Jaunākais izdevums

Latvijā ik gadu ir plānots saražot aptuveni 30 "Patria" bruņumašīnu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

SIA "Defence Partnership Latvia" ražotnē jauno bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana tiks uzsākta šī gada maijā, kā rezultātā pirmais transportlīdzeklis testu veikšanai būs gatavs ne ātrāk kā šī gada jūlijā. AM ir identificējusi vairākus iespējamos risinājumus, lai jauno bruņumašīnu testi varētu notikt tepat Latvijā.

Bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana ir nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, norāda ministrijā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī neesot īstenota. Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai.

Jau ir uzsākta normatīvo aktu sakārtošana, lai turpmāk varētu nodrošināt militārās tehnikas testēšanu Latvijas teritorijā. Tikmēr AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) piedāvās operatīvu risinājumu, kas ietekmēs NBS izvirzīto piegāžu grafiku. Ņemot vērā, ka līdz šim, saskaņā ar ražošanas grafiku, bruņumašīnu testi tika veikti Somijā, arī līdzšinējās piegādes NBS nav kavētas, norāda AM.

Atrisinot neskaidrības attiecībā uz vēl ekspluatācijā nenodotu transportlīdzekļu reģistrēšanu, tiks mazināti šķēršļi arī citiem uzņēmumiem īstenot speciālās militārās tehnikas pilna vai daļēja cikla ražošanu Latvijā.

Aizsardzības nozares sadarbība ar uzņēmumu "Defence Partnership Latvia" ir sekmīga, un komersants ir vairākkārt apliecinājis spēju sasniegt izvirzītos ražošanas un piegādes mērķus.

Tāpat būtiski, ka bruņumašīnu ražošana ir daļa no starpvalstu sadarbības programmas, kurai pievienojušās Somija, Zviedrija un Vācija, kā arī par dalību tajā var lemt jebkura cita sabiedrotā valsts. Sadarbības programmas mērķis ir īstenot militārās tehnikas izpēti un ražošanu īpaši dalībvalstu bruņoto spēku vajadzībām, akcentē ministrija.

Saskaņā ar portālā "Firmas.lv" pieejamo informāciju, "Defence Partnership Latvia" 2022.gadā strādāja ar 519 370 eiro apgrozījumu un 129 392 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2020.gadā, un tā pamatkapitāls ir 203 777 eiro.

"Defence Partnership Latvia" līdzīpašnieki ir SIA "Patria Latvia" (70,03%), kuras vienīgais īpašnieks ir Somijā reģistrētais "Patria ISP", un SIA "Unitruck" (29,97%), kas pieder Normundam Driļevskim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EMJ metāls ieguvis atļauju patstāvīgai Patria bruņutransportieru korpusu ražošanai

Db.lv, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas militāro transportlīdzekļu ražotājs "Patria" piešķīris bruņutransportieru korpusu ražošanas sertifikātu uzņēmumam "EMJ metāls", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums ir ieguvis tiesības bruņutransportieru korpusu ražošanu Latvijā veikt patstāvīgi bez "Patria" speciālistu tiešas uzraudzības, "apliecinot ražotās produkcijas kvalitāti, kura bez papildus pārbaudēm tiek komplektēta kopā ar pārējām komponentēm".

"Izgatavot korpusu pēc augstākajiem standartiem nav vienkāršs process, tas ietver rūpīgu metālapstrādi, metināto detaļu griešanu un locīšanu, kā arī metināšanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D mērījumu sistēmas. Pēc ieguldītā darba vairāku gadu garumā, varam teikt, ka esam lepni būt "Patria" piegādātāji un veikt korpusu ražošanu un krāsošanu arī lokāli, tepat Rīgā," sacījis "EMJ metāls" valdes loceklis Ēriks Altroks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 02.07.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū turpinās lejupslīde

Tēma

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir “vistas un olas” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Attīstība

Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās

Finanses

Ko darīt, ja naudu vajag, bet bankā nedod? smeGo Latvia vadītājs Agris Indričevs

Portrets

Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru