Latvija iedzīvotāji visneapmierinātākie ar savu finansiālo situāciju Baltijā 

Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Žanete Hāka, 26.10.2016

Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijā apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir viszemākā starp Baltijas valstīm – vien 4,3 punkti desmit baļļu sistēmā. Līdzīgs vērtējums ir Lietuvā (4,4 punkti), savukārt finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji (5,4 punkti).

Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 46% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Latvijā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Lietuvā – vien 20% iedzīvotāju. Savukārt visvairāk finansiāli neapmierināto iedzīvotāju ir Latvijā (41%), tai seko Lietuva (38%) un Igaunija (27%).

Vērtējot respondentu atbildes pēc to apmierinātības līmeņiem, SEB bankas ekonomisti izrēķinājuši arī finansiālas apmierinātības indeksu skalā no 0 līdz 10 punktiem. Visaugstākais indekss ir Igaunijā – 5,4 punkti. Tai seko Lietuva ar 4,4 punktiem, savukārt viszemākā indeksa vērtība ir Latvijā – 4,3 punkti.

«Latvijā iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces. Mazāka ietekme uz apmierinātību vai neapmierinātību ar savām finansēm ir iedzīvotāju īpašumā esošo aktīvu un uzkrājumu apjomam, kā arī parādsaistību līmenim. Starp dažādām iedzīvotāju grupām finansiāli visdrošāk jūtas iedzīvotāji ar labu izglītību un augstiem ienākumiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kas lielā mērā saistīts ar šīs grupas respondentu plašākām iespējām pieņemt sev izdevīgus finanšu lēmumus un uzlabot savu finansiālo situāciju. Nepārsteidz, ka visvairāk neapmierināti ar savu finansiālo situāciju ir cilvēki, kuru ienākumu un izglītības līmenis ir zems, kā arī pensionāri, jo šīs iedzīvotāju grupām ienākumu līmenis vidēji ir zemāks,» stāsta SEB bankas sociālas ekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Vērtējot savu pašreizējo ienākumu līmeni, visvairāk apmierināti ir Igaunijas iedzīvotāji, kur mazāk par 20% atzinuši, ka var atļauties vien iegādāties nepieciešamo pārtiku. Latvijā šādu atbildi snieguši ap 30% respondentu, bet Lietuvā, mazliet vairāk nekā 30% aptaujāto. Visbiežāk ienākumi nepietiek gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem vai laukos strādājošiem.

SEB bankas veiktās aptaujas dati arī rāda, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā mēnesim. «Tas nozīmē, ka, zaudējot ienākumu avotu, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem. Visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 38% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu un vēl 22% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim,» skaidro Edmunds Rudzītis.

Aptaujas rezultātā arī var secināt, ka lielāka daļa iedzīvotāju nejūtas ieslīgusi parādos – vairāk nekā 60% aptaujāto atzinuši, ka viņiem vai nu saistību nav vispār, vai tās nerada lielu slogu. Savukārt apmēram puse no tiem, kam ir parādsaistības, Latvijā un Lietuvā uztver tās kā lielu vai ļoti lielu slogu (14% no kopēja iedzīvotāju skaita). Igaunijā parādsaistības ir 41% iedzīvotāju, bet vien ceturtā daļa no tiem sūdzas par pārmērīgo slogu.

Jaunākais izdevums