Jaunākais izdevums

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Šobrīd var izcelt vairākas problēmas, kas izraisa zemas digitālās prasmes Latvijas jauniešu vidū:

  • Maz piemēru no dzīves un iedvesmas avotu, kam līdzinātiesJauniešiem trūkst uzticamu informācijas avotu par reālo situāciju darba tirgū un kāda ir jaunu profesionāļu ikdiena pēc skolas sola. Šobrīd pusaudžu pasaules uzskatu veidošanā dominē viedokļu līderi, kas lielākoties nepārstāv tehnoloģiju nozari. Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka Latvijas jauniešu izaugsmei būtu noderīga lielāka tehnoloģiju profesionāļu kā padomdevēju loma.
  • Jauniešiem trūkst neformālās izglītības iespējas, kas saistītas ar tehnoloģijām Salīdzinājumā ar citām interešu izglītības jomām, piekļuve neformālās izglītības iespējām par tehnoloģijām ir ierobežota, salīdzinoši augsto izmaksu dēļ, un tai šobrīd nav pietiekamu valsts atbalsta mehānismu.
  • Netiek pietiekami atbalstīta un rosināta dzimumu vienlīdzība informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomas speciālistu vidū. Šobrīd sieviešu – informācijas tehnoloģiju un komunikācijas speciālistu – skaits Latvijā ir ievērojami zemāks (0.5%) nekā Eiropā vidēji (1.4%). Turklāt ar informācijas tehnoloģiju jomu saistās arī dzimumu stereotipi. Piemēram, 44% jauniešu uzskata, ka darbs informācijas tehnoloģiju jomā nav vienlīdz piemērots gan sievietēm, gan vīriešiem.

Darbs valdības līmenī

Valsts amatpersonas un nozares speciālisti sāk apzināties situācijas nopietnību un neatliekamo nepieciešamību to uzlabot. Latvijas diplomāte un kiberdrošības pamatnostādņu eksperte Ieva Ilvesa ir sacījusi: "Mums gribētos domāt, ka digitālā nevienlīdzība neattiecas uz mums, bet drīzāk uz jaunattīstības valstīm citos kontinentos. Diemžēl tā nav taisnība. Kā redzam, šī nevienlīdzība parādās jau skolā. ES atbalsta fondi ir uzsvēruši šo problēmu kā vienu no prioritātēm, un ir izveidoti atbalsta mehānismi, lai apturētu Eiropā aizvien pieaugošo digitālo nevienlīdzību. Tai ir jākļūst arī par Latvijas prioritāti, un mums ir jāizmanto pieejamais atbalsts".

Izglītības un zinātnes ministrija un tās Parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš veic aktīvu darbību šīs situācijas uzlabošanai. Viņš pulcina uzņēmējus un lēmumu pieņēmējus ar mērķi izstrādāt stratēģiju Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanai, jo īpaši jauniešu vidū. Arī man ir iespēja līdzdarboties šajā darba grupā.

Reinis Znotiņš ir sacījis: “Lai panāktu acīmredzamu progresu milzīgās digitālās nevienlīdzības novēršanā, esmu lobējis ievērojamu naudas līdzekļu piešķiršanu no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. Es aicinu ikvienu domāt plašākos mērogos un nākt klajā ar iniciatīvām par to, kā efektīvi un pārskatāmi šajā jomā ieguldīt 70 miljonus eiro.”

Reinis ir sagatavojis informatīvu dokumentu par digitālās nevienlīdzības tēmu, izgaismojot galvenos izaicinājumus un iespējamos risinājumus. Tajā teikts, ka nepieciešams koncentrēts valdības un privātā sektora atbalsts, lai strādātu visos virzienos, sākot ar jauniešu digitālo kompetenču uzlabošanu un beidzot ar skolotāju digitālo spēju pilnveidošanu. Tostarp Reinis min veidus kā arī citas vecuma grupas un uzņēmumi varētu uzlabot savas digitālās prasmes.

Ir dažas cerīgas zīmes, ka sabiedrība ir gatava augstākām digitālajām prasmēm. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture pasūtītā aptauja liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju (72% vecumā no 18 līdz 75 gadiem) piekrīt, ka viņiem nepieciešams pilnveidot digitālās prasmes, lai efektīvāk varētu strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Un 80% no aptaujātajiem cilvēkiem iepriekšējā gadā ir kaut ko darījuši, lai uzlabotu savas digitālās prasmes. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi un vēlas mācīties, jo īpaši, ja viņiem būtu pieejams atbilstošs atbalsts.

“Skola 2030”, kas ir pasaules līmeņa reformu programma Latvijas skolām, un kas paredz ietvert digitālās prasmes ikvienā mācību priekšmetā, veicinot tādu digitālo prasmju kā kodēšana un algoritmiskā domāšana attīstību, ir liels solis pareizā virzienā. Jaunais izglītības ietvars nosaka palielinātu informācijas tehnoloģiju stundu skaitu, sākot no 7. klases, un pieļauj padziļinātu tehnoloģiju apguvi vidusskolā pēc izvēles.

Kā tehnoloģiju nozare var palīdzēt

Es pilnībā piekrītu Reiņa Znotiņa secinājumiem un esmu pateicīgs, ka viņš ir sācis runāt par šo problēmu valdības līmenī. Ticu, ka Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) Latvijā nākamajos trīs gados pietuvosies 100% rādītājam, un mēs pavisam noteikti nedrīkstam atpalikt no pārējām Baltijas valstīm.

Pulkstenis tikšķ. Lai novērstu dramatisko digitālo prasmju nevienlīdzību Latvijas jauniešu vidū, mums ir jārīkojas nekavējoties, kamēr nav par vēlu. Vēlākais līdz 2025. gadam Latvijai ir jākļūst par valsti ar visaugstākajām digitālajām prasmēm Eiropas Savienībā.

Priecājos redzēt, tiek attīstītas valdības iniciatīvas ar mērķi risināt digitālās nevienlīdzības problēmu, bet esmu arī pārliecināts, ka nekur tālu mēs netiksim, ja aktīvi neiesaistīsim privāto sektoru. Lai mazinātu digitālo plaisu Latvijā, aicinu progresīvos tehnoloģiju uzņēmējus apvienoties, izveidojot jaunu nevalstisko organizāciju (NVO) digitālās nevienlīdzības samazināšanai Latvijas jauniešu vidū.

Esmu izvirzījis trīs galvenos virzienus jaunās Digitālo prasmju NVO darbībai:

  1. Attīstīt digitālās prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū (mērķauditorija: vidusskolas skolēni). Šobrīd pastāv neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un jauniešu prasmēm. Sākotnēji būtu nepieciešams detalizēti izpētīt Latvijas darba tirgu, aptaujājot tehnoloģiju jomas darba devējus un noskaidrojot, kāda veida digitālās prasmes vajadzīgas, lai jauniešus uzreiz pēc skolas sola varētu pieņemt darbā. Jauniešiem ir jānodrošina tādas aktivitātes kā, piemēram, kodēšanas vasaras skola, tehnoloģiju uzņēmumiem jāorganizē tūre (roadshow) skolās ar iedvesmojošiem piemēriem, jāsadarbojas ar līdzīgām NVO, piemēram, “Iespējamā Misija”.
  2. Popularizēt tehnoloģiju uzņēmumu kā iekārojamu darbavietu (mērķauditorija: jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem). Tehnoloģiju nozare jāpozicionē kā pievilcīga darba vide jauniem cilvēkiem. Plānotās aktivitātes varētu ietvert karjeras dienu organizēšanu, kopīgas aktivitātes ar universitātēm un iedvesmojošas prezentācijas vidusskolās, kuros uzstātos vadošie tehnoloģiju uzņēmumi.
  3. Apmierināt pieaugošā tehnoloģiju jomas speciālistu pieprasījumu (mērķauditorija: mileniāļi). Darba tirgum ir nepieciešami, izstrādātāji, programmēšanas inženieri, UX (lietotāju pieredzes) dizaineri un citi informācijas tehnoloģiju un STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomu profesionāļi. Galvenais darbības virziens šeit ietvertu citu jomu profesionāļu apmācību šajās specialitātēs sadarbībā ar valsts iestādēm, kā arī augsto tehnoloģiju parku izveide Latvijā ar mērķi atbalstīt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumus, iesniedzot iniciatīvas nodokļu jomā un importējot tehnoloģiju talantus. Šie ir tikai primārie attīstības virzieni manā redzējumā digitālās plaisas mazināšanai, kas var vēl mainīties un tikt papildināt pēc tam, kad tiktu izveidota NVO dibinātāju padome.

Aicinājums pievienoties jaunajai Digitālo prasmju NVOKā norādīts Reiņa Znotiņa sagatavotajā informatīvajā materiālā, prioritātes noteikšana digitālajām prasmēm atbilst Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027. gadam. Plānā uzsvērta digitālo prasmju izšķirošā nozīme globālajā ekonomikā un norādīts uz to, ka šādu prasmju trūkums rada atpalicības risku.

Aktīvākajiem tehnoloģiju nozares dalībniekiem būtu jāpieliek nopietnas pūles, lai lobētu šādas atbalsta iniciatīvas mūsu profesionālajās aprindās. Tāpēc es aicinu progresīvos tehnoloģiju uzņēmumus pievienoties jaunajai Digitālo prasmju NVO, lai apkopotu visus spēkus Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanai. Ieinteresētās personas lūdzu sazināties ar mani personīgi, rakstot uz e-pasta adresi [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci globālajai investīciju un tirdzniecības platformai TWINO Investments (TWINO), kas nākotnē ļaus TWINO paplašināt ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

FKTK licence stājas spēkā 2.septembrī.

TWINO Investments valdes locekle Anastasija Oļeiņika atklāj, ka lēmums par licences saņemšanu Latvijā bija rūpīgi pārdomāts, ņemot vērā finanšu tehnoloģiju nozares attīstības dinamiku un TWINO plašo darbības pārstāvniecību Latvijā.

”Pēdējo gadu laikā Latvija ir pozicionējusi sevi kā valsti ar spēcīgu tehnoloģiju ekosistēmu, kas ļāvis attīstīties inovatīviem uzņēmumiem. Tādēļ, sākotnēji izvērtējot vairākas potenciālās jurisdikcijas, TWINO izvēlējās saņemt licenci tieši Latvijā,” skaidro valdes locekle.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ir daudzu mēnešu aktīvas sadarbības ar FKTK rezultāts, kas ietvēra nepieciešamo procedūru izstrādi un platformas operacionālās darbības pielāgošanu jaunajām prasībām. “Licencēšanas process ilga vairāk nekā gadu,” piebilst A.Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma reģistrā veiktas izmaiņas AS TWINO Investments pamatkapitālā, palielinot to līdz miljonam eiro, kā arī papildināta uzņēmuma komanda ar vairākiem vadošajiem darbiniekiem, risku vadības, juridiskās un tehnoloģiju jomās.

“Esam spēruši vēl vienu nozīmīgu soli tuvāk ieguldījumu brokeru sabiedrības licences saņemšanai, izpildot likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, kā arī stiprinot vadības komandas sastāvu ar kritiskajām kompetencēm," teic AS TWINO Investments valdes priekšsēdētājs Roberts Lasovskis.

AS TWINO Investments tika izveidots 2020. gadā ar mērķi no Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saņemt ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci. Šobrīd komanda aktīvi strādā, lai sagatavotos licencēšanas procesa finiša taisnei - tiek veidota uzņēmuma vadības komanda, gatavota licencēšanai nepieciešamā dokumentācija un procedūras, kā arī tiek veikta TWINO operāciju pielāgošana jaunajam darbības modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju grupas Twino, kas nodrošina starptautiskus kreditēšanas pakalpojumus un investīciju iespējas aizdevumos, konsolidētā neto peļņa 2020.gadā sasniedza 7,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 28%, salīdzinot ar 2019.gadu, liecina uzņēmuma 2020.gada auditētais konsolidētais finanšu pārskats.

2019.gadā grupas peļņa veidoja 5,75 miljonus eiro.

2020.gadā uzņēmums turpināja gatavoties ieguldījumu brokera licences saņemšanai, kas šogad ļaus pārveidot Twino Investīciju platformu par regulētu sabiedrību. "Visi galvenie priekšdarbi Ieguldījumu brokeru licences saņemšanai Latvijā jau ir paveikti, kā arī ir saņemts atzinīgs novērtējums no regulatora puses, un jau tuvākajās dienās mēs ceram licenci saņemt oficiāli," uzsver Twino grupas vadītāja Anastasija Oļeiņika.

Paralēli grupas vadības komanda aktīvi strādāja arī pie licences saņemšanas maksājumu iestādes pakalpojumu veikšanai Polijā, kas jau veiksmīgi iegājusi finiša taisnē. Pērn grupas ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 30,2%, sasniedzot 61,6 miljonus eiro. 2020.gadā kopsummā izsniegti aizdevumi 158 miljonus eiro apjomā. Kopumā, kopš kreditēšanas operāciju uzsākšanas 2009.gadā, grupas uzņēmumi aizdevumos izsnieguši jau vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Twino nopelnījis 4,4 miljonus eiro

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino 2019. gadā sasniedza peļņu 4,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2018. gadā.

Uzņēmums kļuvis par vienu no četrām savstarpējo aizdevumu platformām kontinentālajā Eiropā, kas spējusi nofinansēt aizdevumus vismaz pusmiljarda eiro apmērā, liecina SIA Twino 2019. gada auditētie finanšu rezultāti.

2019. gadā Twino Investīciju platforma turpināja veiksmīgi piesaistīt jaunus investorus. Gada beigās identificēto platformas investoru skaits bija pieaudzis līdz 19,683, kas ir par 17,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Pagājušajā gadā investori kopumā iegādājās prasījuma tiesības 194 miljonu eiro apmērā, kopējam apjomam kopš platformas darbības uzsākšanas 2015. gadā sasniedzot 616 miljonus eiro.

Twino dibinātājs: Baltija ir caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks pasaulē 

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Pērn uzņēmums turpināja strādāt pie procesu efektivitātes uzlabošanas, kā rezultātā pamatdarbības izdevumi samazinājās par 13.7%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro. Uzņēmuma pašu kapitāls pagājušā gadā pieauga 4,8 reizes un sasniedza 4,5 miljonus eiro. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums samazinājās līdz 9,15 miljoniem eiro, iekšgrupas savstarpējā sadarbības modeļa izmaiņu rezultātā.

“Pagājušajā gadā Twino veiksmīgi sāka gatavoties ieguldījumu brokera licences saņemšanai. Procesa ietvaros tika sākta grupas juridisko vienību restrukturizācija, veiktas izmaiņas grupas uzņēmumu savstarpējo darījumu vēsturiskajā struktūrā, kā arī pabeigta savstarpējo parādu restrukturizācija, pielāgojot līdzšinējo grupas uzņēmumu sadarbības modeli licencētas sabiedrības prasībām. Minētie soļi atstāja pozitīvu ietekmi uz 2019.gada peļņas radītāju, kā arī sagatavoja ilgtspējīgu pamatu Investīciju platformas pārtapšanai par regulētu sabiedrību”, skaidro Twino grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā

Zane Atlāce-Bistere, 27.11.2020

Uzņēmējs Armands Broks (no labās) un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA, kurā apvienojušies finanšu tehnoloģijas uzņēmējs Armands Broks un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs, nākamajā gadā plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos līdz 80 miljoniem eiro, kā arī strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā.

“Neskatoties uz Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem, VILIA turpina realizēt iesākto investīciju stratēģiju, pēdējo 12 mēnešu laikā uzsākot nekustamo īpašumu attīstības projektus, ar kopējo investīciju apmēru vairāk kā 40 miljoni eiro”, norāda VILIA vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

“2021. gadā VILIA plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos, iegādājoties jaunus zemes gabalus dzīvokļu namu un “stock office” kompleksu būvniecībai Rīgā,” norāda, viens no VILIA dibinātājiem Armands Broks, piebilstot, ka “pandēmijas radītā krīze nav ietekmējusi VILIA vērienīgos plānus nekustamā īpašuma attīstības jomā, jo jau sākotnēji nekustamo īpašumu attīstības projekti plānoti aktīvu klasēs ar augstu likviditāti, kuras pandēmijas radītā krīze nav skārusi un pat atsevišķos gadījumos ir veicinājusi lielāku pieprasījumu pēc tiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās pūļa finansējuma platformas - EstateGuru, TWINO un VIAINVEST jau šo ceturtdien, 18. februārī, plkst.15:00 aicina interesentus pievienoties tiešsaistes semināram, kura ietvaros ne tikai prezentēs nozares aktualitātes, regulāciju, galvenos izaicinājumus Latvijas tirgū un iespējas klientiem, bet arī labprāt atbildēs uz skatītāju jautājumiem.

Pūļa finansējuma platformas kā pasaulē, tā arī Latvijā pēdējo gadu laikā kļūst arvien populārākas gan kā moderns veids finansējuma piesaistīšanai uzņēmējiem, gan arī kā vietas interesantām un ienesīgām investīciju iespējām.

Seminārs pieejams visiem interesentiem bezmaksas un norisināsies latviešu valodā, ZOOM platformā. Par aktualitātēm nozarē runās:

  • Aleksandrs Mežapuķe, EstateGuru vadītājs Latvijā;
  • Simona Lucatniece, VIAINVEST vadītāja;
  • Roberts Lasovskis, investīciju platformas vadītājs TWINO.

Paneļdiskusiju vadīs Haralds Burkovskis.

Lai uzdotu sev interesējošos jautājumus platformu pārstāvjiem, lūdzam jau laikus reģistrēt savu dalību seminārā: https://us02web.zoom.us/webinar/register/WN_RwkpW9EAT6SNhsLIDQehPg

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Broks investē darbinieku pārkvalifikācijas tehnoloģiju platformā

Db.lv, 18.08.2021

Ričards Križanovskis, UpMatched vadītājs (no kreisās) un Armands Broks, Twino dibinātājs un investors.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku prasmju pilnveidošanas tehnoloģiju platforma UpMatched paziņojusi par veiksmīgu pre-seed (pirmsēklas) investīciju piesaistes raunda noslēgumu, kas jaunuzņēmumam ļaus turpināt strauju izaugsmi Baltijas valstīs.

Par jaunuzņēmuma investoru kļuvis finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino dibinātājs Armands Broks, iegūstot daļu no kapitālsabiedrības akcijām.

A.Broks pievienojas UpMatched ekspertu komandai – personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātājai Zanei Čulkstēnai, vadošajai personālvadības ekspertei Baltijas valstīs, ERDA līdzīpašniecei Pārslai Baško, informācijas tehnoloģiju ekspertam Naurim Blokam, kā arī uzņēmuma UpMatched vadītājam Ričardam Križanovskim.

"Papildus investīcijas ļaus paātrināt UpMatched izaugsmi, vēl vairāk pilnveidojot produkta funkcionalitāti un turpinot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus Baltijas reģionā", norāda uzņēmuma vadītājs Ričards Križanovskis, piebilstot, ka komanda īpaši novērtē jaunā akcionāra ilgstošo uzņēmējdarbības pieredzi, kā arī plašo biznesa kontaktu loku, kas būs īpaši noderīgi UpMatched produkta attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru