Pusei (52%) Latvijas uzņēmēju domas par situāciju uzņēmumā neļauj gulēt mierīgi, savukārt 41% uzņēmēju guļ mierīgi. Reģionālā līmenī visbiežāk mierīgi guļ Rīgas un Pierīgas uzņēmēji (44%), liecina jaunākais Citadele Index pētījums,

Savukārt domas par uzņēmumu neļauj mierīgi gulēt visbiežāk Kurzemes un Latgales uzņēmējiem – mierīgi guļ 28% kurzemnieku un 33% latgaliešu. Vidzemē mierīgi guļ 36% uzņēmēju, Zemgalē – 38% uzņēmēju.

Saskaņā ar pētījumu vislabāk guļ būvniecībā strādājošie (45%) un pakalpojumu sniedzēji (42%), savukārt darba domu vistraucētākais miegs ir tirdzniecības nozares pārstāvjiem, no kuriem mierīgi guļ 37% uzņēmēju.

Pētījums atklāj, ka jo mazāks uzņēmums, jo tā vadītājs vai īpašnieks guļ mierīgāk. Mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (1 - 9 darbinieki) par miega kvalitāti sūdzas visretāk – labs miegs ir 42% respondentu. Savukārt vissaspringtākie ir lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (50 un vairāk darbinieku) – mierīgi guļ vien 18% respondentu.

Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

Ceturkšņa laikā par 8% palielinājies to uzņēmēju skaits (kopumā 53%), kuriem ir labs, darba satraukumu netraucēts, naktsmiers. Vissaldāk guļ mazo uzņēmumu vadītāji un pakalpojumu sniedzēji, liecina Citadele Index jaunākais pētījums.

Pētījums atklāj, ka, jo lielāks ir uzņēmums, jo sliktāks miegs ir tā īpašniekam vai vadītājam. 40% mazo uzņēmēju (ar 1-9 darbiniekiem) atzinuši, ka viņu miegu traucē domas par uzņēmuma attīstību un nākotni. Savukārt starp lielo uzņēmumu vadītājiem, kuru pārziņā ir vairāk nekā 50 darbinieku, par miega kvalitāti sūdzas 75%.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentē: «Mazos uzņēmumos īpašnieks pamatā strādā ar nelielu kolektīvu, kas var būt arī ģimenes locekļi – šādu uzņēmumu ir vieglāk vadīt, nekā lielu. Salīdzinājumā ar maziem uzņēmumiem lielajos ir daudz sarežģītāki tādi procesi, kā loģistika, kvalitātes kontrole, sadarbība ar piegādātājiem, finanšu vadība un personālvadība, kas prasa ne tikai lielāku personīgo piepūli, bet arī atbildības deleģēšanu padotajiem.»

Koncernam Latvijas Dzelzceļš (LDz) Daugavpils novada Naujenes pagastā notikusī dzelzceļa avārija radījusi aptuveni miljona latu zaudējumus, informē uzņēmuma valdes priekšsēdis Uģis Magonis.

Viņš arī uzsvēra, ka sliedes avārijas vietā tikušas pārbaudītas tā, kā to nosaka normatīvie akti. Tagad tikšot vērtēts, cik kvalitatīvi pārbaude veikta.

Šajā posmā remontdarbi tikuši ieplānoti, taču noslodzes dēļ nav paspēts tos veikt.

Kā uzsvēra Magonis, «ja vedam vairāk kravas un iekavējas remontdarbi, tas nav iemesls, lai būtu avārijas». Viņš skaidroja, ka infrastruktūras stāvoklis var būt labāks un var būt sliktāks, un, ja tas ir sliktāks, tad «jābrauc ar mazāku ātrumu».

Magonis par muļķībām nosauca versiju, ka avārijā būtu vainojami koka gulšņi. «Tas, vai gulšņi ir no koka vai betona, nav arguments. Ar laiku, protams, ir plāns nomainīt esošos ar betona gulšņiem, bet to darām pakāpeniski un tas nav avārijas iemesls,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību par VAS Latvijas Dzelzceļš izsludinātā dzelzsbetona gulšņu ar elastīgiem sliežu stiprinājumiem piegādes konkursa rezultātiem.

Kā liecina informācija IUB mājaslapā, sūdzību iesniegusi personu apvienība Swetrak, un sūdzību plānots izskatīt 9. janvārī.

Db.lv jau rakstīja, ka decembra sākumā VAS Latvijas dzelzceļš noslēgusi konkursu par dzelzsbetona gulšņu ar elastīgiem sliežu stiprinājumiem piegādi.

Paredzētā līgumcena ir 9,073 miljoni eiro, bet piegādātājs – Polijas uzņēmums Track Tec S.A.

Gulšņu piegāde nepieciešama sliežu ceļa rekonstrukcijai, un tie tiks izmantoti Rīgā - Šķirotavas stacijā, Daugavpilī - Daugavpils stacijā, Jelgavā - Jelgava stacijā.

Sliežu ceļa rekonstrukcija tiks veikta ar Kohēzijas fonda atbalstu.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir izveidojusies plaša sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuri interesējas par Lietuvas tirgu. Šī interese 2009.gada laikā finanšu krīzes apstākļos ir tikai augusi. Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem, samazinoties iekšējā tirgus pieprasījumam, nākas meklēt savas produkcijas noieta iespējas citos tirgos.

Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju un, tās tirgus ir lielāks par Latvijas. Skatoties, piemēram, no Rīgas, kur koncentrējas liela daļa Latvijas biznesa, Lietuva mums ir ģeogrāfiski vistuvākā valsts. Gandrīz katram latvietim ir pazīstams kāds Latvijā dzīvojošs un strādājošs lietuvietis, vai vismaz ir zināms kāds lietuviešu uzņēmums, kurš veiksmīgi konkurē ar vietējiem un citu ārvalstu uzņēmumiem. Tas viss rosina domu, bet kāpēc gan nepamēģināt mums, latviešiem, ienākt ar savu produkciju, ar savām investīcijām tieši Lietuvā, mums vistuvākajā pēc etniskās izcelsmes kaimiņvalstī?

Mana atbilde vienmēr ir bijusi pozitīva - kāpēc gan ne? To noteikti vajag mēģināt, pie kam ne tikai kautrīgi pamēģināt kaut kur un kaut ko nopārdot, bet tas ir jādara agresīvi un ar lielām ambīcijām - nostiprināties un izvērsties Lietuvas tirgū uz palikšanu. Vēstniecība šajā situācijā var kļūt par ļoti svarīgu pirmo atbalsta punktu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā. Tā kā atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir neapšaubāma Latvijas ārpolitikas prioritāte, ar uzņēmēju jautājumiem vēstniecībā nodarbojas gan vēstnieks, gan arī diplomāts ekonomiskajos jautājumos. Es, kā vēstnieks, vienmēr esmu gatavs uzklausīt jebkuru Latvijas uzņēmēju, kas ir ieradies Lietuvā un vēlas te uzsākt savu darbību. Uzskatu to par savu pienākumu padalīties ar savu dzīves pieredzi Lietuvā, ar novērojumiem par vietējo sadzīvi, biznesa kultūru, likumdošanas praktiskiem aspektiem – ar visu to, ko diplomātijas valodā raksturo ar «legāli iegūtu informāciju par savas mītnes valsti».

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

VAS Latvijas dzelzceļš pabeidzis projektu Sliežu ceļu rekonstrukcija, kura ietvaros nomainīti nolietojušies sliežu ceļi, kas radīja nopietnus ātruma ierobežojumus un līdz ar to daudzviet veidoja pudeles kakla efektu, informē uzņēmums.

Projekta kopējās izmaksas veido 45,3 miljonus eiro, no kuriem 33,7 miljonus eiro finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet 11,6 miljonus – VAS Latvijas dzelzceļš.

«Mūsu uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu dzelzceļa satiksmi Latvijas tautsaimniecības interesēs. Tāpēc LDz intensīvi investē gan savus, gan Eiropas Savienības līdzekļus dzelzceļa nozares attīstībā,» uzsver LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta īstenošanas rezultātā palielināts kustības ātrums un drošība, Austrumu - Rietumu koridora iecirkņu caurlaides spēja, lai varētu nodrošināt plānoto kravu plūsmu caur Latvijas ostām un tranzītu pa valsts teritoriju, samazināts sliežu ceļa radītais trokšņa līmenis, kā arī samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks, kas var rasties sliežu ceļa stāvokļa dēļ.

Sliežu ceļu modernizācijai posmos Sigulda – Valmiera, Valmiera – Valka, Jelgava – Lietuvas robeža līdzekļus pārdalīs no Satiksmes ministrijas apakšprogrammas, kas domāta pašvaldību tranzītielu sakārtošanas projektiem, lēma Ministru kabinets.

Sadārdzinājuma dēļ daļa apstiprināto Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēto projektu finansējuma saņēmēji bija spiesti pārtraukt izsludinātos iepirkumus, pārstrādāt iepirkumu nolikumus un atkārtoti izsludināt iepirkumus, kas aizkavēja ceļu būves projektu īstenošanas uzsākšanu 2011. gadā, brīvo līdzekļu avotus skaidro Satiksmes ministrija.

Lai samazinātu materiālu sadārdzinājuma risku, Latvijas dzelzceļš plāno iepirkt rekonstrukcijai nepieciešamos galvenos materiālus visam projektam – dzelzceļa sliedes līdz 2012. gada aprīlim, bet gulšņus ar stiprinājumiem līdz nākamā gada beigām.

Papildu valsts budžeta līdzfinansējums nepieciešams arī, lai atslogotu valsts a/s Latvijas dzelzceļš apgrozāmos līdzekļus laikā, kad uzņēmums vienlaikus realizē vairākus apjomīgus investīciju projektus. Jāatgādina, ka šā gada aprīlī valdība paredzēja valsts budžeta ilgtermiņa saistībās 2012., 2013., 2014. un 2015.gadam projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 16,46 milj. Ls apmērā jeb 4,11 milj. Ls katru gadu esošās Rail Baltica līnijas rekonstrukcijai. Līdz ar finansējuma pārdali 2015. gadā būs nepieciešams 1,61 milj. Ls Projektam no TEN-T (Eiropas Transporta tīkls) budžeta jau ir saņemts līdzfinansējums 2,35 milj. Ls jeb 33,19 % no TEN-T budžeta atbalsta kopsummas.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Kalifornijas policijai izdevies atgūt nozagtu portatīvo datoru, jo programmatūra nosūtījusi datora īpašniekam gan aizdomās turētā atrašanās vietu, gan ar Mac kameru uzņemtas fotogrāfijas, vēsta BBC.

Dizaineris Džošua Kaufmans (Joshua Kaufman) par zādzību ziņojis martā, bet policija rīkojusies tikai otrdien, 31.maijā, jo Kaufmana blogs par zādzību piesaistījis mediju uzmanību. Rezultātā noziegumā apsūdzēts 27 gadus vecais taksometra vadītājs Muthana Aldebaši (Muthanna Aldebashi).

«Es esmu laimīgs, ka atguvu to,» Kaufmans stāstījis BBC, piebilstot: «Ļoti laimīgs un atvieglots, ka man nav jāsēž un jāskatās, kā kāds cits izmanto manu veco datoru.»

21.martā, kad Kaufmans nav atradies dzīvoklī, tajā caur logu ielauzies zaglis. Kaufmans nekavējoties ziņojis par noziegumu policijai un amatpersona, kas pieņēma šo informāciju, atzīmējusi, vīrieša stāstīto, ka datorā instalēta īpaša programmatūra.

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš noslēgusi konkrusu par dzelzsbetona gulšņu ar elastīgiem sliežu stirpinājumiem piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Paredzētā līgumcena ir 9,073 miljonu eiro, bet piegādātājs – Polijas uzņēmums Track Tec S.A.

Gulšņu piegāde nepieciešama sliežu ceļa rekonstrukcijai, un tie tiks izmantoti Rīgā - Šķirotavas stacijā, Daugavpilī - Daugavpils stacijā, Jelgavā - Jelgava stacijā.

Sliežu ceļa rekonstrukcoija tiks veitka ar kohēzijas Fonda atbalstu.

a/s Latvijas dzelzceļš, vērtējot pēc gada apgrozījuma, ir 18. lielākais Latvijas uzņēmums. 2012. gadā tas apgrozīja 162 miljonus latu, bet peļņa veidoja 17 miljonus latu.

Atjaunotais Samsung Galaxy A7 vilina ar trīs aizmugures kamerām, tomēr cenas noturēšana zem trīs simtu eiro robežas prasījusi upurus

Līdz ar Samsung šā gada flagmaņiem Galaxy S10 un S10+ uz skatuves februāra beigās uznāca to «vieglā» versija S10e, apliecinot, ka korejieši joprojām nopietni attiecas arī pret tiem klientiem, kuri nevēlas vai nevar par tālruni maksāt tūkstoš eiro. Dažus mēnešus pirms tam taupīgo lietotāju vērtēšanai tika nodots vēl pieejamākais Galaxy A7 2018. Abiem ir šis tas kopīgs, un tiem jāpārbauda, cik daudz trūkumu patērētāji ir gatavi pieciest, lai nebūtu jāpērk dārgie flagmaņi.

Dizains

Galaxy A sērija 2014. gadā ienesa prestižāku metāla korpusu budžeta un vidējā klasē, kur tolaik dominēja bēdīga paskata plastmasa. Kopš tā laika daudz mainījies, tomēr Samsung joprojām tur godā ierīču ārējo izskatu.

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.