#«Zemākās algu robežas vakances mēs neņemam – lai nebūtu zemāk par 1000 eiro uz rokas.»

Arī Latvija ir tikusi pie sava specializēta darba vakanču un saistītas informācijas portāla, kas domāts īpaši latviešiem ārvalstīs un viņu ģimenes locekļiem, kas meklē šeit iespēju strādāt un dzīvot.

Reģionā šādas vietnes fokusētām auditorijām ir viscaur – Zviedrijā ir WorkInSweden.com, un pēc līdzīgas loģikas ir veidoti arī somu, igauņu un lietuviešu attiecīgie portāli. Somijā ir arī īpašs pārbraukušo un tur apmetušos dzīvesstila izdevums ar modīgu nosaukumu Expatify.com, un ar Back2BG.com izceļas arī bulgāri. Latvijas YourMove.lv, kas šodien tiek oficiāli atklāts Draugiem Grupa telpās, arī ir mērķtiecīgi veidots tieši Latvijas un diasporas darba tirgus kontaktiem, un dara to cilvēki, kas «pazīst drēbi» jeb paši ir ilgāku laiku mācījušies un strādājuši ārzemēs un tad atgriezušies uz dzīvi un darbu Latvijā.

Jaunais darba kontaktbiržas portāls YourMove (DB 24.01.) pēdējos mēnešos ir ķēries pie darba meklētāju un darbadevēju savešanas kopā un pievērsies arī Latvijas darba tirgus aktualitāšu apzināšanai un aprakstīšanai. Šeit gan uzreiz ir jāpiebilst, ka portāla veidotāji ļoti apzināti ir ieņēmuši nevaidēšanas pozīciju un tāpēc tā komunikācija katram individuāli ir lietojama, kā angļi saka, ar graudiņu sāls. Jo no gadījuma uz gadījumu jau netrūkst arī darba un pārkvalifikācijas meklētāju stāstu, kas liecina par vilšanos vai katrā ziņā par dilemmām un grūtībām.

Tomēr vaidēšanai, ka viss ir slikti, arī nav pamata. Tāpēc ir apsveicami, ka ir kādi, kas publiskajā telpā, sākot ar sabiedrisko domu tik ļoti formējošajiem sociālajiem medijiem, mērķtiecīgi pievēršas pozitīvu ziņu un faktu izcelšanai, jo negatīvisms un dažnedažādi motivētu komentāru «melnās pērles» (starp tādām būs gan leģitīmi skeptiķi, gan troļļi un īgņas pēc savas dabas) sociālajos medijos un ziņu komentāros aizvien ir vairumā. Tā YourMove ir paniekojies un ierakstījis interneta pārlūkā vārdu savienojumu «visi brauc prom», un saņēmis pulka daudz rezultātu. Tādas specifiskas intereses intriģēts es arī veicu šādu eksperimentu, un patiesi – 0,42 sekundēs mans pārlūks piedāvāja 188 tūkstošus (!) rezultātu, kur es pie attiecīgās gribas varētu pavaidēt līdzi Schadenfreude jeb bēdubrāļu pulkam. Bet tas man nepatīk, un tik apjomīgām vaimanām nav arī iemesla.

#Esmu pārliecināts, ka dzīves iespējas Latvijā ir izcilas. Kopiena, kas veidojas no reemigrantiem, kas atgriezušies šeit, lai strādātu, atšķir jaunu lapu padrūmajā migrācijas stāstā.

Reemigrācija zināmā mērā notiek, un šie procesi noris ārpus reemigrācijas plāna vai citiem dokumentiem, kas veidoti nosacīti vēlējuma izteiksmē.

Darbaspēka problemātikai samilstot, par ko DB jau daudzkārt rakstījis, proporcionāli pieaug emigrējušo tautiešu potenciāls, domājot par viņu atgriešanos. Lai gan uzņēmumi Latvijā parasti nav apmierināti ar algu kāpumu, ko lielā mērā uzspiež situācija, iespējams, vadītāju un kvalificētu darbinieku starptautiskam līmenim pietuvināts atalgojums Latvijas darba tirgū var būt tas atsvariņš svaru kausos, kas liek apsvērt iespēju dzīvei dzimtenē dot vēl vienu iespēju.

Jauns darba portāls aizpildīs nišu

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Mazumtirgotājs «Maxima Latvija» uzsācis Biznesa pakalpojumu centra izveidi. Tā ietvaros tiks izveidota vienota platforma, kurā tiks reģistrēti un strukturēti visi klientu un darbinieku pieprasījumi, jautājumi un cita informācija, ļaujot statistiski fiksēt aktuālākos jautājumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi identificēt jomas, kuras nepieciešamas pilnveidot.

«Stiprinot klientu pieredzes pārvaldību augstākās vadības līmenī, esam uzsākuši darbu pie jaunas uzņēmuma struktūrvienības izveides, uzticot to zinošam un profesionālam klientu attiecību ekspertam Ingai Šeningai, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze klientu pieredzes vadībā,» informē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

I. Šeningas pienākumos ietilps jaunā Biznesa pakalpojumu centra izveide, vadība un darbības nodrošināšana. Plānots, ka Biznesa pakalpojumu centrs klientiem un darbiniekiem būs pieejams no 2020. gada sākuma, līdz tam koncentrējoties uz tā izveidi, testēšanu un labākas pieredzes ieviešanu praksē.

«Biznesa pakalpojumu centra izveide būs ieguvums gan «Maxima» veikalu darbiniekiem, gan ikvienam pircējam. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs ātras un ērtas informācijas aprites sistēmas izveide, kas veicinās veikalu operatīvo darbu un nodrošinās pilnveidotu informācijas apmaiņas procesu ar mūsu klientiem,» norāda I. Šeninga.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Starptautiskajā pirmsakselerācijas programmā "Primer" atlasīti 14 uzņēmumi no Latvijas un ārzemēm.

"Starptautiskajai pirmsakselerācijas programmai "Primer", ko rīko enerģētikas jomas akselerators "InnoEnergy" kopā ar programmas partneriem "TechHub Riga" un "BuildIT Latvia" kopā atlasīti 14 uzņēmumi gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Diemžēl neparedzētu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums programmas īstenošanu pārcelt uz 2020. gada pavasari," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Tāpēc līdz pavasarim vēl citi jaunuzņēmumi, kuri jūt nepieciešamību pēc pieredzējušu ekspertu padomiem tieši sagatavošanās posmam uzņēmējdarbībā un kas nepaguva pieteikt savu dalību "Primer" programmā, arvien ir aicināti pieteikties.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais enerģētikas akselerators "InnoEnergy" kopā ar partneriem "TechHub Riga" un "Buildit Latvia" ir vienojušies par kopīgas starptautiskas pirmsakselerācijas programmas "Primer" īstenošanu. Tās mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus straujākam un precīzākam startam starptautiskā uzņēmējdarbībā. L. Kuplā jau norādījusi, ka straujai un mērķtiecīgai jaunu tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un ilgtspējai aizvien svarīgāks kļūst tieši sagatavošanas posms. Programmas "Primer" mērķis ir sagatavot jaunuzņēmumus turpmākām investīcijām, un tā veidota, balstoties uz "InnoEnergy" starptautiskā tīkla metodoloģiju, palīdzot uzsācējiem izprast svarīgākos aspektus uzņēmējdarbībā. Programma ietver gan attālinātu, gan klātienes apmācību procesu un tās dalībnieki pieredzējušu ekspertu vadībā strādās pie sava biznesa modeļa, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģijas, tirgus stratēģijas, konkurētspējas analīzes, kā arī investīciju piesaistes un plānošanas.

Lietotu auto tirdzniecības segmentā Latvijā vienmēr bijušas nepilnības, un viena no lielākajām sektora problēmām ir ēnu ekonomika. Aizvadītajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus gandrīz visās lietotu auto tirgotāju pārbaudēs, kārtējoreiz nepārprotami norādot uz problēmsituācijām lietotu auto tirgū un nepieciešamību sakārtot nozari.

Jau pašlaik tirgū ir dalībnieki, kas iestājas par godprātīgu un caurskatāmu darbību, jo ir ieinteresēti klientiem nodrošināt uzticamus pakalpojumus un līdzdarboties kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tomēr efektīva nozares sakārtošana būs iespējama tikai tad, kad vairums tirgus spēlētāju aptvers, ka pretlikumīga darbība nekad nekļūs par veiksmīgu un plaukstošu ilgtermiņa biznesu.

Uzskatu, ka situācija lietotu auto tirgū ir jārisina ne vien katram uzņēmējam individuāli pārdomājot savu darbību, bet arī politiskā līmenī – ar efektīviem sodiem negodprātīgajiem spēlētājiem līdz pat to ekonomiskās darbības apturēšanai nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Sadarbības partnerus jau sākumstadijā meklē aiz valsts robežām

Šobrīd vēl nav daudz, ar ko lepoties, taču gadu ilgās saimnieciskās darbības laikā viss sakārtots tā, lai sāktu uzņemt apgriezienus, saka SIA Rare Power īpašnieks Eduards Griezītis. Uzņēmums ražo metāla komponentes, iekārtas un konstrukcijas.

Abās galda pusēs

Pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā E. Griezītis ieguva jau tūlīt pēc vidusskolas. Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē viņš kopā ar draugu nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar grafiti tīrīšanu no sienām. Lai arī tas bija veiksmīgs, dažādu apstākļu dēļ pēc laika E. Griezītis saprata, ka nepieciešams iet citu ceļu. Pievērsās metālapstrādes jomai. Pirmo darba pieredzi nozarē E. Griezītis guva uzņēmumā Medzes Components Liepājas pievārtē, strādājot par metināšanas robotu, CNC virpu un CNC frēžu operatoru. Pēc dažiem gadiem pārgāja uz citu tās pašas jomas uzņēmumu – Jensen Metal Liepājā. Vispirms strādāja par maiņas atbildīgo, bet drīz vien sākās strauja karjeras izaugsme. «Nezinu, vai tā ir laba īpašība, bet es sev gribu pierādīt, ka varu izdarīt to, ko nevar citi, vai varu izdarīt labāk par citiem. Man ir lielas ambīcijas, kas ne vienmēr piepildās, taču tas ir iekšējais dzinulis, kas visu laiku dzen uz priekšu,» saka E. Griezītis. «Iespējams, tā arī bija mana veiksmes atslēga.»

Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultāti, kā arī ieguldījumi vērtspapīros, akcijās un nekustamajā īpašumā, ļāvuši noturēt un arī nedaudz uzlabot Swedbank turīgāko klientu labklājības līmenī, liecina bankas veiktā Private banking jeb turīgāko klientu aptauja par viņu finanšu paradumiem.

Turīgo klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais īpašums un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi, piemēram, nauda un vērtspapīri, kā arī citi aktīvi – zelts un citi dārgmetāli, pastāstīja Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Swedbank turīgo klientu programmā iekļauj klientus, kuru ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 5000 eiro, vai arī kopējā aktīvu summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jomas, kurās savus līdzekļus šogad plāno ieguldīt Swedbank turīgākie klienti, skatiet galerijā!

Bankas apkopotie dati liecina, ka klientu turība kopš 2012.gada ir augusi, taču pēdējo piecu gadu laikā pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad lielā apjomā kontos tika iemaksāta skaidra nauda, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas. Tāpat aktīvu pieauguma izmaiņas ietekmējis arī nerezidentu nekustamo īpašumu darījumu kritums.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Latvijas un ārvalstu jaunuzņēmumiem vēl trīs dienas, līdz 15. novembrim, ir iespēja pieteikties starptautiskai pirmsakcelerācijas programmai PRIMER, ko rīko akcelerators enerģētikas jomā InnoEnergy kopā ar programmas partneriem TechHub Riga un BuildIT Latvia. Programmas PRIMER mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus vēl straujākam un precīzākam startam starptautiskajā uzņēmējdarbībā.

Programma PRIMER ir piemērota jaunuzņēmumiem, kuriem ir svarīgs tieši sagatavošanās posms uzņēmējdarbībā – programmas ietvaros pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja plānot investīciju piesaisti, izvērtēt esošo biznesa modeli, izstrādāt īpašuma tiesību aizsardzības un tirgus stratēģijas un tamlīdzīgi. Šādas līdzīgas programmas tiek īstenotas vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, un no 20. novembra līdz 12. decembrim tiks īstenota arī Latvijā.

InnoEnergy Hub vadītāja Latvijā Liene Kuplā norāda: «Programma PRIMER ir veidota, lai tās uzsācējs varētu saprast svarīgākos uzņēmējdarbības aspektus, pirms spert soli tālāk sava uzņēmuma veidošanā. Programmas dalībniekiem nav specifisku nozaru ierobežojumu, kā arī nav prasību attiecībā uz projekta gatavības stadiju. Šī programma sniedz iespēju satikt citus jaunuzņēmumus ar līdzīgiem izaicinājumiem, socializēties, dalīties savā pieredzē un uzzināt par citu kļūdām uzņēmējdarbībā.»

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

#Sākot no šodienas VID publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, šodien spēkā stājas grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Bizness kopē demogrāfiju

Šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 2406 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3062. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski — par 28% jeb 656 - par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. „Uzņēmējdarbība ir sava veida indikators tam, kas un kā notiek valstī,” vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka jaundibināto un likvidēto uzņēmumu proporcija savā ziņā ir spogulis demogrāfiskajai situācijai Latvijā, jo jaundzimušo skaits ir būtiski mazāks par mirušo skaitu. Kopējā uzņēmumu skaita sarukuma cēlonis ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, radies darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums. „Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaitu,” uzsver E. Egle. Gan viņa, gan arī vairāki citi aptaujātie pieļauj, ka pēdējo gadu notikumu dēļ ir salīdzinoši daudz tukšo uzņēmumu.

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.

Vairāk nekā 12 600 uzņēmumu, kur vienam dalībniekam, kas ir vecāks par 60 gadiem, pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu, nākamās piecgades laikā būs jādomā par biznesa mantinieku.

Šādu ainu rāda SIA Lursoft dati. Patlaban ir reģistrēti 205 033 nelikvidēti uzņēmumi, no kuriem 188 162 uzņēmumiem vairākuma dalībnieks (pieder vairāk nekā 50% daļu) ir fiziska persona, un 12 603 uzņēmumiem vairākuma dalībnieks ir vecumā no 60 līdz 65 gadiem. Šie dati liecina, ka paaudžu maiņa tuvāko gadu laikā varētu skart tikai nelielu daļu – 6 līdz 7% – Latvijas biznesa, kas nav uzskatāmas par ļoti lielām vai kritiskām pārmaiņām. Citāda aina paveras Polijā, kur pēc viena no šīs valsts vadošo ekspertu ģimenes biznesa jomā, KBA vadošā partnera Tomaša Budziaka datiem, šajā valstī tuvākajos gados briest fundamentālas pārmaiņas, jo 80. gadu beigās gaisā virmojošo pārmaiņu noskaņās 20- līdz 30-gadīgi cilvēki izveidoja savus uzņēmumus, bet tagad viņi ir 50 līdz 60 gadus veci un nākamo piecu gadu laikā plāno nodod savu biznesu jaunajai paaudzei.