Citas ziņas

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu

Didzis Meļķis, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

Latvija ir arī sekmīgi izkļuvusi no Rietumu finanšu krīzes. Es uzsveru – Rietumu, jo tā nebija Āzijas krīze. Jūs uzņēmāties taupības politiku, pierādījāt, ka turat solījumus, un atguvāties drīz un labi. Tas bija sāpīgi, bet, atšķirībā no daudziem citiem, jūs to izdarījāt.

Āzijas un Indijas un Latvijas divpusējai tirdzniecībai pašlaik ir daži šķēršļi. Pirmais ir abpusējs informācijas trūkums. Indieši zina, kur Latvija atrodas kā bijusī PSRS daļa, bet trūkst sapratnes par mūsdienu Latviju. Otrs šķērslis ir lielais attālums. Līdz ar plašāku aviolīniju tīklu pamazām sakari gan kļūst labāki. Es Rīgā ielidoju caur Stambulu, un tas bija visnotaļ ērti. Tā kā satiksme ir zināms izaicinājums, tomēr aizvien vairāk tas kļūst vien par šķietamu šķērsli. Vēl jo vairāk tā būs līdz ar ziemeļu–dienvidu transporta koridora izbūvi, kas tirdzniecībā būs alternatīva jūras ceļam uz Eiropu un būs daudz ātrāks. Tas no Eiropas caur Irānu un varbūt arī caur Pakistānu stiepsies līdz Indijai, līdzīgi kā ķīnieši to dara ar Jauno Zīda ceļu.

Par labu mūsu biznesa attiecībām nenāk arī Eiropas tēls Indijā, jo iespaids ir tāds, ka Eiropa ir nemitīgi ierauta sērijveida krīzēs – politiskās un ekonomiskās krīzēs, attiecību krīzē ar Krieviju, un nu arī sakarā ar migrantu plūdiem pāri Vidusjūrai. Tas ir vispārīgs ieskats, bet ir arī sapratne, ka divpusējais bizness tomēr var augt. Un ir iemesli, kāpēc mēs tam Eiropā izraudzījāmies Latviju. Tiem pamatā ir esošās labās attiecības ar Latviju.

Kas ir «mēs»?

Mēs esam grupa uzņēmēju, kas ir izlēmusi, ka Latvija var kļūt pat tramplīnu viņu biznesa tālākam lēcienam plašākā Eiropas tirgū. Biznesa izmaksas šeit aizvien ir zemas – varbūt vien trešā daļa no izmaksām dažā citā Eiropas vietā, jūsu darbaspēks ir izglītots, interneta savienojums ir izcils, un šeit ir ļoti komfortabli dzīvot.

Tātad kameras iniciatīva nāk no Indijas?

Jā, no jauniem un ļoti dinamiskiem uzņēmējiem, kuriem jau ir darījumu partneri Latvijā. Un mums bija sajūta, ka nevajag to aprobežot tikai ar Indiju, bet izvērst Āzijas mērogā. Tāpēc daži mūsu kameras biedri ir no Krievijas, Kazahstānas, Korejas, Japānas un Indonēzijas. Mēs ceram, ka šis būs arī viņiem piemērots formāts.

Kamera ir tikko sākusi darbu, un par mums ir parādījusies interese jau arī no Āfrikas. Tāpēc ir iespējams, ka mūsu darbības reģions visai drīz tiks paplašināts arī uz Āfriku.

Pamata ideja ir kamerai tradicionāla – veicināt divpusējo tirdzniecību un investīcijas iesaistīto pušu interesēs. Tas ir jāskatās arī uz Indijas ekonomikas attīstības fona. Piemēram, desmit gados ārvalstu tiešās investīcijas Indijā ir vairāk nekā dubultojušās. Šo gadu laikā Indija ir arī pārtraukusi saņemt ārzemju finansiālo palīdzību, bet mūsu pašu starptautiskā palīdzība citām zemēm katru gadu ir piecu miljardu USD apmērā. Saprotams, ka arī kompānijas meklē ceļus biznesa izvēršanai.

Jūs jau esat iesaistīts ļoti daudz kur, savu valdību ieskaitot. Vai slogs nebūs par lielu un intereses kādubrīd nebūs konfliktējošas ar Āzijas-Latvijas kameras interesēm?

Savu pārējo darbu dēļ es šim nevarēšu veltīt tik daudz laika, cik gribētu, un mana darba fokuss kā valdības padomniekam pašlaik ir uz Āfriku. Nesen esmu valdības lūgts arī kļūt par tās pārstāvi divos ļoti attālos Indijas reģionos un palīdzēt tur ar attīstību un iekšzemes investīcijām. Jā, tas paņem daudz laika, tomēr Latvija ir tik tuva manai sirdij, ka pie katras izdevības es atbraukšu arī šurp. Ziniet, mēs ticam reinkarnācijai, un varbūt kādā iepriekšējā dzīvē esmu bijis latvietis.

Labi, lielu uzsvaru uz to neliksim, bet katrā ziņā jūs acīmredzot esat savs cilvēks valdībā, ar kuru nepieciešamības gadījumā sazināties.

Īstā darītāja ir kamera; es tikai dodu zināmu protekciju. Un ja kamerai ir kādas vajadzības, es esmu vairāk nekā priecīgs palīdzēt. Var vien piebilst, ka šī ir vienīgā tirdzniecības kamera, kurā esmu iesaistījies kā priekšsēdētājs. Vairākās esmu biedrs, bet šis piedāvājums man prasīja mazāk par nanosekundi, lai es tam piekristu. Vajadzēja vēl valdības apstiprinājumu, un to deva.

No kādām industrijām tad ir sākotnējā Indijas puses interese?

Elektronika, celtniecība, nekustamais īpašums un tekstils. Pagaidām tie ir desmit cilvēki, un viņu biznesa kopējais apgrozījums ir ap 500 miljoniem USD gadā. Tas ir pieklājīga apmēra bizness, un daži darījumi ar Latviju jau notiek.

Uz kuru segmentu šeit tēmē Indijas nekustamo īpašumu attīstītāji?

Uz dzīvokļu mājām, komerciāliem kompleksiem un ar vietējiem partneriem kopā attīstāmiem projektiem, kur mūsu ekspertīzes krustojas. Kamera piedalīsies arī Rīgas pārtikas izstādē Riga Food septembra sākumā. Varu pačukstēt, ka būs īpašs Indijas paviljons. Tāpat mēs iedrošinām savus tekstilniekus skatīties uz iespējām izmantot Latviju kā tramplīnu biznesam Eiropā.

Tas nozīmē ražošanu šeit?

Tas var nozīmēt ražošanu šeit, komplektēšanu šeit, importēšanu caur šejieni. Iespējas ir vairākas. Mūsu uzdevums ir radīt darbības kanālu un vairot savu spēju pašnovērtējumu Indijas jaunajos uzņēmējos raudzīties tālāk par pašmāju tirgu. Indijai tradicionālais investīciju virziens ir Āfrika, kas lielā mērā ir turienes izejvielu dēļ. Bet mēs esam rosīgi arī citur Āzijā. Mums iepriekš bija lozungs «Skaties uz austrumiem!»; tagad mēs sakām – «Darbojies austrumos!» Bet, protams, Eiropas Savienība nekur nepaliks, jo arī šeit ir mums tradicionāls tirgus, un tajā ir jāiedveš jauns dzīvīgums.

Kad Rīgā būs vēstniecība?

Es par to esmu runājis, sevišķi tagad, kad visām Baltijas valstīm ir jaunas vēstniecības Indijā, bet gala lēmums ir Ārlietu un Finanšu ministrijas rokās. Mēs tiešām gribētu pie iespējas šeit būt, un es pieļauju, ka tāda varētu rasties 2017. vai 2018. gadā. Plāns ir, un ir arī zināma pozitīva rosība; jautājums ir par prioritātēm un naudu.

Visu interviju Skats uz dzīvesvietu indiešus nesaista lasiet pirmdienas, 17. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija un Indija ir ieinteresētas paplašināt sadarbību IKT, transporta, pārtikas ražošanas un farmācijas jomā

Lelde Petrāne, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 14.septembrī ticies ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru Ravi Šankaru Prasadu, lai pārrunātu Latvijas un Indijas divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus.

«Latvijas un Indijas ekonomiskajam dialogam ir ielikts labs pamats. To apliecina fakts, ka Latvijas un Indijas uzņēmēju sadarbība gadu no gada kļūst arvien aktīvāka un vairāki Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi jau ir atvēruši filiāles Indijā,» tiekoties ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru, atzina Ašeradens.

«Tomēr mēs saredzam vēl lielākas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, elektronika, pārtikas ražošana, transports un loģistika, farmācija u.c.,» norāda A. Ašeradens.

Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministrs tikšanās laikā atzina, ka Indija ir ieinteresēta paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja Latvijas uzņēmējus piedalīties Indijas – Eiropas biznesa forumā, kas notiks šā gada decembrī New Deli Indijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija - Āzijas preču vārti Ziemeļeiropai

Māris Ķirsons, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētīs ājurvēdas preparātus un digitalizēs sanskritu

Kristīne Stepiņa, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Radītas platformas eksporta tirgu izpētei

Rūta Kesnere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas varas iestādes ir pacēlušas biļešu cenas valsts galvenā tūrisma objekta Tadžmahala apmeklējumam, un Indijas pilsoņiem šīs cenas ir paceltas pieckārt, lai samazinātu apmeklētāju skaitu un reducētu kaitējumu šim tūrisma objektam.

No balta marmora 17.gadsimtā celto mauzoleju Tadžmahalu apmeklē 10 līdz 15 tūkstoši cilvēku dienā, un lielākā daļa no viņiem ir Indijas pilsoņi. 2016.gadā to apmeklēja 6,5 miljoni cilvēku.

Indijas pilsoņiem biļete, kas ietver Tadžmahala apmeklējumu, turpmāk maksās nevis 50 rūpijas (0,61 eiro), bet 250 rūpijas (3,04 eiro). Starptautiskajiem tūristiem biļetes cena ir paaugstināta no apmēram 14 eiro līdz aptuveni 16,7 eiro.

«Mēs gribam, lai cilvēki maksātu vairāk (..) Tas samazinās mauzoleja apmeklētāju skaitu par vismaz 15-20% un dos ieņēmumus tā aizsardzībai,» sacīja Indijas Arheoloģijas iestādes ierēdnis.

Indijas varas iestādes pirms dažiem mēnešiem ierobežoja Tadžmahala apmeklētāju skaitu līdz 40 tūkstošiem dienā. Iepriekš nedēļas nogalēs to apmeklēja līdz 70 tūkstošiem cilvēku dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads būs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad Covid-19 pandēmijas ietekme būs vairāk piemirsusies un ekonomika varēs atkal sākt straujāk attīstīties, pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka 2021.gads parādīs vai ziņas par Covid-19 apkarojošo vakcīnu būs devušas ekonomisko mieru.

"Mēs visi esam noguruši no ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai cīnītos pret Covid-19. Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sajust, ka ekonomika atkal spēj strādāt netraucēti un bez ierobežojumiem. Es ļoti ceru, ka prognozes par salīdzinoši straujo atkopšanos piepildīsies. Protams, tas gan nemaina lietas būtību, ka neskaidrība un nenoteiktība neatgriežas, tāpēc droši kaut ko prognozēt šobrīd ir ļoti grūti," sacīja Rubenis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ir samērā pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju ražot preces ar lielāku pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Indiju aicina atvērt vēstniecību Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kā Indijai perspektīvās jomas izceļ tērauda un IT nozares

Lelde Petrāne, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas premjerministrs Narendra Modi un viņa valdības uzsāktās reformas ir spējušas gūt investoru uzticību. Pēc starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface prognozēm Indijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad sasniegs 7,5%. Vienlaikus eksperti brīdina, ka valdība var saskarties ar iedzīvotāju protestiem un Modi pārstāvētajai partijai trūkst vairākuma parlamenta augšpalātā, kas var radīt pretestību uzsākto reformu īstenošanā.

Narendra Modi ievēlēts Indijas premjerministra amatā pērn maijā, un šī ir Indijā pirmā bezkoalīcijas valdība pēdējo 25 gadu laikā. Esot amatā tikai gadu, Modi administrācija ir guvusi redzamus rezultātus, piemēram, izstrādāts preču un pakalpojumu nodokļu likumprojekts ar mērķi veicināt fiskālos ieņēmumus un palielināt ārvalstu investīciju griestus dažādās nozarēs. Šogad tiešo ārvalstu investīciju griesti apdrošināšanas un aizsardzības jomā pacelti no 26% līdz 49%. Tāpat, lai veicinātu infrastruktūras un ražošanas attīstību, Modi valdība ir izdevusi normatīvos aktus, kas piešķir ārvalstu uzņēmējiem pilnas īpašumtiesības dzelzceļa nozarē un būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance iekaro Āzijas tirgu

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā P2P jeb savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance uzsākusi darbību Āzijas reģionā, nodrošinot Eiropas standartiem atbilstošu servisu Āzijas klientiem no uzņēmuma biroja Indonēzijā, informē uzņēmums.

Mēnesi pēc savstarpējo aizdevumu platformas atklāšanas investoriem Latvijā un Eiropā, DoFinance paplašinājusi darbību, platformai kļūstot pieejamai arī investoriem Āzijas lielvalstīs – Indonēzijā, Singapūrā, Vjetnamā, Taizemē, Malaizijā, Dienvidkorejā, Indijā, kā arī Austrālijā un Jaunzēlandē.

«Finanšu tirgus Āzijā strauji aug un kļūst arvien stabilāks, kā rezultātā palielinās pieprasījums pēc fintech jeb alternatīvo finanšu risinājumiem. Lielā iedzīvotāju skaita un konservatīvā banku sektora dēļ, Āzijas tirgus ir pievilcīgs finanšu tehnoloģiju galamērķis. Cilvēki Āzijā meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus, savukārt Eiropas finanšu tirgus, viņuprāt, ir ļoti uzticams. Mūsu mērķa tirgū, Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, atrodas milzīgs finanšu kapitāls, kuru mēs piedāvājam investēt efektīvāk tieši Eiropā. Dienvidaustrumu Āzijas kopējais iekšzemes kopprodukts ir 2.3 triljoni ASV dolāru, turklāt katru gadu tas pieaug par 5%,» stāsta viens no DoFinance dibinātājiem Jānis Kuļikovskis, kurš ilggadēji darbojas Āzijas tirdzniecības, ražošanas un loģistikas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Taivānas pieredze e-biznesā – iespēja mums apvienot spēkus eksportā

Normunds Medens, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

VIA SMS Group un TWINO izveido jaunu kreditēšanas zīmolu

Anda Asere, 05.02.2020

Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja un Deniss Šerstjukovs, "VIA SMS Group" valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakistāna plāno piektdien daļēji atcelt ierobežojumus lidojumiem tās gaisa telpā, kas tika noteikti, saasinoties attiecībām ar kaimiņvalsti Indiju, pavēstīja Civilās aviācijas pārvalde (CAA).

«Mēs atvērsim mūsu gaisa telpu plkst.18 (plkst.15 pēc Latvijas laika) lidojumiem uz Islamabadas, Pešāvaras, Karāči un Kvetas lidostām un no tām,» pavēstīja CAA pārstāvis sakariem ar presi Aamirs Mehbubs.

Citas lidostas darbu atsāks pakāpeniski, viņš piebilda.

Lai iegūtu detalizētāku informāciju, pasažieriem jāsazinās ar savām lidsabiedrībām, tviterī norādīja CAA.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakistānas civilās aviācijas dienests piektdien paziņoja, ka, turpinoties spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas gaisa telpa joprojām ir slēgta visiem vietējiem un starptautiskajiem lidojumiem.

Valdības lēmums par gaisa telpas slēgšanu būs spēkā vismaz līdz piektdienas plkst.13, bet tad varasiestādes paziņos, vai gaisa telpa arī turpmāk paliek slēgta, vai arī tiek atvērta.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Pakistānas gaisa telpas slēgšanas dēļ daudzas lidsabiedrības spiestas pārplānot savu lidojumu maršrutus, radot problēmas pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mekongas ūdens krīze var nozīmēt dārgāku kafiju, Indijas riekstus, rīsus, zivis un pat melnos piparus

Pasaulē periodiski novērojami sausuma uzplūdi, un šobrīd ūdens krīze skārusi Indoķīnas lielāko upi Mekongu. Ūdens līmenis šajā upē ir zemākais vismaz kopš pagājušā gadsimta sākuma, kas negatīvi ietekmē dažādu kultūraugu ražu un arī nozveju šajā reģionā. Jau ziņots, ka, piemēram, slikta kafijas raža Vjetnamā ir viens no iemesliem, kādēļ šogad strauji preču biržās – aptuveni par trešo daļu - palielinājusies kafijas pupiņu cena (Vjetnama ir pasaulē liekākā Robusta kafijas pupiņu eksportētāja). Tāpat reģions ir nozīmīgs rīsu audzēšanas centrs. Mazāks piedāvājums no šī reģiona var nozīmēt arī, piemēram, melno piparu sadārdzināšanos. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka parastam patērētājam var nākties arvien vairāk maksāt arī par dažādiem riekstu maisījumiem, kuru sastāvā ir Indijas rieksti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielināsies jaudu deficīts

Armanda Vilcāne, 24.08.2018

Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apple izvērsties daudzsološajā Indijas tirgū liedz valdības bažas, ka valsts kļūs par globālo miskasti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augsto tehnoloģiju kompānijas Apple vadītājs Tims Kuks šonedēļ Āzijas tūres ietvaros iegriezīsies arī Indijā, ziņo Reuters. Labs iemesls tam būtu arī pamatīgais Apple ierīču tirdzniecības rādītāju lēciens Indijā, tomēr jādomā, ka patiesībā premjeru Narendru Modi apmeklēt T. Kukam liek bažas, ka Indijas tirgus iespējas kompānijai var palikt neapgūtas.

Šī gada pirmajā ceturksnī Apple viedtālruņu tirdzniecība Indijā ir pieaugusi par 58% pret attiecīgo posmu gadu iepriekš. Indijā – Āzijas trešā lielākajā ekonomikā – kompānijai ir lieli plāni, jo tās klātbūtne tur ir salīdzinoši neliela. Viens iemesls ir Indijas visai lielais tirgus protekcionisms, aizvien pastāvot apgrūtinājumiem ārvalstu investīcijām vietējā tirdzniecībā. Apple zīmola veikalu atvēršana arī būs viena no paredzamajām T. Kuka sarunas ar N. Modi tēmām, tomēr galvenās rūpes ir par Indijas valdības nu jau otrreiz noraidīto Apple prasību pēc atļaujas importēt valstī savus lietotos viedtālruņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Smoga dēļ Deli slēgtas skolas un ierobežota automašīnu satiksme

LETA--AFP, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas valdība aizliegusi 59 Ķīnas mobilo aplikāciju darbību, tostarp, tādu populāru sociālo mediju platformu darbību kā "TikTok", "Helo" un "WeChat".

Kā pamatojums aplikāciju aizliegšanai valstī minēts apdraudējums valsts neatkarībai un drošībai. Indijas valdība sacījusi, ka aplikācijas iesaistītas darbībās, kas kaitē Indijas suverenitātei un integritātei, aizsardzībai, drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Tāpat Indijas valdība atsaukusies uz sūdzībām, ka Indijas lietotāju dati tiek nosūtīti uz ārzemēm bez to īpašnieka piekrišanas.

Kāda augsta valsts amatpersona skaidrojusi, ka valdība ir apsvērusi visus aspektus, pirms pieņēmusi lēmumu. "Šīs aplikācijas valstī izmantotas ilgu laiku, un ir liecības, ka tām ir problēmas ar privātumu un drošību, tostarp, pastāv riski, ka dati tiek sūtīti ārpus valsts," viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu vairākumu otrdien apstiprinājis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā bloka dalībvalstu līderu izvēlēto kandidāti Urzulu fon der Leienu.

Par līdzšinējo Vācijas aizsardzības ministri balsoja 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.

1.novembrī 60 gadus vecā Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.

«Uzdevums, kas mūs gaida, liek man justies necienīgai,» atzina Leiena, vienlaikus izskatot pateicību tiem deputātiem, kas izšķīrušies viņu atbalstīt.

Pirms balsojuma, pēdējo reizi cenšoties pārliecināt EP deputātus, balsot par savu kandidatūru, Leiena solīja «klimata neitrālu Eiropu līdz 2050.gadam, sociālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, Eiropu, kas izmanto visu savu potenciālu, Eiropu, kas ieguvusi jaunu eiropeiskās demokrātijas impulsu, un stipru Eiropu, kas aizsargā mūsu eiropeisko dzīvesveidu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no galvenajiem izaicinājumiem konteineru pārvadājumos Eirāzijas teritorijā ir kravu piepildījums virzienā no Eiropas uz Ķīnu.

To uzsvēra gan Latvijas, gan Kazahstānas tranzīta nozares pārstāvji Astanā notikušajā diskusijā par konteineru pārvadājumiem Eirāzijā. Diskusija notika Latvijas paviljona rīkotās tranzīta un loģistikas nedēļas ietvaros.

Rīga kā reģionāls centrs

Gan Kazahstānas uzņēmuma KTZ Express Konteineru pārvadājumu departamenta direktors Almats Karimovs, gan Horgosas speciālās ekonomiskās zonas ģenerāldirektors Žaslans Hamzins uzsvēra, ka pašlaik transkonteineru pārvadājumos pastāv liels disbalanss, jo no Eiropas uz Ķīnu pārsvarā dodas tukši vai pustukši konteineri. Tas rada arī pašu konteineru trūkumu. To, ka tā ir liela problēma uzsvēra arī Latvijas uzņēmuma Riga Container Terminal valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons, norādot, ka tai nav viena un ātra risinājuma. A. Karimovs gan izteica ierosinājumu, ka Rīga varētu kļūt par reģionālu centru konteinerkravu komplektēšanai no Skandināvijas, īpaši celuluozes produktiem un Ikea precēm. Līdztekus tam A. Karimovs minēja, ka Kazahstānas dzelzceļš gatavojas atvērt savu pārstāvniecību kādā no Eiropas Savienības valstīm, kas nodarbotos tieši ar kravu piesaisti uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru