu ar cilvēku, kurš uzņēmumā atbildīgs par jaunu produktu attīstību. Tas ir viņu darbs – meklēt jaunas idejas, produktus un uzņēmumus, kas varētu noderēt viņu pašu uzņēmējdarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija šomēnes viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informē Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Īri jau tagad plāno veicamos pasākumus ārējās robežas stiprināšanai.

Latvijas VID muitas pārstāvji ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar muitas kontroles punkta Pāternieki darba tehnoloģiju, tajā skaitā arī ar to, kā muita sadarbojas ar citiem dienestiem.

Tāpat Īrijas kolēģiem tika sniegta informācija par muitas informācijas sistēmām un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots kontroles pasākumu īstenošanai.

«Īrijas muitas pārstāvjus īpaši interesēja jautājumi saistībā ar sistēmu savstarpējo integrāciju, tostarp jautājumi par transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām. Liela ieinteresētība bija arī par kravu skenēšanas iekārtu izmantošanu muitas kontroles procesā,» atklāj VID ģenerāldirektores vietniece muitas jomā Ingrīda Gulbe – Otaņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. Eiropas galvenajā biroju mītnē Korkā, Īrijas dienvidos, līdz 2017.gada vidum radīs līdz pat 1000 darba vietu, trešdien paziņoja Īrijas valdība.

Šāds paziņojums publiskots laikā, kad vizītē Dublinā ieradies Apple vadītājs Tims Kuks, kurš ticies ar Īrijas premjerministru Endu Keniju.

Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības ministrs Dars Mērfijs norādīja, ka Apple paredzējis savā galvenajā biroju mītnē veikt ļoti nozīmīgas investīcijas.

Apple bijis viens no pirmajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izveidojis savu biroju mītni Īrijā 1980.gadā, taču šim piemēram sekojušas arī citas kompānijas, tostarp Twitter, Microsoft un Google.

Kopumā Apple Īrijā nodarbina aptuveni 5000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaules vadošajiem tūrisma industrijas luksusa ceļojumu tīkliem Virtuoso vakar tūrisma izstādē Lasvegasā paziņojis, ka pasaules labākās viesnīcas titulu ir ieguvusi Īrijas viesnīca Ashford Castle Hotel, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Šī esot pirmā reize vēsturē, kad kāda Īrijas viesnīca saņem šāda mēroga novērtējumu.

Viesnīca Ashford Castle Hotel ierīkota 13.gadsimtā celtā pilī un tikai šā gada aprīlī atvērta pēc renovācijas, kura īpašniekiem izmaksāja 75 miljonus eiro. Pārbūves laikā viesnīcā tika izveidots kinoteātris ar 32 sēdvietām, tika nomainīti visi 820 logi un veikti plaši pārbūves darbi istabās.

142 hektārus lielais īpašums nu ir kļuvis par vienu no ekskluzīvākajām Īrijas viesnīcām, kurā numuriņa cena ir, sākot no 495 € par nakti, raksta Baltic Ireland.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īrija aicina ES un Lielbritāniju nomierināties

LETA--REUTERS, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas valdība otrdien samazināja valsts ekonomikas krituma prognozi šim gadam, paredzot, ka koronavīrusa pandēmijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) būs mazāk smaga, kā uzskatīts iepriekš.

Īrijas finanšu ministrs Paskals Donohou norāda, ka Īrijas ekonomika šogad saruks par 2,5%, nevis 10,5%, kā tika lēsts aprīlī.

Krituma prognozes samazināšanu Donohou skaidro ar vairāku nozaru, tostarp eksporta sektora nodrošināto atbalstu.

Vienlaikus valdība prognozē, ka Īrijas IKP nākamgad pieaugs vien par 1,4%, jo valsts ekonomiku varētu negatīvi ietekmēt nekoordinēts breksits un atgūšanās no koronavīrusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī paātrinājusies

LETA--RTTNEWS, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaugusi par 4,1%, reģistrējot straujāku izaugsmi par pirmajā ceturksnī fiksēto kāpumu, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī gada griezumā pieauga par 3,9%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika otrajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, kas seko 2,1% kritumam pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas izaugsmi iepriekšējā ceturksnī galvenokārt veicināja iekšzemes patēriņš.

Īrijas Centrālā banka jūlijā samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar Lielbritānijas iedzīvotāju balsojumu izstāties no Eiropas Savienības (ES).

Banka prognozē, ka Īrijas IKP šogad pieaugs par 4,9%, bet nākamgad - par 3,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji augošus uzņēmumus pirks kā karstus pīrādziņus

Māris Ķirsons, 08.08.2018

Auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru