Jaunākais izdevums

Gada sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs paaugstinājušās vidēji par 3,6 % līdz nedēļas vidējai cenai 29,78 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā cenas sasniedza 29,86 EUR/MWh, kas ir par nepilniem 4 % augstāka cena nekā gada izskaņas nedēļā, bet Igaunijā kāpums nedaudz vairāk nekā 3 % apmērā līdz 29,63 EUR/MWh. Cenu virzība arī citos Nord Pool biržas tirdzniecības apgabalos bijusi augšupejoša. Būtiskākie cēloņi bija patēriņa pieprasījuma kāpums pēc svētku perioda gada nogalē, kā arī nokrišņu apjoma un gaisa temperatūras kritumi.

Pēc brīvdienām atkal novērojams kāpums elektroenerģijas patēriņā Baltijas reģionā – kopējais patēriņa apjoms pieaudzis 9 % apmērā līdz 544 GWh. Visstraujāk elektroenerģijas pieprasījums audzis Lietuvā – par 16 % līdz 233 GWh. Latvijā 5 % pieaugums līdz 143 GWh, bet Igaunijā 4 % kāpums līdz 168 GWh.

Vēl ievērojamāks bijis saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums – Baltijas valstīs kopumā par 20 % līdz 488 GWh, kas veidoja 90 % no reģionālā patēriņa apjoma. Izstrāde strauji pieaugusi katrā no valstīm – Latvijā par 23 % līdz 196 GWh, Igaunijā par 12 % līdz 208 GWh, bet Lietuvā par 36 % līdz 83 GWh. Latvijā Rīgas TEC izstrādes apjoms pieaudzis par 56 %, un arī Daugavas HES turpina darboties efektīvi – jaunā gada sākumā ūdens līmenis Daugavā turpinājis palielināties salīdzinoši lielā nokrišņu apjoma ietekmē, un Daugavas HES izstrādes apjoms palielinājies par 24 % līdz 154 GWh. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu nedēļas izstrādes apjoms bija nepilnas 74 GWh jeb vairāk nekā divas reizes mazāks apjoms.

Latvijā un Igaunijā šādi ražošanas apjomi veicinājuši šo valstu kā neto eksportētāju lomu – Latvijā saražots par 37 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Igaunijā par 24 % vairāk. Lietuvā savukārt saražoti 36 % no patērētā elektroenerģijas apjoma, valstij saglabājot neto importētāja lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Krievijā spēcīgā sprādzienā desmitstāvu mājā gājuši bojā četri cilvēki

LETA/EHO MOSKVI/AFP, 31.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Magņitogorskas pilsētā pirmdien spēcīgā sprādzienā sagruvuši stāvu pārsegumi vienā desmitstāvu nama sekcijā un gājuši bojā vismaz četri cilvēki, bet saskaņā ar Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas informāciju zem ēkas gruvešiem vēl varētu atrasties 36 līdz 40 cilvēki, kuru meklēšanas darbi turpināsies arī naktī.

Slimnīcās ar traumām un apsaldējumiem nogādāti pieci cilvēki, divu cietušo stāvoklis ir smags.

Ēkas gruveši tiek pārmeklēti ļoti piesardzīgi, tāpēc grūti prognozēt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Daudzu stundu laikā nav izdevies atrast nevienu, izņemot četrus bojāgājušos, kas izvilkti no drupām neilgi pēc sprādziena.

Pēcpusdienā Magņitogorskā ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sprādziens nograndis plkst.6 no rīta pēc vietējā laika (plkst.3 pēc Latvijas laika). Saskaņā ar galveno versiju, ko izskata Krievijas Izmeklēšanas komiteja, nelaimi izraisījusi gāzes eksplozija.

Iedzīvotāji evakuēti arī no līdzās esošajām ēkas sekcijām, kur arī cietuši vairāki dzīvokļi, izbirušas logu rūtis un sienās parādījušās plaisas. Konstrukciju drošību pārbauda speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool reģionā turpinājās elektroenerģijas cenu pieaugums, informē AS Latvenergo.

To galvenokārt noteica sausie un siltie laikapstākļi, kuru ietekmē Skandināvijā ir zems ūdens rezervuāru piepildījums.

Šobrīd elektroenerģijas ražošanā vadošā loma NPS reģionā ir ogļu un gāzes stacijām, savukārt nedēļas beigās cenu ietekmēja atomelektrostaciju atslēgumi Ziemeļeiropā. Arī Baltijas valstīs cenu pieaugums atbilst Nord Pool cenu pieauguma tendencei, nedēļas vidējai cenai pieaugot par 0,7 %. Latvijā un Lietuvā cena bija 54,48 EUR/MWh, Igaunijā – 54,11 EUR/MWh.

Nord Pool sistēmas cena pieauga par 2 %, pieaugot līdz 52,62 EUR/MWh. Apstākļos, kad arī Daugavas HES kaskādes ūdens rezervuāros ir zems līmenis, tirgū īpaši pieprasīta ir Rīgas TEC saražotā elektroenerģija, TEC2-2 strādājot visu jūlija mēnesi. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš turpina samazināties, sasniedzot 6 153 GWh, arī izstrādes apjomā ir novērojams samazinājums – 5 849 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli.

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīna ekonomikas atlabšanai

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd piedzīvo Covid-19 pandēmijas otro vilni, un tas atspoguļojas arī ekonomikas rādītājos.

Tikmēr citviet pasaulē novērots pat trešais vīrusa uzliesmojuma vilnis, kas slimības izplatīšanās ierobežojumu dēļ smagi ietekmē šo valstu ekonomiku, tomēr patīkami ir apzināties, ka uz Latviju un visu Baltiju ekonomikas lejupslīde ir bijusi mazāka nekā daudzviet citur pasaulē. Ierobežojumi ir bijuši relatīvi īsu brīdi, tādēļ Baltija nepiedzīvo tādu ekonomikas kritumu kā ASV un Eiropa.

Lai stimulētu ekonomiku, visā pasaulē tiek meklēti dažādi risinājumi. Starp tiem ir minama gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas politika, gan Eiropas Komisijas izstrādātais Atveseļošanās un noturības plāns (Recovery and Resiliance Facility). Abas šis politikas aptver plašu ekonomikas stimulēšanas paketes kopumu. Šajos apstākļos īpaši svarīga ir gan valdību, gan centrālo banku aktīva darbība, lai ietekme uz pasaules ekonomiku būtu pēc iespējas mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais nozares ieguldījums IKP 2016. gadā kāpis par 12,4%; vēlas izstrādāt nozares stratēģiju

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Jau otro gadu LAA salīdzina nozares rādītājus, izmantojot gan konkrētu uzņēmumu gada pārskatus, gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan Latvijas Bankas, gan citus datus. Kopējais aviācijas nozares pienesums Latvijas ekonomikai 2016. gadā bijis 644 milj. eiro jeb 2,6% (2,4% 2015. gadā) no IKP, kas ir par 12,4% vairāk nekā 2015. gadā. Tostarp tiešā ietekme (tiešā darbība aviācijā) aplēsta 141 milj. eiro (+24,5%) apmērā, netiešā (aviācijas piegāžu ķēdes) un inducētā (nozares darbinieku un uzņēmumu radītais patēriņš, apkalpojošā sfēra) – 172 milj. eiro, bet katalizatora ietekme (jomas, kas nevarētu darboties bez aviācijas esošajā stāvoklī – tūrisms, pasts) – 331 milj. eiro. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar tādu nozaru pienesumu kā juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība (2,9% no IKP), kokapstrāde (2,6%), pārtikas rūpniecība (2,5%), IT (2,5%), veselības aizsardzība (2,8%) un elektroenerģija, gāzes apgāde un siltumapgāde (2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme aprēķinājusi jaunu brauciena pašizmaksu, biļešu cenas sola necelt

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RP SIA Rīgas satiksmes (RS) pagaidu valde sagatavojusi 2019. gada budžetu un, balstoties uz paredzētajām izdevumu pozīcijām, aprēķinājusi jaunu viena brauciena pašizmaksu 1,426 eiro, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis 12%.

Vienlaikus Rīgas mērs Nilš Ušakovs uzsver, ka biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā nav plānots mainīt. «Rīgas sabiedriskais transports pilda arī sociālo funkciju - bez maksas vai ar dažādām atlaidēm tajā pārvietojas gandrīz divas trešdaļas pasažieru. Tā tas arī paliks un pašvaldība turpinās dotēt minēto sabiedrības grupu pārvadājumus. Rīgas dome arī kompensēs starpību starp reālo brauciena pašizmaksu un biļetes cenu tiem pasažieriem, kuri par braucienu maksā pilnu summu,» norāda N.Ušakovs.

Pašizmaksa tiek aprēķināta, prognozētās sabiedriskā transporta izmaksas dalot ar prognozēto pasažieru skaitu un klāt pierēķinot pievienotās vērtības nodokli 12% apmērā, skaidro RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bijis 162,8 miljoni eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tas audzis par 7%, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti, informē uzņēmumā.

Shortcut platformas ieņēmumi auguši par 122%, strauju izaugsmi piedzīvo jaunie biznesi – elektroenerģija (142%) un mākoņpakalpojumi (123%).

«Uzņēmuma vērienīgā jaunā biznesa stratēģija, ko ieviesām līdz ar zīmola maiņu, sevi attaisno. Pieaugums vērojams arī jaunajos biznesos – par 12% audzis datu centru bizness, par 11% – drošības risinājumi. Šobrīd Tet elektrību izvēlas teju 90 tūkstoši klientu, un aizņemam jau 11% no elektrības tirgus. Elektroenerģijas apgrozījums Tet pieaudzis par 142%,» uzsver Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šajā ceturksnī tika pabeigti darbi pie jauna IT drošības pakalpojuma - darbu sāka Tet Drošības vadības centrs (Security operations center), kas pārraudzīs klientu IT infrastruktūru nepārtraukti 24 stundas diennaktī, kā arī palīdzēs identificēt un reaģēt uz kiberdrošības apdraudējumiem. Šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunās Tet mākoņpakalpojumu platformas TetCloud, kuru prezentēs 2020. gada sākumā. Salīdzinot ar iepriekšējo platformu, tai būs pieejami daudz jaudīgāki IT resursi un plašāks pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls atteicies no elektrolīnijas uz Ķemeru apakšstaciju pārbūves

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 5,8 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 6,2 % pēc izlīdzinātiem datiem.

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8 %. Par 4 % palielinājusies pārtikas produktu ražošana un koksnes, koka izstrādājumu ražošana, par 23% – gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 14 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada martā bija par 8,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 11,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtas un kultūras grupai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Visi ražos un pārdos elektrību

Māris Ķirsons, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē mēs katrs sev ražosim elektroenerģiju, tirgosimies savā starpā un dosim elektrību atpakaļ tīklā. Tā ir nākotne un ir jāattīstās līdz ar laiku.

Lai runātu par uzņēmuma izaicinājumiem un attīstības plāniem, Māris Ķirsons uz sarunu aicināja AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Sandi Jansonu.

Šajā video par:

- Tīkla attīstību un kāpēc tā izmaksās 60 miljonus,

- Uzņēmuma efektivizācijā veiktajām darbībām un to ietekmi uz gala patērētāju,

- Patērētāju prasību un tendenču maiņu, kad tirgu pārņems zaļā enerģija.

Ja tev nav laika skatīties visu video, bet vēlies skatīties konkrētus fragmentus, vari tos atrast sekojoši:

00:00:19 - Tīkla izmērs un Baltijas valstu tarifi

00:01:44 - Kā efektivizācija samazinās tarifus Latvijas iedzīvotājiem

00:06:57 - Kāpēc notiek pārrāvumi un atslēgšanās no tīkla

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sadarbība ar start-up palīdz mainīt domāšanas veidu

Līva Melbārzde, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība notiek ārkārtīgi strauji, tāpēc jātiecas maksimāli izmantot sinerģijas, kas veidojas starp jaunuzņēmumiem un pamatbiznesu. To intervijā DB stāsta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Fragments no intervijas:

Lattelecom pirms kāda laika izveidoja speciālu uzņēmuma start-up struktūru Startt. Kas tajā šobrīd notiek?

Startt ir mūsu iekšējā inovāciju programma, un viens no tās rezultātiem ir elektrības tirdzniecības projekts ar zīmolu tet. Šo projektu gribam arī tālāk attīstīt gudrās enerģijas virzienā, jo elektroenerģijas tirdzniecība pati par sevi ir tikai sākums. Šajā jomā ir vēl daudz ko attīstīt gan no energoefektivitātes, gan lietu interneta perspektīvas, kas iedzīvotājiem ļaus labāk un efektīvāk izmantot gan esošās ierīces, gan arī ietaupīt līdzekļus. Savu lietu interneta tīklu mēs sākām būvēt pagājušā gada beigās, Rīgā tas nodots ekspluatācijā jūlijā un ļauj pieslēgt praktiski neierobežotu skaitu lietu interneta objektu, kas var būt gan skaitītāji, gan dažādi sensori un citas ierīces, kas ļaus gan savākt datus, gan iekārtas attālināti vadīt. Šis tīkls darbosies ar zemu jaudu, bet lielā attālumā, kas ļaus saslēgtās ierīces darbināt ļoti ilgu laiku un attīstīt pakalpojumus, kas ir balstīti uz šo iekārtu apvienošanu, to nolasīšanas un vadīšanas tehnoloģijām. Šobrīd lietu interneta tīklu izvēršam arī citās Latvijas pilsētās – Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā, Jūrmalā, Talsos un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru