Ekonomika

Latvija Globālajā inovāciju indeksā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Jaunākajā Globālajā inovāciju indeksā Latvija saglabājusi 34.vietu, un tas ir labāks sniegums nekā Lietuvai, kas ieņem 38.vietu, bet sliktāks nekā Igaunijai, kas atzīta par 24.inovatīvāko valsti pasaulē.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvija un Igaunija saglabājušas savas pozīcijas, bet Lietuva pakāpusies par divām vietām.

Globālajā inovāciju indeksā 129 pasaules valstis izvērtētas pēc 80 dažādiem inovācijas ietekmējošiem faktoriem, tostarp tādiem kā politiskā vide, izglītība, infrastruktūra un uzņēmējdarbības attīstība.

No septiņām rādītāju kategorijām Latvijai vislabākais sniegums bijis radošās izlaides kategorijā, kur Latvija ieņem 22.vietu pasaulē. Institūciju kategorijā mūsu valsts ieņem 32.vietu, tirgus attīstības kategorijā - 40.vietu, biznesa attīstībā - 41.vietu. Cilvēku kapitāla un izpētes kategorijā mūsu valsts atzīta par 44.spēcīgāko pasaulē, zināšanu un tehnoloģiju izlaides kategorijā Latvija ieņem 45.vietu, bet infrastruktūras kategorijā - 51.vietu.

Par inovatīvāko valsti pasaulē pētījuma autori atzinuši Šveici, kas pirmajā vietā ir kopš 2011.gada. 2.vietā ierindojusies Zviedrija, kam seko ASV, Nīderlande, Lielbritānija, Somija, Dānija, Singapūra, Vācija un Izraēla.

Savukārt visvājākais inovāciju līmenis ir Zambijā, Gvinejā, Togo, Nigērā, Burundi un Jemenā, kas ieņem pēdējo - 129.vietu.

Globālais inovāciju indekss šogad publicēts 12.reizi. Tā izdevēji ir ASV Kornela Universitātes Džonsona Biznesa koledža, Francijas starptautiskā biznesa skola INSEAD, «Knowledge Partners» un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ieguldot 7 miljonus eiro, Latvijas reģionos veidos inovācijas centrus izglītībai STEM jomās

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu, Daugavpils, Liepājas un Ventspils pašvaldības sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centriem un Latvijas augstskolām un pētniecības organizācijām veidos inovācijas centrus, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Centru uzdevums būs veicināt skolēnu karjeras izvēli un zināšanu attīstību STEM (Science, Tehnology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) jomās, izstrādājot un īstenojot jaunas interešu izglītības programmas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Reģionos veidotajiem centriem būs katram sava specializācija, un tie būs pieejami visiem Latvijas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Cēsīs inovācijas centrs koncentrēsies uz kosmosu un kosmosa tehnoloģijām, Daugavpilī centrs būs veltīts uzņēmējdarbībai, īpaši akcentējot uzņēmējspējas un karjeras veicināšanu STEM jomās.

Savukārt Liepājas inovācijas centrā skolēni apgūs vides zinātnes, bet Ventspilī – dabaszinātnes un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Veiksmīgi turpinoties sagatavošanas darbiem, projektu īstenošanu varēs uzsākt 2020. gada pirmajā ceturksnī. Inovācijas centru izglītības programmu izveide, īstenošana un izglītības programmu nodrošināšanai demonstrējamo iekārtu iegāde tiks finansēta no Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps

Lelde Petrāne, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no 28. līdz 30. augustam Rīgā, Lucavsalā, bija plānots trešais inovācijas un jaunrades festivāls "iNOVUSS", kuru organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tomēr, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, kā arī situāciju uzņēmējdarbībā kopumā, ir pieņemts lēmums atcelt šā gada pasākumu.

"Rūpīgi vērtējām vairākus iespējamos pasākuma norises scenārijus un sapratām, ka jebkurā gadījumā lielāko daļu auditorijas būs iespējams uzrunāt tikai tiešsaistē. Tas neatbilst "iNOVUSS" sākotnējai idejai un būtībai, kur lielākā vērtība ir dalībnieku un apmeklētāju ideju, pieredzes un iedvesmas apmaiņa klātienē – brīvā un radošā vidē.

Šobrīd daudz ko darām attālināti, kopīgi esam iemācījušies jaunas digitālas prasmes, tomēr esam pārliecināti, ka klātienes tikšanos un sarunu vērtība tikai pieaugs. Tādēļ aicināsim visus veidot aizraujošu atmosfēru un iesaistīties praktiskās inovācijas un tehnoloģiskās jaunrades aktivitātēs 2021. gadā," tā lēmumu par festivāla "iNOVUSS" atcelšanu komentē LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK plāno investēt miljardu eiro klimata krīzi risinošos pētniecības un inovācijas projektos

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

McDonald’s apgrozījums Latvijā pērn bija 40,5 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkla Latvijā «McDonald's» apgrozījums pērn bija 40,5 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, bet pļņa augusi par 20%, sasniedzot 1,9 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

«McDonald's» arī veicis ievērojamas investīcijas 1,9 miljonu eiro apmērā restorānu modernizācijā un jaunā koncepta ieviešanā, tai skaitā 780 000 eiro investīcijas restorānā Vecrīgā. Jaunā koncepta restorānos ir ieviestas jaunākās «McDonald’s» inovācijas, to skaitā pašapkalpošanās viedkioski, atsevišķi nodalītas maltīšu pasūtīšanas un saņemšanas vietas, kā arī ieviesta apkalpošana pie galdiņiem un viesu apkalpošanas speciālisti.

«Pagājušais gads mums bija ļoti aktīvs un veiksmīgs. McDonald's turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas ēdināšanas nozarē gan Latvijā, gan visās Baltijas valstīs. Uzņēmuma spēcīgie finanšu rezultāti un pastāvīgie ieguldījumi inovācijās un restorānu modernizācijā ļauj ar pārliecību raudzīties uz McDonald’s attīstību arī turpmāk,» saka «McDonald's» rīkotājdirektors Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

VIDEO: Huawei cer uz vairāk nekā 20% tirgus daļu Latvijā

Ilze Žaime, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tehnoloģiju uzņēmuma «Huawei» globālajai krīzei un tai sekojošajam tirgus satricinājumam, kas ir veicinājis pārdošanas apjoma sarukšanu, «Huawei» pārdošanas apjomi kopumā pēdējos gados gan globāli, gan arī Latvijā ir uzrādījuši augošu tendenci.

2018. gadā «Huawei» Latvijas tirgū bija trešais lielākais viedtālruņu zīmols, 2019. gadā – otrs lielākais. Uzņēmuma Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā Gunta Kursiša biznesa portālam db.lv apgalvo: «Klientu skaits aug. 2019. gads sākās ar augšupejošu pārdošanas tendenci, un uzņēmums paredz, ka šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī mēs pie tās atgriezīsimies – «Huawei» prognozes liecina, ka jau jūlijā un augustā Latvijā «Huawei» tirgus daļa atkal būs virs 20%».

Jāatgādina, ka pēc ASV valdības paziņojuma 2019. gada maijā par aizliegumu sadarboties ar uzņēmumu, kas balstīts uz aizdomām par «Huawei» ražoto tehnoloģiju izmantošanu spiegošanā, ASV interneta kompānija «Google» paziņoja, ka pakāpeniski samazinās sadarbību ar «Huawei», kas savās viedierīcēs izmanto «Google» operētājsistēmu «Android». Vēlāk gan tika skaidrots, ko tieši tas nozīmē patērētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pēta un ievieš viedās tehnoloģijas

Māris Ķirsons, 19.02.2019

«Pateicoties kompetences centru programmai, varam vienlaikus gan ražot iekārtas, gan arī nodarboties ar pētījumiem, kas ļautu robotizētām iekārtām apstrādāt daudzu pārtikas produktu izejmateriālu, piemēram, zivis,» skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetences centros ir pabeigti 174 pētījumi, to rezultātā radītas 492 darba vietas, un daudzas pētījumos tapušas inovācijas jau ir ieviestas.

Tādu ainu rāda Ekonomikas ministrijas sagatavotais pārskats par Kompetenču centru programmas sasniegtajiem rezultātiem līdz 2018. gada 31. decembrim. Šajā programmā darbojas astoņi centri – Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs, Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs, Mašīnbūves kompetences centrs, Meža nozares kompetences centrs, Latvijas Pārtikas kompetences centrs, Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs un Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs. Uzsvars ir uz jaunu produktu, tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā. Kompetences centru programmas kopējais finansējums ir 80,14 milj. eiro, tostarp 64,31 milj. eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 15,83 milj. eiro no privātā sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Digitalizācijas virziens izgaismo problēmas

Jānis Goldbergs, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan maksājumu jomā pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība, arī turpmāk varam gaidīt inovācijas, un iesaistītas šajā pārmaiņu procesā būs gan bankas, gan nebanku spēlētāji - finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, finanšu tehnoloģijām veltītajā konferencē "PaymentConf 2020” sacīja eksperti.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas šobrīd attīstās dažādos tempos, taču nevar teikt, ka bankas vienmēr ir lēnas, sacīja “SEB bankas” Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

70% ienākumu bankām aizvien rada kreditēšanas pakalpojumi, līdz ar to šo divu spēlētāju darbības sfēras ir atšķirīgas, taču arī bankas pēdējo gadu laikā ir ieviesušas vairākus inovatīvus pakalpojumus, piemēram, SMART-ID, digitālos maciņus un citus. Tāpat jau pāris gadus pārskaitījumus no vienas bankas konta uz citu var veikt dažu sekunžu laikā ar zibmaksājumu starpniecību, kas ir nozīmīga inovācija un ne visās valstīs šāda iespēja ir pieejama, turklāt, bez maksas, uzsvēra K. Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties jaunus tirgus, kur strādāt, Stripe izvēlas valstis, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, daudz jaunuzņēmumu, inovācijas un ekonomiskā aktivitāte

Tā intervijā Dienas Biznesam teic globālās maksājumu platformas Stripe vadītājs Centrāleiropā, Austrumeiropā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā Fēlikss Hubers (Felix Huber).

Kompānija tiek dēvēta par vienu no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem. Tās vērtība tiek lēsta 22,5 miljardu dolāru apmērā, un tā līdz šim ir piesaistījusi aptuveni 785 miljonus dolāru investīcijas. Investoru vidū ir Sequoia Capital, Andreessen Horowitz, General Catalyst, Capital G u.c. Stripe galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, un tajā kopumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmums sadarbojas ar miljoniem uzņēmumu – gan jaunuzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Uber un Shopify. Latvijā Stripe jau lieto Datazenit, Atom, ZoomCharts u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SAF Tehnika arvien vairāk pievēršas produktu portfeļa diversificēšanai

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS «SAF Tehnika» grupas konsolidētais neauditētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā bija 14,443 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet grupas konsolidētie neauditētie zaudējumi bija 414 299 eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāki nekā iepriekšējā finanšu gadā, teikts «SAF Tehnika» neauditētajā konsolidētajā gada pārskatā, kas iesniegts biržai «Nasdaq Riga».

2018./2019.finanšu gada ceturtā ceturkšņa grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 3,83 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā 2017./2018.finanšu gada ceturtajā ceturksnī. 2018./2019. finanšu gada ceturto ceturksni grupa beidza ar 97 682 eiro neauditēto peļņu, kas ir 14,3 reizes vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada ceturtajā ceturksnī.

Ceturtajā ceturksnī Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģiona apgrozījums bija 53% jeb divi miljoni eiro. Salīdzinājumā ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā, reģiona apgrozījums audzis par 17%.

Eiropas un NVS valstu reģiona apgrozījums veido 43% jeb 1,64 miljonus eiro, kas par 70% pārsniedz iepriekšējā finanšu gada ceturtā ceturkšņa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru