Foto

Latvietis, kuru Āfrikas dimantu biznesa aprindās dēvē par «misteru Džonu»

Dienas Bizness, 08.05.2013

Jaunākais izdevums

Jau desmit gadus latvietis Guntars dzīvo Sjerraleonē, kur viņš nonācis, dodoties glābt savas investīcijas dimantu biznesā, kuras veicis laikā, kad vēl strādājis Krievijas banku nozarē.

Šobrīd Guntaram, kuru satikt bija devies Latvijas Playboy žurnālists Ivars Āboliņš, Sjerraleonē ir savs birojs, sava komanda, sava māja labā pilsētas rajonā un aiz muguras akcionāri, kuru vārdus mūsu tautietis gan vēlējies paturēt noslēpumā.

Vietējie viņu pazīst kā «misteru Džonu», jo izrunāt vārdu Guntars šejieniešiem esot neiespējamā misija.

«Jūtos šeit ļoti labi. Esmu absolūti relaksēts un nodarbojos ar to, kas man patīk. Es pērku dimantus, pārdodu dimantus un nodarbojos ar visu, kas saistīts ar dimantiem. Tas, protams, joprojām ietver arī ieguvi un tālāku apstrādi. Esmu dimantu biznesā un esmu šeit, Sjerraleonē - laimīgs,» saka Guntars.

Viņš Sjerraleonē ieradās pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem. Iepriekš, strādājot Krievijā banku nozarē, viņš ar kāda paziņas starpniecību, neko no tā nesaprotot, dimantu rakšanā ieguldīja pietiekami lielas naudas summas, taču kādā brīdī izrādījās, ka līdzekļus, visticamāk, nāksies zaudēt. Tādēļ nācās pieņemt lēmumu braukt uz Āfriku pašam un censties saglābt to, kas vēl ir glābjams.

Sākums bijis skarbs, Playboy stāsta Guntars. Izrādījās, ka ir vēl sliktāk nekā varēja likties. Ātri kļuva skaidrs, ka, lai kaut kas vispār notiktu, ir jābūt uz vietas, tāpēc Guntars devās uz Kono. Vairākus gadus viņš nodzīvoja nekurienes malā, pēc paša teiktā, sākot visu no jauna, tieši no starta vietas – no turienes, kur dimanti tiek rakti. Bijuši brīži, kad viņš sēdēja Kono, skatījās uz mēnesi un domāja par to, vai tas viss ir tā vērts un vai vispār ir jēga turpināt. Ikdiena bija vienmuļa, draugu, ar ko parunāt nebija, un faktiski visa viņa dzīve bija cerība tikt pie lielā dimanta.

«Karstā saulē dienām sēdēju raktuvēs. Sapratu kas ko maksā, kādā veidā akmeņi tiek realizēti. Sapratu biznesa pamatus un to, ka nepieciešams izglītoties, lai spētu noteikt akmens kvalitāti. Un tas process turpinās joprojām. Katrs dimants kaut ko iemāca, katrs akmens parāda savu šķautni, parāda tev, kur vēl pilnveidoties. Tas ir ilgs ceļš un man tas vēl labu laiku ir ejams. Un, ja atskatās atpakaļ – jau noietais ceļš ir bijis ērkšķains, trakulīgs un raibs. Taču šobrīd ir stadija, kad esmu izslēdzis trakulības un viss ir vairāk vai mazāk prognozējams, kā jau jebkurā tradicionālā biznesā. Bet par manu būšanu šeit – nav citas iespējas ar to nodarboties, neesot šeit tādā veidā, kā esmu es,» saka Guntars.

Pēc Kono dimantu rakšanas perioda viņš saprata, ka tā ir laimes spēle un ka bez milzīgām investīcijām pamatoti cerēt uz lielu veiksmi, rokot akmeņus, nav nekāda pamata. Tāpēc Guntars pārgāja uz dimantu uzpirkšanas biznesu, kurā viss ir atkarīgs no tevis paša, nevis veiksmes, un, ja netiek pieļautas lielas kļūdas, novērtējot akmeņus, izdošanās procents ir neskaitāmas reizes lielāks.

«Mana peļņa ir apmēram desmit procenti no akmens. Bet nereti iznāk vairāk. Vēl apmēram desmit procentus no visa ieguvuma sūtu slīpēt uz Eiropu. Visbiežāk tā ir Antverpene, taču vispār pasaulē ir piecas dimantu pilsētas – vēl arī Telaviva, Johannesburga, Ņujorka un Mumbaja. Tie ir patiešām labi akmeņi, un to varu darīt tikai brīžos, kad mana kapitāla pietiekamība atļauj, jo tas viss ir diezgan ilgs process. Bieži vien pat vairāki mēneši. Taču ļoti augstas kvalitātes akmeņiem noslīpēšanas gadījumā peļņa nav salīdzināma ar realizācijas cenu neslīpētā veidā. Tie ir vēl vismaz desmit – divdesmit procenti,» stāsta Guntars.

Plašāks stāsts par Sjerraleones dimantu dzīslu lasāms žurnālā Playboy.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kono dimantu raktuves Sjerraleonē ir vieta, kur 1972. gada 14. februārī tik atrasts trešais lielākais dimants pasaules vēsturē. Vietējie dimantu racēji savu "lielo akmeni" tur meklē ik dienu, bet nepiederošu baltādainu personu klātbūtne šajā vietā ir izņēmums, turklāt žurnālistu iekļūšana dimantu dzīslā ir ārkārtīgs retums.

Arī žurnālista Ivara Āboliņa un viņa kolēģu atrašanās dimantu raktuvēs, kā stāsta viņš pats, bijusi iespējama tikai dažādu apstākļu sakritību, nejaušību, palīdzīgas rokas un gadījuma dēļ.

Pavisam nesen no Kono pēc piekaušanas un aparatūras salaušanas esot padzīta BBC filmēšanas grupa, kas vēlāk kadrus no dimantu raktuvēm vienkārši inscenēja, savā rakstā žurnālam Playboy min Āboliņš.

Par nelielu samaksu kļūt par pavadoni uz Kono, nodrošinot ne tikai iekļūšanu raktuvēs, bet arī drošību, piekritis Latvijas valstspiederīgā Guntara, kurš ir žurnāla Playboy stāsta galvenais varonis un Sjerraleonē, nodarbojoties ar dimantu biznesu, dzīvo jau desmit gadus, uzņēmējdarbības partneris Sass Levi, kurš ir ne tikai Kono iedzimtais, bet arī reģionā ietekmīga persona. Viņš arī vairākas reizes aicināts iesaistīties politikā, taču vienmēr atteicies, priekšroku dodot biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai savaldītu Ebolas vīrusa izplatīšanos turpmāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā nepieciešami vismaz 600 miljoni dolāru (456 miljoni eiro), trešdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

«Šī ir lielākā Ebolas epidēmija, vissmagākā un vissarežģītākā, ko esam redzējuši gandrīz 40 gadu ilgajā šīs slimības vēsturē,» žurnālistiem norādīja PVO ģenerāldirektore Margarēte Čana.

No Ebolas vīrusa bojāgājušo skaits Rietumāfrikā pārsniedzis 1900, bet inficēto skaits - 3500 cilvēku, liecina PVO dati.

Gandrīz desmitā daļa mirušo ir medicīnas darbinieki.

Ebolas vīruss izplatās, nonākot saskarsmē ar inficēta cilvēka asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem. Mirstības rādītāji pēc inficēšanās ir ļoti augsti.

Tomēr PVO ir pārliecināta, ka vīrusu var pakļaut kontrolei, ja tam atvēl pietiekamus resursus un sadarbojas globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvija ceļojumu un tūrisma sektora topā atrodas starp Lietuvu un Kostariku

Gunta Kursiša, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) veidotajā topā par valstu konkurētspēju ceļojumu un tūrisma sektorā Latvija ierindojusies 48. vietā.

2011. gadā Latvija šajā topā atradās 51. vietā.

47. vietā Pasaules Ekonomikas foruma topā atrodas Kostarika, bet 49. vietā – Lietuva. Kaimiņi igauņi šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, topā noslīdējuši par piecām vietām un ieņem 30. pozīciju.

No Latvijas šajā topā nedaudz atpaliek tādas valstis kā Bulgārija (50. vieta), Brazīlija (51. vieta) un Puertoriko (52. vieta), bet par dažām vietām labākā pozīcijā ir Turcija (46. vieta), Ķīna (45. vieta) un Meksika (44. vieta).

Kaimiņi igauņi šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, topā noslīdējuši par piecām vietām un ieņem 30. pozīciju.

Visaugstāk no pasaules valstīm konkurētspēja ceļojumu un tūrisma sektorā novērtēta Šveicei, otrajā vietā atrodas Vācija, trešajā – Austrija, un tai seko Spānija, Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Kanāda, Zviedrija un topa pirmo desmitnieku noslēdz Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF plāno sniegt palīdzību 127 miljonu dolāru apmērā Ebolas vīrusa skartajām valstīm

LETA--DPA, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) gatavo 127 miljonu dolāru (98 miljonu eiro) palīdzības paketi Gvinejai, Libērijai un Sjerraleonei, kuras smagi skāris Ebolas vīrusa uzliesmojums.

Minēto trīs valstu valdības ir lūgušas papildu atbalstu no SVF, norādīja fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Viņa nodēvēja Ebolas vīrusa uzliesmojumu par «smagu humāno, sociālo un ekonomisko krīzi, kas prasa apņēmīgu atbildi no starptautiskās kopienas».

Apstiprināšanai SVF izpildvaldei palīdzības pasākumu kopums tiks prezentēts oktobrī.

SVF aplēses liecina, ka vīrusa izplatības dēļ Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē ekonomikas izaugsme strauji saruks un vissmagāk no tā cietīs visvieglāk ievainojamās sabiedrības grupas.

Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā ir prasījis jau vairāk nekā 2400 dzīvības, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ANO pasludina Mali par brīvu no Ebolas vīrusa

LETA--DPA, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mali oficiāli pasludināta par brīvu no Ebolas vīrusa, svētdien paziņojusi ANO un Mali valdība.

Valsts var tikt pasludināta par brīvu no vīrusa, ja tajā 42 dienas, proti, divus vīrusa inkubācijas periodus, nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi.

Mali bija sestā Rietumāfrikas valsts, ko skāra Ebolas vīruss, kas vissmagāk piemeklējis Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju.

Mali pēdējais pacients atveseļojās 6.decembrī.

Pirmais saslimšanas gadījums šajā valstī tika konstatēts 23.oktobrī. Ar vīrusu bija inficējies kāds bērns, kurš ieradās valstī no Gvinejas un nākamajā dienā nomira.

Slimību no Gvinejas uz Mali atveda vēl viens ceļotājs, kurš inficēja vēl astoņus cilvēkus, no kuriem seši nomira.

Paziņojot par Ebolas vīrusa izskaušanu valstī, Mali veselības ministrs pateicās visiem medicīnas darbiniekiem un starptautiskajiem partneriem par atbalstu cīņā pret nāvējošos slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Premjers: Latvijas pakāpšanās konkurētspējas indeksā uzņēmējiem sniedz jaunas iespējas

Dienas Bizness, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nabadzībā dzīvo vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju

LETA, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā ar cenu 1100 ASV dolāri par kilogramu debitēja ziloņu mēslu kafija. Tā ražota no pupiņām, kas izgājušas cauri ziloņu gremošanas traktam.

Sankt Gallen, japāņu alus darītava, nolēmusi turpināt ziloņu mēslu tendenci un radījusi ziloņu mēslu alu, kas tapis, izmantojot to pašu kafijas pupiņu metodi. Šis Sankt Gallen jaunums debitējis 1. aprīlī un esot izpārdots dažu minūšu laikā, vēsta huffingtonpost.com.

Alus nosaukums ir tikpat dīvains kā pats produkts - Un, Kono Kuro.

Kāds alus baudītājs rakstījis atsauksmi: «Vēl kādu laiku es joprojām jutos tā it kā mans ķermenis būtu piesātināts ar šo silto aromātu. Par laimi man vēl ir atlikušas divas pudeles. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām var tikai minēt, cik lielas investīcijas satiksmes infrastruktūrai tiks paredzētas Rīgas nākamā gada budžetā un cik lielus sastrēgumus galvaspilsētā tas radīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sastrēgumi būs atkarīgi no tā, kā darbi būs plānoti un vai tiks īstenoti vienlaikus. Savukārt finansējuma jautājuma vēl nav «uz skatuves» – pagaidām tiek apkopotas dažādu pašvaldības struktūru vēlmes.

«Rīgas domes Budžeta komisija, kas lems par Rīgas pilsētas 2016. gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžeta projektu vēl skata Saeimā,» DB norāda Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks. Viņš uzskata, ka investīciju programmas apjomu un struktūru vēl ir pāragri komentēt. Jāpiebilst, ka investīciju plānā pēdējos gados izteikti dominē izglītības projektu sakārtošana. Lielākie satiksmes projekti, kam bijusi iezīmēta nauda pēdējo gadu investīciju plānos, ir Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta un Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšana. «Tiek investēts jaunos ceļu infrastruktūras objektos, tikmēr esošā infrastruktūra nolietojas, sagrūst, uz ielām ir izveidojušās risas,» saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Vienlaikus viņš atzīst, ka Rīga atrodas samērā neērtā situācijā – no vienas puses tai jārūpējas par savām ielām un ceļiem, no otras – jānodrošina satiksme ar ostu, jābūvē un jāuztur tilti, maģistrālās ielas, kas faktiski ir nacionālas nozīmes infrastruktūra. Citi DB aptaujātie saka – situācija ar ielām un ceļiem Rīgā nav kritiska, taču uzlabojumi ir nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgā pēc «rīdzinieku biļešu» ieviešanas deklarējušies mazāk cilvēku nekā cerējusi dome

Dienas Bizness, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties gūt lētākas biļetes sabiedriskajā transportā, Rīgā audzis deklarēto iedzīvotāju skaits, tomēr tas nav sasniedzis desmit tūkstošus, kuriem pēc Rīgas pašvaldības aplēsēm Rīgā bija jādeklarējas šogad, ziņo Latvijas Radio.

Turklāt saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pausto, iemesli, kādēļ cilvēki ir deklarējušies, var būt dažādi. Lai nosakidrotu deklarēšanās tendences Rīgā, PMLP veica padziļinātu pētījumu, salīdzinot pērnā gada un šā gada datus.

«Līdz augsutam Rīgā deklarējās aptuveni tikpat personas, cik no galavaspilsētas izdeklarējās, taču oktobrī audzis gan deklarāciju skaits Rīgas pilsētā, gan arī samazinājies izdeklarēto personu skaits no Rīgas pilsētas. Šeit jau parādās aptuveni 1500 personas, kas deklarējās Rīgā papildus. Visticamāk, tas būtu skaidrojums ar jaunajiem Rīgas pilsētas nolūkiem ieviest diferencētu sabiedriskā transporta cenu politiku,» radio pauda PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru